Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 06:57
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
SC. Patlaban populārākajai Latvijas partijai Saskaņas centrs visneskaidrākā vīzija par nodokļiemPatlaban populārākajai Latvijas partijai Saskaņas centrs visneskaidrākā vīzija par nodokļiem
Lai arī visiem sešiem politiskajiem spēkiem, kuriem pašlaik ir izredzes tikt nākamajā Saeimā, ir vājš piedāvājums, kā nākamgad valsts budžetā rast nepieciešamo ietaupījumu, visneskaidrākais tas ir Saskaņas centram (SC), kurš, pēc dažādu aptauju datiem, bauda vislielāko vēlētāju uzticību, liecina Dienas apkopotās partiju atbildes.
Nākamā gada budžets Latvijai būs jākonsolidē – jāsamazina izdevumi un jāpalielina ieņēmumi – aptuveni par 400 miljoniem latu, lai nodrošinātu starptautiskajiem aizdevējiem 2011. gadā solīto budžeta deficītu 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK). Līdz vēlēšanām ir atlicis tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis, un vēlētājiem, pirms viņi dodas balsot, būtu jāzina, ko katrs politiskais spēks, iekļūstot 10. Saeimā, darītu ar nākamā gada budžetu. Tāpēc Diena katram politiskajam spēkam, kuram ir izredzes tikt nākamajā parlamentā, jautāja, kādi nodokļi nākamgad tiks paaugstināti, lai audzētu valsts ieņēmumus, un kas vēl tiks darīts, lai budžeta deficīts būtu solītie 6% no IK.
Vērtējot partiju ieceres nodokļu politikā kopumā, tajās manāma virzība uz kreiso pusi. Dominē vēlme iedzīvināt progresīvu ienākuma nodokli, lai lielāku nodokļu slogu uzliktu turīgākajiem. Politiķi arī vēlas nodokļu slogu pārlikt no darbaspēka uz īpašumu. Tiesa, ne visu uzrunāto partiju iecerētie soļi sniedz skaidru atbildi, cik lielā mērā plānus nodokļu politikas maiņai varētu iedzīvināt jau nākamgad, lai nodrošinātu daļu no vajadzīgās konsolidācijas. No apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK Vienotība un PCTVL atbildēm noprotams, ka jau nākamgad šie politiskie spēki cer gūt lielākus ieņēmumus budžetā ar nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu. VL!TB/LNNK nākamgad vēlas arī lielāku akcīzi atsevišķām precēm. Par labu Latviju! (PLL) cer audzēt kopējos nodokļu ieņēmumus, no nākamā gada pakāpeniski samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tas, pēc apvienības domām, stimulētu patlaban pelēkajā sektorā strādājošos maksāt nodokļus. Savukārt, kā nākamgad varētu mainīties citi nodokļi, PLL savās atbildēs skaidru atbildi nesniedz.
Vispār nekādu skaidrību par gaidāmo nodokļu politikā nākamgad nevieš SC un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbildes, jo tajās nav norādīts, kad tieši paredzēts iedzīvināt iecerētos nodokļu maiņas plānus. Tomēr, ja visas PLL, SC un ZZS ieceres nodokļu politikā tiktu realizētas jau nākamgad, kopējie nodokļu ieņēmumi 2011. gadā, visticamāk, saruktu, nevis pieaugtu, prognozē ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
ZZS gan norādīja pāris virzienu, kā citādi tā konsolidēs nākamā gada budžetu. Proti, tā redz iespēju samazināt tēriņus, optimizējot valsts funkcijas. Arī PCTVL ieskatā daļu no vajadzīgā ietaupījuma var rast, mazinot valsts funkcijas un pārvaldi, kā arī atsakoties no Latvijas līdzdalības militārajās operācijās, tomēr tas gan uzrunāto ekonomistu vērtējumā būtu maz iespējami. PLL min, par cik būtu jāmazina ministriju skaits un aģentūru daudzums. Vienotība uzskata, ka uz laiku būtu jāatsakās no iemaksām pensiju 2. līmenī, to gan eksperti vērtē nevienprātīgi. Savukārt SC nesniedza atbildi uz šo jautājumu, jo tai trūkstot informācijas par valsts finanšu stāvokli un vispirms tiek gaidīts pašreizējās valdības piedāvājums. Tiesa, SC, arī PLL un ZZS signalizē, ka tēriņus tik lielā mērā, lai budžeta deficīts nākamgad būtu 6% no IK, varētu arī nemazināt un ka valsts nākamgad varētu dzīvot ar lielāku parādu, nekā patlaban iecerēts. Dienas uzrunātie ekonomisti gan norāda, ka budžeta deficīta slieksnis ir vienīgā striktā starptautisko aizdevēju prasība, kas Latvijai ir jāievēro. Visticamāk, šajā ziņā nekādu atkāpju nebūs. Deficīta sliekšņa celšana apgrūtinātu Latvijas pievienošanos eirozonai no 2014. gada. Tas arī raidītu sliktu signālu starptautiskā mērogā, iedragājot Latvijas reputāciju un dodot iemeslu citām valstīm, piemēram, Grieķijai, kura arī ir aizņēmusies naudu no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda, šādi vienpusēji mainīt nosacījumus, noteica V. Dombrovskis.
***
Kā ir tagad?
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 21%, vairākām precēm un pakalpojumiem samazinātā 10% likme.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – 26%, ienākumiem no kapitāla – 10%, no kapitāla pieauguma – 15%. Vispārējais neapliekamais minimums – 35 lati, par apgādājamo – 63 lati, pensijai – 165 lati.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) –15%.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 33,09%. No tiem 24,09% maksā darba devējs, pārējo – darba ņēmējs.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) – par dzīvojamajām platībām diferencēta likme 0,1%–0,3% atkarībā no kadastrālās vērtības. Zemei, u. c. – 1,5%, neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei papildlikme – 1,5%.
Akcīze – dažādas likmes par konkrētu preču apjomu.
***
Visu Latvijai!TB/LNNK
PVN – ne pamatlikme, ne samazinātā likme tuvāko divu gadu laikā nav jāmaina.
IIN – tuvāko divu gadu laikā jāsaglabā 26% likme. Progresīva likme no 2012. gada ienākumiem virs 1200 latiem. Ar IIN neapliekamais minimums (NM) no 2011. gada – 50 latu, 2012. gadā – 70 latu. NM par apgādājamo no 2011. gada – 80 latu, no 2012. gada – 100 latu.
UIN – pamatlikme nav jāmaina. Jāievieš paaugstināta 25% likme uzņēmumiem, kuru ārvalstu kapitāls ir vairāk par 50% un peļņa gadā pārsniedz piecus miljonus latu.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – nav jāmaina.
Nekustamā īpašuma nodoklis – no nākamā gada par dzīvojamo platību palielināt likmes robežās no 0,3% līdz 1% no kadastrālās vērtības. Neapliekamais minimums – 20 000 latu no kadastrālās vērtības. Vienlaikus jāsakārto kadastrālā novērtējuma sistēma.
Akcīze – jāpaaugstina no – nākamā gada par 10% alkoholam, tabakai, luksusa precēm. Nodoklis jāievieš auto vērtībā virs 35 000 latiem. No nākamā gada vidus – akcīze dabasgāzei.
Budžeta deficīts – nākamgad 6% no IK, aiznākamgad – 3% no IK, bet 2013. gada budžetam jābūt sabalansētam. Nākamā gada budžeta konsolidācija par vienu trešdaļu jāveic uz nodokļu paaugstināšanas, bet divām trešdaļām – izdevumu samazināšanas rēķina.
*
Apvienība Vienotība
PVN tuvāko gadu laikā nemainīt ne pamatlikmi, ne samazinātās likmes.
IIN – ja vajadzēs kompensēt citu nodokļu iespējamo kāpumu, no nākamā gada celt vispārējo neapliekamo minimumu. Sākot no 2012. gada, likmi pakāpeniski samazināt līdz 22% 2014. gadā. Nākamgad jāsāk diskusija par nodokļa progresivitāti.
UIN – nemainīsim.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – nemainīsim.
Nekustamā īpašuma nodoklis – nākamgad augstākas progresīvās likmes, nodrošinot kompensējošu mehānismu maznodrošinātajiem.
Akcīze – tāda pati kā pārējā Baltijā.
Budžeta deficīts – nākamgad – 6% no IK, aiznākamgad – 3% no IK, 2013. gadā – bezdeficīta budžets. Konsolidācijas apmēram jābūt mazākam par 400 miljoniem latu. Iespējams, pusi no konsolidācijai vajadzīgās summas nodrošinās izdevumu samazināšana, otru pusi – ieņēmumu palielināšanās. Viens no risinājumiem – ap 100 miljonu ietaupījums, īslaicīgi atsakoties no iemaksām pensiju 2. līmenī.
*
PCTVL
PVN – nemainīsim ne pamatlikmes, ne samazinātās likmes.
IIN – No 2012. gada likme gadā jāmazina par 1%, lai 2017. gadā tā būtu 20%. Strādājošajiem neapliekamais minimums (NM) no 2012. gada – 80 latu. No 2012. gada jāpaaugstina NM par apgādājamajiem, triju gadu laikā to ceļot līdz 240 latiem. Pensiju NM no 2012. gada – 200 latu, no 2013. gada – 250 latu, no 2014. gada – līdz 300 latiem.
UIN – nākamgad nemainīsim. Efektīva atlaižu sistēma investīciju piesaistei.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – nemainīsim.
Nekustamā īpašuma nodoklis – no nākamā gada divreiz jākāpina likme dārgo dzīvokļu un mājokļu segmentā. Divas reizes jāpalielina likme par saimnieciskajā darbībā un dzīvošanai ilgstoši neizmantotiem īpašumiem. Līdz 1% jāmazina likme strādājošajiem rūpnieciskajiem objektiem.
Akcīze – nemainīsim. Kopā ar Lietuvu un Igauniju Eiropas Savienības līmenī jāaktualizē jautājums, kā akcīze ietekmē cigarešu kontrabandu un valstu budžetus.
Budžeta deficīts – nākamgad jābūt 6% no IK. Budžets nākamajā gadā jākonsolidē, atsakoties no mazsvarīgām valsts funkcijām, no militārajām operācijām un samazinot ministriju darbinieku skaitu par 10%. Neatbalstīsim pensiju un pabalstu samazināšanu.
*
Apvienība Par labu Latviju!
PVN – ne pamatlikmi, ne samazināto likmi nemainīt. Samazināta likme – arī pienam un maizei.
IIN – no nākamā gada samazināt likmi ik gadu par 1%, lai pēc 5–6 gadiem tā būtu 20%. Četru gadu laikā ienākumi (arī pensijas) līdz minimālajai algai – neapliekami ar nodokli. 180-540 latu ienākumiem neapliekamais minimums (NM) – 100 latu, 540–900 latu algai NM – 50 latu, bet ienākumi virs 900 latiem – bez NM. IIN ieņēmumi – 100% pašvaldībām.
UIN – nemainīsim. Jāatceļ UIN iekasēšanu avansā. Daļu nodokļa ieņēmumu jānovirza pašvaldībām.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – likmi nemainīsim, bet darba devējiem tā jāmazina, attiecīgi palielinot darba ņēmējiem.
Nekustamā īpašuma nodoklis – par izmantotām platībām pamatlikmes nemainīsies, paaugstināta likme – neapdzīvotām platībām. Pārskatīsim kadastrālās vērtības.
Akcīze – nemainīsim. Vietējo ražotāju precei pazeminātas likmes.
Budžeta deficīts – nākamgad – 6% no IK vai lielāks, lai stimulētu ekonomiku. Tālab arī jāpagarina termiņš, kurā Latvijai jāatdod nauda starptautiskajiem aizdevējiem. Pirmais, ar ko jāsāk 2011. gada budžeta konsolidēšana, ir reformēt valsts pārvaldi, ministriju skaitu samazinot līdz astoņām un būtiski samazināt dažādu aģentūru skaitu. Samazinot nodokļus, īpaši IIN, uzņēmēji ies ārā no pelēkās ekonomikas un palielināsies nodokļu ieņēmumi.
*
Saskaņas centrs
PVN – samazināsim.
IIN – nodoklis jāmaksā pusei no strādājošajiem – kam ir vidēji vai lieli ienākumi. Tad progresija – no 10%. Pašreizējā likme jāmaksā par ienākumiem virs 2000 latiem mēnesī.
UIN – jāpārskata, likmi mazinot līdz 10%. Jāatsakās no nodokļa iekasēšanas avansā.
Nekustamā īpašuma nodoklis – pakāpeniski paaugstināsim zemei. Veiksim zemes vērtības jauno kartēšanu.
Akcīze – nepaaugstināsim.
Budžeta deficīts – nākamgad saprātīgs, tas var būt arī lielāks par 6% no IK. Vispirms jāskata, kā tiek tērēta nauda. Varēsim sniegt atbildi par konsolidāciju, kad būs skaidrība un pilna informācija par valsts finanšu situāciju. Eiro ieviešana un lata stabilitāte nav pašmērķis.
*
Zaļo un Zemnieku savienība
PVN – nemainīsim ne pamatlikmi, ne samazinātās likmes.
IIN – progresīvas likmes. Vienota, pietiekami augsta nodokļa likme ar būtisku samazinājumu ienākumiem zem 1000 latiem mēnesī.
UIN – nemainīsim.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – nemainīsim. Sociālais budžets jāatslogo no izmaksām, ko nesedz iemaksas.
Nekustamā īpašuma nodoklis – ražošanas objektiem nemainīt. Jāceļ īpašumiem, ko neizmanto ražošanai. Jāuzlabo kadastrālās vērtības aprēķināšanas sistēma.
Akcīze – ja ko maina, tad tikai kopā ar Lietuvu un Igauniju. Augstāks nodoklis luksusa precēm.
Budžeta deficīts – nākamgad var būt arī lielāks par 6% no IK, ja ir konkrēta programma ekonomikas attīstībai. Budžeta konsolidācija jāpanāk, galvenokārt optimizējot valsts funkcijas, mazinot administratīvās procedūras, fizisko kontroļu skaitu. Pilnībā jāizmanto Eiropas fondu finansējums.
Avots: partiju sniegtā informācija
***
Kā vērtējat partiju priekšlikumus?
Gunta Kauliņa, KPMG nodokļu eksperte
Par nākamā gada budžeta konsolidāciju gandrīz visas partijas sausi min budžeta deficīta apmērus. Taču neviena nenorāda ticamus nodokļu ieņēmumu pieauguma avotus un konkrētus izdevumu samazināšanas plānus. Īstie konsolidācijas pasākumi acīmredzot tiks atklāti pēc vēlēšanām. VL-TB/LNNK – vissabalansētākā un konkrētākā programma nodokļu jomā, taču apšaubāmi, vai šo pasākumu gaitā iespējama nepieciešamā budžeta konsolidācija, nav minēti izdevumu samazināšanas avoti. Vienotībai nekonkrēti priekšlikumi attiecībā uz nodokļu politiku, vienīgais konkrētais budžeta konsolidācijas avots minēts pensiju 2. līmenis. PLL iecerētā konsolidācija, kas balstīta tikai uz valsts pārvaldes reformu un ēnu ekonomikas samazināšanu, nepārliecina. PCTVL plāns pārtraukt militārās operācijas diezin vai īstenojams, tādēļ budžeta konsolidēšanas piedāvājums nav ticams. Pozitīvi, ka ZZS budžeta konsolidācijai domā par administratīvo procedūru samazināšanu un ES fondu finansējuma aktīvāku apguvi, taču tas pilnībā nevar nodrošināt konsolidāciju. SC nav atklājis nekādus plānus par budžeta konsolidācijas iespējām. Partiju piedāvājumos nodokļu politikā kopumā dominē kreisā ideoloģija.
Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomists
Kopumā neviens no sešiem politiskajiem spēkiem nedod skaidru atbildi, kā konsolidēs nākamā gada budžetu. Taču, ja summē ieceres nodokļu jomā un citus soļus budžeta konsolidēšanai, tuvāk mērķim ir VL-TB/LNNK un Vienotības ieceres. Pārējie vai nu nevēlas atklāt kārtis, vai tiem nav ne jausmas, ko darīt ar nākamā gada budžetu, jo to piedāvājumi ir vai nu nerealizējami, vai nekonkrēti. SC sacītais, ka trūkst informācijas, ka vispirms valdībai būtu jānāk ar savu piedāvājumu, ir tikai atrunāšanās. Visticamāk, līdz vēlēšanām negrib atklāt iecerētos nepopulāros soļus. Vienotība un VLTB/LNNK vienīgās piedāvā būtiski palielināt nodokļu slogu, bez kā noteikti nevarēs iztikt budžeta konsolidēšanai. Tiesa, abas ir pārāk optimistiskas par to, cik daudz no vajadzīgās konsolidācijas ar šo soli izdosies nodrošināt. Dīvaini, ka Vienotība sola nemainīt pievienotās vērtības nodokli, bet Finanšu ministrijas (to vada Vienotībā ietilpstošā JL pārstāvis Einars Repše –red.) nodokļu pamatnostādnes runā par pretējo. Īslaicīga atteikšanās no iemaksām pensiju 2. līmenī nav risinājums, bet priekšlikums vismaz konkrēts. ZZS piedāvā nemainīt nodokļu slogu, SC un PLL vēlas to būtiski samazināt, bet nav skaidrs, kad šos plānus iecerēts īstenot. Šie politiskie spēki signalizē par lielāku budžeta deficītu, taču tas būtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem
Kārlis Ketners, Rīgas Tehniskās universitātes profesors
Faktiski neviens nesniedz atbildi, kā tiks pildīta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai budžetu konsolidētu par 400 miljoniem latu vai mazāk, bet 6% budžeta deficīts nākamgad būs jānodrošina. Būtībā vienīgie nodokļi, ko partijas piedāvā mainīt, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Diez vai ir reāli solīt nodokļu samazinājumu 2011. gadā. Savukārt NĪN paaugstināšana vai pat progresīva nodokļa ieviešana problēmas izdevumu daļā neatrisina. Spriežot pēc nodokļu piedāvājuma, acīmredzot vienīgās iespējas ir izdevumu pusē. Maz ticami izklausās solījumi optimizēt funkcijas, valsts pārvaldi. No vienas puses, par to runā kopš 2008. gada novembra, no otras – pat atlaižot visu valsts pārvaldes aparātu un nepildot nevienu no valsts funkcijām, diez vai izdosies "iziet" uz kontrolskaitļiem. Ticamāk izklausās atteikšanās no iemaksām pensiju 2. līmenī par labu 1. līmenim. Diezin vai no Eiropas Savienības viedokļa būs ļauts diskriminēt ārvalstu kapitāla uzņēmumus, prasot maksāt lielāku uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) vai budžeta deficīta apstākļos spēlēties ar 10% UIN likmes noteikšanu.
***
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžeta ieņēmumi bija 2,715 miljardi latu
No tiem 2,606 miljardus latu deva nodokļu ieņēmumi, no kā:
25,28% nodrošināja VSAOI
18,59% PVN
17,15% IIN
10,06% akcīze
2,38% UIN
1,69% NĪN
Avots: Finanšu ministrija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
