- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Nobeigums. Goda raksts un kāds rublis
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl. Slaucēja – delegāte.
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl. Zirgi neizklīst
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl. „Bet tu samācies!”.
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl.
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl. „Skaties, Janka, šis manējais”
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl.
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/ Sākums 17. martā. Turpmāk vēl. Jānoslauc, ka nemana
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
Sākums 17. martā. Turpmāk vēl. Publicējam Kurmāles pagasta iedzīvotāja JĀŅA ZVEJNIEKA atmiņas par izsūtījumu Sibīrijā 20. gs. 40.–50. gados. Šogad viņam apritēs 85 gadi. /1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/
- Jaunības atmiņas par laiku Sibīrijā
/1949. gada 25. marts – 1957. gada pavasaris/
- Ar hiphopu sirdī
Pirms 20 gadiem. Pirms 20 gadiem Kurzemnieks rakstīja par jaunu hiphopa grupu Nenormatīvā leksika, ko dažus gadus agrāk bija izveidojuši toreizējās Kuldīgas 4. vidusskolas zēni Igors, Vitālijs un Aleksandrs.
- Mežā kārtējie atradumi
Saldus novada Remtes pagastā mežā atrasti jauni Latviešu brīvprātīgo leģiona 19. divīzijas dokumenti un vācu karavīru žetoni.
- Kuldīgas bibliotēka laikmetu griežos
Mainījusi atrašanās vietas, sākotnēji bijusi lasītavas statusā, vēlāk dēvēta par Kuldīgas pilsētas bibliotēku, apriņķa masu bibliotēku, rajona bibliotēku, rajona centrālo bibliotēku, Kuldīgas bibliotēku, visbeidzot 2003. gadā ieguvusi galvenās bibliotēkas vārdu, Kuldīgā tā spējusi pastāvēt jau gadsimtu un 11. decembrī varēs svinēt 100. dzimšanas dienu.
- Kuldīga – svētkiem, Jelgava – bērēm
Šāds Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā bijis abu galvaspilsētu sadalījums, apgalvo vēstures doktore Mārīte Jakovļeva.
- Ar zinātni, mūziku un Kuldīgu sirdī
22. septembrī kuldīdzniekam, zinātniekam un mūziķim LEO MAIJAM būtu apritējis 100 gadu.
- Kurzemes hercogi lasījuši franciski
Kurzemes un Zemgales hercogiste savulaik bijusi to valstu skaitā, kurās franču valoda nebūt nebija sveša, jo par to liecina hercogu bibliotēkas grāmatas.
- Viņi čekistiem lika nest šņabi!
Seši vīri.
- Skrundas lokatoru nedrīkst aizmirst
Pandēmijas notikumu ēnā palikusi Skrundai un visai Latvijai nozīmīga notikuma atcere.
- Kurzemes hercogi lasījuši franciski
Kurzemes un Zemgales hercogiste savulaik bijusi to valstu skaitā, kurās franču valoda nebūt nebija sveša, jo par to liecina hercogu bibliotēkas grāmatas.
- Taisna valoda un daudz svinēšanu
Turpinājums. Sākums 7. janvārī. Kuldīgas rajona avīzes Padomju Dzimtene žurnāliste Velta Salmgrieze tajā nostrādājusi 24 gadus.