Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 08:20
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Kopš pēdējā LPS kongresa pērnā gada augustā noticis ļoti daudz, taču uzsvērsim tikai dažas būtiskākās lietas.
* Pieņemti Latvijas Pašvaldību savienības statūtu grozījumi, un LPS Domē apstiprināti komiteju nolikumi.
* Saeimā 2017. gada 12. oktobrī pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas paredz veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (mērķa grupu) nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Kaut gan šajā likumā neizdevās panākt visu iecerēto, tajā skaitā, lai arī pašvaldību kapitālsabiedrības varētu iegūt šo statusu, tomēr likumā ir ietverts regulējums, kas ļauj sociālā uzņēmuma statusu iegūt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kurā vienai vai vairākām publiskām personām kopā nav balsu vairākuma, ja sociālā uzņēmuma statūtos noteiktais mērķis ir mērķa grupu nodarbinātība.
* LPS šajā periodā sniegusi vairāk viedokļu Latvijas Republikas Satversmes tiesai un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam nekā iepriekš. LPS jau paudusi viedokli Satversmes tiesas lietā nr. 2017–32–05 par apstrīdētā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un likuma “Par pašvaldībām” 49. pantam, tajā skaitā par proporcionalitātes principu, VARAM pārraudzību un domes politiskajiem lēmumiem. Augstākās tiesas lietā SKA888/2018 blakussūdzības kārtībā par deputāta tiesībām iegūt informāciju LPS atkārtoti pauda viedokli, ka VARAM nedrīkst iejaukties pašvaldībā notiekošajos politiskajos procesos, savukārt informācijas izsniegšana deputātam ir pašvaldības iekšējās darba organizācijas un dokumentu aprites jautājums. LPS iebilst pret jaunu piespiedu mehānismu radīšanu un normatīvisma palielināšanu. Pašvaldību savienība ir pieaicināta arī Satversmes tiesas lietā nr. 2018–07–05 par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atbilstību likuma “Par pašvaldībām” 49. pantam, kas attiecas uz pašvaldības lēmumu par ēdināšanas izmaksu noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Šajā lietā viedoklis vēl tiek gatavots, kā arī apkopota Satversmes tiesas lūgtā informācija.
* LPS skaidro dažādus ar pašvaldību un pašvaldību darba organizēšanu saistītus jautājumus, piemēram, pašvaldības domes tiesības bez deputāta iesnieguma mainīt komiteju sastāvu. Pašvaldību savienība turpinās skaidrojošo darbu, cerot nākotnē nākt klajā ar likuma “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma komentāriem, kas varētu ieviest skaidrību atsevišķu normu piemērošanā, radīt vienveidīgu praksi un atteikties no jaunu tiesību normu veidošanas, tādējādi mazinot normatīvismu.
* Kā ļoti būtiska vienošanās atzīmējams tas, ka MK un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā Tieslietu ministrijas jomā puses vienojās, ka likumprojekts “Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likums” var stāties spēkā tikai tad, ja valsts budžetā pilnā apmērā tiek paredzēts nepieciešamais finansējums likumprojektā paredzētā regulējuma ieviešanai un izpildei (aprēķinātais provizoriskais finansējums šā deleģētā uzdevuma izpildei ir 45,3 miljoni eiro).
* Labklājības ministrija budžeta paketē bija iesniegusi konceptuālu priekšlikumu grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Likumprojektā tika noteikts vecums, no kāda bērnu var uz laiku nodot citas personas aprūpē ārvalstī, un noteikts, ka viena no ārpusģimenes aprūpes formām – audžuģimenes un bērna ciemošanās viesģimenē ārvalstīs – nav atbalstāma vispār, jo daļā gadījumu šī ciemošanās viesģimenēs ir sākums ārzemju adopcijai.
LPS par šā likumprojekta nevirzīšanu budžeta paketē mēģināja pārliecināt gan valdību, kas neieklausījās, gan Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas ieklausījās, un izdevās panākt, ka šis jautājums netiek virzīts budžeta paketē. Arī Saeimas gala balsojums bija labvēlīgs, un par šo tik ļoti jūtīgo jautājumu (kas ir bērna labākās intereses) vismaz notika diskusija, iesaistot plašu ekspertu loku. Būtiska ir arī prakses veidošana, jo šāda satura jautājumi nevar būt budžeta paketē, tie virzāmi parastajā kārtībā.
Pirms dažām dienām tika akceptēta šā projekta galaversija. Diskusiju rezultātā likumdevējs atbalstīja, ka bērniem audžuģimenēs šī iespēja saglabāsies, atšķirībā no projekta sākotnējās versijas. Tomēr, neraugoties uz ekspertu un praktiķu argumentiem, tika atbalstīts LM rosinātais variants, kas nosaka 12 gadu vecumu (eksperti ieteica deviņu gadu vecumu).
* Kā panāktais jāatzīmē arī dažas plānotās novitātes likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, piemēram, tālāka nevirzīšana jēdziena “radinieks” paplašināšanai attiecībā uz svaini līdz pirmajai svainības pakāpei. Šo ierosinājumu valdība neatbalstīja. Tāpat liels darbs ieguldīts, daudzās auditorijās pārliecinot, ka interešu konflikta regulējums nebūtu jāpapildina ar normu “persona, ar kuru valsts amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai kopīga (nedalīta) saimniecība”. Arī šā projekta virzība šobrīd apstājusies.
Iestrādes turpmākajam
* Šis pārskata periods pagājis plašās diskusijās par to, kā atalgojumu būtu samērīgi publiskot – tikai amatpersonu vai arī visu darbinieku, pedagogu un kapitālsabiedrībās nodarbināto u.tml.
Atkal jāmin budžeta pakete: šajā gadījumā Saeima, neraugoties uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vērā ņemto LPS viedokli, diemžēl atbalstīja deputāta Inta Dāldera atkārtoti iesniegtos priekšlikumus par visu darbinieku un amatpersonu atalgojuma publiskošanu, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu. Nekonsekventi, jo gandrīz tāda paša satura likumu, kura autors arī bija deputāts I. Dālderis, Valsts prezidents atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2017. gada vasarā. Budžeta paketē dažus mēnešus vēlāk deputāts tā paša satura priekšlikumus iesniedza gan ne vairs Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Uzstādījums, pie kā turpināms darbs, ir mainīt pastāvošo domu un likumdevēja nostāju par to, ka nav svarīgs konkrētās personas vārds un uzvārds, bet gan kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda un attiecīgi kādi ir atlīdzības noteikšanas kritēriji un darba samaksas apmēra sadalījums pa amatu grupām u.tml.
Tāpat jāturpina darbs pie tā, lai izslēgtu nesamērīgu administratīvo slogu uzliekošo normu – desmit gadu termiņš – šīs informācijas uzglabāšanai pašvaldību vietnēs.
* Visu šo periodu ļoti aktuāli bijuši bērnu tiesību aizsardzības, tātad bāriņtiesu bloka jautājumi – gan lai padarītu iedzīvotājiem vēl ērtākus bāriņtiesas pakalpojumus teritorijās, kur bāriņtiesa veic t.s. notariālo funkciju (projekts ir Saeimā), gan diskusijās (kas ir “atvērtas” arī tieši šobrīd un turpināsies), kā pilnveidot bāriņtiesu darbu šā vārda visplašākajā nozīmē.
Labklājības ministrija uzskata, ka viens no obligātiem nosacījumiem bāriņtiesu darba pilnveidei ir lielākas bāriņtiesas, par ko ministrija šāgada aprīļa beigās Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Lai nodrošinātu vienveidīgu bāriņtiesu darba praksi visā Latvijas teritorijā, LM ieskatā pašvaldībām jāuzliek pienākums (paredzot noteiktu pārejas periodu) veidot kopīgu bāriņtiesu ar citu pašvaldību, ja tās teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 5000. Tāpat arī vairs netiek paredzēta iespēja vienā republikas pilsētā vai novadā veidot vairākas bāriņtiesas.
Pirmkārt, jāuzsver, ka tā, neapšaubāmi, ir katras pašvaldības kompetence, ņemot vērā apstākļus un situāciju konkrētajā teritorijā. Likums jau pašreiz paredz kopīgas bāriņtiesas izveides iespēju vairākām pašvaldībām. Šo nostāju LPS skaidri pauda Pašvaldību savienības un LM sarunās aprīļa beigās. Otrkārt, tā noteikti nav laba prakse tik konceptuālus priekšlikumus virzīt otrajā lasījumā.
Esam izteikuši savus apsvērumus, un Saeimas Juridiskajā komisijā plānota diskusija par Bāriņtiesu likumā paredzēto darījuma summas – 8537 eiro – iespējamu paaugstināšanu uz 10 000 eiro. Šī summa nav pārskatīta 11 gadus, līdz ar to, palielinoties nekustamā īpašuma cenām valstī, būtībā šis bāriņtiesu pakalpojums kļūst arvien nepieejamāks un tiek attālināts no iedzīvotāja, kā arī samazinās to darījumu skaits, ko vispār var apliecināt bāriņtiesas. Protams, šī nav bāriņtiesu pamatfunkcija, bet gan tiek veikta papildus bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzībai.
* Turpināsies vēl šim nepabeigtais stāsts par liberālo Dzīvesvietas deklarēšanas likumu un no tā izrietošajām sekām dažādās jomās. LPS iesniegusi priekšlikumus gan saistībā ar ierobežojumiem deklarēties nedzīvojamās telpās, gan īpašnieka tiesību paplašināšanu u.c.
Šā likuma tiesiskās sekas pēdējā laikā arvien biežāk izpaužas dažādās jomās, piemēram, saistībā ar Bāriņtiesu likumu (53. un 55. pants). Personas, kad viena bāriņtiesa pieņēmusi, viņuprāt, nelabvēlīgu lēmumu, formāli deklarējas citas bāriņtiesas teritorijā, bet nav pārcēlušās un pat negatavojas jebkad pārcelties tur dzīvot. Tādējādi tiek gan konfrontētas bāriņtiesas, gan arī uzlikts nevajadzīgs slogs konkrētajai pašvaldībai. Arī par šo ir iesniegti priekšlikumi.
* Aktīvi turpināsies darbs pie LPS Valdes lemtā uzstādījuma – vienkāršot ziedojumu pieņemšanas kārtību likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot jomas, uz kurām neattiektos ziedojuma definīcija, un mēģinot pārliecinot likumdevēju par divu gadu termiņa izmaiņām. Iespējams, varētu būt arī kādi “griesti” – summa, līdz kurai paredzēta atvieglota ziedošanas kārtība.
Kā pozitīvs atzīmējams pašu projekta virzītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, likumprojektā attiecībā uz ziedojuma definīciju iekļautais izņēmums – publiskās infrastruktūras objekti.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021