Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 22:59
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir Eiropas Savienības konsultatīva institūcija, kas pastarpināti, ar dalībvalstu pašvaldību pārstāvju starpniecību, iesaista vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Lai to panāktu, RK sadarbojas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi, iepazīstinot ar Eiropas valstu pašvaldību nostāju pašvaldībām būtiskās jomās, piemēram, nodarbinātībā, ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā, veselībā, izglītībā un kultūrā, vidē, klimata pārmaiņās, enerģētikā un transportā.
Atbildot uz Eiropas Komisijas ierosinātiem jauniem tiesību aktiem, RK atzinumus sagatavo sešas dažādas komisijas, un tos pieņem plenārsesijās 350 RK locekļi vai viņu aizstājēji. Pēc tam ar RK nostāju, būtiskākajām pašvaldību interesēm un vajadzībām konkrētajā jautājumā iepazīstas Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Tas ir ļoti būtiski, jo 70% Eiropas Savienības tiesību aktu tiek īstenoti pašvaldību līmenī.
Latvijas pašvaldību viedokli un intereses Reģionu komitejā pārstāv Latvijas delegācija RK, kurā līdz 2020. gadam apstiprināti šādi Latvijas delegācijas septiņi locekļi un septiņi viņu aizstājēji gan no novadiem, gan lielajām pilsētām:
Pārstāvis Aizvietotājs
Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis Auces novada domes deputāts, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis
Jēkabpils pilsētas domes deputāts Leonīds Salcevičs Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs
Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents
Mālpils novada domes deputāts, Tautsaimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis
Rīgas domes deputāts, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais Rīgas pilsētas domes deputāte, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš
Latvijas delegācija RK turpinājusi aizstāvēt Latvijas pašvaldību intereses, iesniedzot grozījumus un papildinājumus atzinumiem gan RK komisiju sanāksmēs, gan plenārsesijās. Šāgada marta beigās Latvijas delegācijas loceklis Dainis Turlais aizstāvējis savu jau trešo atzinumu “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu”, aicinot Komisiju izmantot visu ES dalībvalstu potenciālu, nevis koncentrēt atbalstu atsevišķās teritorijās. Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis gatavo atzinumu “Divpusējās sadarbības starp Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu pašvaldībām loma ilgtspējīgas pašvaldību attīstības veicināšanā Austrumu partnerības valstīs”, ko plānots apstiprināt šāgada septembrī. Nākamie mēneši RK solās būt īpaši intensīvi, jo tajos jāpauž Latvijas pašvaldību viedoklis par Eiropas Komisijas priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada.
VIETĒJO UN REĢIONĀLO PAŠVALDĪBU KONGRESS vērtē vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā
Pārskata posmā LPS un Latvijas delegācijai Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā un arī Latvijā nācās krietni pastrādāt, jo mūsu valstij šis bija vietējās demokrātijas monitoringa periods.
Viss sākās 2017. gada septembrī, kad kongresa delegācija ieradās Latvijā ar garu apmeklējamo organizāciju, iestāžu un pašvaldību sarakstu, tajā skaitā LPS. Sarunā ar kongresa pārstāvjiem piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, vecākais padomnieks Māris Pūķis un Latvijas delegācijas tālaika pārstāvji Māra Juzupa (Priekuļu novads), Ināra Silicka (Kārsavas novads) un Harijs Rokpelnis (Mazsalacas novads), kā arī delegācijas sekretāre Kristīne Kūlīte. Kongresa delegācija iepazinās ar LPS 28. kongresā pieņemto rezolūciju par Eiropas Padomes monitoringu, vērtējot pašvaldību demokrātiju Latvijā, kurā tika iekļauti Latvijas pašvaldību izvirzīti prioritāri priekšlikumi, kas būtu iekļaujami ziņojuma rekomendācijās Latvijai.
Balstoties uz monitoringa vizītē gūto informāciju, ziņotāji Marks Kolss (Beļģija) un Gzavjē Kadorē (Francija) ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētāja profesora Angela Moreno Molina palīdzību sagatavoja ziņojumu par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā. Vairākus rudens mēnešus notika ziņojuma teksta saskaņošana ar LPS, VARAM, Ārlietu ministriju u.c.
Pirmo reizi ziņojums plašākai apspriešanai Eiropas mērogā tika priekšstādīts šāgada februārī kongresa Monitoringa komitejā, kurā piedalījās LPS priekšsēdis un Latvijas delegācijas vadītājs Gints Kaminskis un LPS ģenerālsekretāre un Latvijas delegācijas sekretāre Mudīte Priede. Jau tad abiem pārstāvjiem izdevās veikt vairākus precizējumus ziņojuma tekstā un rekomendācijās, par kuriem līdz tam īsti nebija izdevies vienoties ar ziņojuma sagatavotājiem.
Tomēr šāgada martā, kad Strasbūrā notika kongresa 34. plenārsēde, Latvijas delegācija iesniedza grozījumu rekomendācijā par pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļas saglabāšanu vismaz tādā līmenī, kāda tā bijusi iepriekšējā gadā, izslēdzot rekomendācijas tekstu par likumā noteiktu fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetiem. Gints Kaminskis pamatoja grozījuma nepieciešamību klātesošajiem Eiropas pašvaldību politiķiem, un ar vienu balsi “pret” un pārējām balsīm “par” tika atbalstīts Latvijas delegācijas iesniegtais grozījums.
Kopumā ziņojumā pozitīvi vērtēta pašvaldību situācija Latvijā, minot, ka pašvaldībām ir liela autonomija un plašs pilnvaru spektrs. Priecē, ka pozitīvi tiek novērtēta pašvaldību savstarpējā sadarbība. Savukārt kā vājās vietas minētas pašvaldību finanšu nestabilitāte un trūkumi finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Kongresa rekomendācijās valdībai tiek ieteikts novērst to, ka pašvaldību ieņēmumu daļa ir nestabila un grūti prognozējama, tādēļ, īstenojot reformas, pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļai jābūt vismaz tādai, kāda tā bijusi iepriekšējā gadā, kā arī jāpalielina valsts ieguldījums finanšu izlīdzināšanas fondā. Ziņotāji vērš Latvijas valdības uzmanību uz tendenci “pārregulēt” pašvaldību autonomās funkcijas, kas faktiski samazina to autonomiju. Un, lai arī sarunu sistēma starp pašvaldībām un valsti kopumā ir laba, tomēr to varētu padarīt vēl efektīvāku, pagarinot konsultāciju termiņus starp valdību un pašvaldībām. Precīzu pieņemtās rekomendācijas tekstu aicinām aplūkot 1. pielikumā - http://www.lps.lv/uploads/docs_module/2018_Kongresam_p1.pdf .
Šāds ziņojums tiek izstrādāts aptuveni reizi piecos sešos gados un, kaut arī rekomendāciju formā, tomēr ir saistošs Latvijas valdībai, kas 1996. gada 5. decembrī parakstījusi un ratificējusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, kurā iekļautie principi jāievēro demokrātiskai pašvaldību sistēmas attīstībai.
PROJEKTI UN CITAS AKTIVITĀTES
Jau daudzus gadus LPS iesaistījusies Eiropas platformā vietējo un reģionālo pašvaldību attīstībai (“PLATFORMA”), pēdējā gada laikā organizējusi virkni semināru un diskusiju Latvijas plānošanas reģionos par attīstības sadarbības un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu tēmu.
Tā, piemēram, 2017. gada martā Kuldīgā LPS rīkoja diskusiju “Attīstības izglītība sabiedrības attīstībai: kā finansēt un īstenot” par attīstības izglītības nozīmi sabiedrības attīstībā un labklājībā. Septembrī Pašvaldību savienības rīkotā diskusija “Šī nav kosmiskā zinātne! Inovācijas un digitalizācija pašvaldībās un attīstības sadarbībā” Amatā bija veltīta inovāciju un digitalizācijas lomai un iespējām gan pašvaldību attīstībā, gan arī attīstības sadarbībā. 2017. gada 16. novembrī Rīgā notika konference “Pašvaldību sadarbības tilti: no rietumiem līdz austrumiem”. Tā norisinājās neilgi pirms Austrumu partnerības samita, tāpēc tika veltīta četrām Austrumu partnerības prioritārajām jomām: ekonomikas attīstībai un labākām tirgus iespējām, iestāžu stiprināšanai un labai pārvaldībai, energoefektivitātei un klimata pārmaiņām, mobilitātei un cilvēku savstarpējiem kontaktiem. Tāpat arī pagājušajā gadā sadarbībā ar Jaunpils novada aktīvajiem bērniem izveidota ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu puzle un multiplikācijas filmas par šo pašu tēmu.
Darbs pie attīstības sadarbības tēmas nav noslēdzies. Arī 2018. gadā LPS turpina īstenot attīstības sadarbības un attīstības izglītības aktivitātes un rīkot pasākumus Latvijas pašvaldību informēšanai un jaunu sadarbības iespēju atklāšanai.
Vietējo pašvaldību sagatavošana jaunajam datu aizsardzības tiesiskajam regulējumam (ProLegis)
Projekts ProLegis tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” atbalstu. Tas ir 18 mēnešus ilgs projekts, kas tika uzsākts 2017. gada 1. novembrī. Sešu valstu partnerībā projektu vada Bulgārijas Tiesību un informācijas tehnoloģiju pētniecības centrs.
ProLegis aktivitātes vērstas uz pašvaldību darbiniekiem, kuri turpmāk pildīs datu aizsardzības speciālista (datu pārziņa) funkcijas. Projekta gaitā šie speciālisti tiks iepazīstināti ar jaunumiem saistībā ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kuru, kā zināms, jāsāk piemērot šāgada 25. maijā. Projekta mērķis ir izstrādāt savu metodoloģiju un mācību materiālus, lai uzlabotu šo speciālistu zināšanas un kompetenci, strādājot pašvaldībās. Projektā tiek plānots organizēt datu aizsardzības speciālistu apmācības, kas notiks katrā partnervalstī (Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Latvijā, Rumānijā un Slovākijā), kā arī starptautisku apmācību semināru pasniedzējiem, kuri nodrošinās apmācības šiem speciālistiem. Tiem pašvaldībās strādājošajiem datu aizsardzības speciālistiem, kam nebūs iespējas piedalīties apmācībās, tiks izstrādāta e–apmācību platforma, kas ietvers izstrādāto mācību materiālu saturu. E–apmācību platforma darbosies angļu un visu projekta partnervalstu valodās.
ProLegis uzsācis darbību pirms aptuveni pieciem mēnešiem, bet jau veiktas vairākas nozīmīgas aktivitātes. Pagājušā gada novembrī notika projekta partneru pirmā sanāksme, kurā sīki tika izplānota projekta turpmākā gaita, kā arī projekta partneri pirmo reizi ieraudzīja cits citu vaigā. Jau ap Ziemassvētkiem LPS vadībā tika izstrādāta aptaujas anketa, lai noskaidrotu personas datu lietošanas mērķus un aizsardzī bas mehānismus pašvaldībās, kā arī noskaidrotu to gatavību jaunajam regulējumam. Aptaujas rezultātus angļu valodā iespējams apskatīt šeit. Jāpiebilst, ka Latvijas pašvaldības izcēlušās ar īpašu aktivitāti aptaujā – kopumā tika iesniegta 101 aizpildīta anketa, kas ir 43% no kopumā iesniegtajām. Aptaujas rezultāti kalpojuši par pamatu turpmākajam darbam projektā: izstrādāti un partnervalstu valodās iztulkoti septiņi apmācību moduļi, lai jau jūnijā tos apgūtu pasniedzēji, kuri tālāk apmācīs pašvaldību datu aizsardzības speciālistus (plānotais apmācību laiks – 2018. gada septembris). Latvijas pašvaldības apmācīs LPS padomnieki Guntars Krasovskis un Kristīne Kinča, bet projektu vada Kristīne Kūlīte.
Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm uzzināsit mājaslapā https://prolegisproject.eu.
Integrēta Baltijas jūras vēju elektroenerģijas tīkla attīstība (Baltic InteGrid)
INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekts “Integrēta Baltijas jūras vēju elektroenerģijas tīkla attīstība” (Baltic InteGrid) ir 36 mēnešus ilgs projekts, kas tika uzsākts 2016. gada 1. martā un noslēgsies 2019. gada 28. februārī. Projektā darbojas 14 partneri no visām Baltijas jūras reģiona valstīm (izņemot Krieviju) Vācijas Klimata aizsardzības, enerģētikas un mobilitātes institūta vadībā. LPS projektā pārstāv padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis un padomniece ārējo sakaru jautājumos un projekta vadītāja Kristīne Kūlīte.
Baltic InteGrid mērķis ir veicināt ilgtspējīgas elektroenerģijas ražošanu, turpmāku elektroenerģijas tirgu integrāciju un piegādes drošību Baltijas jūras reģionā, izmantojot koordinēta elektroenerģijas tīkla (meshed grid) pieeju, lai optimizētu jūras vēju enerģijas potenciālu un efektivitāti. Jūras vēja enerģijas nozarē darbojas daudz un dažādi “spēlētāji”, un Baltic InteGrid izvirzījis ļoti ambiciozus mērķus, tāpēc projekts ir ļoti plašs un darbojas sešās savstarpēji koordinētās tematiskajās darba grupās: politika un regulējums, tirgus un piegādes ķēde, tīklu tehnoloģija, telpiskā plānošana, izmaksu un ieguvumu analīze.
Projekta rezultātā izveidota sadarbības platforma – Baltijas jūras tīkla forums, kurā notiek konferences un tematiskie semināri dažādiem nozares speciālistiem un ekspertiem, lai ne tikai informētu viņus par projektā notiekošo, bet arī gūtu atgriezenisko saiti un viedokļus ceļā uz projekta sasniedzamajiem mērķiem. Bez iepriekšminētā Baltic InteGrid plāno noslēgt projektu ar diviem nozīmīgiem dokumentiem – augsta līmeņa Baltijas jūras tīkla koncepciju un praktiskām rekomendācijām politikas veidotājiem, regulatoriem un iestādēm, kas saistītas ar jūras vēja elektroenerģijas tīkliem. Plānots, ka projekta aktivitātes un rezultāti veicinās starptautiski koordinētu jūras vēja enerģijas infrastruktūras izveidi.
Vairāk par projekta aktivitātēm uzzināsit mājaslapā http://www.baltic–integrid.eu.
Tīklu veidošana efektivitātei un attīstībai (N4ED)
Jau vairākus gadus viena no LPS starptautiskās sadarbības prioritātēm ir attīstības sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm. Tā Gruzijas Nacionālās pašvaldību asociācijas (NALAG), LPS un Gruzijas Politikas un vadības konsultāciju grupas kopīgi paveiktais darbs pagājušā gada vasaras noslēgumā vainagojies ar akceptētu projektu.
Projekts oficiāli tika uzsākts šāgada 1. februārī un ilgs līdz 2021. gada 31. janvārim. Tā mērķis ir veicināt labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī Gruzijā, kas tiks sasniegts, ceļot Gruzijas pašvaldību un NALAG kapacitāti, kā arī veicot pieredzes apmaiņu gan iekšēji starp Gruzijas pašvaldībām, gan arī gūstot pieredzi no Latvijas pašvaldībām. Lai sasniegtu projekta mērķus, tajā paredzēta plaša aktivitāšu programma gan Gruzijā, gan Latvijā.
Pasākumi, kuros LPS tiks iesaistīta visaktīvāk:
– NALAG darbinieku apmācības par sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA);
– Gruzijas pašvaldību pārstāvju mācību brauciens uz Latviju, lai tuvāk iepazītos ar SVVA piemēriem;
– seminārs NALAG jaunajai valdei (pēc pašvaldību vēlēšanām) par pašvaldību asociāciju lomu pašvaldību interešu aizstāvībā, kā arī pašvaldību sadarbības un pieredzes apmaiņas nozīmīgumu (tīklu veidošana).
LPS ir ļoti gandarīta par atkal gūto iespēju darboties attīstības sadarbības projektā, daloties savā un Latvijas pašvaldību pieredzē un sniedzot nepieciešamo atbalstu Gruzijas pašvaldībām un NALAG.
Projekts “Mazie tirgi – Eiropas Savienības ekonomikas sirdī”
Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķis ir dot iespēju satikties politiķiem, lēmumu pieņēmējiem, iedzīvotājiem, NVO pārstāvjiem un speciālistiem, lai veidotu kopīgus projektus un tos īstenotu.
Projektu finansē Eiropas Savienības programma “Eiropa pilsoņiem” (2. darbības 2. apakšpasākums “Pašvaldību tīklojumi”). Projekta vadošais partneris ir Mellī has pašvaldība Maltā. Partneri Latvijā ir Amatas, Vecpiebalgas un Pārgaujas novadu pašvaldības un LPS. Projekta īstenošana ilgs līdz 2018. gada 29. jūnijam.
Projekta konferencē Vecpiebalgas novadā 2017. gada 27.–30. jūlijā piedalījās pārstāvji no Mellīhas pašvaldības Maltā, Suvalku pašvaldības Polijā, Kazalborgones un Akvavīvas dele Fonti pašvaldībām Itālijā, Kudžiras Rumānijā un Amatas un Pārgaujas pašvaldībām Latvijā, kā arī pārstāvji no LPS. Dalībnieki diskutēja par ikvienai valstij šobrīd tik ļoti aktuālo jautājumu – migrāciju un tās ietekmi uz darba tirgu. Dalībnieki pieredzes apmaiņā viesojās uzņēmumos “Piebalgas porcelāna fabrika” un “Piebalgas medus” un guva nelielu ieskatu latviešu tradīcijās, apmeklējot īpaši šim pasākumam sagatavotu programmu brīvdabas muzejā “Vēveri”, kā arī iepazinās ar Vecpiebalgas novadam raksturīgajām tradīcijām, apmeklējot saiešanas pasākumu slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis 2017”.
Nākamie projekta pasākumi notika 2017. gada 14.– 18. septembrī Rumānijā, Kudžirā, un 11.–16. oktobrī Itālijā, Akvavīvā dele Fonti. Šajos pasākumos satikās lēmumu pieņēmēji, uzņēmēji, vietējie iedzīvotāji, jaunieši un kultūras jomas pārstāvji un kopīgi diskutēja par to, kā mazajiem vietēja mēroga tirgiem kļūt par stipriem spēlētājiem Eiropas Savienības lielajā tirgū.
Latvijas Pašvaldību savienību Itālijā pārstāvēja LPS Valdes loceklis Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece, Auces novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, Jaunpils novada domes Sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Rasa un LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Elita Kresse.
Ziemeļvalstu Ministru padomes līdzfinansēts projekts “Patvēruma meklētāju un bēgļu integrācija Zviedrijas un Dānijas pašvaldībās”
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt administratīvā darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programmai var pieteikties valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki. Programma atbalsta pieredzes apmaiņu veiksmīgu risinājumu aizgūšanai, sadarbības tīklu veidošanu, administratīvā darba metožu un likumdošanas harmonizēšanu.
Lai iepazītos ar labākajiem risinājumiem patvēruma meklētāju izmitināšanā un bēgļu integrēšanā, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomnieki Aino Salmiņš un Elita Kresse 2017. gada 11.– 15. septembrī devās pieredzes apmaiņā uz Zviedriju.
Pašvaldību asociācijā SALAR bija organizēta tikšanās ar Darba tirgus nodaļas vadītāju un ekspertiem, kuri iepazīstināja ar patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas ieviešanu Zviedrijā, savukārt Migrācijas aģentūra prezentēja patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu. Apmeklējot Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, varējām pārliecināties, kā patvēruma meklētājus nodrošina ar mājokli laikā, kamēr tiek izskatītas viņu lietas un pieņemts lēmums patvēruma lietā. Uplandes Vēsbi pašvaldībā tika prezentēts pašvaldības darbs ar bēgļiem un iebraucējiem, lai tos veiksmīgi integrētu darba tirgū vai skolā un vietējā kopienā.
Šāgada 16.–18. aprīlī notika otra projekta aktivitāte – par patvēruma meklētāju uzņemšanu un integrāciju Dānijas pašvaldībās. Vizītes laikā mums bija noorganizēta tikšanās Dānijas Pašvaldību asociācijā, Lejres pašvaldībā un Bēgļu repatriācijas centrā Avnstrupā.
Dānijā lielākais bēgļu pieplūdums bija 2015. gadā, bet šobrīd vērojams straujš kritums. Pašvaldība ir atbildīga par bēgļu uzņemšanu un integrāciju, atbalstu nodarbinātības centienos (izglītība, pirmās iemaņas, prakse, darba kultūra), sadarbību ar Dānijas valodas skolu un brīvprātīgajiem. Šobrīd Lejrē dzīvo 250 bēgļi, kuri iekļauti bēgļu integrācijas trīs gadu programmā. Lielākā bēgļu grupa Lejrē ir no Sīrijas, savukārt citas bēgļu izcelsmes valstis ir Burundi, Eritreja, Pakistāna, Irāna, Somālija, Irāka, Serbija, Afganistāna un Krievija (čečeni). Bēgļu integrācijas pasākumi Lejres pašvaldībā vērsti uz starpinstitucionālu sadarbību: aktīvi sadarbojas Sociālo pakalpojumu un ģimenes centrs, Iedzīvotāju apkalpošanas centrs, Bērnu apmācības centrs, Nekustamo īpašumu pakalpojumu un īpašumu centrs, Sarkanais Krusts, Dānijas valodas skola un brīvprātīgie.
“Vietējās pašvaldības – attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicinātājas”
LADDER (Local Authorities as Drivers for Development Education and Raising awareness)
Šim projektam piešķirts Eiropas Komisijas programmas DEAR (Development Education and Awareness Raising) un Ārlietu ministrijas līdzfinansējums.
Aktīva līdzdalība ir veids, kādā veidojam savu, savas pašvaldības, valsts un visas pasaules saskaņotu attīstību. Iespēju pašvaldībām attīstīt prasmes vienlaikus domāt globāli un rīkoties lokāli, sasaistot globālos izaicinājumus ar vietējo pašvaldību ikdienas dzīvi, deva projekts “Vietējās pašvaldības – attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicinātājas”, ko LPS kopā ar 26 projekta partneriem no dažādām valstīm īstenoja no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
Projekta mērķis bija stiprināt vietējo pašvaldību kapacitāti un lomu attīstības izglītībā un sabiedrības izpratnes veicināšanā, kā arī izplatīt labo praksi attīstības izglītības jomā.
Projektā 2017. gadā tika izsludināts grantu konkurss ar mērķi finansiāli atbalstīt Latvijas pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktivitātes attīstības izglītības jomā. Projektu pieteikumus vērtēja starptautiska komisija, un grants tika piešķirts pieciem projektiem ar augstāko vērtējumu:
– Jēkabpils novada pašvaldības projekts “Attīstības izglītības pasākumu īstenošana Jēkabpils novada pašvaldībā caur komunikāciju”;
– Jelgavas novada pašvaldības projekts “IESAISTIES!”;
– Auces novada pašvaldības projekts “Palielināt iedzīvotāju informētību par globālās attīstības jautājumiem caur atkritumu šķirošanas prizmu”;
– partnerības “Daugavkrasts” (Ķekavas novads) projekts “Ilgtspējīgas attīstības izglītības pasākumu īstenošana Ķekavas novadā par mūžizglītības un atkritumu šķirošanas tēmām inovatīvu un atraktīvu pasākumu veidā”;
– Rucavas novada pašvaldības projekts “Ūdens – visa sākums, esība un turpinājums”.
Lai informētu iedzīvotājus par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Jelgavas novada pašvaldība granta projektā “IEASAISTIES!” izveidoja spēli, kas atspoguļo sabiedrības, vides un ekonomikas mijiedarbību. Spēles jautājumi un atbildes aptver Jelgavas novadu, Latviju un Eiropas Savienību, līdz ar to tā ir laba iespēja pārbaudīt vai papildināt savas zināšanas šajās jomās.
Projekta noslēguma konference notika Strasbūrā 2017. gada 22.–24. novembrī, un tajā dalībnieki dalījās pieredzē par veiksmēm, izaicinājumiem un atziņām. Rēzeknes novada pašvaldības iesaisti starptautisku projektu īstenošanā un paveikto ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā prezentēja Rēzeknes novada domes ārējo sakaru organizatore Inta Rimšāne: “Veiksmīga ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana ir iespējama, kopīgi sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm – valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, skolām un augstskolām. Šāda partnerība ļauj iesaistīt globālās izglītības aktivitātēs dažādus interesentus un paplašina sabiedrības izpratni.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021