Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 04:21
Vārda dienas: Agija, Aldonis
LPS turpina darboties pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīkls ar mērķi sniegt ieskatu un veidot diskusiju par likumīgām iespējām pašvaldībām īstenot noteiktus pasākumus, lai sekmētu vietējās ekonomikas attīstību.
Tēmas un risinājumi ir dažādi, un bijušas reizes, kad uzņēmējdarbības tīkliņa eksperti pievienojušies LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdēm vai arī Tautsaimniecības komitejas sēdēm.
Lai arī pieņemts runāt par pašvaldību uzņēmējdarbības vides attīstības faktoriem un katras konkrētās pašvaldības dabiskajām konkurētspējas priekšrocībām, ceļu, sabiedriskā transporta un komunikāciju infrastruktūras tīklu, darbaspēka pieejamību, kā arī vietējām tradīcijām, tomēr praksē viens no izaicinājumiem, lai varētu strādāt pie vietējās ekonomikas attīstības, ir finanšu līdzekļu pieejamība un ilgtermiņa vīzija.
Kopsavilkums diskusijās runātajam: veiksmīgi privātuzņēmumi rada labklājību, darbvietas un labākus dzīves apstākļus vietējai sabiedrībai. Tomēr privāts uzņēmums, lai sasniegtu turību, ir atkarīgs no pievilcīgiem vietējās uzņēmējdarbības apstākļiem, un vietējām pašvaldībām ir milzīga nozīme, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Līdz ar to var apgalvot, ka vietējā ekonomiskā attīstība ir partnerība starp vietējo pašvaldību, uzņēmējiem un sabiedrības interesēm.
Uzņēmējdarbības tīklā bijušas vairākas diskusijas par valsts un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, kur pēc finanšu apjoma redzams, ka 90% gadījumu dominē nozaru ministriju ES fondu programmas. Visiem zināmi pašvaldību līdzfinansētie instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam ir industriālo teritoriju attīstīšana, infrastruktūras uzlabošana, ūdensapgāde, kanalizācija, ceļi, biznesa inkubatora izveide ar ražošanas telpām un teritorijas mārketinga programma.
Labi rezultāti redzami no iepriekšējā gadā diskutētām tēmām par projektu platformu projektubanka.lv, kur ir vairāki labi piemēri un pašvaldību iesaiste, tāpat jāmin arī ID karšu programma (pašvaldībās ieviesta iedzīvotāju identifikācijas karšu programma, kas sniedz iespēju uzņēmējiem veicināt novada iedzīvotāju lojalitāti uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem), infrastruktūras objektu izbūves un rekonstrukcijas darbu līdzfinansēšana (saistošie noteikumi par fizisku un juridisku personu līdzdalību infrastruktūras objektu jaunas būvniecības, pārbūves un atjaunošanas līdzfinansēšanā) un uzņēmēju konsultatīvās padomes izveide.
Tāpat plānoti jauni atbalsta instrumenti, piemēram, pašvaldību iesaiste jauna dzīvojamā fonda izveidē, saistošo noteikumu un normatīvo aktu pilnveide, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu uzņēmējiem, lai samazinātu nomas maksu nekustamā īpašuma (ēkas un zeme) nomāšanas periodā, sadarbību veicināšana un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) klasteru attīstība, tūrisma konsultatīvās padomes izveide, sadarbojoties vairākām pašvaldībām.
Tomēr visu laiku svarīgs jautājums saistībā ar vietējās ekonomikas attīstību ir finanšu resursu pieejamība, tāpēc pastiprināta uzmanība tika pievērsta Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējumam par finanšu sektora tirgus situāciju un pieejamajiem finanšu resursiem mikro–, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī finanšu instrumentu ieviešanas progresu. LPS secināja: tirgus situācija attiecībā uz komercbanku kreditēšanas aktivitātēm nav izmainījusies, tirgū nav pieejami jauni instrumenti un vērojama tendence, ka reģionos komercbankas pieprasa Altum paralēlo aizdevumu un garantiju. Paralēlais aizdevums ir ar paaugstinātu kredīta risku, tas ir subordinēts attiecībā pret bankas izsniegto aizdevumu un pakārtots bankas aizdevumam ar zemāku nodrošinājuma kārtu un lielāku procentu maksu. Tā kā par tirgus nepilnību (market gap) var definēt situāciju uzņēmumu finansēšanas tirgū, kur uzņēmumam netiek nodrošināta pieeja tam nepieciešamam finansējumam un komercbankas vai apdrošināšanas uzņēmumi nevēlas vai nespēj piedāvāt pakalpojumus, tad LPS virzīja priekšlikumu par pārdomātas granta programmas izveidi Latvijas kapitāla MVU reģionos pretstatā finanšu instrumentiem.
LPS viedoklis tika uzklausīts, bet netika ņemts vērā.
Turpretī LPS prasība par ģeogrāfisko tvērumu, riskiem un risinājumiem daudzdzīvokļu energoefektivitātes programmā ir ņemta vērā. EM darba uzdevumā finanšu pieejamības ex ante novērtējumā 2019. gadā tiks iekļauta sadaļa par projektiem, kuriem kredītiestādes atteikušas aizdevumu un ir piešķirts Altum aizdevums, kā arī riskiem, ar ko saskaras attālos reģionos dzīvojošie daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki, un risku mazinošiem instrumentiem.
Jautājums, ko vajadzētu izcelt šajā ziņojumā, ir valsts atbalsts un de minimis regulējums. De minimis atbalsta princips izriet no tā, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi minimālā apjoma jeb tā saucamā de minimis atbalsta jēdzienu, kas nosaka, ka atbalsta projekti par mazām summām, kuriem faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, netiek pakļauti vispārējām komercdarbības atbalsta kontroles prasībām.
Par de minimis atbalstu tiek uzskatīts atbalsts, kas nepārsniedz 200 000 eiro. Šo 200 000 eiro bruto summu nedrīkst pārsniegt trīs fiskālo gadu laikposmā. Nacionālā līmenī minimālā atbalsta piešķiršanas kārtība ir noteikta Komercdarbības atbalsta kontroles likumā un 2014. gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumos nr. 66 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība un uzskaites veidlapu paraugi” (MK, 02.12.2014.).
LPS kā problēmu identificējusi to, ka daudzi ES fondi un INTERREG programmas gan iepriekšējā, gan šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas programmā ir pieteiktas kā de minimis atbalsta projekti (ne reģionālais atbalsts) un atsevišķos gadījumos izveidojusies situācija, kad biedrības, nodibinājumi un MVU nevar kvalificēties ES fondu atbalstam, jo pēdējo 3–4 gadu laikā ir pārsniegts limits. Tā, piemēram, Labklājības ministrijas (LM) sociālās uzņēmējdarbības granta programma, bezdarbnieku apmācība pie darba devēja, EM programmas, kas tiek realizētas AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” kā finanšu instrumenti ar ERAF finansējumu, – paralēlie aizdevumi, aizdevumu garantijas, starta un mikroaizdevumi – ir pieteiktas kā de minimis atbalsta projekti. Lai šo jautājumu risinātu, LPS iesaistījusies LM sociālās uzņēmējdarbības darba grupā un cer rast risinājumu.
Attiecībā uz inovācijas iespējām zinātnē un uzņēmējdarbībā vajadzētu minēt Daiņa Turlā (līdzdarbojoties Dr. oec. A. Feldmanei) ziņojumu Eiropas Reģionu komitejai par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi.
Fondu veidos divi atzari – pētniecības un industrijas spēju (izstrādes un iegādes) –, un fonds pilnībā finansēs kopīgus pētniecības projektus (pēc 2020. gada vairāk nekā 5 miljardi eiro). Eiropas Aizsardzības fonds sadalīts divos atzaros, un, ņemot vērā EiropasKomisijas un dalībvalstu atšķirīgās pilnvaras, katram atzaram būs sava pārvaldības struktūra. Tomēr, lai nauda netiktu izmantota nelietderīgi, noteikts: svarīgi garantēt, ka pētniecības prioritāšu pamatā būs vietējās industrijas spējas un ka tās ir saskaņotas ar MVU spējām. Papildus Eiropas Aizsardzības fonda pamatā ir “pilna dzīves cikla” pieeja, un šajā kontekstā kā liels mājasdarbs gan publiskajam, gan privātajam sektoram būtu sagatavot Latvijas MVU šim lielajam projektam un noteikt atbildīgo, kam jāuzņemas nozīmīga loma abu atzaru saskaņotības nodrošināšanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021