Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 08:36
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Par akcionāru strīda ķīlniekiem kļūst airBaltic klienti, pasažieri, darbinieki un visa Latvijas tūrisma nozareB. Fliks sola būtiski samazināt lidojumu skaitu šogad un nākamgad, ja valdība nepieņems lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu
2011. būs Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic vēsturisks gads, lai kā arī beigtos strupceļā nonākušo akcionāru strīds, kura cena ir kādreiz strauji augošas aviokompānijas pastāvēšana, ar airBaltic cieši saistītās tūrisma nozares nākotne, iespēja ar tiešo reisu par salīdzinoši pievilcīgu cenu nokļūt aptuveni 60 pilsētās, arī darbvietas vairāk nekā 1000 cilvēkiem. Ja izslēdz bēdīgāko scenāriju, strīdam starp valsti un aviokompānijas otru akcionāru (Baltijas aviācijas sistēmas) ir iespējams tikai viens risinājums – kādam nāksies apmaksāt uzņēmuma saistības un segt izmaksas par akūti nepieciešamo avioflotes nomaiņu, kas ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem airBaltic pastāvēšanai nākotnē. Nepieciešamo ieguldījumu apjoms pārsniedz 100 miljonus latu, un abi akcionāri viens otram izvirzījuši faktiski savstarpēji izslēdzošus nosacījumus naudas ieguldīšanai.
Šodienas notikumu kontekstā visai dīvains šķiet salīdzinoši nesen – 2010. gada aprīlī – preses konferencē paziņotais, ka triju gadu laikā airBaltic attīstībā tiks investēti ap 700 miljoniem latu, ko ieguldīs lidmašīnu flotes atjaunošanai. «Jau tuvāko nedēļu laikā Rīgā ieradīsies astoņas Dash Q 400 lidmašīnas,» tolaik paziņoja airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks (avots: LETA). Tas notika īsi pēc valdības lēmuma ieguldīt airBaltic pamatkapitālā 15 miljonus latu, kas, pēc B. Flika tolaik teiktā, paver daudz labākas iespējas strādāt ar kapitāla tirgiem. Toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) toreiz sacīja: «Tagad ir nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai airBaltic varētu kļūt par vadošo aviosabiedrību Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionā.»
Ir pagājis pusotra gada, flotes modernizācija nav notikusi, un airBaltic kreditējošā Latvijas krājbanka ir spiesta doties uz valdību, lai lūgtu airBaltic neatliekamajām vajadzībām dažus desmitus miljonus latu (valdība tos nepiešķīra), bet B. Fliks laikrakstā Dienas Bizness velk paralēles ar Lietuvas aviokompāniju FlyLaL, kas bankrotēja pirms dažiem gadiem. AirBaltic atceļ avioreisus un sola atcelt vēl, kas dara bažīgus tūrisma nozares uzņēmumus. Pirms mēneša aviokompānija pavēstīja, ka uzteiks darbu aptuveni 200 darbiniekiem. Kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vakar paziņoja, ka airBaltic jautājumā jāsasauc ārkārtas valdības sēde un jālemj par valsts akciju (52,6%) pārdošanu starptautiskā biržā.
«Valstij savulaik vajadzēja izpirkt akcijas no SAS (Skandināvijas aviolīnijas finansēja airBaltic izveidi un bija līdzīpašnieces līdz 2009. gada janvārim, kad akcijas nopirka B. Fliks),» šodien saka K. Gerhards, kurš pērn satiksmes ministra krēslā izbaudīja publisku skaidrošanos ar B. Fliku par airBaltic zīmolu pārdošanu. Viņaprāt, valsts lēmums neiegādāties airBaltic akcijas vēlāk radīja virkni citu problēmu, arī to, ka B. Fliks pēkšņi bija ne tikai kompānijas vadītājs, bet arī līdzīpašnieks. To, ka B. Flika kā vadītāja un kā investora darbība būtu jānodala, K. Gerhards paziņoja vēl pagājušā gada rudenī, kad līdzīgi nesenajiem notikumiem šogad B. Flikam daļēji piederošais BAS bija paziņojis par nodomu dibināt jaunu aviosabiedrību Lietuvā un sākt lidojumus no Viļņas.
Līdzīgu skaidrojumu šodienas sarežģījumiem sniedz arī kādreizējais airBaltic padomes loceklis Tālis Linkaits: «Nevajadzēja atstāt nemainīgu akcionāru līgumu, kad SAS daļas pārdeva B. Flikam.» Līdz ar akciju izpirkšanu kompānija būtiski mainījusies, arī agrāk SAS pieejamais regulārais finansējums tai zudis. «Fliks ir labs stratēģis, viņš domā lielās līnijās,» saka T. Linkaits. Taču airBaltic šefa ambīcijas ne vienmēr atbildušas reālajām iespējām. T. Linkaits norāda, ka valstij laikus bija jāpievērš uzmanība tam, kādiem uzņēmumiem un cik pamatoti airBaltic uztic veikt ārpakalpojumus. Uz finanšu plūsmām, kas izveidojušās starp airBaltic un B. Flikam daļēji piederošo BAS, šonedēļ norādīja valdības pieaicinātais konsultants airBaltic problēmu risināšanai Prudentia.
B. Fliks ar airBaltic ir saistīts jau garus 16 gadus – no 1995. gada viņš kā Latvijas valsts interešu pārstāvis strādāja airBaltic padomē, bet 2002. gada 1. martā tika iecelts par kompānijas prezidentu. Savu pirmo gadu kompānijas šefa amatā B. Fliks noslēdza sekmīgi – airBaltic nopelnīja 400 tūkstošus latu, pieauga pārvadāto pasažieru skaits (togad airBaltic pārvadāja 262 212 cilvēku). Turpmākajos gados sākās strauja airBaltic ekspansija, nemitīgi atklājot jaunus reisus, audzējot pārvadāto pasažieru skaitu (vēsturisko 1 miljona pasažieru robežu airBaltic sasniedza 2005. gadā, bet pēc trim gadiem tie bija jau 2,5 miljoni pasažieru gadā). 2006. un 2007. gadā izdevās gūt peļņu, bet gadu vēlāk airBaltic pēkšņi strādāja ar 27 miljoniem zaudējumu, kā iemeslu minot pieaugošās degvielas cenas.
***
9400
Šādu lidojumu skaita
samazinājumu airBaltic sola nākamgad (salīdzinot ar šo gadu). Kopumā nākamgad plānoti 45 517 lidojumi
726 lidojumi novembrī un 723 lidojumi decembrī: šāds lidojumu skaita samazinājums gaidāms šogad (salīdzinot ar 2010. gadu)
Vidēji airBaltic 2012. gadā Starptautiskajā lidostā Rīga izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Samazinājums ir tieši saistīts ar lēmumu par pamatkapitālu novilcināšanu, norāda airBaltic
Bertolds Fliks: «Valdība lēmumu par kapitāla palielināšanu ir vilcinājusi kopš šī gada marta, un nevēlēšanās vienoties ar privāto akcionāru ir acīmredzama. Valdības algotais konsultants Prudentia nevarēja vienoties ar privāto akcionāru, jo Prudentia pēdējo divu nedēļu laikā nav ticies, kontaktējies vai komunicējis ar Baltijas aviācijas sistēmām citā veidā»
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
