- Seno kuršu tērpi – lepnums un bagātība
Kādas rotas bija raksturīgas senajiem kuršiem, kādas tērpu detaļas un krāsas? Par to visu Kuldīgas galvenajā bibliotēkā stāstīja kuršu arheoloģisko tērpu entuziaste BEATRISE BRANDERE jeb sociālajos medijos pazīstama kā Zelma Skābene.
- Mūsdienu muižnieki apzinās mantojuma vērtību
Viena no Kurzemes kultūras bagātībām ir arhitektūras mantojums – muižas un pilis.
- Līna Čanka – pirmā sieviete ar Lāčplēša ordeni
1921. gada 11. novembrī 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kaprāle Līna Čanka saņēmusi Lāčplēša Kara ordeni.
- No baznīcu bēniņiem un šūplādēm
/Paaudžu radītas vērtības un atklāsmes Aizputē/
- Tā ir daļa mūsu vēstures
Ērenpreis, Leitner, Wanderer, Brennabor, Šmeling – pirmskara Latvijas velosipēdu ražotāju un tirgotāju nosaukumi, kas savulaik bija pazīstami visā valstī un pasaulē.
- Indriķis Zeberiņš dzimtas atmiņās
Interesants, talantīgs, ar labu humora izjūtu un arī diezgan asu mēli, lai ne visiem patiktu, – tā Indriķi Zeberiņu raksturoja viņa kuplās dzimtas pārstāvji, kad augustā saietā Snēpelē pulcējās mākslinieka 138.
- Kur sākās Kurzemīte
Pirms 50 gadiem klajā nākusi dzejnieka un prozaiķa Imanta Ziedoņa prozā sarakstītā Kurzemīte.
- Kuldīgas tiesas ēkai – 140
Kopš 1880. gada Kuldīgā, Kalna ielā 25, atrodas neogotikas ēka ar greznu fasādi, un tajā gandrīz visus šos gadus ir spriests gan par cilvēku, gan mantu likteņiem. Kuldīgas tiesu var uzskatīt par greznāko Latvijā starp visiem tiesu namiem.
- Meklēt saknes, kamēr vēl var
Kuldīgas bibliotēkā šomēnes bija iespēja tikties ar dzimtas vēsturnieku, rakstnieku Zigurdu Beinertu un uzzināt par viņa grāmatu Ikvienam no mums ir vai ir bijis savs sapnis, kas stāsta par Beinertu un citu dzimtu likteņiem un sakariem.
- Tik skaisti, ka jārāda citiem
Kuldīgas novada amatieri – kori, deju kolektīvi, folkloras kopas – gan gatavojoties Dziesmu svētkiem, gan citiem nozīmīgiem notikumiem, ar pašvaldības un projektu palīdzību atjaunojuši vai uzšuvuši jaunus tautastērpus, turoties pie konkrētu gadsimtu autentiskajiem Kuldīgas puses tērpiem.
- Kino bija logs uz pasauli
Kuldīgas kinoteātrim Kurzeme šoruden apritētu 60 gadu.
- Restaurācijā latiņa ir ļoti augsta
Pirms valsts simtgades 16. novembrī svinīgi atklāta Kuldīgas restaurācijas centra jaunā mājvieta Baznīcas ielā 30. Bet no uzņēmējiem un dažiem domes deputātiem jau dzirdēti pārmetumi, ka ēka izmaksājusi nesamērīgi dārgi.
- Patriotiskais romantiķis
Kuldīgas vecajos (vācu) kapos stalts, melns piemineklis atgādina par 19. gadsimta 80.–90. gadu mijā latviešu dzejā sevi pieteikušo JĀNI FRĪDENBERGU-MIERIŅU.
- Ceļš uz UNESCO – jau tagad daudz ieguvumu
„Pāris gados būtu jātop Kuldīgas vecpilsētas pieteikumam UNESCO pasaules mantojuma sarakstam,” saka pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone.
- Muzeja pērles pirms elektrības laika
„Dabūju vecu urbi, un man tik ļoti iepatikās to restaurēt, ka sāku krāt vecos mehānismus, kas strādā bez elektrības,” stāsta Nīkrāces pagasta Lēnu dzirnavu senlietu muzeja izveidotājs Olafs Skuja.
- Raibi cimdi noadīti...
100 cimdu pāru – 54 latviešu etnogrāfiskos, pirkstaiņus, igauņu, lietuviešu un islandiešu rakstos, arī savdabīgajā pečvorka tehnikā – noadījušas Kuldīgas novada muzeja rokdarbu kopas Čaupe dalībnieces.
- Tērpi pēc senām fotogrāfijām un aprakstiem
Vidējās paaudzes deju kolektīvam Snēpele tērpi uzšūti pēc 1890. gada parauga kā kādreizējais izejamais apģērbs, ar kuru doties uz viesībām.
- Pirmais īpašais miljons dievnamiem
Latvijā pirmoreiz radīta valsts atbalsta programma tieši baznīcām un citām kulta celtnēm, arī vērtīgiem reliģiskiem priekšmetiem.
- Lietus iekšā vairs nelīs
Rendas baznīcā jumts bija sirdssāpe tāpat kā daudzos citos dievnamos, bet 80 000 eiro beidzot savākti, un remonts šogad būs.
- Ar tautas gara spēku
Šopavasar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma organizētajā konferencē latviešu valodas un vēstures skolotājiem viens no vadmotīviem bija tautas garīgā atmoda un brīvības alkas no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta izskaņai, atjaunojot Latvijas valstiskumu.