Uz tevi, Latvija, iet visas mūsu domas… (Z. Lazda)

Novembris latviešiem vienmēr bijis tradīcijām un notikumiem bagāts mēnesis.

Novembris latviešiem vienmēr bijis tradīcijām un notikumiem bagāts mēnesis. Laikā, kad rudens miglas vāli klāj ielejas un saules stari vairs tik dāsni nesilda, arī cilvēka dzīves straujais skrējiens paliek mazliet rimtāks. Senajiem latviešiem šis bija veļu laiks – brīdis, lai atcerētos savu dzimtu un tai saulē aizgājušos tuviniekus. Mūsdienās šīs senās tradīcijas jaušamas kristiešu svecīšu vakaros, kad cilvēki kapos aizdedz svecītes un piemin aizgājējus. Mums katram ir svarīgi ar cieņu atcerēties savus senčus, izjust dziļu pietāti un saikni ar viņiem. Varbūt tādēļ mēs, latvieši, izceļamies ar savu augsto kapu kopšanas kultūru, kas iekļauta pat Latvijas kultūras kanonā.

Arī vēsturiski novembris latviešu tautai ir atceres mēnesis – 11. novembrī, atzīmējot Lāčplēša dienu, pieminam cilvēkus, kuri cīnījušies par mūsu valsts brīvību un neatkarību. Šajā dienā pirms daudziem gadiem aizsāktā tradīcija iedegt svecītes Brāļu kapos radusi turpinājumu – svecītes un lāpas izgaismo karavīru piemiņu daudzās kritušo karavīru atdusas vietās visā Latvijā. Lai arī šogad sabiedrības veselības vārdā Lāčplēša dienas tradicionālais lāpu gājiens un piemiņas brīdis tika atcelts, pašvaldība aicināja iedzīvotājus piedalīties akcijā „Iededz sveci Latvijai!” – vakara stundās nolikt savu svecīti Ikšķiles Centra laukumā. Svecīšu simti pauda ne vien vēsturisko notikumu svarīgumu – uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gadā –, bet arī simbolisko gaismas uzvaru pār tumsu, sniedzot mums stiprinājumu un cerību nākotnei.

Novembris ir laiks, kad atskatīties uz svarīgiem vēstures notikumiem, kas ļāvuši izveidot mūsu Latviju un nosargāt tās brīvību. Vēl spilgtā atmiņā palikušas Latvijas valsts simtgades svinības, bet šogad gan mazliet neierastā veidā Latvijas valsts atzīmēja jau 102. gadskārtu. Jā, izpalika skaisti koncerti un krāšņi salūti, tomēr neviena slimība mums nevarēja atņemt vēlmi priecāties par piederību savai ģimenei, novadam un Latvijai. Un varbūt tieši šajā ārkārtas situācijas laikā, kad mēs katrs nesam atbildību par savu un līdzcilvēku veselību, kā arī valsts labklājību kopumā, īstais brīdis pārdomāt par tādām pamatvērtībām kā ģimene, tauta un valsts, atbildēt uz jautājumu: „Ko es tagad varu darīt Latvijas labā?” Latvijas valsts esam mēs paši, un visi kopā varam paveikt daudz. Aicinu katru būt atbildīgam šajā Latvijai tik nozīmīgajā laikā!

Patriotisma mēnesī novēlu ikvienam sirdī, domās un darbos būt kopā ar mūsu dārgo Latviju!