Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 06:36
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
TP izšķiras par sev un valstij riskantu soli. Lēmumu pieņemšana Saeimā kļūs neprognozējama, jo vairākuma atbalstu var gūt opozīcijas iniciatīvas. 0Premjers Valdis Dombrovskis (JL), kura valdībā darbu trešdien pārtrauca Andra Šķēles vadītā Tautas partija, gatavs strādāt arī mazākumā un par būtiskāko uzdevumu uzskata finansiālās stabilitātes nodrošināšanu. «Šie ir pēdējie seši mēneši, kad Tautas partijai ir tik varena ietekme, tādēļ arī viņi tā ālējas,» oranžo rīcību vērtē politologs Ivars Ījabs.Jaunais laiks izteiks piedāvājumu LPP/LC, kas valdību atbalsta, bet tajā neies
Pēc Tautas partijas paziņojuma par piecu ministru atsaukšanu no Valda Dombrovska valdības viņa partija Jaunais laiks (JL) apņēmusies nodrošināt politisko stabilitāti arī mazākuma valdības apstākļos. Koalīcija, kurā paliek JL, Zaļo un Zemnieku savienība, Pilsoniskā savienība un TB/LNNK, kam kopā ir 46 deputātu balsis, plāno uzrunāt opozīcijā esošo LPP/LC. Tās frakcijas vadītājs Andris Bērziņš sola atbalstu valstiski svarīgiem valdības lēmumiem tāpat kā līdz šim, taču LPP/LC neplāno deleģēt savus ministrus valdībā, kā arī neatsakās no sadarbības ar Tautas partiju abiem politiskajiem spēkiem svarīgu iniciatīvu virzīšanā Saeimā.
Ar opozīcijas vairākuma balsīm panākot Saeimā svarīgu likumu pieņemšanu, TP vadība cer saglabāt uzņēmēju atbalstu. Vents Armands Krauklis, piemēram, minēja grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī likumos, kas saistīti ar valsts pārvaldes reformu. Kā aiziešanas galveno iemeslu TP priekšsēdis Andris Šķēle minēja to, ka V. Dombrovskis uz TP piedāvājumu slēgt divpusējo vienošanos par četriem neatliekamajiem uzdevumiem nav atbildējis pēc būtības, taču TP bijis svarīgi saņemt skaidru solījumu, piemēram, ka nodokļi netiks paaugstināti. Savukārt JL vadība uzskata, ka šis līgums ir bijis tikai iegansts, lai valdību atstātu.
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) aģentūrai LETA atzinis, ka "Tautas partijas dezertēšana no valdības var apdraudēt Latvijas starptautiskos kredītreitingus un mazināt investoru uzticību". Spriedze abu partiju attiecībās jau bija pieaugusi tik tālu, ka to strādāšana kopā šķita neiespējama. TP jau vairākkārt publiskajā telpā līdzīgos konfliktos bija palikusi zaudētāja, tāpēc šoreiz tā nolēma no situācijas iziet ar pašcieņu. Par valdības atstāšanu balsoja visi klātesošie TP frakcijas deputāti un valdes locekļi, bet nebalsoja Aija Barča, kura ir Liepājas partijas biedre. Jānis Lagzdiņš Dienai atzina, ka TP ir spērusi riskantu soli gan no valsts, gan partijas interešu viedokļa, taču, ja tā būs konstruktīvā opozīcijā, tā var saglabāt sabiedrības atbalstu. Ja TP nebūšot konstruktīva, J. Lagzdiņš individuāli atbalstīšot valdību.
TP palika opozīcijā 1998.gadā pēc uzvaras 7. Saeimas vēlēšanās Viļa Krištopana (toreiz LC) valdības laikā. TP labi startēja arī 2002. gadā
8. Saeimas vēlēšanās, kad to opozīcijā atstāja Jaunais laiks. TP ir gāzusi vairākas valdības, bet pirmo reizi tā atstājusi varas pozīcijas, lai aizietu opozīcijā. Citkārt šādā situācijā TP aizkulisēs bija izveidojusi jaunu koalīciju. Atsaucoties uz nepieciešamību nodrošināt politisko stabilitāti, TP neprasīs V. Dombrovska demisiju un nestāsies ceļā jaunu ministru iecelšanai.
No pieciem TP ministriem divi – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns – atrodas ārpus valsts, tādēļ iesniegumus par atkāpšanos ministri plāno iesniegt pirmdien. Atsaukto vidū ir arī veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministrs Ints Dālderis. Tikai vienam no pieciem TP pārstāvjiem tieslietu ministram Marekam Segliņam ir iespēja atgriezties Saeimā. Ne M. Riekstiņš, ne
E. Zalāns Dienai vēl nevarēja pateikt, ko turpmāk darīs, taču TP lēmumu viņi atbalsta. M. Segliņam esot sajūta, ka TP tikusi izmantota "kā kājslauķis, uz kura noslaucīt kājas," – premjers esot bijis kā valstsvīrs korekts, bet JL līdere Solvita Āboltiņa "apsaukājās tirgus sievas līmenī". Arī M. Riekstiņam bijis grūti pieņemt JL retoriku "apsaukāšanās stilā". S. Āboltiņa izteica nožēlu, ka TP ir nodevusi savus vēlētājus, skaidri neatbildot, vai JL izdarīja visu, lai valdību saglābtu. M. Riekstiņš vēl nekomentēja iespēju, ka ārlietu ministra amatā varētu atgriezties viņa priekštecis Artis Pabriks, kura kandidatūru piedāvā Sabiedrība citai politikai.
Vēl nav zināms, kam uzticēs vadīt TP pamestās ministrijas. Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju JL ierosinās reorganizēt, tās funkcijas sadalot starp citām ministrijām. E. Zalāns domā, ka tas nebūs tik viegli, jo tad ir jāgroza vairāki likumi, kam vajadzēs Saeimas vairākuma atbalstu. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzina, ka ir ļoti daudz lietu, kas pašlaik ir procesā un ko gaida gan uzņēmēji, gan sabiedrība. Īpaši svarīga ir normatīvo aktu projektu pakete mikrouzņēmumu atbalstam, kas jāpieņem līdz 1. maijam. Parlamentā ir arī jaunais Maksātnespējas likumprojekts. Būtiska ir Kredītņēmēju atbalsta programma, kurai saņemts starptautisko aizdevēju akcepts un kura drīzumā tiks virzīta uz valdību.
***
Kā vērtējat to, ka būs mazākumvaldība?
Aigars Freimanis, Latvijas faktu direktors
Šīs mazākumvaldības vienīgais uzdevums ir nostrādāt līdz nākamajām vēlēšanām. Spriežot pēc paziņojumiem, kas sekoja no opozīcijas partijām uzreiz pēc Tautas partijas atkāpšanās no Ministru kabineta, mazākumvaldība tām ir bijusi ļoti nepieciešama. Tagad visus nepopulāros lēmumus varēs saistīt tikai ar Dombrovska valdību – budžeta apgriešanas un tamlīdzīgi. Šīs valdības liktenis ir saistīts ar nepopulāriem lēmumiem un šo lēmumu komentēšanu sabiedrībai. Jaunā laika valdībai atstāts gods komunicēt ar starptautiskajiem aizdevējiem un lemt par budžeta samazināšanu, ko visiem ir nepatīkami dzirdēt. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šai mazākumvaldībai ļaus strādāt. Turklāt opozīcija politiski var nostāties kvazivaldošā pozīcijā, ja tas būs nepieciešams, un samazināt mazākumvaldības rīcībspēju, es saskatu šādu iespēju.
Ivars Ījabs, politologs
Latvijā jau ir bijušas mazākumvaldības, visnesenākā bija Kalvīša pirmā, no kuras, starp citu, JL arī aizskrēja pirms vēlēšanām – un zaudēja. Mani tikai interesētu, kāda būs sadarbība ar LPP/LC, ņemot vērā, ka Šlesers ir visu laiku runājis par to, cik ļoti ir jāgāž Dombrovskis. Man ir grūti iedomāties, ko no tā iegūs TP. Es teiktu, ka vai nu viņiem ir kāds ļoti viltīgs plāns, kuru man ir samērā grūti iedomāties, vai arī viņi ir izdarījuši vislielāko stulbību savas pastāvēšanas vēsturē. (..) Izskatās, ka tā dēvētais oligarhu bloks neko īpaši vienots nav – ZZS neiet Šķēles pavadā. Es nezinu, Lembergs tas ir vai ne, bet neiet. Šie ir pēdējie seši mēneši, kad TP ir tik varena ietekme, tādēļ viņi arī tā ālējas. Pēc tam jau kuru tas vairs interesēs, ko grib vai negrib TP, tāpat viņi būs melni un maziņi.
Elīna Egle, LDDK ģenerāldirektore
Valstiski svarīgi ir, lai šī valdība turpinātu darbu – izietu cauri 2011. gada budžeta sagatavošanai un izpildītu starptautisko aizdevēju uzliktos mājasdarbus, no kuriem dažiem galatermiņš ir šī gada vasaras vidus. Domāju, ka premjers ir gana rūdīts šai politiskajai situācijai un mazākumvaldība spēs pastāvēt. Saskatu, ka mazākumvaldībai tagad būs lielākas iespējas pievērsties saimniecisku jautājumu risināšanai: budžeta sagatavošanai, cīņai ar ēnu ekonomiku un nodokļu politikas pārskatīšanai, jaunu darbvietu radīšanai. Savukārt Tautas partija koncentrēsies uz darbu parlamentā un tur veiks savus labos darbus, vācot punktus nākamajām vēlēšanām.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)