Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 08:51
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
SC rosinājums pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt kā oficiālu brīvdienu izraisa jaunas politiskās domstarpības. Nacionāļi pretim liek Lāčplēša dienu.EM pauž bažas, ka brīvdiena 7. janvārī būs vairāk nekā viena brīvdiena
Saskaņas centra (SC) kārtējais ierosinājums pareizticīgo Ziemassvētkus 7. janvārī padarīt par oficiālu svētku dienu koalīcijā joprojām negūst pietiekamu atbalstu, taču raisījis idejas par cita veida brīvdienām – par vienu brīvu dienu gadā, ko strādājošie varētu izmantot pēc katra reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem, kā arī oficiālas brīvdienas statusa piešķiršanu Lāčplēša dienai. Valsts prezidents pauž labvēlīgu attieksmi pret pareizticīgo Ziemassvētkiem kā valsts brīvdienām, taču norāda, ka par to būs jālemj Saeimai. Lai arī izskanējušas bažas, ka papildu brīvdiena varētu radīt valstij lielus zaudējumus, Ekonomikas ministrija (EM) to neapstiprina, taču norāda, ka tieši 7. janvāris kalendāro aspektu dēļ valsts kopējos ieņēmumus varētu samazināt par astoņām reizēm vairāk nekā oficiāla valsts brīvdiena citā datumā.
Brīvdienu – visiem
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) jau iepriekš ir balsojusi par ierosinājumiem noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus kā svinamu dienu, tāpat rīkosies arī turpmāk, sola ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tomēr, lai arī ZZS un SC atbalsta šos grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, koalīcijas partiju paustais demonstrē, ka jau atkal Saeimā savākt pietiekamu atbalstu neizdosies.
Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ir pret to, ka kalendārā ierakstītu vēl vienu oficiāli svinamu Ziemassvētku dienu. Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norāda, ka frakcija to nevar atbalstīt. Viņaprāt, šis temats tiekot izmantots kā politiskās cīņas ierocis un SC labi zinot, ka nebūs pozitīva rezultāta, bet tikai šūpojot situāciju. Savukārt Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA teicis, ka Latvijai prioritāri jādomā par brīvdienu 11. novembrī – Lāčplēša dienā.
Zatlera Reformu partija gatavojas ierosināt koalīcijā izveidot darba grupu, kas sagatavotu grozījumus Darba likumā – vienu īpašu brīvdienu, kuru varētu izmantot pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem. «Piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7. janvārī, katoļi – 15. augustā, ebreji – savos reliģiskajos svētkos, katram tādējādi tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu,» informēja ZRP pārstāve Daiga Holma. Pie līdzīga atzinuma nonācis Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), kurš uzskata – tieši pašlaik, uzreiz pēc referenduma, oficiāla svinamā diena saliedētību neveicinās.
Valsts prezidents A. Bērziņš teicis, ka pareizticīgie Ziemassvētkus svin neatkarīgi no tā, ka pašlaik tā nav atzīta par valsts svētku dienu, viņš «tīri cilvēcīgi» atbalstītu šīs dienas padarīšanu par oficiālu svētku dienu, taču par to lemt nav prezidenta, bet gan Saeimas kompetence, norādīja A. Bērziņš, ziņo BNS.
Bažas par ievilkšanos
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka par pareizticīgo Ziemassvētkiem oficiālo valsts svinamo dienu kalendārā jādiskutē, īpaši ņemot vērā, kā papildu svētku dienas varētu ietekmēt valsts budžetu, viņš arī piebildis, ka Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalstītu jaunu svētku dienu iekļaušanu kalendārā, informē BNS.
EM skaidro, ka viena brīvdiena faktiski neietekmētu iekšzemes kopprodukta apjomu. Taču, ņemot vērā, ka pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kā arī nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, ir varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi gada pirmajā nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi. Līdz ar to šī viena papildu brīvdiena var pārvērsties vismaz par trim vai pat četrām papildu brīvdienām, tas nozīmētu, ka budžeta ieņēmumi jau samazināsies nevis par 0,08%, bet gan 0,7% no IKP. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap četriem miljardiem latu gadā, viena brīvdiena šos ieņēmumus samazinātu par 3,2 miljoniem latu, savukārt pesimistiskākajā scenārijā – pat par 28 miljoniem latu.
***
Latvija būtu vienīgā ES
Ja Latvija noteiktu, ka 7. janvāris ir oficiāla brīvdiena, atzīmējot pareizticīgo Ziemassvētkus, Eiropas Savienības valstu vidū šāda prakse būtu vienīgā. Lai gan, piemēram, izteikta pareizticīgo valsts ir arī Grieķija, tur Ziemassvētki tiek svinēti saskaņā ar pašreizējo kalendāru 25. decembrī. Pēc vecā kalendāra Ziemassvētkus svin Krievijā, arī, piemēram, Ukrainā, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā.
Atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvijā kā oficiāla Ziemassvētku brīvdiena ir arī 24. decembris, kurpretim citās ES valstīs šajā datumā jāstrādā, bet brīvdiena ir 6. janvārī, proti, Zvaigznes jeb Triju ķēniņu dienā. Sena kristiešu leģenda vēsta, ka tieši šajā dienā vairāk nekā pirms 2000 gadiem trīs Austrumu ķēniņi, Ziemassvētku zvaigznes vadīti, apciemojuši Jēzu un pasnieguši dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. Šī diena tradicionāli tiek uzskatīta par dienu, kad jānoņem Ziemassvētku rotājumi, jānovāc eglītes un egļu zari.
Cik brīvdienu gadā
Zviedrijā 18
Itālijā 16
Somijā 16
Vācijā 16
Francijā 14
Grieķijā 14
Lietuvā 14
Latvijā 14
Polijā 14
Igaunijā 10
Īrijā 10
Lielbritānijā 8
Avots: Lietišķā Diena, belta-eko
***
Pauž atbalstu
Guntis Dišlers, Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs, pareizticīgais
Es, protams, atbalstu pareizticīgo Ziemassvētkus kā oficiālu valsts brīvdienu, taču tas nav saistīts tikai ar manu konfesionālo piederību. Viena lieta, ka Austrumu rits, ko šeit biežāk sauc par pareizticību, ir senākā kristīgā tradīcija, lai arī šodien jau reti kurš skatās uz tik tāliem laikiem. Otra – runa ir par etnisko situāciju, valodu un kultūru. Jāapzinās, ka dzīvojam kultūrvidē, kas nav monostilistiska. Un mēs esam pietiekami ilgi dzīvojuši latviskās pašpaļāvības gaisotnē, kas ir pagriezusies pret pašiem, politika novedusi pie ieilgušām problēmām. Pareizticīgo Ziemassvētkus vajadzētu svinēt valsts līmenī ne tikai tādēļ, lai dzēstu ugunsgrēku, bet tāpēc, ka tā būtu cieņas izrādīšana līdzcilvēkiem.
Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luterāniskās baznīcas arhibīskaps
Es domāju, ka būtu labi. Cilvēki varētu svinēt Ziemassvētkus, neredzu iebildumus šajā ziņā. Raugos pozitīvi. Luterāņiem un pareizticīgajiem attiecības ir ļoti labas, daudzkārt esmu piedalījies viņu dievkalpojumos, pareizticīgie – mūsu. Mūsu draudze Ainažos sanāk pareizticīgo dievnamā. Sen saprotamies. Dzirdēti jau ir dažādi viedokļi, taču, ja daudzi cilvēki grib svinēt Ziemassvētkus, tas ir jāļauj.
Andris Kravalis, Romas Katoļu baznīcas Latvijā priesteris
Pareizticīgā un katoļu baznīca ir vienas no tuvākajām, tām ir vairāk nekā tūkstoš gadu kopīga vēsture. Mēs atbalstām, lai cilvēki no Austrumu baznīcas varētu svinēt liturģiskā gada otros svarīgākos svētkus pēc viņu izpratnes. Jau vairākkārt šī vēlme ir izteikta, arī arhibīskaps bija uzaicināts svinēt šos Kristus dzimšanas svētkus kopā ar metropolītu. Arhibīskaps jau ir apliecinājis publiski, ka atbalsta šo iniciatīvu no savas puses. Pareizticīgo Ziemassvētkiem piešķirt valsts svētku statusu būtu ļoti labi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
