- Mīļie sēļi!
Neiedomājami ātri, laikam ierasti skrienot, noslēdzies pirmais gads vēsturisko zemju attīstības programmas īstenošanā, kas īpaša ar to, ka paši sēļi pirmoreiz ir organizējuši, administrējuši un veidojuši to, kas pašiem – kopienai – šķiet būtiskākais.
2023/12/08,
Latgales Laiks, Jana Vērdiņa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja
- Sēlijas kultūras programma – 2023
Šajā gadā Latvijas vēsturē pirmo reizi izsludināja Sēlijas kultūras programmu un Sēlijas kopienu ļaudis ir bijuši šī vēsturiskā mirkļa liecinieki.
- Adventa laikā ieejot
Izgājušā svētdiena bija Pirmais Advents, un tas nozīmē, ka tuvojas arī gada brīnišķīgākie svētki.
- Diāna Mikulane – “Sēlijas sudrabs 2023”
Darbs – viena no cildenākajām vērtībām ne tikai latviešu tautasdziesmās, bet arī medumietes Diānas Mikulanes dzīvē.
- Ārija Gruberte – “Sēlijas sudrabs 2023”
Ārija Gruberte – sēļu kultūrvēsturiskā mantojuma krājēja, viņas kā ģeogrāfes, novadpētnieces, etnogrāfes, daiļamata meistares darbība un aktivitātes ir cieši saistītas ar sava novada un Bebrenes pagasta dzīvi.
- Mūsu piederība Latvijai
Mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir sava valsts.
- Sešdesmit gadi ticībā, mīlestībā un žēlastībā
“Šī ir tā diena, ko tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!” (Ps 118:24).
- Poļu pēdas meklējot
Stendera muzeju Eglainē apmeklēja viesis no Polijas Mireks Osips-Pokrivka (Mirek Osip-Pokrywka), kurš Polijas Kultūras un Nacionālā mantojuma ministrijas biroja uzdevumā vāc materiālus par slavenām poļu dzimtām Latvijā (šoreiz Daugavpils apkārtnē) un viņu atstāto mantojumu Latvijas vēsturē.
- Rakstām kopā
Šobrīd sabiedrībā virmo aktuāla doma par nevalstisko organizāciju lomu mūsu sabiedrības ikdienā.
- Lašos izzina vēsturi
Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm.
- Indrica
Viesturiskūs dokumentūs itei vīta pyrmū reizi pīmynāta 1471. godā. Tod raksteja latyniski, piečuok ari vuocyski i pūliski. Nederitz, Indryca.
- Subates ērģeļu balsis
Latvija ir ne tikai skaistas dabas un izcilu personību, bet arī ērģeļu zeme – šo apgalvojumu ir dzirdējis gandrīz ikviens.
- Ziņģu lustes Eglainē
Vai jūs zināt, kas ir ziņģe?
- Altārglezna “Kristus augšāmcelšanās” nodota restaurācijai
“Kristus augšāmcelšanās” ir vecākā no altārgleznām, kas joprojām priecē gan Lašu draudzes locekļus, gan plašo tūristu saimi, kas sezonas laikā apmeklē Lašu baznīcu, apvienojot to ar Stendera muzeja apmeklējumu Augšdaugavas novada Eglainē.
- Garšas kārpiņas lutinot
Tā trijos vārdos varētu raksturot “Mājas kafejnīcu dienas”, kas izgājušās nedēļas nogalē norisinājās Augšdaugavas novadā.
- Veclašu vēsturi atverot
Latviešiem ir īpaša kapu kultūra, tādēļ svarīgas ir jebkādas aktivitātes, kas vērstas uz kapu sakopšanu un atjaunošanu.
- Ar Sēliju sirdī
Cienījamie lasītāji!
- Eglaine
Sēliju sauc arī par Augšzemi.
- Bebrenieši izveidojuši laboratoriju – muzeju
Bebrenes profesionālās vidusskolas ciemiņi parasti tiek vesti arī uz unikālo laboratoriju – muzeju, kas darbojas kopš pagājušā rudens.
- Aitkopis spiests domāt par kredītiem nevis saimniecību
Medumu pagasta bioloģiskās z/s “Rudzīši” saimnieks Genrihs Žunda “Latgales Laiku” sagaida pie aitu fermas, kas uzcelta par kredīta līdzekļiem, jo savulaik Lauku atbalsta dienesta ierēdņi noraidījuši viņa projektu ES finansējuma piesaistīšanai un uzlikuši sodu par kļūdām atbalsta maksājumu pieteikumā. G. Žundam ir vislielākā aitkopības saimniecība Latgalē un Sēlijā. Saimnieks pastāstīja, kā viņš izdzīvo sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos.