Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 08:40
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Pēc Izglītības ministrijas datiem, Rīgā rindā esot 20 000 bērnu, taču, izrādās, reāli pašlaik bērnudārzu vajag piecreiz mazākam bērnu skaitam.Bērnudārzu rindas valdība apņēmās iznīcināt jau pērn, taču informācijas par to reālo apmēru neviena rīcībā pagaidām nav
Rindas uz bērnudārziem «nokopt» jau šogad – šādu apņemšanos paudusi labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Tomēr problēmas apmērs, ko valdība apņēmusies risināt, pašlaik nemaz nav zināms. Datus ar reālo rindā gaidošo bērnu skaitu sola paziņot februāra otrajā pusē, kad arī tikšot publiskoti konkrētāki risinājumi. Viens no tiem varētu būt papildu Vispārējās izglītības likuma grozījumu skaidrojums, jo tur noteikto vienlīdzības principu pašvaldības joprojām interpretē kā vienādu iespēju visiem iestāties rindā uz bērnudārzu, nevis saņemt līdzvērtīgu finansējumu pašvaldības un privātajās pirmsskolas iestādēs, saka speciāli šim mērķim izveidotās darba grupas vadītāja Sarmīte Ēlerte (Vienotība).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati, kas apkopoti no pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtās informācijas, liecina – valstī kopumā rindā uz bērnudārzu ir reģistrēti aptuveni 32 tūkstoši bērnu. «Ar šo datu interpretāciju ir jābūt ļoti uzmanīgam,» brīdina ministrijas pārstāve Dace Jansone-Klasiņa. Sazinoties ar vairākām pašvaldībām, Dienai neizdevās atrast vietu, kur bērnudārzs pašlaik reāli būtu nepieciešams tik lielam bērnu skaitam, kā redzams datos. Piemēram, Daugavpilī, pēc izglītības iestāžu sniegtās informācijas, rindā uz bērnudārzu stāv 182 bērni, taču domes izglītības pārvaldē uzzinām, ka aptuveni tikpat daudz vietu pirmsskolas iestādēs nav aizpildīts. Pārvaldes vadītāja Olga Dukšinska skaidro, ka šo rindu veido tie, kuri vēl nav sasnieguši 1,5 gadu vecumu, vai arī bērni, kuru vecāki, par spīti esošajām vietām, gaida, kad būs iespēja iestāties īpaši nolūkotā bērnudārzā. No tā izriet, ka atbilstoša vecuma bērnu, kuriem pašvaldība nav spējusi nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā vai līdzfinansējumu privātās pirmsskolas iestādes apmeklēšanai, varētu būt krietni mazāk par minētajiem 32 tūkstošiem. D. JansoneKlasiņa to neapšauba un norāda, ka šos datus IZM apkopo savām «monitoringa» vajadzībām. «Vietu nodrošināšana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetence,» viņa saka.
«Pašlaik ir apkopoti dati no aptuveni 80 procentiem pašvaldību,» saka VARAM pārstāve Inese Auniņa. Šo uzdevumu VARAM deleģēja valdības Demogrāfisko lietu padomes speciāli pērnā gada nogalē izveidotā darba grupa, kas nodarbosies ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības jautājumu izvērtēšanu. S. Ēlertes vadītājā darba grupā darbojas VARAM, IZM un Labklājības ministrijas pārstāvji. Ar kopējo skaitu VARAM sola nākt klajā februāra otrajā pusē. Vaicāta, vai reālās situācijas apzināšana nav sākta novēloti, ņemot vērā, ka problēma pastāv vairākus gadus, darba grupas vadītāja S. Ēlerte atbild izvairīgi. Viņa pauž, ka bērnudārzi no pusotra gada vecuma esot pilnīgi jauns piedāvājums. (To paredz vasarā Vispārējās izglītības likumā pieņemtie grozījumi par vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītībai no 1,5 gadu vecuma. Iepriekš obligāta bija izglītība no 5 gadu vecuma.) «Novēlots vai ne? Nezinu. Šī valdība, patiesībā jau iepriekšējā, to ir nozīmējusi par prioritāti. Labāk tagad nekā nekad,» saka darba grupas vadītāja. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) atzīst, ka rindu apkopošana esot sākta novēloti, vienlaikus viņa uzskata, ka šī jautājuma risināšana notiek raiti. «Būtībā ne pārāk ilgā laikā ir gan likuma grozījumi, gan arī sabiedriskā doma pārliecināta,» pauž deputāte.
«Princips ir nodefinēts absolūti pareizs, bet, tā kā tas ir tik vispārējs, mēs nevaram īsti pārmest pašvaldībām, ka viņi interpretē mazliet savādāk. Darba grupai tas mērķis būtu saprast, vai nepieciešami papildu likuma grozījuma skaidrojumi, precizējumi kādā citā normatīvā aktā, vai tas būtu jāizvērš specifiski Ministru kabineta noteikumos,» par to, ka likumā noteiktā vienlīdzīgā bērnudārza pieeja no 1,5 gadu vecuma realitātē nedarbojas, saka I. Viņķele. Darba grupas vadītāja S. Ēlerte uzskata, ka šajos regulējumos ir nepieciešams precizējums, kas palīdzētu izvairīties no dažādajām pašvaldību interpretācijām. Likumdevēja pārstāve I. Druviete norāda, ka grozījumu būtību Saeima esot pateikusi pietiekami skaidri, taču nepieciešamības gadījumā esot gatava skaidrot vēl.
Šāds papildu skaidrojums noteikti ir nepieciešams Rīgas domei (RD), pārliecināta ir vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko pārstāve Diāna Blūma. Rīgas pašvaldībā finansējuma apmērs privātajās un pašvaldības iestādēs ir atšķirīgs, attiecīgi 92 un 125 lati mēnesī. Domes atbildīgās komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) apgalvo, ka viena bērna izmaksas esot vienādas un starpību veidojot infrastruktūras izdevumi, kas pašvaldībai privātajos bērnudārzos neesot jāsedz. D. Blūma uzskata, ka šo finansējumu vajadzētu «izdalīt uz galviņām», lai vienlīdzības princips tiešām tiktu ievērots. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) uz to lūkojas šaubīgi. Viņš uzskata, ka tādējādi varētu pasliktināties to bērnu situācija, kuri pašlaik apmeklē pašvaldības bērnudārzus, tādēļ nepieciešams meklēt pieņemamus risinājumus. Risinājumus, kā arī papildu likuma skaidrojumus no kompetentajām iestādēm valdībā sola februāra beigās.
***
80% - aptuveni tik daudz pašvaldību līdz šim VARAM ir iesniegušas informāciju par reālo bērnu skaitu rindās
32 553 - tik daudz bērnu ir rindā uz bērnudārzu visā valstī, pēc IZM no pirmsskolas iestādēm apkopotajiem datiem, taču tie pārklājas
***
Diena vaicā pašvaldībām, cik garas bērnudārzu rindas ir patiesībā
Rīga
Pēc IZM datiem, rindā uz bērnudārzu reģistrēti 20 440 bērnu
Realitātē bērnudārzs nav nodrošināts 3994 atbilstoša vecuma bērniem
Pašvaldības skaidrojums – bērnu skaits pārklājas, jo vecāki reģistrē rindā uz vairākām izglītības iestādēm, vairākums vēl nav sasniedzis 1,5 gadu vecumu
Iespējas – vieta pašvaldības dārziņā (Ls 125); vieta pašvaldības deleģētā grupiņā privātajā bērnudārzā (Ls 93–125 ); 30 latu līdzfinansējums bērniem, kuri apmeklē privāto iestādi un gaida rindā uz pašvaldības dārziņu; 93 latu līdzfinansējums privātās iestādes apmeklēšanai, ja izstājas no rindas uz pašvaldības bērnudārzu
Liepāja
Pēc IZM datiem, rindā uz bērnudārzu reģistrēti 3045 bērni
Realitātē bērnudārzs nav nodrošināts 550 atbilstoša vecuma bērniem
Pašvaldības skaidrojums – bērnu skaits pārklājas, jo vecāki reģistrē rindā uz vairākām izglītības iestādēm; vairākums vēl nav sasniedzis 1,5 gadu vecumu; daļa no vietas pašvaldības dārziņā ir atteikušies, jo pagaidām bērnu nevēlas laist izglītības iestādē
Iespējas – vieta pašvaldības dārziņā (Ls 58), 58 latu līdzfinansējums privātās iestādes apmeklēšanai ar iespēju palikt rindā uz pašvaldības dārziņu
Salaspils
Pēc IZM datiem, rindā uz bērnudārzu reģistrēti 914 bērnu
Realitātē bērnudārzs nav nodrošināts 212 atbilstoša vecuma bērniem
Pašvaldības skaidrojums – vairākums vēl nav sasniedzis 1,5 gadu vecumu; veidojas «mehāniskais pieaugums», kad, piemēram, bērns Rīgā uz noteiktu laiku apmeklē logopēdisko grupiņu, bet no vietas Salaspils novada pašvaldības rindā neatsakās, jo pēc tam plāno apmeklēt dārziņu tur
Iespējas – vieta pašvaldības dārziņā (Ls 127–147)
Jelgava
Pēc IZM datiem, rindā uz bērnudārzu reģistrēti 889 bērni
Realitātē bērnudārzs nav nodrošināts aptuveni 300 atbilstoša vecuma bērniem
Pašvaldības skaidrojums – vairākums vēl nav sasniedzis 1,5 gadu vecumu, rindā reģistrēti arī citu pašvaldību bērni
Iespējas – vieta pašvaldības bērnudārzā (Ls 75); līdzfinansējums privātā bērnudārza apmeklēšanai 75 latu apmērā ar iespēju palikt rindā uz vietu pašvaldības iestādē
Daugavpils
Pēc IZM datiem, rindā uz bērnudārzu reģistrēti 184 bērni
Realitātē pašvaldības bērnudārzos ir 181 brīva vieta
Pašvaldības skaidrojums – daļa nav sasniegusi 1,5 gadu vecumu; vecāki gaida, kad atbrīvosies vietas konkrētos dārziņos
Iespējas – vieta pašvaldības dārziņā (ap Ls 60 )
***
Puiku mētā starp mammu, tēti un auklīti
«Apmēram uz 18. dzimšanas dienu mēs varētu arī stāties iekšā,» par bērnudārzu rindas garumu Rīgā ironizē Madara, kuras pusotru gadu vecais puika ik dienu tiek mētāts starp mammu, tēti un auklīti. Nekāda finansiāla pabalsta no domes nav, jo tas pienākas tikai vecākiem, kuru bērns apmeklē privāto bērnudārzu, bet Madaras ģimene to nevar atļauties.
Irēna savu mazo Elīzu septembrī neplānoti sāka laist privātajā bērnudārzā, jo bija jāatgriežas darbā. Pašlaik viņa ar vīru apsver domu izstāties no rindas uz pašvaldības pirmsskolas iestādi, jo tad 30 latu vietā būs iespēja saņemt 93 latu līdzfinansējumu. Tieši šādu lēmumu pieņēmusi jelgavniece Inese, jo vieta pašvaldības dārziņā gada otrajā pusē dzimušajai Ritai pāris reižu aizgājusi gar degunu. Dienas aptaujāto mammu gadījumus par vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītībai nodēvēt ir grūti.
«Vienīgā iespēja bija iet uz privāto dārziņu, izkrist āra no rindas un maksāt ar valsts līdzgarantēto summu (93 lati), kas beigās tāpat sastāda pietiekamu ciparu. Tie 30 (ko var saņemt, apmeklējot privāto pirmsskolas iestādi un nestājoties āra no rindas) vispār neko nenozīmē, ņemot vērā, ka privātais bērnudārzs ir 150–200 latu, par ēšanu nerunājot,» par Rīgas domes piedāvātajām iespējām, kuras arī nav pa kabatai, stāsta Madara. Patlaban viņa vēl ir studente, un vienīgais pelnītājs ģimenē ir dēla tētis, tādēļ ģimenei izdevīgāk ir izmantot aukli, kurai jāmaksā 1 lats par stundu. Taču aukle puiku nevar pieskatīt vienmēr, kad Madarai ir nepieciešams, jo pati vēl esot vidusskolniece. Tas, ko jaunā mamma sagaidītu no domes, būtu vienošanās ar privātajiem bērnudārziem, lai to izmaksas nav tik astronomiskas, pretējā gadījumā piešķirtajam līdzfinansējumam jēgas neesot.
«Protams, mēs sākumā nedomājām tādu naudu tērēt. Ziniet, ekonomiskā situācija ir tāda, ka jāpiedomā tomēr, kur un cik tu maksā, bet, tā kā es biju spiesta iet strādāt un bija pagājuši jau divi gadi, mēs izvēlējāmies privāto bērnudārzu,» par savu gadījumu stāsta Irēna. Par savas meitas labsajūtu privātajā bērnudārzā viņa ir pārliecināta un vislabprātāk izstātos no rindas uz pašvaldības dārziņu un saņemtu 93 latu līdzfinansējumu, taču ar vīru vēl apdomāšot, vai nākotnē būs iespēja katru mēnesi papildus tam maksāt vismaz 100 latu. «Mēs neesam tie jaunie vecāki, man jau būs 49 gadi, un ziniet, kā ir ar to darbu Latvijā,» piebilst Irēna.
Inese darbā plāno atgriezties martā. Gadu veco Kārli varēs pieskatīt vecvecāki, tomēr ar diviem mazajiem būšot par traku, tādēļ trīsgadīgā Rita jālaiž dārziņā. Viņas kārtas numurs rindā uz Jelgavas pašvaldības dārziņu šobrīd ir 34. Tas nozīmē, ka kopš reģistrēšanās brīža pirms trim gadiem viņa ir pavirzījusies uz priekšu par aptuveni 150 vietām. Tomēr, kad varētu pienākt Ritas kārta, mamma nezina. «Šobrīd ir tā, ka vispār nav ne jausmas, jo februārī būs papildu uzņemšana bērniem no daudzbērnu ģimenēm,» saka Rita. Pērn viņai šķita, kas tas brīdis tūlīt pienāks, jo janvārī Jelgavā bija ieplānota jaunā bērnudārza atklāšana, kurā uzņemtu 2008. gadā dzimušos bērnus. Taču dārziņu atklāja tikai septembrī, tāpēc vietas piešķīra arī 2009. gadā dzimušajiem bērniem, un gada otrajā pusē pasaulē nākusī Rita palika aiz svītras. Savukārt pirms dažiem mēnešiem pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieku «cilvēciskā faktora» dēļ sistēmā ieviesta kļūda, kā rezultātā daļa bērnu noslīdējuši uz leju un kāds mazais jelgavnieks, kas dzimis pat pēc Ineses meitas reģistrācijas brīža, vietu bērnudārzā dabūja. Ko mainīt jau bijis par vēlu, jo veiksminieks jau bija piereģistrēts izglītības iestādē. Jelgavas dome piedāvā 75 latu līdzfinansējumu privātajā bērnudārzā, ko Inese, piemaksājot aptuveni 90 latu, arī izmantos līdz brīdim, kad pienāks vieta pašvaldības dārziņā. «Nav jau tas sliktākais variants, nav arī labākais. Protams, es arī gribētu laist savu bērnu pašvaldības dārziņā un maksāt 30, 40 latu par ēšanu, es arī tāpat maksāju nodokļus. Vai tad mans bērns ir sliktāks tāpēc, ka dzimis gada beigās?» saka Inese.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
