Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 06:37
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Saeimā apstiprināšanai nonākusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Diena analizē, ko tā paredz: visi pratīs latviešu valodu; vidējā izglītība būs obligāta; laukos dzīvos tikpat daudz cilvēku, cik patlaban; gandrīz puse uzņēmumu būs inovatīvi; uz privātmājām būs saules baterijas; Saeimas vēlēšanās piedalīsies 70% balsstiesīgo.Lai stratēģija neiegultu plauktā, to mēģinās padarīt saistošu citos likumos
Ja viss noritēs gludi, līdz Jāņiem stratēģiju pieņemsim, cerīgs par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija 2030) virzību parlamentā ir Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (TP). Teju simts lappušu apjomīgais dokuments, kas tapa vairāk nekā divus gadus un noteiks Latvijas turpmāko attīstību, pēc apstiprināšanas valdībā pagājušajā nedēļā ir nonācis Saeimā.
Stratēģija iezīmē Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un galvenos rīcības virzienus tuvākajiem 20 gadiem. Dokumentā noteiktas septiņas valsts attīstības prioritātes – kultūras telpas attīstība, investīcijas cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība u. c. Zem katras prioritātes ir noteikti virzieni, iespējamie risinājumi to sasniegšanai un sasniedzamie rezultāti. Latvija 2030 paredz, ka pēc 20 gadiem Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju būs gandrīz divas reizes lielāks nekā 2008. gadā. Tātad Latvija 2030. gadā būs divreiz bagātāka. Valsts iedzīvotāju skaits pēc 20 gadiem nenoslīdēs zem divu miljonu atzīmes, valsts attīstībā pasaules mērogā būtiski pavirzīsies uz priekšu u. c.
Dienas aptaujātie dažādu jomu eksperti kopumā atzinīgi vērtē stratēģijā iecerēto, tomēr ir baltie plankumi – būtisku reformu trūkums augstākajā izglītībā, tajā skaitā eksaktajās zinātnēs, kā arī budžeta un finansiālās iespējas plānotā īstenošanai. M. Kučinskis norāda, ka ir doma stratēģijā noteiktos mērķus un risinājumus sasaistīt ar budžetu. Proti, ir jānosaka, ka budžeta izstrādē jāvadās pēc stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Tālab iecerēti labojumi arī citos likumos. "Darīsim visu, lai tas kārtējo reizi nebūtu tikai formāls dokuments," noteica deputāts.
Dokumentu Latvija 2030 parlamentā pēc noteikta grafika vētīs vairākas komisijas, pieaicinot stratēģijas virzītājas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistus, dokumenta izstrādes vadītāju profesoru Robertu Ķīli un citus interesentus. Visticamāk, redakcija diskusiju gaitā tiks uzlabota, pieļāva M. Kučinskis. Jautāts, kāpēc vajadzīgs šāds dokuments, deputāts norādīja, ka Latvijā ir dažādi īstermiņa, arī vidēja termiņa mērķi, bet nav ilgtermiņa. "Taču jebkurš cilvēks, kad viņš domā par savu nākotni, kaut vai apprecoties, plāno, cik viņam būs bērnu, kā viņš spēs viņus izaudzināt," ilgtermiņa redzējuma nepieciešamību un soļus iecerētā īstenošanai arī valstiskā līmenī akcentēja deputāts.
***
Kultūrai jākļūst par eksportpreci
Galvenais uzdevums – saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu, kā arī ar kultūru un valodu stiprināt nacionālo identitāti. Stratēģija paredz kultūras jomā plašāk iesaistīt sabiedrību, veicināt radošumu un kultūru padarīt par eksportpreci. "Latvijas izcilie kultūras produkti ir ar augstu eksportspēju, tāpēc tie var efektīvi stiprināt valsts tēlu un veicināt eksportu citās nozarēs," teikts stratēģijā. Uz kultūras bāzes jāattīsta radošās industrijas – festivāli, filmu producēšana, kā arī jārada dizaina preces ar augstu pievienoto vērtību.
Zīmīgi paredzējumi skaitļos
Radošo industriju īpatsvars valsts eksportā – 2030. gadā 5% (2008. gadā bija 0,73%)
Latvijā producēto filmu skaits – 2030. gadā ap 100 (2008. gadā bija 46)
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu – 2030. gadā 100% (2000. gadā prata 79%)
*
Baiba Tjarve, kultūras menedžere
Izvirzītie mērķi ir pietiekami daudzpusīgi un arī mūsdienīgi formulēti. Būtiski, ka kultūras joma netiek skatīta šauri un tikai vienas – kultūras – nozares ietvaros, bet gan meklēta saikne ar citām jomām: izglītību, ekonomiku, pilsonisko sabiedrību, pilsētvidi u. c. Tomēr bez šiem mērķiem ļoti svarīgi šķiet arī formulēt profesionālās mākslas vietu un lomu nākotnes Latvijā. Domāju, bez sazarotas un iedzīvotājiem pieejamas profesionālās mākslas nebūs iespējama citu izvirzīto mērķu sasniegšana – ne plašāka sabiedrības līdzdalība radošajās aktivitātēs ne citi. Sasniedzamie rezultāti ir optimistiski.
***
Dominē inovatīvi uzņēmēji
Galvenais uzdevums – "sakrustojot" uzņēmējus ar zinātniekiem un jaunrades centriem, attīstīt inovāciju ražošanu un palielināt eksportu. "Valstij jārada sadarbības platformas, kuru ietvaros dažādi inovāciju dalībnieki tiktu mudināti sadarboties," teikts stratēģijā. Valsts varētu subsidēt inovāciju fondus, kas darbojas kopā ar privāto kapitālu. Valstij izveidojot un uzturot atvasināto obligāciju fondus, tā varētu izmantot pensiju 3. līmeņa kapitālu inovāciju veicināšanai.
Zīmīgi paredzējumi skaitļos
Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2030. gadā 3% no IKP (2008. gadā bija 0,61%)
Augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars eksportā 2030. gadā 15% (2006. gadā bija 4,25%
Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars 2030. gadā – ap 40% (2008. gadā bija 19,6%)
*
Ilmārs Osmanis, SIA Hanzas elektronika valdes priekšsēdētājs
Inovācijām lielākoties ir vajadzīgas divas lietas un nekas vairāk. Izglītoti cilvēki un riska kapitāls. Ir pierādīts, ka šodienas izglītība ir rītdienas inovācija. Par riska kapitālu stratēģijā daudzmaz ir pieminēts, bet nekas netiek piedāvāts, lai kvalitatīvi uzlabotu augstākās eksaktās izglītības saturu. Izglītotu cilvēku trūkums mūsu jomā – tā ir problēma. Noteiktie mērķi inovācijās izklausās nenopietni. Kļūt par Eiropas līderi varētu tikai ar nosacījumu, ja augstskolās šodien nomaina 70% pasniedzēju sastāva. Ja līdz tam jāgaida vēl 10 gadu, kamēr ienāk jauna paaudze, kaut kādas izmaiņas sagaisīsim tikai 10-20 gadus pēc tam.
***
Sabiedrība piedalās lēmumos
Galvenais uzdevums, kā teikts stratēģijā, – izveidot publisko pārvaldību, kas ir efektīva, spēj ne tikai ātri reaģēt uz pārmaiņām, bet arī paredzēt un virzīt tās, radot sabiedrībai nozīmīgus un nākotnē nepieciešamus pakalpojumus, un kurā efektīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības. Stratēģija paredz, ka pilsoniskā līdzdalība būtu jāveicina jau skolās. Projektu un likumu sabiedriskās apspriešanas varētu aizstāt ar pilsoņu žūriju. Īpaša loma varas un sabiedrības komunikācijā piešķirta tehnoloģijām.
Zīmīgi paredzējumi skaitļos
Balsotāju līdzdalība Saeimas vēlēšanās 2030. gadā – ap 70% (2006. gadā bija 60,98%)
Iedzīvotāji, kas ar valsts institūcijām komunicē internetā 2030. gadā ap 80% (2008. gadā bija 16%)
*
Arnis Kaktiņš, sociologs
Visi šie priekšlikumi ir uzmanības vērti, jo skaidrs ir viens: šie rādītāji paši no sevis neuzlabosies vai uzlabosies minimāli, ja nekas šajā ziņā netiks darīts. Ideja par pilsoņu žūrijām izklausās neierasta, taču līdzšinējā prakse saistībā ar sabiedrisko apspriešanu rīkošanu, manuprāt, nav īpaši veiksmīga. Kāpēc vismaz nepaeksperimentēt ar jaunām formām un paskatīties, kas var noderēt un kas ne. Jāatzīst, sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā ir ļoti vajadzīga, taču Latvijā tā ir kritiskā zemā līmenī. Ja Latvija grib būt demokrātiska valsts, tas nav iespējams bez sabiedrības līdzdalības.
***
Jākļūst izglītotākiem
Galvenais uzdevums – paaugstināt sabiedrības izglītības līmeni. Stratēģija paredz, ka līdz 2014. gadam pilnībā jāievieš obligātā vidējā izglītība. Cilvēkam ar vidējo izglītību jāzina divas svešvalodas. Akcents arī uz pirmskolas izglītības agrāku iegūšanu, kā arī uz pamatizglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai: "Lai 1.–6. klašu skolēniem skola būtu pēc iespējas tuvāk mājām, nepieciešams īstenot programmu mazo lauku skolu saglabāšanai un restrukturizācijai."
Zīmīgi paredzējumi skaitļos
Bērni, kas četros gados mācās pirmskolas iestādēs 2030. gadā 95% (2007. gadā 76%)
Ārvalstu studentu īpatsvars augstskolās 2030. gadā 10% (2008. gadā 1,24%)
*
Marija Golubeva, izglītības eksperte
Lielākā daļa mērķu ir sasniedzami un pat pārsniedzami, ja labi strādāsim. Atbalstu principa "nauda seko skolēnam" iedzīvināšanu, kas veicinātu veselīgu konkurenci skolu starpā. Atbalstu arī ideju par obligātu vidējo izglītību, ja par tādu uzskatīs arī neformālā ceļā iegūtu. Arī ideja par mazo skolu saglabāšanu nav slikta, taču tādā gadījumā šīm skolām būtu jākļūst par centriem, kur pieaugušajiem būtu iespēja apgūt angļu valodu un notiktu citas aktivitātes. Iecerētais ārvalstu studentu procents ir pieticīgs. Par augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara kāpināšanu varu vienīgi teikt, ka viss atkarīgs no kvalitātes. Ja tā augs, augstāko izglītību ieguvušo cilvēku skaitam arī vajadzētu pieaugt.
***
Jāveido vidusslānis
Galvenais uzdevums – mazināt nabadzību un veidot vidusslāni. Jāanalizē nabadzības riski un sociālās programmas jāpadara mērķtiecīgākas. Kritiskākās grupas ir ģimenes ar vienu apgādnieku un vientuļie pensionāri. Demogrāfiskās slodzes mazināšanai paredz arī regulētu imigrācijas politiku.
Zīmīgi paredzējumi skaitļos
Vidējais mūža ilgums vīriešiem 2030. gadā 75 gadi (2008. gadā bija 67,2)
Vidējais mūža ilgums sievietēm 2030. gadā 82 gadi (2008. gadā bija 77,9)
Pilsētu/lauku iedzīvotāju īpatsvars 2030. gadā 70/30 (2009. gadā 67/33)
Iedzīvotāju īpatsvars Rīgas reģionā 2030. gadā ap 48% (2009. gadā 48,5%)
*
Ilmārs Mežs, migrācijas eksperts
Imigrācijas politika ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā tā notiek nelegāli un stihiski, bet Latvijai vairāk noderētu izlasīti cilvēki ar noteiktu izglītību, kas turklāt spēs ātri iekļauties latviešu sabiedrībā. Domāju, ka Latvijai ļoti nopietni jāpārskata demogrāfiskā politiku, jo depopulācija mums ir ļoti strauja un tā turpina palielināties – dzimstība ir kritiski zema, un tā vēl vairāk samazināsies. Katra ģimene, kam nav trīs bērni, veic ilgtermiņa pasūtījumu, ka pēc vienas paaudzes Latvijā būs kāds jauns imigrants. Katrs šogad un nākamgad nepiedzimušais bērns nozīmē iebraucēju pēc 20 gadiem.
***
Jāizmanto atjaunojamā enerģija
Galvenais uzdevums – nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu, un integrēties ES enerģijas tīklos. Stratēģija paredz gan pievienoties Centrāleiropas gāzes tīklam, gan būtiski palielināt vietējā enerģijas potenciāla, īpaši koksnes, izmantošanu. "Jāattīsta arī izkliedētas un mikrolīmeņa enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem privātajā sektorā. Tā galvenokārt varētu būt saules enerģijas izmantošana."
Zīmīgi paredzējumi skaitļos
Importēto energoresursu īpatsvars 2030. gadā – ap 50% (2007. gadā bija 61,5%)
Atjaunojamo energoresursu īpatsvars 2030. gadā – ap 50% (2007. gadā bija 29,7%)
*
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts
Kopumā visas ir atbalstāmas lietas. Esmu par to, lai maksimāli veicinātu atjaunojamo energoresursu ražošanu un izmantošanu, jo ar tiem netiek noplicināta vide, ir labvēlīgāka ietekme uz klimata pārmaiņām. Citviet Eiropā šobrīd ļoti attīstās ideja, ka energoresursu ražošana nāk tuvāk patēriņam. Piemēram, Bavārijā uz jumtiem saliktas saules baterijas tā, ka vairs nevar redzēt sarkanos dakstiņus. Ir vietas, kur enerģiju saražo pašpatēriņam un pārpalikumu par labu izdevīgu cenu pārdod. Ja vēlas veicināt zaļās enerģijas patēriņu un ražošanu, tad ir jādomā par atbalstu un izdevīgumu. Zaļās enerģijas ieguves tehnoloģijas ir dārgākas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
