- Uz dabiskā nots
Sievietes garderobē nemainīga vērtība ir mazā melnā vakarkleita, restorānos – balti trauki, tomēr arī šajā jomā ir savas modes tendences, kas nepārtraukti mainās.
- Jāceļ profesijas prestižs
Viesmīļa profesija nav pieprasītāko vidū; ēdināšanas biznesā daudz iecienītāki arodi ir pavārs, konditors un restorānu pakalpojumu speciālists.
- Ar vietējo vien nepietiek
Lielākā daļa restorānu produktus iepērk gan no vietējiem ražotājiem un piegādātājiem, gan ārzemju kompānijām; globāla tendence – patērētājs vēlas zināt ēdiena izcelsmi.
- Lai pašiem nebūtu jāiet uz veikalu
Daļa restorānu pavāru dodas iepirkties uz tirgu vai sadarbojas ar zemnieku saimniecībām, taču lielu daļu kafejnīcu, restorānu un viesnīcu apgādā specializētās viesmīlības kompānijas jeb HoReCa sektora apgādātāji.
- No kartupeļu mizotāja par šefu
Latvijā ir plašas iespējas apgūt pavāra amatu, taču restorāniem trūkst kvalificētu speciālistu; nepieciešams modernizēt mācību procesu.
- Savi plusi, savi mīnusi
Sadarbojoties tieši ar ražotājiem, viesmīlības uzņēmumi var izsekot produktu izcelsmei un pārliecināties par kvalitāti, taču tas prasa papildu iedziļināšanos un resursus.
- Restorāns uz vienu dienu
Pop-up maltītes esence ir to ieturēt netradicionālā vietā, veidā un sajust bagātīgu garšas buķeti.
- Bizness viens, garšu daudz
Burgeru kults Rīgā nostiprinās – attīstās burgernīcu ķēdes un arī citi restorāni šo ēdienu iekļauj savās ēdienkartēs.
- Maizītes garšo gan centrā, gan perifērijā
Konditorejas Rīgā ir sakuplojušas, turklāt ir attīstījušās vairākas ķēdes – Sala, Mārtiņa Beķereja, Vecrīga, Junge, Gustavbeķereja
- Mācās un mielojas
Latvijā pēdējo gadu tendence apgūt ēdienu gatavošanas iemaņas profesionāļu vadītos kursos nemazinās
- Pie plīts – bērni
Bērnu kulinārās meistarklases Latvijā pagaidām ir brīva niša
- Piegādes biznesa potenciāls vēl aptverams
Ēdienu piegādes bizness Latvijā tiek lēsts 6–8 miljonu eiro vērtībā; parasti cilvēki izvēlas pasūtīt picu un suši, ko piedāvā lielās ķēdes, bet pamazām attīstās arī nišas spēlētāji
- Skolu atjaunošana, kafejnīcu bums stimulē iekārtu biznesu
Rīgā atver arvien jaunas kafejnīcas, restorānus un viesnīcas un lielā daļā no tām investēts ārvalstu kapitāls; tas sekmē vietējo profesionālu virtuves iekārtu izplatītāju biznesu «Šodien liela ietekme ir aizrobežu kapitālam no bijušās Padomju savienības republikām – Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas,» saka Jurijs Baskakovs, Vitrum Group direktors.
- Dala desmit miljonus
Ēdināšanas biznesam domāto profesionālo iekārtu tirgus Latvijā pašlaik ir aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā; tā apjoms katru gadu nedaudz pieaug «Latvija ir maza, spēlētāju – diezgan daudz.
- Aug vietējo rokās
Ēdināšanas kompānijas SIA Baltic Restaurant Business apgrozījums Igaunijā un Latvijā pērn sasniedzis 17,5 milj.
- Pie restorānu galdiņiem vairāk klientu
Restorānu un kafejnīcu apgrozījumam ir tendence palielināties, taču izaugsme ir samērā lēna, atzīst visi DB aptaujātie ēdināšanas biznesa pārstāvji.
- Sakuplo vinotēkas
Rīgā durvis vērusi ne viena vien vinotēka, šī tirgus niša ir tuvu pārsātinājumam, norāda nozares pārstāvji. Vīna kultūra Latvijā iet plašumā, ko veicinājis fakts, ka cilvēki vairāk ceļo, gūst plašākas zināšanas par šo dzērienu, aktīvi apmeklē vīna kursus.
- Pasaule uz šķīvja
Ar globalizāciju Latvijā ienāk pasaules kulinārija; pašmāju pavāri meklē Latvijas identitātes nozīmīgu daļu – tās garšu.
- Restorāni meklē iespējas noturēt un piesaistīt klientus
Rēzeknes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir kļuvis mazāk apmeklētāju, tāpēc uzņēmēji meklē arvien jaunas iespējas klientu piesaistīšanai.
- Fast Food restorāni arī krīzē turpina attīstīties
Neskatoties uz to, ka ātrās ēdināšanas restorānos novērojams viesu skaita kritums, 2009. gadā ir ieplānots atvērt jaunus McDonald’s un Hesburger restorānus.