- Vajag vairāk pētīt
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: – Nupat plenārsēdē ar nelielu balsu vairākumu pieņēmām savu pozīciju attiecībā uz jaunajiem genomikas paņēmieniem, kas auga organisma ģenētisko materiālu maina.
- Genomika. Vai jauni noteikumi palīdzēs ceļā uz zaļo ekonomiku?
Lai pārtikas sistēma būtu ilgtspējīga, Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši noteikumus, kas dažus augus, kuri iegūti ar jaunajiem genomikas* paņēmieniem, ļauj vieglāk pielīdzināt tradicionāli audzētajiem, bet citiem noteikumi ir stingrāki.
- Citur bioloģiskie pieaug, Latvijā sarūk
Pasaulē arvien lielāku nozīmi ieņem bioloģiskā pārtika, kas nesatur nekādus ģenētiski modificētus organismus, jo ir stingri aizliegts tos ne tikai audzēt, bet arī izmantot lopbarībā un produktu pārstrādē.
- Darīt atbilstoši savām spējām
Ināras un Jura Paiču piemājas saimniecībā Liepziedi Snēpeles pagastā visvairāk apmeklētāju esot zemeņu laikā, jo pēc svaigajām ogām braucot daudz lasītāju.
- „Jāmauc tālāk – padoties nav manā dabā”
„Turpināt strādāt vai mest visu pie malas un varbūt braukt citur?” tā skrundenieks, zemnieku saimniecības Jaunkļavas īpašnieks ANDREJS SALMINS atklāti saka par graudkopību šodien. Tomēr mest plinti krūmos viņam nav raksturīgi.
- Kas svarīgs šajā sezonā
Seminārā Alsungas kultūras namā lektori stāstīja par pavasara darbiem dārzkopībā un puķkopībā, jaunumiem nodokļu sistēmā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja pakalpojumiem.
- Tikai viens brauciens
Padures uzņēmuma Upeskalni AB saimniecības vadītājs Normunds Feters-Fekters stāsta, ka jaunā pieeja jau izmēģināta – bez aršanas, kultivēšanas un minerālmēslu sēšanas, tikai ar sējmašīnu pa taisno uz lauka.
- Nedrīkst uzspiest
,,Galvenais, lai lauksaimniecības politika nebūtu absurda – no viena grāvja otrā,” teic Gudenieku saimniecības Akmeņkalni saimnieks Ainars Bierands.
- Art vai neart?
Lauki jau labu laiku kopš apstrādāti ziemas guļai: pateicoties laika apstākļiem, ziemāji iesēti agrāk nekā citus gadus, vasarājiem sagatavotā zeme gaida pavasari un sējēju ar arklu vai bez tā.
- Pilnīgi bez tā nevarēs
Durbes zemnieku saimniecībā Pīlādži ilgus gadus arkls bijis viens no pamatagregātiem, bet jau otro sezonu nedaudz tiekot izmēģināta minimālā augsnes apstrāde.
- Tautasdziesmu pieeja vien neder
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks ir viens no bezaršanas metodes pētniekiem, aizstāvētājiem un ieviešanas iniciatoriem.
- Pārbaudījumi un ieguvumi
Lauksaimniecībā Covid-19 aizvadīto gadu ietekmējis piena un gaļas cenas krišanās dēļ, radījis neziņu par eksportu nākotnē un satraukumu par ģimenes locekļu un darbinieku veselību.
- Vai vairāk jāizglīto?
Lai gan Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā, mežsaimniecību mūsu sabiedrība izprot atšķirīgi – cilvēki labprātāk izmanto no koka gatavotas lietas, jo uzskata tās par dabai nekaitīgām, bet neiedomājas, cik liels darbs jāiegulda meža apsaimniekošanā.
- Kā Zemgalē atrod jaunas iespējas
Netradicionālo augu audzēšana un uzņēmējdarbības iespējas šajā nozarē – par tām mūspuses aktīvākie zemnieki varēja pārliecināties pieredzes braucienā uz Zemgali, kur viņus aizvedis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas birojs.
- Drīz sāks maksāt – jāpārbauda dati
Jau pēc mēneša lauksaimnieki sāks saņemt vienotā platībmaksājuma avansu, informē Zemkopības ministrija, bet jāpārliecinās, vai iesniegti visi dati.
- Apdraud dzeltenā rūsa
Kviešu un tritikāles sējumos Kurzemē atrastas pirmās dzeltenās rūsas pazīmes, informē Valsts augu aizsardzības dienests.
- „Zili zaļi melli brīnumi!”
Ar tādu teicienu skrundenieks Mārtiņš Heidemanis reklamē savu plašo lauksaimniecības produkcijas klāstu, lielu daļu Skrundas novada un tuvākās apkaimes mazdārziņu kopēju apgādājot ar stādiem, kā arī pilsētniekus – ar pašmājās audzētām ogām un dārzeņiem, ievāktu ekoloģisku medu.
- Traktoru apskate notiks, kā ierasts
Klāt pavasara lauku darbi, kurus nevar atcelt tāpat kā traktortehnikas pārbaudi, lai droši piedalītos satiksmē.
- Ja laika apstākļi labi
Valstī pasludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniekus pašlaik būtiski neietekmē, jo laika apstākļi lauku darbiem labvēlīgi.
- Atbalsts mazajiem
Mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti četri miljoni eiro, tā pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma apstiprinājusi valdība.