- Kur ar uguns ratiem taps braukts
«Tirgotāju jaunavas dziedāja smuku dziesmu, bet «uguns zirgs» šņākdams un spļaudams aizskrēja pāri mūsu ežām,» – Liepājas muzejā skatāma vērienīga izstāde par 1871. gadā atklātā Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi
- Man ir sava pasaule
«Ikvienam indivīdam ir būtiska nozīme tajā, kāds ir apkārtnes gaiss, ko elpojam,» – uzskatīja kinozinātniece Valentīna Freimane, kura vairākām paaudzēm padomju aizdambētajā dzīves telpā atvēra logu uz pasauli un mākslu
- Baleta libertiāde
Kautrēdamies no malēnieša izrunas, Ludolfs Liberts (1895–1959) daudz nerunāja, bet viņam piemita skatuves instinkts un milzīgas darbaspējas.
- Kauja par Baņutu
Komponista Alfrēda Kalniņa un libretista Artūra Krūmiņa opera Baņuta ir bijusi svarīga situācijās, kad mainās laiks.
- Gadsimta iespēja
«Es vienkārši sev nepiedotu, ja nemēģinātu,» apņēmības pilna saka Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jaunā direktore Liene Johansone
- Kad bērziem pirmās lapas plaukst
«Gribēju radīt līdzsvarotu, modernu skatījumu uz vēsturi,» saka izstādes Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē kurators vēsturnieks Jānis Šabanovs
- Tas uzsita asinis
«Folkloras kustībā cilvēki veidoja saliņas, kuras vairs nepiederēja pie totalitārisma sistēmas,» līdz pat 40 gadu senos notikumus raksturo Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs, tautas mūzikas instrumentu virtuozs un komponists Valdis Muktupāvels
- Mums ir tādi resursi!
Mākslas zinātniece un kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne uzsver, ka laikmetīgie zinātnieki nepēta un neinterpretē faktus, lai «būtu skaistāk» un «lai latvieši būtu bijuši bagātāki».
- Dot iespēju ģerbonim runāt
Mākslas zinātniece Ramona Umblija stāsta, kāpēc mūsu laikabiedri šodienas Latvijā veido savu dzimtu ģerboņus un ko mums nozīmē Eiropā jau 800 gadu senais, bet Latvijā joprojām jaunais fenomens
- Tās nebija indiāņu ciltis
«Kad paņem rokās seno mantu, pilnīgi jūti, ka tas ir kaut kas citādāks nekā tas, kas nācis no fabrikas,» – saka seno rotu un ornamentu pētniece, mākslas vēsturniece un arheoloģe Baiba Vaska
- Bez romantikas un svešvārdiem
Alfrēds Stinkuls savā autobiogrāfiskajā grāmatā Mati sarkanā vējā par hipiju dzīvi Padomju Latvijā šo laiku neromantizē.
- Tā ir saskare ar trauslumu
«Ceru, ka galvenais ir izdarīts – varam palūkoties uz mūzikas dzīves norisēm Latvijā sistematizēti un Eiropas renesanses mūzikas kontekstā,» uzsver muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa.
- GRĀMATU SKAPJA SMARŽA
Senās privātās bibliotēkas tika veidotas gan ar romantisku aizrautību, gan ar zinātnisku arhivāra precizitāti
- PRIVĀTARHIVĀRA MISIJA
«Mani iepriecina, ka cilvēki zvana un stāsta, cik lieliski, ka iznākusi šāda grāmata, un ka viņi vasarā kopā ar bērniem brauks skatīties muižas,» saka enciklopēdijas Muižas Latvijā autors Vitolds Mašnovskis
- APTUMSUMA BEIGAS
Tāds Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju apjoms, kāds ir šajā grāmatā, nekad nav bijis publiskots – saka izdevuma sastādītāja fotogrāfijas pētniece Katrīna Teivāne-Korpa
- MANTOJUMS UN ATTĪSTĪBA
«Jāatceras, ka mūsdienās radīta laba arhitektūra un dizains kļūst par nākotnē saglabājamu vērtību.
- Bārbija tautastērpā
Ekskursija autoru pavadībā izstādē Latvijas gadsimts Latvijas Vēstures muzejā