Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 07:27
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Partijas sāk spēlēt uz jūtām. Ekonomisko argumentu vietā partijas priekšplānā liek emocijas. Saskaņas centrs biedē ar bagāto kundzību. Par labu Latviju! biedē ar homoseksuāļiem . Vienotība biedē ar Kremļa režīmu. VL un TB/LNNK biedē ar krievu valodu.Vairāku partiju kampaņas iegājušas emocionālā gultnē, eksperte uzsver – tas var sāpīgi atspēlēties
PLL kārts – seksuālās minoritātes
Arī šajā priekšvēlēšanu kampaņā apvienība Par labu Latviju! (PLL) izmanto tās "sastāvdaļas" partijas LPP/LC jājamzirdziņu – seksuālo minoritāšu jautājumu. Piemēram, PLL reklāmas avīzē uzsvērts, ka "geji balsos par Vienotību", savukārt Latvijas Neatkarīgajā televīzijā notikušajās Zemgales reģiona līderu debatēs viens no apvienības līderiem Andris Šķēle, kuram bija iespēja uzdot tikai divus jautājumus saviem konkurentiem, pirmo no tiem veltīja tieši seksuālo minoritāšu tematikai, proti, viendzimuma laulību legalizācijai, lai gan publiskajā telpā šis jautājums jau sen nav bijis aktuāls.
PLL deputāta amata kandidāte Karina Pētersone, kura ir pārstāvējusi apvienības liberālāko spārnu, proti, partiju Latvijas ceļš, un bijusi arī sabiedrības integrācijas lietu ministre, norāda, ka šis jautājums pašlaik sabiedrībā nav aktuāls, taču tā uzsvēršanu kampaņā varot dēvēt tikai par "vēlēšanu tehnikas jautājumu", jo notiekot elektorāta noslāņošanās. K. Pētersone gan skaidri neatbildēja, vai pati atbalsta šī jautājuma akcentēšanu, uzsverot, ka ar viņu neviens par to neesot konsultējies.
Vienotības kārts – Krievija kā bieds
Viens no jautājumiem, kas regulāri tiek uzsvērts apvienības Vienotība kampaņā, ir iespējamā tuvināšanās Austrumiem, ja pēc vēlēšanām tiks izveidota valdība, kurā dominēs Saskaņas centrs (SC) un apvienība Par labu Latviju!. Arī partijas rīkotajā aptaujā iedzīvotājiem jāizšķiras tikai starp diviem premjera amata kandidātiem – pašas apvienības pārstāvi Valdi Dombrovski un Jāni Urbanoviču no SC. Kampaņas saturs liecina, ka Vienotība izspēlē arī nacionālo kārti, kas iepriekš bijusi raksturīga apvienībā Visu Latvijai! -TB/LNNK ietilpstošajām partijām.
Vienotības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka apvienība nekādā ziņā neesot par etnisku pretnostatījumu, Vienotība nemēģinot nostādīt latviešus pret krieviem. Runa esot tikai par vērtību sistēmu konfrontēšanu.
Tā esot divu ārpolitisku izvēļu pretnostatīšana – proti, Vienotība esot par Rietumu izvēli, savukārt konkurējošās apvienības SC un PLL – par tuvināšanos Latvijas lielajam kaimiņam Krievijai.
SC kārts – nebalsojiet par "bagāto cilvēku partijām"
"Neatdodiet vairs savu balsi par bagāto cilvēku partijām," tiek uzsvērts Latvijas populārākajos kanālos pārraidītajos Saskaņas centra (SC) reklāmas rullīšos. Arī kopējo reklāmu saturu var interpretēt kā vēršanos pret bagātniekiem, kurus īpaši atbalstījušas esot labējās partijas.
Tiesa, arī starp paša SC deputāta amata kandidātiem atrodamas personas, kuras uz kopējā Latvijas iedzīvotāju sociālā stāvokļa fona var dēvēt par turīgām. Kā pirmais šo SC kandidātu sarakstā ir minams uzņēmējs Mārtiņš Lauva, kurš paviesojies arī medijos publicētajā Latvijas miljonāru sarakstā.
Tāpat vairāki SC deputātu kandidāti visai ievērojamas naudas summas tur "zeķē" – vairākiem potenciālajiem tautas kalpiem skaidrās naudas uzkrājumi pārsniedz 10 tūkstošus latu. SC premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs Dienai uzsver, ka reklāmā SC nevēršas pret bagātniekiem. Reklāmas saturu viņš skaidro kā vēršanos "pret nabadzību, pret negodīgumu, pret kliedzošo netaisnību".
TB/LNNK kārts – pirms vēlēšanām pārtraukt runāt krieviski
Lai gan iepriekš satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, kurš pārstāv nacionālo partiju apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK, kanālam TV5 neesot atteicis intervijas krievu valodā, brīdī, kad vēlēšanas jau ar roku aizsniedzamas, otrdienas vakarā TV5 raidījumā Bez cenzūras uz jautājumiem atbildēja latviski, raidījuma vadītāja mudinājumam krievu valodā raidošajā televīzijā tomēr runāt attiecīgajā valodā neatsaucās un tiešraidē pameta studiju.
Mēs esam Latvijā, televīzijā, kas darbojas Latvijas telpā un varēja arī nodrošināt pietiekami kvalitatīvu tulkojumu, raidījumā pauda ministrs, uzsverot – iepriekš bijusi vienošanās, ka viņš raidījumā runās latviski. Savukārt TV5 vadītājs Mihails Šeitelmans norādījis, ka šāda vienošanās nav bijusi. "Uz līdzenas vietas Gerhards izvērsa sev politisko reklāmu. Diemžēl – pavāju. Vajadzēja apliet mani ar sulu vai mest man ar vecu olu, nosaucot par Putina ielikteni, tad par šo gadījumu runātu ilgāk," vērtē raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins. Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ābrams Kleckins BNS pauda sašutumu par to, ka publiskā medijā cilvēks nevar runāt valsts valodā. Politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka šis gadījums būs katalizators turpmākajām partiju kampaņām. Proti, ja K. Gerhards no situācijas izies kā varonis un būs pierādījies, ka šis gājiens ir nostrādājis, arī citas partijas varētu mēģināt izspēlēt līdzīgas kārtis.
***
Ar budžeta konsolidāciju balsis grūtāk nopelnīt
Aigars Freimanis, sociologs
Tās ir lietas, kurās ir liela emocionālā komponente. Tās ir ārkārtīgi uzbudinošas, tāpēc tas tiek darīts, lai pievērstu cilvēku uzmanību. Domāju, ka tas elektorātu neaizbiedēs, jo kampaņas veidotāji cenšas nošķirt potenciālo vēlētāju no pārējiem, atrast konkurentu problēmas un to padarīt par lielu savu tikumu. Tas [emocionālo jautājumu uzsvēršana] ir abpusēji ass zobens – no vienas puses tā partijas legalizē "savējos", bet maksa par to var būt citu atgrūšana. Kopumā es domāju, tas neatšķiras no iepriekšējām kampaņām, bet šoreiz šie ziņojumi ir pamanāmāki, jo racionālie argumenti, piemēram, budžeta konsolidācija, tā nav tēma, kur var nopelnīt vēlētāju balsis.
Iveta Kažoka, politikas pētniece
Mēģinājums iepatikties vēlētājiem arī emocionālajā ziņā ir viens no visu partiju galvenajiem mērķiem, jautājums tikai, cik partijas ir gatavas sevi degradēt, lai to sasniegtu. Nav tā, ka racionāli argumenti kampaņās nespēlē nekādu lomu, bet visām partijām nav racionālu argumentu, kāpēc vēlētājiem balsot tieši par viņiem. Tomēr reizēm kampaņas ziņojuma primitivizācija partijai sāpīgi atspēlējas. Tas ir ļoti riskants solis un dažos gadījumos var tieši atbiedēt vēlētājus. Patiesībā – jo skaļāka ir emocionālā kārts, jo tā ir riskantāka.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
