Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 06:48
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Dienas aprēķini: vienas neliela apmērai zādzības atklāšana, izmeklēšana un vainīgāi notiesāšana valstij izmaksā tuvu 5000 latu. Tiesībsargājošās iestādes jau vairākus gadusi nespēj vienoties, kā sīko lietu izmeklēšanu un sodu padarīt lētāku un efektīvāku. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis: «Varbūt nodarījumu līdz trim vai diviem latiem nevajadzētu izskatīt kriminālprocesa kārtībā»Arī ģenerālprokurors uzskata, ka sīkās zādzības jādekriminalizē
Lai izmeklētu vienu lietu un sodītu vainīgo kaut vai par ievārījumu burkas vai degvīna pudeles zādzību lielveikalā, valsts tērē aptuveni 5000 latu, liecina Dienas aprēķini, kuru pamatā izmantoti gan tiesībsargu iestāžu budžeti, gan izmeklēšanā un tiesāšanā pavadītais laiks. Policija jau gadiem ilgi runā par to, ka viņi ir "nokrauti" ar sīko zādzību lietām un labprāt šo noziegumu dekriminalizētu, proti, izskatītu to administratīvā kārtā, uzskatot, ka tā būtu ātrāk un lētāk. Pagājušajā nedēļā šai idejai savu atbalstu intervijā žurnālam Jurista Vārds arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) vairākkārt publiski paudusi atbalstu dekriminalizācijas procesam. "Nav normāli, ja policists aptuveni trīs mēnešus veic virkni procesuālu darbību, pratina lieciniekus, meklē un fiksē pierādījumus, piemēram, tualetes papīra zādzības gadījumā lielveikalā kā tas bijis Jelgavā," Dienai skaidro L. Mūrniece. Viņa norāda, ka šādas lietas rezultātā tiek slēgtas, bet policija tērējusi laiku un resursu, kas līdzvērtīgs, piemēram, nozagtas automašīnas meklēšanai. Viņa apšauba, vai izmeklēšana administratīvā kārtā būs lētāka, taču policijas darbu atslogotu gan.
Arī ģenerālprokurors J. Maizītis intervijā norādījis, ka kriminalizēt sīku zādzību lielveikalā ir lieki, taču esot grūti novilkt materiālo robežu, jo īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos. "Varbūt nodarījumu līdz trim vai diviem latiem nevajadzētu izskatīt kriminālprocesa kārtībā. Šajos gadījumos kriminālprocesu vajadzētu aizstāt ar administratīvo pārkāpumu lietvedību," norāda J. Maizītis. Viņš uzskata, ka kriminālatbildībai par sīku zādzību būtu jāiestājas tikai atkārtotības gadījumā.
Ne pašreiz
Iekšlietu ministrijas speciālistu starpā valda vienots viedoklis, ka nozieguma slieksnis, kad varētu runāt par kriminālatbildību, būtu 1/10 no minimālās algas jeb 18 latu, savukārt eksperti uzsver, ka būtība nav mērāma latos. "Nav diskutējams jautājums par zādzības apmēriem, ja kāds ir paņēmis svešu mantu. Šis pārkāpums, manuprāt, ir jāsaglabā Krimināllikumā," savu nostāju pauž krimināltiesību speciālists Andrejs Judins.
Atsevišķi noziegumu veidi jau šobrīd tiek dekriminalizēti. Piemēram, pērnā gada vidū Saeima dekriminalizēja normu par fiktīvu uzņēmējdarbību un gada beigās svītroja pantu par goda un cieņas aizskārumu. Sākotnēji bija paredzēts no Krimināllikuma svītrot arī pantu par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu, taču šie grozījumi tika apturēti. Šobrīd Saeimas darbakārtībā ir jautājums par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanas dekriminalizāciju, taču sīko zādzību jautājums līdz Saeimai tā arī nav nonācis.
Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga dekriminalizāciju atsevišķos gadījumos vērtē pozitīvi, taču ir piesardzīga, vērtējot šī procesa mērķi: "Neatbalstu retoriku, ka jāgroza likums, lai kādam būtu mazāk jāstrādā. Policijas darba efektivitāti šīs izmaiņas neietekmēs." Arī A. Judins saka: "Un ja valsij viendien pietrūks naudas izvarošanas gadījumu izmeklēšanai? Svītrosim no Krimināllikuma?"
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš Dienai norādīja, ka vismaz pašreizējā ekonomiskajā situācijā par sīko zādzību dekriminalizāciju nevar būt ne runas. "Kādam pieci lati ir zādzība nelielā apmērā, bet citam arī viens lats var būt liela vērtība. Atteikšanās no kriminālatbildības par zādzību nelielā apmērā varētu vairot šo zādzību lielāku izplatību," norāda tiesnesis.
Lai arī cik nelielas, ikvienas zādzības rezultātā cietušajam tiek nodarīti zaudējumi. Ja valsts nesodīs vainīgo personu un, dekriminalizējot normu, apzināti nepiedzīs no vainīgās personas zaudējumu atlīdzinājumu, cietušais būs tiesīgs vērsties tiesā ar prasību šos zaudējumus piedzīt no valsts, jo tā nebūs pildījusi savus pienākumus, nesaucot pie atbildības zagli. Uz šādu risku norādīja Rīgas tiesas apgabala prokurors Jānis Ievītis.
Jācīnās citādi
A. Judins uzskata, ka inspektoru darba apjoms un ilgais kriminālprocess maznozīmīgo lietu gadījumā ir jārisina ar procesuālām metodēm, nevis dekriminalizējot zādzību. Kriminālprocesa likums jau paredz iespēju inspektoriem izskatīt lietas neatliekamības kārtībā, t.i., piecās dienās, vai saīsinātā kārtībā, t.i., desmit dienu laikā, taču tikai pie nosacījuma, ja ir zināma aizdomās turamā persona. Tiesa, kā liecina prakse, šie termiņi nereti ir par īsu.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Ints Ķuzis Dienai pauda uzskatu, ka efektīva forma cīņai ar sīkām zādzībām, nepārslogojot inspektorus, varētu būt šo noziegumu un to būtiskāko pazīmju fiksēšana iekšējā policijas datubāzē, bet nekoncetrēšanās uz tūlītēju vainīgās personas meklēšanu kriminālprocesa ietvaros. Tā tas esot citviet Eiropā.
"Es personīgi kā policists uzskatu, ka šī situācija ir nonākusi tādā punktā, kad tā ir jāmaina. Jo valstij tomēr ir jādeklarē, ko policija izmeklē un ko uzskaita," norādīja I. Ķuzis.
***
Cik valstij izmaksā izmeklēšana un sodīšana?
Aprēķini veikti, izmantojot tiesībsargājošo iestāžu – policijas, prokuratūras, tiesu (attiecīgās instances) – budžetu un lietu skaitu konkrētajā iestādē, tādējādi iegūstot vienas lietas vidējo izmaksu mēnesī. Ņemot vērā konkrētās noziegumu grupas vidēji raksturojošo izmeklēšanas ilgumu, pārsūdzēšanas praksi, aprēķināta tā kopējā izmaksa, kurai vēl pieskaitītas izmaksas par noziedznieka pavadīto laiku ieslodzījuma vietā.
Valsts policijā – viena uzsāktā kriminālprocesa izmaksa vidēji ir 120 latu mēnesī, prokuratūras uzraudzība/izmeklēšana –
68,5 latu mēnesī, pirmajā instances tiesā vienas lietas cena ir 42,25 latu mēnesī, apgabaltiesā – 340 latu (!), savukārt Augstākajā tiesā – 79,33 mēnesī. Viens ieslodzītais valstī savukārt maksā 302 latus mēnesī.
Zaglis – ap 5000 latu
Zādzības nelielos apmēros (KL 175. p. 1. d. vai KL 180. p. 1. d.) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni trīs mēnešus, pēc tam aptuveni mēnesi prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē lieta tiek izskatīta triju mēnešu laikā un pārsūdzētas visbiežāk netiek. Ieslodzījumā pavadītais laiks nepārsniedz vienu gadu. Pērn, 2009. gadā, iztiesāts vairāk nekā 4200 lietu.Izvarotājs – ap 15 000 latu
Izvarošanas nozieguma (KL 159. pants) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni četrus mēnešus, pēc tam aptuveni divus mēnešus prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē lieta tiek izskatīta četrarpus mēnešu laikā, lielākoties tiek pārsūdzēta un nākamajā instancē tiek skatīta tikpat ilgi. Vidējais sods ir 3,5 gadi. Pērn, 2009. gadā, pirmajā instancē iztiesāts 41 izvarošanas noziegums.Slepkava – ap 30 000 latu
Slepkavības (KL 116. pants) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni četrus mēnešus, pēc tam aptuveni divus mēnešus prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē tā tiek izskatīta sešu mēnešu laikā, savukārt lielākoties tiek pārsūdzēta un nākamajā instancē tiek skatīta četrus mēnešus. Vidējais par slepkavību piespriestais sods ir 7,5 gadi. Pērn, 2009. gadā, iztiesātas aptuveni 50 slepkavības.Dzērājšoferis – ap 7500 latu
Nozieguma par auto vadīšanu alhohola reibumā (KL 262.pants) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni trīs mēnešus, pēc tam aptuveni mēnesi prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē tā parasti tiek izskatīta 3,5 mēnešu laikā, lielākoties lietas pārsūdzētas netiek. Vidējais par šo noziegumu piespriestais sods ir pusotrs gads. Pērn pirmajā instancē iztiesātas vairāk nekā 1500 šādu lietu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
