- Balts galdauts un sarkanas lentes
Kuldīgas arodvidusskolas ēdināšanas servisa specialitātes 2. kursa audzēknis Viesturs Valdmanis 18. novembri izvēlējies par pagājušā mācību gada noslēguma kvalifikācijas darba tematu un veidojis furšeta jeb bufetes galda klājumu.
- Ēdiens nav galvenais
„Šajā dienā nevajadzētu lielu uzmanību pievērst ēdienam, lai saimniecei nav daudzas stundas jāpavada pie plīts,” uzsver Kuldīgas arodvidusskolas pavāru meistare Anita Bērziņa.
- Gaismas svētki
18. novembris, Latvijas dzimšanas diena, ir mūsu kopīgie svētki, kuriem būtu jāraisa saviļņojums un lepnums, valsts, pilsētas, ģimenes vienotības izjūta.
- Vēl ilgi zied un iepriecina
„Valsts svētkiem telpu dekorus parasti pasūta tikai pašvaldības,” atzīst ziedu salona Oāze saimniece Līga Pirtniece.
- „Tikām audzināti patriotiski un tautiskā garā”
Kuldīdzniece Aina Strautmane atceras, ka pirmās brīvvalsts laikā valsts proklamēšanas diena bijuši lieli svētki.
- No Latvijas prom ne soli
Rendenieki Biruta un Ilgonis Goldbergi pirms 51 gada Ziemassvētkos sarakstījās Sibīrijā, Omskā. Bet vismaz 49 gadi klusi un mierīgi nodzīvoti Rendas pagasta Bērziņos – Ilgoņa tēva mājās.
- Ne plēsties, bet strādāt
Daudzi ir cēluši pieminekļus tēvam, mātei, draugiem, kolēģiem. Bet ne katrs līdz ar tuvinieku piemiņu godina visu valsti.
- Dzimtene nav tikai vieta, kur esi dzimis. Tā drīzāk ir vieta, kurai pieder tava sirds...
Kurzemnieka konkursam Mana Latvija atsaucās daudzi. Kopskaitā saņēmām 125 zīmējumus un kolāžas.
- „Manu ideju Atis uzvārīja, bet es uzcepu”
Daudziem neko neizteiks – Jānis Smuģis, 19 gadus vecs kuldīdznieks, kurš nodarbojas ar programmēšanu. Daudz vairāk atpazīstamības būs faktā, ka Jānis ir viens no interneta mājas lapas Miljons iemeslu, kāpēc Latvija ir labākā valsts pasaulē autoriem.
- „Laiks nav mūsu īpašums, tā ir dāvana”
Saruna ar Lēnu katoļu draudzes prāvestu ANDREJU MEDIŅU.
- Patriotisms – ja vajag, mirt par Latviju
Kuldīgas Centra vidusskolas paspārnē darbojas jaunsargu vienība. Arī šogad tā piedalījās Zemessardzes 45. kājnieku bataljona Lāčplēša dienas militārajā parādē.
- No atmiņas neizdzēšami
1918. gada 18. novembris bijusi tumša, nomākusies diena, bet latviešu sirdīs tā palikusi ar neizdzēšamu gaišumu.
- „Paliku vienīgais censonis”
– Kuldīgas televīzijā nonācu 14 gados. Tēvs bija nopircis videokameru, un KTS rīkoja operatoru kursus. Reiz trepēs izskrēja Viesturs Liepiņš un teica: esot ievērojis, ka esmu palicis vienīgais censonis, kas tos vēl apmeklē.
- „Mums nesita pa pirkstiem”
– Par to laiku man ir nostalģiskas, siltas atmiņas. Jo vairs neatceros, kā bija īstenībā (smejas).
- „Uzreiz ķerties pie virpas”
– Jūklī ienācu pamatskolā, kad režisore Daiga Pirtniece iesaistīja sava teātra dalībniekus.
- Pirmās mājas
– No bērnības bija doma strādāt teļļukā. Agrāk dzīvoju Liepājas rajonā, kur varēja vāji uztvert Kuldīgas televīzijas raidījumus.
- „Sāku no pašas apakšas”
– Skolā rakstīju Kurzemnieka jauniešu lappusei Ģīmetne, arī Kuldīgas radio Skala darbojos, bet pēc vidusskolas mani savāca KTS.
- „Šodien uzvar inovatīvas idejas”
– Mēs, sētas bērni 11 – 12 gados, tulkojām krievu diapozitīvu filmiņas, rādījām uz sienas, ierunājām balsis. Daiga Bitiniece no Kuldīgas TV mūs intervēja, un es ieinteresējos.
- Viņi nāca no Kuldīgas televīzijas
Pirms daudziem gadiem Latvijas mazo televīziju salidojumā arī šī raksta autorei, tolaik Kuldīgas televīzijas darbiniecei, vajadzēja kopā ar kolēģiem veidot darbavietas vizītkarti.
- Pilsēta ar dvēseli
Ielas ir pilsētas seja. Katrs garāmgājējs var droši ielūkoties tās logu acīs, priecājoties par fasāžu smaidu vai saviebties par kādu sev netīkamu vaibstu. Arī cilvēki ielās parasti ir mērķtiecīgi un steidzīgi skrējienā pretī nenovēršamajam.