- Ukraiņiem te ir pleca sajūta
Es biju dzirdējusi, ka Latvijā ukraiņus uzņem labi, taču tas, ko šeit piedzīvoju, ir patiešām apbrīnojami.
- Jēgpilnas atbildes uz lielajiem jautājumiem
„Dzīvojam revolucionāru, vēsturisku pārmaiņu laikos. Ukrainas karš pasauli izmainīs neatgriezeniski. Savukārt mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kuras iespējas mēs pat neapjaušam,” tā tikšanās reizē Kuldīgā teica rakstnieks un politisko procesu komentētājs JURĢIS LIEPNIEKS.
- Veidenbaums. Versijas
„Rakstīju šo grāmatu ar lielu cieņu un mīlestību. Eduards ir mans mīļais dzejnieks. Viens no tiem, kuri manu dzīvi iegrozīja citā gultnē jau vidusskolas laikā. Bet tā ir mana grāmata – mana versija par Veidenbaumu,” tā tikšanās reizē Kuldīgas galvenajā bibliotēkā rakstnieks ARNO JUNDZE teica par savu jaunāko darbu Es nemiršu nekad.
- Ciemojas fantāzijas rakstniece
„Rakstīšana – tas nav mans peļņas veids, tā ir mana sirdslieta,” tā, tiekoties ar interesentiem Kuldīgas bibliotēkā, atzina fantāzijas žanra rakstniece Linda Nemiera.
- Garīga cilvēka atnākšana
Grāmatas Kalendārs mani sauc autors Andris Kalnozols šobrīd ir popularitātes virsotnē.
- Ukraiņi uzlādē pasauli ar drosmi
Ukraiņu rakstniece Taņa Postavna pašlaik būtu uzturējusies Ventspils Rakstnieku mājā un rakstījusi grāmatu bērniem.
- Vērts atvērt! Dzīve ar visiem plusiem un mīnusiem
Maijas Miglas-Streičas romāns Matildes gadsimts izved cauri 94 gadiem pagājušajā gadsimtā – tik nodzīvoja viņas vecmāmiņa Matilde, kuras dzīvesstāsts likts darba pamatā.
- Koki dzīvo mums blakus. Ko tie stāsta?
Ko par sevi var pavēstīt bērzs, egle, priede, ozols, liepa, kļava, apse, melnalksnis, baltalksnis un osis, tas lasāms aprīlī klajā laistajā grāmatā Koku stāsti.
- Ilgais ceļš uz rakstīšanu
Tikšanās ar rakstnieci DACI VĪGANTI no Jūrmalas pērn Kuldīgas bibliotēkā notika Valsts kultūrkapitāla fonda finansētajā projektā Rakstnieks.
- Grāmata, kas radīta Kuldīgā
Kuldīgas bibliotēka šogad svin 100. jubileju.
- Kā uzrakstīt lugu?
Daces Micānes-Zālītes darbnīca Dzejas dienās Tukumā vairāk vēstīja par drāmu nekā dzeju, tomēr sanākušie izvēli nenožēloja.
- Kurzemes Dzejas dienās Tukumā – arī citu novadu viesi
Par spīti pandēmijai Kurzemes literāti turpinājuši ražīgi strādāt un, kā jau ierasts septembrī, nosvinējuši Dzejas dienas.
- Domas ietērptas oriģinālā formā
Ziemassvētki ir laiks, kad skanēt arī īstai dzejai, ne tikai pantiņiem pie eglītes.
- „Tulkošana nav nekāda pārrakstīšana”
Es citu neko nedaru, tikai tulkoju, tulkoju... Un grāmatas ir pāri diviem simtiem.
- Atceroties Mazā ganiņa un Jērādiņas autoru
Kuldīgas novada muzejā durvis vērusi izstāde Zīmē un rīmē.
- Sapnis par grāmatām īstenojas
Grāmatu tulkošana ir sens sapnis, kas nu realizējas.
- Kas paslēpies zem vēstures pēdām
Uzsnidzis sniegs, tajā – tikko ieraugāmas pēdiņas, bet kas zem tām?
- Jaunie autori izkonkurē klasiku
Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums liecina, ka jaunieši līdz 24 gadu vecumam visbiežāk lasa akadēmisko un profesionālo literatūru (46%), brīvajos brīžos arī mūsdienu ārzemju autoru darbus (31%).
- Grāmata: cik svarīga mūsdienās un agrāk
Latvieši sevi dēvē par lasītāju tautu, ar šo darbību saprotot nevis brūkleņu un sēņu lasīšanu, bet gan grāmatas.
- Pie Kalndruvas dzīves mācībā
Tieši pirms gadsimta, 1916. gada 9. novembrī, īvandnieku Krīgeru ģimene kļuva par vienu atvasi bagātāka – brāļiem Jēkabam un Fricim, māsai Līzei nu bija arī mazais brālītis Mārtiņš, Pladās bija piedzimis nākamais rakstnieks MĀRTIŅŠ KALNDRUVA.