Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 19:23
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Latvieši iepriekšējos gadsimtos ir spējuši izdzīvot, 19. gadsimtā tie kļuva par nāciju, jo attīstījās izglītība, literatūra, zinātne un uzņēmējdarbība. 19. gadsimta nogalē auga nacionālā pašapziņa, un 20. gadsimta sākumā tika izmantota vēsturiskā iespēja – Pirmā pasaules kara izskaņā iegūt nacionālo neatkarību. Tomēr Otrā pasaules kara sākumā neizdevās kā somiem aizstāvēt savu valsti, Latvija nespēja noturēties pret sabiedrotajiem agresoriem – PSRS un Vāciju. Šo valstu okupācijas, kas viena otru nomainīja, veicināja kolonizāciju, pakāpeniski latviešu skaits samazinājās līdz kritiskai robežai.
Tautas trešās atmodas centrālā problēma bija vēlme izdzīvot. Latviešu tauta noraidīja asimilāciju kā turpmākās attīstības ceļu, tā vēlējās saglabāties un tādēļ atjaunoja savu valsti. Garantiju nav. Neviena pasaules tauta nevar būt pārliecināta par savu nākotni, jo vienmēr ir konkurenti, kuri tādā vai citādā veidā mēģina šo tautu pārņemt savā ietekmē – iekarot, asimilēt, padarīt atkarīgu citādā veidā. Ja tauta vēlas saglabāties, par to jādomā katrai paaudzei. Vēsture rāda, ka katrā laikmetā, katrā gadsimtā ilgtspējības nodrošināuma prioritātes mainās.
Kopš 1990. gada par ilgtspējības galveno problēmu ir kļuvusi depopulācija. Tā izpaužas vairākos veidos – dzimstības samazinājums, iekšējā migrācija un ārējā migrācija. Pirmā faktora iespaidā tauta samazinās. Otrā faktora iespaidā Latvija sadalās atsevišķās vēl apdzīvotās teritorijās ar “attīstības centriem” un nomalēs ar tām raksturīgu sociāli ekonomisko atpalicību. Trešā faktora iespaidā notiek emigrācija uz ārvalstīm, samazinot Latvijas potenciālo pretestības spēju konkurentiem.
Ja depopulāciju vienkārši novērojam, neveicam reālus pasākumus visu trīs faktoru cēloņu novēršanai, tad Latvijas tautas ilgtspējība ar katru gadu samazinās. Pilnīgi noteikti nepietiks ar dzimstības palielinājumu. Ja latviešu piedzims vairāk, bet pēc skolas vai augstskolas viņi masveidā pametīs dzimteni, tad izredžu ne tautai, ne valstij nebūs.
Iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ir palielinājusi mūsu drošību pret austrumu kaimiņa plāniem latviešu tautu asimilēt. Tajā pašā laikā atrašanās šajās organizācijās rada citādus draudus. Vecās ES dalībvalstis labprāt veicina mobilitāti no Latvijas, jo daudzās nozarēs tām trūkst darbaspēka. Brīvība netraucēti pārvietoties pāri robežām izraisa divējādas sekas – iespēju mūsu cilvēkiem atrast labākus veidus nopelnīt un spiedienu uz darbaspēka izmaksām Latvijā. Lētā darbaspēka uzņēmējdarbība Latvijā kļūst arvien neperspektīvāka.
Uzņēmēji sūdzas, ka trūkstot darbaspēka. Taču darbaspēka trūkumam var būt vairāki cēloņi. Bieži vien Latvijas darbaspēkam ir labāks piedāvājums cituviet. Ir pieņemts, ka Latvijā darbaspēks ar vienādām prasmēm un līdzvērtīgu potenciālo produktivitāti maksā lētāk nekā vidēji Eiropā, bet Latvijas reģionos maksā lētāk nekā Rīgā un Pierīgā. Taču tā ir tikai pagaidu situācija – ES turpina attīstīties vienotais tirgus. Jo vairāk pieaug konkurence vienotajā Eiropas tirgū, ja vairāk izlīdzinās visu ražošanas faktoru, tajā skaitā darbaspēka cenas.
Tāpēc jebkuram uzņēmējam, kurš ir iedomājies, ka izdosies noturēt zemas darbaspēka cenas, jāsaprot, ka šādas iespējas beigsies. Lētā darbaspēka ekonomikai Latvijā nebūs vietas, šiem uzņēmējiem vai nu jāpārorientējas, vai jāmeklē cita pasaules valsts savu kapitālu ieguldīšanai.
Pārejas periodā uz tirgus ekonomiku Latvijā radās smagas sociālās problēmas – priekšplānā izvirzījās nodarbinātība. Centieniem paaugstināt nodarbinātību tolaik bija pozitīva loma. Nodarbinātību veicina valsts un pašvaldība. To dara vairākos veidos:
– rada ierēdņu (vai pašvaldības darbinieku) darbvietas, kurās izmanto nodokļu naudu daudzu mazapmaksātu darbvietu radīšanai. Tas samazina sociālo pabalstu saņēmēju skaitu un vienlaikus pazemina darbaspēka cenu privātajā sektorā;
– dažādā veidā veicina lielāka darbvietu skaita radīšanu privātajā sektorā. Tā, piemēram, publiskā iepirkuma nosacījumos deva priekšroku projektiem, kas rada vairāk darbvietu. Rezultātā uzņēmēji ieviesa novecojušas tehnoloģijas (piemēram, pirka lietotus darbgaldus) un centās konkurēt ar mazām algām un lielāku darbinieku skaitu.
Tādējādi, palīdzot izdzīvot ekonomiskās krīzes apstākļos, nodarbinātības veicināšana kavēja ekonomikas attīstību un līdz ar to netieši veicināja depopulāciju.
Pēdējos gados vidusskolas absolventu aptaujas liecina, ka arvien mazāka daļa jauniešu nākotnes plānus saista ar Latviju, vēl mazāka – ar aktivitātēm laukos un mazpilsētās. Tas nozīmē, ka apdzīvotības stabilizācijai un turpmākam iedzīvotāju skaita pieaugumam nepieciešamas strukturālas ekonomikas reformas. Saglabājot pašreizējās proporcijas starp nozarēm, pašreizējās proporcijas reģionālajā izvietojumā, situācija neuzlabosies.
28 gados kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas situācija ir mainījusies. Par prioritāti jākļūst produktivitātei. Tas nozīmē, ka arī valstij un pašvaldībām jāpārorientējas uz mazāku skaitu labāk apmaksātu darbinieku, kuri spēj padarīt vairāk.
Tieši tāpēc svarīgākais jautājums valsts un pašvaldību politikā pašlaik ir cīņa ar normatīvismu. Lai latvieši redzētu perspektīvu savā zemē, labklājības paaugstinājums ir nepieciešamais (kaut arī ne pietiekamais) nosacījums. Labklājība augs straujāk, ja pieaugs produktivitāte. Labklājība augs daudz lēnāk, ja turpināsim audzēt birokrātiju. Labklājību nevarēs celt, ja publiskajā sektorā saglabāsim liekus kontrolētājus, regulētājus un funkciju dublētājus. Pārmērīgs tiesību normu skaits un apjoms tieši veicina uzblīdušas birokrātijas esamību. Lai samazinātu darbinieku skaitu valsts pārvaldē un pašvaldībās, nevar izpildīt arvien pieaugošās prasības, ko izdomā likumdevēji un ierēdņi.
Ja mūsu tautai (tās ievēlētajiem politiķiem Saeimā un pašvaldībās) pietrūks gudrības samazināt normatīvismu un no tā izrietošo birokratizāciju, tad uz ilgtspējību nevaram cerēt.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021