Senatnes atradumi reizē stāsta un mudina vaicāt

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta atjaunotā ekspozīcija «Aizvēsture un viduslaiki Zemgalē», kas aptver laika posmu no paleolīta līdz viduslaiku beigām – Livonijas valstu konfederācijas sabrukumam 1561. gadā.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta atjaunotā ekspozīcija «Aizvēsture un viduslaiki Zemgalē», kas aptver laika posmu no paleolīta līdz viduslaiku beigām – Livonijas valstu konfederācijas sabrukumam 1561. gadā. Tajā galvenokārt izmantoti materiāli no kādreizējā Kurzemes Provinces muzeja arheoloģijas kolekcijas, taču tā papildināta arī ar jaunākajiem atradumiem no Jelgavas zemes dzīlēm.

Atjaunotā ekspozīcija saglabājusi hronoloģisko struktūru, taču mainīts tās dizaina risinājums, radoši spēlējoties ar vēsturiskās rekonstrukcijas elementiem. Papildus ieskatam Zemgales arheoloģiskajā mantojumā apmeklētāji var uzzināt arī par viduslaiku Jelgavas tapšanu. «Lielākoties ekspozīcijā ir saglabāts tas materiāls, kas šeit bija apskatāms pirms atjaunošanas, taču esam mainījuši tās vizuālo noformējumu, lai labāk un interesantāk varētu stāstīt par aizvēstures un viduslaiku periodu,» ar ekspozīciju iepazīstina Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste Zenta Broka-Lāce.

Kā informē muzejā, ekspozīcija atjaunota bez projektu piesaistes, īstenojot muzeja mākslinieces Mārītes Leimanes redzējumu. Atsevišķās vitrīnās, kas veidotas kā stilizēti zemgaļu pils torņi, izvietoti aizvēstures un viduslaiku atradumi, bet, lai veiksmīgāk attēlotu kristīgās kultūras un vietējo tautu garīgo vērtību un tradīciju konfliktu, ekspozīcijas telpā izveidota arī interpretācija par pagānu kulta vietu ar svēto koku, kultakmeni un kristiešu kapa krustakmeni. Telpu papildina arī koka bluķu soli, muzeja krājumā atrasta bruņinieka glezna, kas savulaik izmantota kā teātra rekvizīts, kā arī muzeja darbinieku un meistaru veidoti puzuri, kas kalpo kā ekspozīcijas etnogrāfiskie elementi. Tāpat telpā joprojām caur stikla grīdu apskatāmi «Academia Petrina» ēkas pamati, bet zemgaļu karavīrs, kurš ekspozīciju papildināja pirms atjaunošanas, pārcelts uz karam un karavīru vēsturei veltīto zāli.

«Atsevišķi eksponējam arī jaunākos arheoloģiskos atradumus. Tie ir gan no Jelgavas, gan, tā kā esam reģionālas nozīmes muzejs, no citām vietām Zemgalē. Jelgavas atradumi ir, piemēram, no Lielās ielas, Vecpilsētas ielas. Veicot izrakumus, vēsturnieks Andris Tomašūns ir atradis krāsns podiņus ar Mītavas uzrakstu, kas ražoti Jelgavā, tirdzniecības atribūtus – svarus un atsvariņus, naudu. Tos varbūt nevaram nosaukt par Latvijas mērogā svarīgiem atradumiem, taču tie pastāsta par agrāko Jelgavu, piemēram, ka šeit jau pirms pāris gadsimtiem bijis salīdzinoši augsts dzīves līmenis, attīstīta tirdzniecība un rūpniecība,» skaidro Z.Broka-Lāce. Kā būtiskus priekšmetus muzeja krājumā speciāliste izceļ arī izrakumos citviet Zemgalē uzieto: «Daudz vērtīgu priekšmetu mums ir no Dambīšu senkapiem, kas ir viena no visilgāk izmantotajām apbedījumu vietām, jo tur vienuviet atrasti priekšmeti un cilvēku mirstīgās atliekas, sākot no vidējā dzelzs laikmeta līdz pat 19. gadsimtam. Tieši senkapos atrasta pastāvīgajā ekspozīcijā ievietotā sudraba pakavsakta, kas ir unikāls atradums visas Latvijas mērogā, jo līdz šim otra tāda Latvijas teritorijā nav atrasta. Domājam, ka to varētu reproducēt un pārdot kā suvenīru.»

Z.Broka-Lāce atklāj: lai arī Jelgavas centrā veiktajos būvdarbos arheoloģiskā uzraudzība ir veikta regulāri, pilsētā vēl ir vietas, kuru zemes dzīles var saturēt daudz interesantu atradumu un informācijas par aizgājušiem laikiem: «Visai maz ir pētīta Pils salas teritorija. Tai savulaik pievērsies gan arheologs Guntis Zemītis, gan Andris Tomašūns, taču tur vēl daudz jāpēta, lai varam detalizētāk uzzināt par to, kā sākās Jelgavas pilsēta. Domāju, ka atrastie priekšmeti var pastāstīt krietni vairāk, nekā mēs šobrīd zinām no rakstītajiem avotiem.» Savrupatradumi, kā mēdz dēvēt uzietus priekšmetus bez konkrētas vietas vai notikuma konteksta, rada visvairāk jautājumu pētniekiem. Tā, piemēram, Jelgavas teritorijā atrasti dzintara un krama gabaliņi, taču līdz šim nav atklāts, ka pilsētas robežās bijusi kāda akmens laikmeta apmetne, tāpat Vecpilsētas ielas izrakumos atrasta kaula adata, kas, iespējams, saistāma ar aizvēstures periodu, taču arī šī priekšmeta atrašanās vieta nav izskaidrojama. Muzeja speciāliste atklāj: lai veicinātu izpētes procesu un radītu iespējas eksponēt interesantus gan vietējā, gan valsts mērogā nozīmīgus atradumus, jāveicina sadarbība starp muzejiem. Tāpat būtisks ir jomas finansējuma jautājums, lai varētu veikt dažādu atradumu analīzes un vērtīgo priekšmetu restaurāciju. Vienlaikus Z.Broka-Lāce uzteic sadarbību ar A.Tomašūnu, kurš regulāri iepazīstina ar saviem atradumiem dažādos izrakumos.

Jāpiebilst, ka interesenti, kuri vēlas iepazīties ar atjaunoto ekspozīciju, muzejā īpaši gaidīti 26. septembrī, kad ar lasījumiem Eiropas Kultūras mantojuma dienu gaitā uzstāsies Z.Broka-Lāce, kura stāstīs par aizvēsturi un viduslaikiem, priekšmetiem muzeja krājumā un to, kā ar to palīdzību runāt par vēsturi, un A.Tomašūns, kurš iepazīstinās ar nesenākajiem izrakumiem un atradumiem tajos.