Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 00:41
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Rīgā atklāts vides mākslas objekts – virtuāls piemineklis “Goda vārti”
18. janvārī atklātais vides mākslas objekts “Goda vārti” Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā ir Rīgas veltījums Latvijai jubilejā. Tas veidots kā virtuāls piemineklis, kas ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību ļauj pieminekļa saturu regulāri mainīt, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi valsts jubilejas svarīgajiem notikumiem.
Objekta “Goda vārti” idejas un dizaina autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris, tā mākslinieciskās programmas 3D projekciju autors – videomākslinieks Māris Kalve, bet pieminekļa saturisko vēstījumu izstrādājis dzejnieks Andris Akmentiņš. Vides mākslas objektu izgatavojis Latvijā bāzēts LED tehnoloģiju ražošanas uzņēmums ar 25 gadu pieredzi SIA “PALAMI”, tas uzstādīts sadarbībā ar Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”.
Vārtu vizuālo saturu plānots eksponēt ilgāku laiku, katru mēnesi stāstot citu stāstu. “Goda vārtu” virtuālajam vēstījumam un tā mainībai var sekot sociālā medija “Instagram” kontā: www.instagram.com/godavartisimtgadei.
Liepājā vairāk naudas atvēlēs kultūras pieminekļu restaurācijai
18. janvārī Liepājas domes sēdē deputāti apstiprināja grozījumus saistošajos noteikumos “Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai”. Sakarā ar to, ka pieaudzis pieteikumu skaits tieši restaurācijas darbiem un turpmāk var prognozēt to palielināšanos, pieņemtie grozījumi paredz, ka programmai atvēlētie līdzekļi 80% apmērā tiks piešķirti būvdarbiem, bet atlikušie 20% dokumentācijai – arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un būvprojektu izstrādei.
Liepājas pilsētas dome 2018. gada pašvaldības budžetā rezervējusi līdzekļus kultūras pieminekļu saglabāšanai 100 000 eiro apmērā. Šī summa, iespējams, vēl tiks palielināta.
Kopš pašvaldība uzsākusi kultūras pieminekļu saglabāšanas atbalsta programmu, atbalstīti 69 no 93 iesniegtajiem projektiem. Kopumā kultūras pieminekļu saglabāšanai piešķirtais līdzfinansējums ir 251 000 eiro. 54 no 69 apstiprinātajiem projektiem attiecas uz dokumentācijas izstrādi, 16 – uz restaurācijas darbiem.
Jelgavā divi jauni Mīlestības koki jaunlaulāto atslēgām
Jelgavas pilsēta 9. janvārī saņēma īpašu dāvinājumu no metālmākslinieka Alda Sproģa – divus jaunus metāla Mīlestības kokus, kuros jaunlaulātie kāzu dienā tradicionāli varēs piestiprināt atslēgas, simboliski kopā saslēdzot divu cilvēku dzīves. Mīlestības koku veidošanā piedalījusies visa ģimene – Aldis, pirmo reizi arī sieva Sandra, meita Santa un meitas draugs Dzintis.
Pirmie trīs Mīlestības koki Pasta salā uzstādīti 2014. gada vasarā.
Vecumnieku novada Valles pagastā apzināti 16 jauni dižkoki
Latvijas simtgades gadā nozīmīgu dāvanu savai dzimtajai pusei sarūpējusi kāda Vecumnieku novada Valles pagasta iedzīvotāja, kura savas dzīvesvietas apkārtnē sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbiniekiem atklājusi 11 jaunus un divus potenciālus dižkokus. Līdz ar to pagasts, kurā vēl 2017. gadā nebija reģistrēts neviens dižkoks, patlaban var lepoties ar 16 dižkokiem un diviem potenciālajiem dižkokiem.
Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS Valles pagasta teritorijā reģistrētas sešas liepas, divas kļavas, trīs ozoli, viens osis un viena goba. Šiem dižkokiem pievienosies arī Buku ozols un pārvaldes darbinieku pamanītie četri dižozoli. Tomēr nav izslēdzams, ka apkārtnē ir vēl daudz neidentificētu dižkoku.
Noderīga informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv. Tur arī izveidota lietotājam ērta karte((https://karte.ozols.gov.lv/koki/index.html)), kur apskatīt jau kartētos dižkokus un pievienot jaunus. Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pēcāk pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos DAP speciālisti. Ja koks atbildīs noteiktajiem standartiem, to reģistrēs dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” un pie tā izvietos informatīvo zīmi.
Skrīveros iedzīvojas “Sūnu ciema zēnu” tēli
Pirms pašas gadumijas Skrīveros, Sūnu takā pie Apaļā jeb Kalnmuižas ezera, tika atklātas koka skulptūras, kas izveidotas projektā “Andreja Upīša darba “Sūnu ciema zēni” literārie tēli kokā: Skrīveriem raksturīgās lokālās savdabības un vēsturiskās kultūrtelpas unikalitāte”. Projekts realizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un Skrīveru novada pašvaldības līdzfinansējumu.
Koka skulptūru izstrādē Skrīveru novads sadarbojās ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņiem un pasniedzējiem, lai kopīgiem spēkiem sūnciemiešu tēlus atveidotu kokā. Projektā norisinājās arī kokgriešanas meistarklase, kas ļāva iepazīt darbu ar koku.
Kopumā Sūnu takā uzstādītas desmit skulptūras ar “Sūnu ciema zēnu” tēliem, taka papildināta ar koka zīmi, uz kuras lasāms citāts no Andreja Upīša darba: “Vai tad mēs arī nevaram Sūnu ciemu iztīrīt klaju un spodru?”
Viļānos veido dabas draugu radošās pētniecības centru
Viļānu novada pašvaldība ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai sniegto finansējumu sekmīgi īsteno projektu “Dabas draugu radošās pētniecības centra “Dadzis” izveidošana”. Projektā jau veikta vienkāršotā atjaunošana ēkai “Mežniecība” Viļānu pagasta Teveņānos un iekšējo inženiertīklu izbūve.
Pašvaldība aktīvi plāno piesaistīt investīcijas, lai nodrošinātu ēkā zinātniski pētnieciskā centra darbību, kā arī piegulošās teritorijas sakārtošanu – dabas takas izveidi un āra laboratorijas ierīkošanu praktiskām izglītojošām nodarbībām un eksperimentiem.
Projekta iecere ir ne tikai pārbūvēt degradēto ēku, bet arī izveidot tajā dabas draugu radošo pētniecības centru “Dadzis”. Šobrīd norit pārrunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, par piemērota aprīkojuma izvēli iecerēto aktivitāšu īstenošanai un lektoru piesaisti. Centra darbība būs vērsta uz bērnu un jauniešu eksakto zināšanu un prasmju attīstīšanu, bāzējoties uz zināšanām fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Jauni infrastruktūras objekti “Daugavas lokos” Daugavpils novadā
Noslēgumam tuvojas projekts “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izzināšanas infrastruktūras tīkla veidošana antropogēnās slodzes mazināšanai dabas parkā “Daugavas loki””, kas tiek īstenots pasākumā “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās” ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
Šajā projektā top divi pieturas punkti Daugavas krastā – pie Dinaburgas (Naujenes) pilskalna un pie Slutišķu–Markovas dabas un kultūrvēstures izzināšanas kompleksa. Pateicoties projektam, ir labiekārtota jauna krasta zona, kur būs iespējams nolaist vai izvilkt laivu vai plostu, ērti izkāpt krastā un atpūsties. Teritorija papildināta arī ar jauniem infrastruktūras objektiem – nojumi ar galdu un soliem, tualeti, iekārtotu laivu nolaišanas un izvilkšanas vietu, pontonpiestātnēm, skatu platformu kuģa formā un koka rotaļu kuģi.
Projekts noslēgsies martā, īsi pirms jaunās tūrisma sezonas. Vēl projektā tiks izveidota veselības taciņa un ar noderīgu informāciju papildināti informatīvie stendi.
Zilupes novada Grebļukalnā atjaunots nozīmīgs biotops
Lai radītu labvēlīgus apstākļus retā dienas taureņa – esparsetu zilenīša – populācijas palielināšanai, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Daugavpils Universitātes zinātniekiem sakopusi un atjaunojusi šīs sugas taurenim nepieciešamo biotopu dabas liegumā “Grebļukalns”, kas ir vienīgā Latvijā zināmā atradne šai īpaši aizsargājamai dienas tauriņu sugai. Biotopā aug arī īpaši aizsargājamais augs – smiltāju esparsete, kas ir šā tauriņa barības augs.
Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētajā projektā Grebļukalna apkārtnē atsevišķas platības atbrīvotas no krūmiem un zemsedze – no lapām, sūnām un skuju nobirām. Šādā veidā radīti piemēroti apstākļi, lai smiltāju esparsete varētu izsēties un vairoties.
Latvijas Gada ģeovieta – Raunas staburags
Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosaukusi Latvijas Gada ģeovietu 2018: šogad par tādu izvēlēts Raunas staburags, kas atrodas Raunas pagastā.
Raunas staburags – ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā – ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies, cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Smilšakmens un dolomīta slāņi aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.
Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi, veidojot sīkus ūdenskritumiņus, augstāko – līdz pat trim metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.
Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas – dabas lieguma – vidū.
Pavasarī Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums ar ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par Raunas staburagu.
2018. gada dzīvotne ir dižkoks
Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņojis, ka 2018. gada dzīvotne ir dižkoks. Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot ar lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa. Valsts aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus stumbra apkārtmēra un augstuma kritērijus.
LDF šogad iesaka īpaši rūpēties un gādāt par vecajiem kokiem: ja palīdzēsim lielajiem kokiem, tad šos dižkokus satiks arī mūsu mazbērni! Lai pievērstu uzmanību lielajiem kokiem, Latvijas simtgades gadā LDF plāno rīkot vairākas talkas sadarbībā ar dižkoku ekspertiem un koku kopšanas speciālistiem. Tāpat dabas novērojumu portālā dabasdati.lv taps īpaša sadaļa ziņošanai par dižkokiem. Dabas aizsardzības pārvalde jau kopš pagājušā gada aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties akcijā “Dižošanās” – http://lv100.lv/dizosanas/.
Gada dzīvnieks 2018 – parastā vāvere
Šogad par Gada dzīvnieku Latvijā atzīta parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kas ir vienīgā Latvijas savvaļā sastopamā vāveru suga.
Gada dzīvnieks ir viena no iemīļotākajām Dabas muzeja aktivitātēm, un kopš akcijas pirmsākumiem 2000. gadā šis gods ticis virknei dzīvnieku. Sagaidot Latvijas lielo jubileju, akcijas “Gada dzīvnieks 2018” rīkotāji piedāvāja ikvienam piedalīties aptaujā un balsot par savu favorītu. Aptaujā internetā un muzejā tika saņemts vairāk nekā 2600 balsojumu, un īpaši sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri (attiecīgi 683 un 694 balsis). Tam sekoja rudā lapsa (404 balsis), Latvijas lielākais dzīvnieks alnis (367 balsis) un sermulis (294 balsis), bet pēdējā vietā ar 252 balsīm palika pelēkais zaķis.
Vāveres gadā Dabas muzejā notiks vairāki pasākumi. Šogad arī lūgums reģistrēt vietnē www.dabasdati.lv novērotās vāveres un to darbības pēdas. Novērojumiem ar īpašu uzmanību un interesi visa gada garumā līdzi sekos Dabas muzeja speciālisti, un katru mēnesi kāds no novērojumiem tiks īpaši izcelts muzeja sociālo tīklu kontos. Vairāk informācijas par gada dzīvnieku un pasākumiem mājaslapā www.dabasmuzejs.gov.lv.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021