LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

6. jūnijā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē tika izskatīti trīs lieli temati: kohēzijas politika, reģionālā politika un lauksaimniecības politika.

Par kohēzijas politikas (KP) fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda gaitu un aktualitātēm un par KP fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda regulējuma priekšlikumiem un ar to saistītiem izaicinājumiem informēja Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.

Pēc publicētās EK indikatīvās informācijas par kohēzijas politikas nacionālajiem piešķīrumiem un atbalsta intensitāti Latvijai tiek paredzēts finansējums 4,262 mlrd. apmērā, kas ir par 13% mazāk nekā pašreizējā plānošanas periodā, un sadalē nav ņemts vērā depopulācijas kritērijs, kas Latvijai ir ļoti svarīgs. Mazāk attīstos reģionus, tajā skaitā Latviju, gaida būtisks samazinājums arī līdzfinansējuma likmēm – 70% (iepriekšējo periodu 85% vietā). Mūsu valsts nevar atbalstīt 65% ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumu koncentrēšanu tikai divās prioritātēs (vieda Eiropa un zaļa un no oglekļa brīva Eiropa), kā arī pilsētvides un teritoriālās attīstības prioritātē būtu jāpaplašina atbalstāmo darbību loks, ļaujot katrai dalībvalstij tās noteikt pašai (šī pozīcija tiks aizstāvēta Eiropas Komisijā (EK)). Komitejas dalībnieki uzskata, ka valstij visdrīzākajā laikā paralēli saskaņošanas darbam EK jānosaka sava politika un kompensācijas mehānisms fondu apguvei gan tām teritorijām, kur notiek depopulācija, gan tām, kurās ir straujš iedzīvotāju pieaugums, jāizvērtē ekonomiskās problēmas un jārada ātri reaģējošs mehānisms to novēršanai.

Sadaļā par reģionālo politiku VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits iepazīstināja ar pašreizējo situāciju ES fondu programmas specifisko atbalsta mērķu (SAM) apguvē, ko koordinē VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padome (īpaši SAM 3.3.1., 5.6.2. un 4.2.2.), un reģionālo politiku pēc 2020. gada – tās izstrādi un ES fondu plānošanu.

Komitejas locekļi uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi VARAM pēc iespējas drīzāk uzsākt reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādi un tās noteikti saskaņot ar NAP, kā arī noteikt tajās atbalsta teritorijas un atbalsta mehānismus ES fondu ieviešanai un aktīvi šajā procesā iesaistīt arī pašvaldības.

Par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada un 2017.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem pašvaldību projektos (ceļi, meliorācija un LEADER) informēja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Zane Līde.

Komiteja atbalsta multifondu pieejas ieviešanu, kā arī ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju (LEADER) īstenot arī citu ES fondu pasākumus, veidojot sinerģiju. Komiteja nolēma informēt Novadu apvienības Valdi par LAP pasākuma M07 “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ieviešanas rezultātiem, jo 30 pašvaldības nav iesniegušas nevienu projektu, finansējums pasākumā rezervēts par 62% no kopējā pieejamā līdzekļu apjoma un pilnībā realizēti ir tikai 10% projektu.

Vēl komitejas dalībnieki uzzināja par finansējuma pieejamību oglekli mazsaturošai un klimatnoturīgai pašvaldību attīstībai, par ko informēja VARAM Klimata pārmaiņu departamenta Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Kašs.

LPS sarunas ar VARAM plānotas 19. jūnijā ministrijā.

Ar sēdē sniegtajām prezentācijām varat iepazīties šeit - http://www.lps.lv/lv/komitejas/regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komiteja/4132-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede ; videoieraksts pieejams šeit - http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/257-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede .