- RSEBAA, daudz laimes!
Par Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu nav jāstāsta gari un plaši, jo šo augstskolu pazīst lielākā daļa cilvēku, kas interesējušies par to, kur iegūt augstāko ekonomisko izglītību.
- Svētku kārtība
07.00 Rīta Sv. Mise (latgaliski).
- Marijas kulta vēsture
Pirmo triju gadsimtu laikā Mariju godināja reizē ar Kristu, bet no ceturtā gadu simteņa pastāv īpašs, vienīgi Marijai veltīts kults.
- Hiperdūlija
Kas ir hiperdūlija? Pielūdzams ir vienīgi Dievs. Kultu, kurā to darām, sauc par latriju – pielūgšanu. Dieva eņģeļus un svētos nepielūdzam, viņus tikai godinām.
- Marijas nāve un uzņemšana debesīs
Precīza vieta, laiks un citi apstākļi nav zināmi, bet pašu Marijas nāves faktu pieņem gandrīz visi Baznīcas tēvi un teologi.
- Bezvainīgā ieņemšana
15. augusts ir liela svētku diena. Jau 14. augustā sanāk kopā svētceļinieki, arī no tuvām un tālām zemēm, godinot Mūsu māsas zemes karalieni, brīnumdarītāju un dziedinātāju.
- Balle paradīzes dārzā
Latvijai nekad nav bijis karaļa. Nu un tad? Toties mums ir prezidente, kuras pirmās ievēlēšanas brīdī uzgavilēja visa tauta un kura šogad – pirms otrā termiņa – saņēma otro lielāko atbalstu Latvijas vēsturē.
- Dziesmu kari
XXIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ir viss – priecīgi satraukti dalībnieki, kaismīgi svētku cienītāji un pasākumus laiski vērojoši garāmgājēji, lietus, bet pāri visam – kopāsanākšanas prieks.
- Visuresošā prezidente
Iepriekšējā nedēļas nogale Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai bija ļoti darbīga un izkliedēta, jo nācās pabūt trīs valstīs, vienā sammitā, vienā pilsētas jubilejā, svētās Birgitas svinībās.
- Grāvzaķis pie Olas kalna
Cilvēkiem, kā zinām, arvien liekas, ka viss interesantais notiek kaut kur citur, bet tuvākajā apkārtnē nav nekā, kas būtu mūsu intereses cienīgs. Taču atliek tikai nedaudz paskrubināties zem zināmības virskārtas, lai atklātos zili brīnumi.
- Pirmā latvju olampiāde – Lieldienu olu sacensības Spilves pļavās
«Ik rītiņu Saule lēca sarkanā(i) kociņā. Jauni kungi veci tapa, to kociņu meklēdami».
- Lustīgās Lieldienas Rīgā
Ciemos pie Lieldienu zaķa. 19. aprīlī 12.00 Rīgas Domes kultūras pārvalde, kultūras nams «Draudzība» un kultūras pils «Ziemeļblāzma» rīko Lieldienu svinības Ziemeļblāzmas parkā.
- Uzšūpoties pretī Saulei
Iespējamā Latvijas Ministru prezidenta runa Lielajā piektdienā.
- Mēs paši esam labi
Karaspēkā, kurš izcīnīja Latvijas neatkarību, sievietes darbojās žēlsirdīgo māsu lomā. Ja, nedod Dievs, neatkarība būtu jāaizstāv šodien, vīriem līdzās stātos arī armijas rūdījumu ieguvušas sievietes.
- Sirmgalvji nemet plinti krūmos
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā vārds «virsnieks» nozīmēja būt cēlsirdīgam, godīgam un drosmīgam. Apzināties savu sūtību valsts priekšā.
- Žēl, ka man nav pelmeņu!
Pirms astoņdesmit pieciem gadiem piedzima viens no divdesmitā gadsimta odiozākajiem un korumpētākajiem politiķiem Ferdinands Markoss.
- Kārļa Ulmaņa 125 gadus svin atturīgi
1918. gada 18. novembrī Latvijas valsts pasludināšanas svinīgajā aktā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis apgalvoja, ka «šī būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt ne apspiešanas, ne netaisnības».
- Dzīsim putnus Lieldienās!
Lieldienas svin dažādi. Mūsu senčiem tie bija pavasara svētki, kas nāca ar olu krāsošanu, sišanos ar tām, šūpošanos, dažnedažādām rotaļām un maģiska rakstura izdarībām. Par vienu no tām – putnu dzīšanu – šajā rakstā.
- Mūsu senči ticēja
Ticēt vai ne senču ticējumiem, saprotams, ir katra individuālā lieta, taču neba mūsu sentēvi būtu tos skandinājuši un ielāgojuši, ja šiem ticējumiem būtu nulles vērtība.
- Kā Lieldienas svētī citās zemēs
Interesanti bija noskaidrot, kā Lieldienas svin citās zemēs. Izrādījās, ka ne visās valstis cieņā ir Lieldienu olas.