- Inde katrā taustiņa pieskārienā
«Es arī nu strādāju, tiesa, dežūrās naktīs. Naudiņa ir un iztikšanai pietiek. Bet jūs, bezģeļņiki, beidziet deldēt savas _irsas pie kompja un aplikt normālus domājošus un pilsētas labā strādājošos. Idiņu bars, ne kompetenti komentētāji,» raksta kāds Ļoha globālajā tīmeklī.
- Bērnā dzimst pieaugušais
“Tu man sabojā visu dzīvi,” meita uzkliedz mātei. Pusaudze pieprasa jaunus džinsus, bet māte atbild, ka šomēnes nesanāks. Māte domā, ka meita tos nav pelnījusi, jo nereaģē uz prasību sakārtot istabu. Pēc strīda pusaudze izstumj māti no istabas un vēl pasaka: “Aizveries!”
- Spēlē starp dzīvību un nāvi
Var dzīvot rāmi mierīgi, bet var arī nemitīgi balansēt kā uz naža asmens, skaidri neredzot un nebēdājot, kā tas viss beigsies. Vārdnīca šādu dzīvesveidu, kas pilns ar potenciāli bīstamām situācijām un «vāra» adrenalīnu, sauc par ekstrēmu.
- Aizdošana un aizņemšanās
Pietrūkst naudas, lai sagaidītu algas dienu. Pietrūkst līdzekļu, lai iegādātos auto.
- Viens otram sliktu nedarīsim!
Nav nekā svarīgāka par attiecībām, reiz sacīja kāds dzīves gudrs cilvēks, un atliek viņam piekrist.
- Strupceļa nav!
Sarmīte Šmite novēl: “Lai apzināta izvēle kļūst par ieradumu!”.
- Mazie «skolas teroristi»
Agresija – motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un nodara fizisku vai psiholoģisku kaitējumu.
- Pieņemt un mīlēt kā savu?
Lai kā gribētos, bioloģiskajiem vecākiem ne vienmēr izdodas saglabāt ģimeni, kur saskanīgi augt un attīstīties atvasītēm. Veidojas jaunas savienības. Ģimenēs ienāk patēvi un pamātes, kas liek domāt, kādu attiecību modeli izvēlēties.
- Trūkst pacietības mēra
«Ko tu te vari čīkstēt visu laiku! Apnicis! Nekad vairs uz veikalu neņemšu līdzi!» dusmās šņācot un purinot, kāda mamma rauj savu piecgadnieku ārā pa durvīm.
- Teikt vai labāk paklusēt
Pārdomas par “teikt vai neteikt” var rasties gan par sadzīviskām situācijām, gan par notikumiem, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīvi.
- Aci pret aci, nevis galvu!
«Labi, mīļie vecīši, es jums tā pastrādāšu, tā pastrādāšu!» leģendārajā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» par netikšanu ar kursiņu uz Munameģi saviem vecākiem draud viena no filmas galvenajām varonēm un atriebību arī īsteno.
- Grib visu kontrolēt
Māmiņa vakarā piezvana un pajautā, vai mazdēliņš jau guļ. Uzzinājusi, ka neguļ, sāk mācīt savu dēlu, ka maziem bērniem ir jāiet gulēt laikus.
- Zēniem – lelles, meitenēm – auto?
«Kad viņi ir atgriezušies bērnudārzā, Alberts un Juris grib spēlēt futbolu un jautā pārējiem zēniem, vai viņi grib piedalīties. «Nāc, Rihard!» Alberts uzsauc Rūtai.
- Atstāt aiz sevis sakārtotu dzīvi
Ja šie lēmumi nebūtu saistīti ar nāvi, iespējams, būtu vairāk cilvēku, kuri vēlētos, piemēram, apdrošināt savu dzīvību.
- Dusmoties ir jāiemāca
Ikviens bērns izjūt plašu emociju gammu, tostarp dusmas. Mazais augot pakāpeniski iemācās, kā tikt galā ar savām emocijām.
- Mammīt, kā es rados?
«Mammīt, kā es rados? Un kā tas brālītis tiks laukā no tava punča?
- Liels, bet tomēr mazs
Patstāvība ir vērtība, ko skolas bērns iemanto, mācoties no vecākiem
- Cīkstiņš par troni
Vienu vecāku bērni, bet tik dažādi! Viens tik izdarīgs, bet otrs stumdāms un bīdāms.
- Vienā vecumā ar saviem gadiem
“Kad man bija septiņi gadi, visiem lielījos, ka man jauna mamma – viņai bija 34 gadi.
- Visas paaudzes kopā
Labas attiecības starp paaudzēm iespējams saglabāt, katram ģimenē ievērojot savu vietu un uzdevumu