Rīgā pieejams pusmiljons eiro dzīvojamo māju atjaunošanai
Šogad Rīgā apstiprināta jauna programma, kas paredz pašvaldības finansiālu atbalstu dzīvokļu īpašnieku biedrībām ne tikai energoauditam, bet arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās paraugdokumentācijas izstrādei un apmaksā pusi no energoefektivitātes uzlabošanas izmaksām, kā arī dzīvojamās mājas atjaunošanas darbiem. Pašvaldības finansējums šajā programmā 2018. gadā ir pusmiljons eiro.
Vieni no pirmajiem līgumu par pašvaldības līdzfinansējumu remontdarbiem noslēdza dzīvojamās mājas Jūrmalas gatvē 59 iedzīvotāji. Jūnijā viņiem pievienojās vēl piecu namu iemītnieki, un remontdarbi tiks veikti Alojas ielā 2, Bruknas ielā 8, Kazarmu ielā 8, 2. korpusā Maskavas ielā 252 un 254/6 un Detlava Brantkalna ielā 9.
Mārupes novadā veidos ģimenei draudzīgus infrastruktūras objektus
Mārupes novada dome sadarbībā ar biedrībām “Mārupes nākotnei” un “Pierīgas partnerība” šogad novadā veidos ģimenei draudzīgus infrastruktūras objektus. Projekta “Būt līdzās” gaitā iepretim Jaunmārupes sabiedriskajai ēkai tiks uzstādīti brīvdabas mūzikas instrumenti (ksilofons, bungas, marimba, vertikālie zvani, melodiskie zvani), savukārt Konrādu skvēru Mārupē plānots papildināt ar interaktīvu āra rotaļu “krustiņi–nullītes”.
Babītes novadā jauns bērnu laukums un velosipēdu nomas punkts Brīvkalnos
* Biedrība “IrBērni” izveidojusi bērnu rotaļu laukumu Brīvkalnos, Irbēnu ielā 1. Šajā apvidū tas ir vienīgais publiski pieejamais bērnu laukums. Tas aprīkots ar šūpolēm pašiem mazākajiem un lielākiem bērniem, slīdkalniņu, alpīnisma sieniņu, šūpojošos zirdziņu, vingrošanas stieņiem, kā arī smilškasti, rotaļu pili un virvju sienu.
* Savukārt biedrības atvērtajā velosipēdu nomas punktā pie viesnīcas “Irbēni” var izīrēt velosipēdus, ar kuriem iespējams izmēģināt vairākus jaunizstrādātos velomaršrutus un doties uz Piņķiem (3 km), Jūrmalu (10 km), Imantu (7 km), Rīgu (10 km), Cenas Tīreļa laipu (11 km) un citām skaistām vietām.
Jūrmalā labiekārto Lielupes krastus un sāk Ķemeru kompleksu attīstīšanu
* Šogad jūrmalniekiem labiekārtotas trīs jaunas atpūtas vietas Lielupes krastā – Dubultos, Majoros un Priedainē. Visas ir aprīkotas ar piknika nojumēm, galdiem, soliņiem, pārģērbšanās kabīnēm, velosipēdu statīviem, te izveidoti bērnu rotaļu un volejbola laukumi, kā arī izbūvēti piebraucamie ceļi. Jūrmalas pilsētas teritorijā atrodas dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas”, kurā sastopami Latvijā ļoti retu un izzūdošu pļavu veidi un īpaši aizsargājamas augu un putnu sugas.
Pašvaldība šeit plāno izveidot dabas izzināšanas un pastaigu taku un skatu platformu.
* Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, kā arī tiek izstrādāts centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centrs Ķemeros iecerēts kā unikāls Jūrmalas “enkurobjekts”, kas palīdzēs atdzīvināt Ķemeru teritoriju.
Pašvaldība plāno sakārtot Ķemeru parku, atjaunot kultūrvēsturiskos objektus, celiņus, apgaismojumu, parka arhitektūru un labiekārtojuma elementus, pilnveidot mežaparka infrastruktūru, atjaunojot vēsturisko sasaisti starp Ķemeru sanatorijas kompleksu un Meža māju. Ķemeru mežaparka teritorijā paredzēts iekārtot takas un laipas, kas ļaus iepazīt līdz šim apmeklētājiem nepieejamo Vēršupīti un tās krastu biotopus.
Pastaigu taku un laipu tīkls, platformas, kas tiks izvietotas laipu malās, atpūtas un bērnu rotaļu vietas veidos tā, lai sniegtu iespēju vērot un izzināt dabu un tās mainību.
Engures novadā izbūvēts piebraucamais ceļš pie jūras Klapkalnciemā un uzstādīta laipa jūrā Bērzciemā
* Projektā “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā” izbūvēts piebraucamais ceļš pie jūras Klapkalnciemā. Šā projekta mērķis ir uzlabot vides drošību jūras un piekrastes ūdeņos Rīgas līča un Irbes šauruma teritorijās, stiprinot Latvijas un Igaunijas glābšanas dienestu un infrastruktūras pārvaldītāju sadarbību un kapacitāti.
* Biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” piepildījusi Bērzciema ļaužu senu sapni: jūrā pie “Mazās kaijas” uzstādīta 157 metrus gara laipa, kas atvieglo piekļuvi jūrai gan peldētgribētājiem, gan ūdens sporta cienītājiem, gan zvejniekiem un tūristiem. Laipa uzstādīta uz pontoniem, un, mainoties ūdens līmenim, tā vienmēr turēsies virs ūdens, balstoties uz sānu enkuriem.
Tukumā rekonstruē maģistrālos siltumtīklus
SIA “Tukuma siltums” ar ES Kohēzijas fonda palīdzību ķēries pie vairāk nekā 40 gadus lietoto Kurzemes ielas maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcijas.
Kandavas novadā uzstādīts ielas apgaismojums Zemītē un pārbūvēts gājēju celiņš Vānē
* Kandavas novada dome pie Vānes pagasta administratīvās ēkas pārbūvējusi gājēju celiņu, uzklājot tam betona bruģakmens segumu.
Dundagā pilnveido elektronisko sakaru infrastruktūru
Dundagas novadā ar ES finansējumu tiek izbūvēta ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūra un optiskais tīkls. Jaunizbūvētā ātrgaitas platjoslas tīkla pieslēgumu punkti būs Dundagas pilī, Dundagas vidusskolā, Mazajā skolā un daudzdzīvokļu mājā Skolas ielā 3. Savukārt piekļuves punktus izveidos novada domē un Kolkas bibliotēkā “Zītari”.
Ventspilī rekonstruē siltumtrases, paplašina optisko tīklu un veido vienotu informācijas un komunikācijas sistēmas infrastruktūru Latvijas pašvaldībām
* 8. maijā pašvaldības SIA “Ventspils siltums” parakstīja divus būvdarbu līgumus ar SIA “Wesemann” par siltumtrašu rekonstrukciju. Viens no tiem paredz siltumtīklu izbūvi ēkai Dzintaru ielā 50 un siltumtīklu pārbūvi posmā no ēkas Celtnieku ielā 3 līdz Celtnieku ielai 5, savukārt otrajā līgumā plānota siltumtīklu izbūve ēkām Pērkoņu ielā 13 un Ozolu ielā 4a, siltumtīklu pārbūve Lielajā prospektā 65, kā arī siltumtīklu izbūve Lielās Dzirnavu ielas un Lielā prospekta krustojumā. Abus šos būvdarbus paredzēts pabeigt līdz 1. oktobrim. Projektā “Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana” iekļauta sešu siltumtrašu rekonstrukcija 525 m garumā, pašreizējos cauruļvadus nomainot ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Līdz ar to Ventspils pilsētas siltumtīkli 100% apmērā būs rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kas arī aprīkotas ar avārijas signalizāciju, lai ātri un nekļūdīgi noteiktu bojājuma vietu.
* 29. jūnijā pašvaldības SIA “Ventspils siltums” parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu investīciju projektam, kas paredz jaunu siltumtīklu būvniecību Ventspilī. Projektā “Centralizētu siltumtīklu būvniecība Ventspils pilsētā” tiks izbūvēti 11 jauni siltumtīklu posmi 2,8 km garumā, kā arī siltumtīklu maģistrāle no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam.
* Ventspils pilsētas dome piešķīrusi finansējumu 17 074 eiro apmērā pilsētas optiskā datu pārraides tīkla paplašināšanai. Ventspils Digitālais centrs uztur un attīsta pilsētas optisko tīklu, kas nodrošina koplietošanas infrastruktūru visām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kā arī publiskā WiFi tīkla un pilsētas vienotās videonovērošanas sistēmas darbību. Lai izveidotu papildu kapacitāti Ventspils industriālajai zonai Ventas labajā krastā un tās cilpveida savienojumu ar tīkla segmentu upes kreisajā krastā, optisko tīklu paplašinās ar kabeļu atzaru kanalizācijā no Ventas apļa līdz datu centram Naftas ielā 11a un izbūvēs tīkla ievadu pašvaldības SIA “Ventspils reiss” ēkā. Ventspilī izbūvēts plašākais pilsētas optiskais datu pārraides tīkls, tā dzīslu kopgarums sasniedz gandrīz 3500 km.
* CFLA apstiprinājusi Ventspils Digitālā centra projektu “Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām”. Tiks izveidota vienota informācijas un komunikācijas sistēmas infrastruktūra pašvaldībām, kas ļaus tām attīstīt pakalpojumu vadības sistēmu, ieviešot t.s. vienas pieturas aģentūras principu. Tāpat plānots attīstīt lietotāju atbalsta sistēmu e-pakalpojumu izmantošanā, kā arī iegādāties aprīkojumu, lai varētu vienkopus izmitināt to pašvaldību informācijas sistēmas, kurām nav savu datu centru un pietiekami kvalificētu datorspeciālistu. Projekta kopējais apjoms ir 1,5 miljoni eiro, un tas ir lielākais Ventspils pilsētas pašvaldības projekts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā kopš projekta “e-Ventspils” realizācijas no 2000. līdz 2003. gadam. Vēlmi līdzdarboties projektā jau izteikušas 54 pašvaldības.
Jāpiebilst, ka Ventspils pilsētas dome izveidojusi stipendiju par izcilību IKT jomā, lai veicinātu talantīgāko un spējīgāko vidusskolu absolventu piesaisti Ventspils Augstskolai un izvērstu IKT studentu līdzdalību akadēmiskajā, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā.
Stipendiju paredzēts piešķirt, sākot ar 2018. gada septembri, un to katru gadu varēs saņemt līdz desmit labākie IKT jomas studenti.
Ventspilī uzstādīta jauna laipa pludmalē un labiekārtots Būšnieku ezera krasts
* Ventspils Zilā karoga pludmalē uzstādīta jauna pludmales galvenās ieejas laipa.
* Dabas liegumā “Būšnieku ezera krasts” izveidota infrastruktūra aktīvās atpūtas cienītājiem. Var mērot 8 km velomaršrutu visapkārt Būšnieku ezeram: ap to izbūvēts gājēju un veloceliņš no laivu bāzes Staldzenes ielā līdz Talsu ielai gandrīz 3,5 km garumā, izveidota 187 m gara gājēju laipa un tās galā skatu platforma putnu vērošanai, uz kuras uzstādīti divi soliņi un informatīvā planšete ar Būšnieku ezerā sastopamo ligzdojošo un caurceļojošo putnu attēliem.
Veloceliņa posmā izvietoti informatīvie stendi par dabas liegumu un tajā sastopamo floru un faunu. Aktīvā dzīvesveida piekritējus iepriecina arī veselības taka ar desmit vingrošanas stendiem dažādām vecumu grupām. Ar Ventspils pašvaldības finansējumu uzlabots arī grants segums ezera ziemeļaustrumu pusē veloceliņa posmā no Peldvietas līdz Staldzenes ielai uz dārzkopības kooperatīva “Pīpiķi” pusi.
Kurzemnieki grib dzīvot sakoptā vidē
23. aprīlī tika noslēgts finansēšanas līgums starp VARAM un Kurzemes plānošanas reģionu par INTERREG V-A Latvijas–Lietuvas programmas projekta “Dzīve tīrākā vidē – labākai nākotnei!” (Clean Brownfields) īstenošanu. Šis ir Kurzemes plānošanas reģiona un iesaistīto pašvaldību ilgi lolots, pilnveidots un beidzot atbalstu saņēmis projekts. Tā vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, no Latvijas puses projektā iesaistījušās Kuldīgas, Skrundas, Ventspils un Saldus novada pašvaldības, no Lietuvas puses – Kauņas pilsētas pašvaldība, Kauņas Reģionālā attīstības aģentūra, Klaipēdas un Telšu rajona pašvaldības.
Projekts ilgs divus gadus, un tā rezultātā Kuldīgas novads būs atbrīvojies no 366 tonnām piesārņojuma kādreizējās pilsētas dārzniecības teritorijā, iegūstot iespējas attīstīt slēpošanas trasi. Saldus un Ventspils novadā nojauks divus bīstamus un piesārņotus graustus – kādreizējās dzīvojamās mājas Rubā un Ugālē.
Skrundas novads dzelzceļa tuvumā iegūs 11 ha sakārtotas teritorijas, kas kādreiz piederējusi militārajai bāzei, bet turpmāk sekmīgi varētu tikt izmantota uzņēmējdarbībai.
Aizputē pārbūvē siltumtīklus
SIA “Aizputes komunālais uzņēmums” un CFLA 10. maijā noslēdza līgumu par projekta “Siltumtīklu pārbūve un jauna savienojošā posma izbūve Aizputē” īstenošanu. Lai veicinātu energoefektivitāti centralizētajā siltumapgādē, paredzēta siltumtīklu pārbūve un jauna posma izbūve, kā rezultātā tiks uzlabota siltumapgāde ēkām Avotu ielā 2, 4, 8, 8a un 10 un Upes ielā 2 un 4. Kopējais siltumtrases garums ir 825 metri.
Tajā plānots izmantot caurules ar mazāku diametru, lai ietaupītu siltumenerģiju.
Durbes novadā atklāts rotaļu laukums Dunalkā un veido dabas tūrisma objektu Durbē
* Dunalkā daudzdzīvokļu māju pagalmā iekārtots atpūtas un bērnu rotaļu laukums, kam finansējumu piešķīrusi biedrība “Liepājas rajona partnerība”. Šeit uzstādīts rotaļu komplekss ar šūpolēm, slīdkalniņu, zviedru sienu, diviem āra trenažieriem, batutu, divu veidu šūpolēm, smilšu kasti, soliņiem, velosipēdu turētājiem un lapeni.
* Durbē tiek veidots dabas tūrisma un rekreācijas objekts pie Durbes dīķa. Darbi sākās ar gājēju celiņa izveidi un turpināsies ar kāpņu izbūvi uz pilskalnu un divu skatu platformu uzstādīšanu.
Pastaigu taka un skatu platforma Grobiņas novadā
Grobiņas novada dome realizē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektu par pastaigu takas paplašināšanu un piejūras skatu platformas izveidi Medzes pagasta “Liedagos”. Paredzēts pagarināt pieeju pie jūras un izbūvēt skatu platformu un nojumi kāpu zonā.
Liepājā modernizē kanalizācijas sistēmu, labiekārto pagalmus un pludmali un veidos “Pozitīvo sajūtu telpu”
* 1. jūnijā Liepājā ekspluatācijā tika pieņemts objekts Darbnīcu ielas dzīvojamajā rajonā, kur veikti būvdarbi saskaņā ar SIA “Liepājas ūdens” un AS “UPB” noslēgto būvdarbu līgumu “Uzlabojumi kanalizācijas sistēmā Liepājā”. Darbnīcu ielas rajonā ir pabeigta visu jauno kanalizācijas cauruļvadu izbūve Ziemeļu, Darbnīcu un Tāšu ielā. Izbūvētas arī divas jaunas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kas savāktos notekūdeņus pārsūknēs un tālāk novadīs uz attīrīšanas iekārtām. Abas ekspluatācijā nodotās stacijas ir bez virsbūves, virszemē var redzēt tikai stacijas vāku, tādējādi vide ir vizuāli pievilcīga un staciju darbība nevienu netraucē. Šajās ielās atjaunots arī grants ceļu segums. Jūnija beigās ekspluatācijā pieņemti kanalizācijas kolektori Saraiķu, Talsu un Ploču ielā, kur izbūvēti jauni centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi 814 metru garumā un 110 m kanalizācijas pievadu katrai dzīvojamajai mājai. Jaunu kanalizācijas cauruļvadu un notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas izbūve pabeigta arī 14. novembra bulvārī posmā no Pulvera līdz Grīzupes ielai. Pēc tam kārta kanalizācijas cauruļvadu izbūvei Siļķu, Tīklu, Lapu, Ezermalas, Svētes un Baznīcas ielā.
* Liepājas pašvaldība 2018. gada mikrorajonu pagalmu labiekārtošanas projektu konkursā atbalstījusi 11 iesniegtos projektus, kas paredz labiekārtot iekšpagalmus 16 zemesgabalos, un piešķīrusi līdzfinansējumu 743 811 eiro apmērā. Četros projektos apvienojušās divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas tādējādi saņems par 10% lielāku līdzfinansējumu.
Šādi kopīgie projekti tiks īstenoti Šķēdes ielā 5 un 7, Klaipēdas ielā 112 un 114, Klaipēdas ielā 59/63 un Ventas ielā 2 un Šķēdes ielā 11, 15 un 17. Septiņus projektus iesniegušas daudzdzīvokļu ēkas individuāli: Uliha ielā 35/37, K. Ukstiņa ielā 5a, Alejas ielā 37/39, Dzintaru ielā 3/5, Ventspils ielā 53, Graudu ielā 20 un Siguldas ielā 13.
* Šajā peldsezonā Liepājas pludmales inventāram un glābšanas stacijas darbībai paredzēti 99 000 eiro. Lai veicinātu vides pieejamību cilvēkiem ar vājredzību un redzes traucējumiem, Liepājas pašvaldība izgatavojusi un uzstādījusi četras laipas ar vadlīniju izejā uz pludmali. Laipas veidotas, pamatojoties uz universālā dizaina pamatprincipiem. Katras laipas garums ir 150 metri, un tās ir platākas, nekā ierasts, 2 m.
* Liepājas pašvaldība projekta “Saredzi citādāk” (I See) gaitā uzstādījusi 50 taktilās informācijas zīmes vairākās publiskās un sociālās ēkās pilsētā. Taktilās zīmes ietver informāciju latviešu valodā, Braila rakstā un piktogrammu.
Šīs zīmes gatavotas atbilstoši universālā dizaina principiem un veidotas tā, lai būtu noderīgas ne tikai vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem, bet ikvienam.
* Līdz novembrim Liepājā plānots izveidot jaunu ģimenei draudzīgu infrastruktūras objektu – “Pozitīvo sajūtu telpu mazajiem liepājniekiem”. To varēs izmantot gan ģimenes ar bērniem, gan skolēni, arī mikrorajona bērni un vecāki. Šo īpašo vietu paredzēts iekārtot Liepājas 8. vidusskolas dienesta viesnīcā: tā būs maņu un sajūtu telpa, kurā būs izvietotas dažādas iekārtas, kas sekmē bērna iekšējo disciplīnu un mentālās uztveres pozitīvas pārmaiņas.
Vērienīgs kultūras un dabas mantojuma projekts Dienvidkurzemē
29. jūnijā noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” īstenošanu. Tiks atjaunoti un attīstīti septiņi nozīmīgi kultūras un dabas mantojuma objekti.
Vienošanos ar CFLA parakstījusi Liepājas pilsētas pašvaldība.
Tās sadarbības partneri projektā ir Liepājas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā draudze un Grobiņas, Nīcas un Pāvilostas novada pašvaldības.
Projekta partnerus vieno centieni aizsargāt un saglabāt Baltijas jūras piekrastes Dienvidkurzemes reģiona unikālo dabas un kultūras mantojumu un kopīgs redzējums, kā kultūrvēsturiskos objektus attīstīt un pilnveidot par daudzfunkcionāliem, labiekārtotiem, plašai sabiedrībai pieejamiem.
Hoijeres kundzes viesnīca, viens no vecākajiem koka dzīvojamajiem namiem Liepājā, pašlaik aplūkojams tikai no ārpuses. Projektā paredzēts atjaunot ēkas unikālo 17. gs. beigu plānojumu, kā arī tajā esošo manteļskursteni un maizes krāsni. Ēkā tiks izveidots Interjera muzejs, bet agrāko kroga funkciju iedzīvinās eksperimentālajā virtuvē ar 17. gs. ēdienu un dzērienu gatavošanas meistarklasēm. Līdztekus ēkai tiks labiekārtots arī Kungu kvartāla pagalms, atjaunojot vēsturisko aku, žogu, bruģi un citas mazās arhitektūras formas.
Koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” Liepājā atrodas Kurzemes reģionā vienīgā brīvdabas koncertzāle ar jumtu.
Koncertdārza pārbūve un teritorijas labiekārtošana ļaus palielināt pārvietojamo sēdvietu skaitu, kā arī atjaunot māksliniekiem un skatītājiem nepieciešamo infrastruktūru.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālei tiks atjaunota fasāde un restaurēti logi un durvis. Viena no katedrāles vērtībām ir pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles; pēc ēkas atjaunošanas ērģeļmūzikas koncertus būs iespējams rīkot visu gadu.
Labiekārtojot Ālandes upes krastmalu, Grobiņā tiks izveidota taka, kas ļaus apmeklēt trīs populārākos Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļus – viduslaiku pili ar bastioniem, pilskalnu ar senpilsētu un Priedienas senkapus.
Vērgales muižas kompleksā Pāvilostas novadā autentiski atjaunos muzeja ēkas fasādi un jumtu, kā arī bijušās muižas klēts fasādi. Pārbūve un restaurācija ļaus izveidot muižas ēkām vienotu vizuālo tēlu, muižā paredzēts sniegt arī jaunus, atraktīvus tūrisma pakalpojumus.
Pie Pāvilostas Novadpētniecības muzeja tiks izbūvēta promenāde, kas vienlaikus kalpos par pretplūdu aizsargbūvi. Pie muzeja atjaunos vēsturisko bruģi, ierīkos mazgabarīta laivu nolaišanas vietu, kā arī izbūvēs nelielu brīvdabas estrādi.
Nīcas novada Bernātu dabas parkā ik gadu pieaug apmeklētāju skaits. Lai palīdzētu cilvēkiem orientēties mežainajās kāpās un vienlaikus aizsargātu zemsedzi no izbradāšanas, parkā tiks izveidotas septiņas labiekārtotas dabas takas, kā arī uzcelts tilts un skatu tornis.
Priekulē attīstīs ūdenssaimniecību, Kalētos veidos aktīvās atpūtas laukumu
* 25. maijā CFLA un SIA “Priekules nami” parakstīja līgumu par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Priekules aglomerācijā, 2. kārta” īstenošanu.
Galvenie darbi tajā ir jaunu kanalizācijas tīklu izbūve 14 km garumā, sešu jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, jauns ūdensvada tīkls 1,6 km garumā un ūdensvada rekonstrukcija 1,4 km garumā. Plānots, ka centralizētajai kanalizācijas sistēmai varēs pieslēgties 817 iedzīvotāji.
* Ar INTERREG V-A Latvijas–Lietuvas programmas atbalstītā projekta “Kapacitātes un saiknes stiprināšana starp pašvaldību administrācijām un vietējām kopienām, lai uzlabotu dzīves apstākļus un sociālo dzīvi lauku rajonos Kuļi (LT) un Kalēti (LV)” (Sports activities) atklāšanas sanāksmi 4. maijā tika uzsākta projekta īstenošana.
Paredzēts izveidot aktīvās atpūtas laukumu Kalētu ciemā un rekonstruēt stadionu Pluņģes pašvaldības Kuļu ciemā – tādējādi būs iespēja nodarboties ar aktīvu un veselīgu dzīvesveidu ne tikai savā pagastā, bet arī pāri robežai.
Skrundā par vienu labiekārtotu vietu vairāk un domā par stegu
* 16. maijā Skrundas novada pašvaldības vadība apmeklēja objektu Saldus ielā 23, kas ir turpinājums pastaigu takai gar Ventu. Projekta pirmajā kārtā šeit iekārtota atpūtas vieta ar masīvkoka galdu un soliem, izvietots stacionārs grils un iekārtota ugunskura vieta, kā arī izveidota sajūtu taka.
* Skrundas novadā Ventas krastā reiz izkāpis unikāls dzīvnieks, dinozauru priekštecis – stega (pirmais šāds četrkājainais reptilis no pasaules okeāna uz sauszemes iznācis pirms apmēram 360 miljoniem gadu).
Unikālajam dzīvniekam pēc šiem daudzajiem miljoniem gadu ir dota iespēja atdzimt ziedu skulptūras, pastaigu takas un dažādu citu dabas objektu veidolā.
Lai šo ideju īstenotu, Skrundas novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Mini SD” un SIA “Skrundas komunālā saimniecība” izveidojusi pirmo Ziedu stegu pie Skrundas autoostas, ko ikviens interesents var apskatīt un iztēloties, kāds šis reptilis reiz izskatījies.
Ņemot vērā pašvaldības labo pieredzi sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kuras studenti 2015. gadā izstrādāja Skrundas pilsētas Stūra, Ventas un Liepājas ielas kvartāla attīstības koncepciju, arī šoreiz tika uzrunāti LLU jaunieši. 3. maijā studenti bija ieradušies Skrundā, lai novērtētu situāciju, klātienē izstaigātu Ventas kalnu un izbūvēto sajūtu taku, apskatītu Ventas stegas maketu Skrundas muižā un saņemtu darba uzdevumu no pašvaldības Attīstības nodaļas. Studiju kursa darbā izstrādāti priekšlikumi Ventas kalna publiskās teritorijas labiekārtošanai, iekļaujot tajā arī vides objektu – Ventas stegu.
Dobelē trīs nozīmīgi līgumi
* 10. maijā Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un SIA “RERE meistari” valdes loceklis Ervīns Koncevičs parakstīja līgumu par Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru konservāciju un pārbūvi, kopējā summa ir vairāk nekā divi miljoni eiro. Pils kapelas pārbūvi segs no ES līdzekļiem, no pašvaldības, kas ņems aizņēmumu Valsts kasē, kā arī no valsts budžeta līdzekļiem. Būvdarbi ilgs 23 mēnešus, un šajā laikā pils kapelu pārbūvēs Dobeles novadpētniecības muzeja vajadzībām, izveidojot tajā izstāžu zāles muzeja ekspozīciju.
* 22. maijā tika noslēgts partnerlīgums starp Dobeles novada pašvaldību kā vadošo partneri un Biržu Reģionālā parka direkciju kā projekta partneri par projekta “Publisko teritoriju ar vides problēmām atjaunošana, uzturēšana un attīstība” īstenošanu, kuram atvēlētais laiks ir divi gadi. Dobeles novada pašvaldība šajā projektā labiekārtos Bērzes kreiso krastu.
* 5. jūnijā Dobeles novada pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns un SIA “Ceļinieks 01” Valdes priekšsēdētāja Dārta Zaumane parakstīja Bērzes upes kreisā krasta labiekārtošanas projekta līgumu.
Tiks attīrīta līdz šim neizmantotā pļava aiz Dobeles Mūzikas skolas, izbūvēs gājēju celiņus un apgaismojumu, uzstādīs atpūtas soliņus un velosipēdu novietnes, izveidos nelielu amfiteātri pļavas reljefā un izbūvēs laipas līdz upes krastam ar skatu laukumu uz Livonijas ordeņa pilsdrupām.
Pie Mežotnes pilskalna būs laukums un labiekārtota gājēju taka
Rundāles novada dome un Latvijas Vides aizsardzības fonds maijā parakstīja līgumu par projekta “Antropogēnās slodzes mazināšana Lielupes krastā” finansēšanu un izpildes kārtību. Paredzēts pie Mežotnes pilskalna izbūvēt stiprinātu zālāja laukumu braucamlīdzekļu novietošanai un labiekārtot gājēju taku starp Mežotnes pilskalnu un Lielupi Zemgaļu ostas teritorijā.
Katru gadu tūrisma sezonas sākumā pāri Lielupei tiek izbūvēts gājēju tilts, lai abos krastos esošos apskates objektus (Mežotnes pilskalnu, Mazmežotnes muižu, Mežotnes pili un parku, Lielupes ainavu, tās rāmo ūdens plūdumu un ūdenī esošās dzīvotnes) varētu apmeklēt un aplūkot bez liekiem pārbraucieniem.
Zemgales plānošanas reģionā sācies aizraujošs ceļojums muižu parkos četros gadalaikos
Jelgavas novada Elejā notikusi Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstītā projekta “Aizraujošs ceļojums muižu parkos četros gadalaikos” (4SeasonsParks) atklāšana. Projekta vadošais partneris ir Jelgavas novada pašvaldība, partneri – Zemgales plānošanas reģions, Kokneses novada pašvaldība, Rokišķu Reģionālais muzejs un Pakrojas rajona pašvaldība.
Zemgales (Elejas un Kokneses) un Ziemeļlietuvas (Rokišķu un Pakrojas) muižu un piļu parkos iecerēts novērtēt situāciju to saglabāšanā un turpmākās izmantošanas potenciālu un apkopot labās prakses piemērus parku pārvaldībā. Līdztekus notiks četru piļu un muižu parku sakopšana un labiekārtošana, tiem tiks atjaunots vēsturiskais veidols, izveidoti apsaimniekošanas plāni, marķēti dižkoki, ierīkoti celiņi, apgaismojums, takas, atpūtas vietas, strūklakas, norāžu zīmes un mazās arhitektūras formas. Tiks izstrādāti trīs jauni kopīgi tūrisma maršruti un ieviesta “4SeasonsParks” atlaižu karte. Projekts ilgs līdz 2020. gada 29. februārim.
Uzlabojumi Jelgavas novada Abgunstes un Zaļenieku muižā un Elejas parkā
* Noslēdzies projekts “Abgunstes radošuma rezidences vides pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”, ko ar LEADER programmas līdzfinansējumu un Jelgavas novada pašvaldības atbalstu īstenoja biedrība “Radošuma meka”. Tagad Zaļenieku pagasta Abgunstes muiža kļuvusi pieejamāka: te izbūvēta autostāvvieta un celiņš apkārt muižai, uzstādīts vertikālais pacēlājs no muižas pirmā stāva uz cokolstāvu, iegādāts mobilais pacēlājs un ierīkotas labierīcības.
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām muiža piedāvā speciāli piemērotus darbarīkus un aparatūru – šūšanas un izšūšanas mašīnu cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem, galda stelles, gobelēnu un pērļošanas stelles cilvēkiem ar kustību traucējumiem u.c.
* Īstenojot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu un ieguldot teju pusotru miljonu eiro Jelgavas novada pašvaldības budžeta līdzekļu, šovasar Zaļenieku pagastā aizsāksies apjomīga muižas kompleksa ēku pārbūve. Divas muižas kompleksa ēkas pārveidos par Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas mācību korpusiem. Skolas vajadzībām muižas kompleksa bijušajā zirgu stallī izveidos Restaurācijas namu, kurā restauratori varēs apgūt savu arodu daudz plašākās telpās.
* Jelgavas novada pašvaldībai piešķirts 5000 eiro finansējums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, lai izpētītu un izstrādātu restaurācijas risinājumus Elejas muižas parka kapsētas vārtiem un ieejas tiltiņam ar dekoratīvajām skulptūrām. Elejas muižas parks un Mēdemu dzimtas veidotā kapsēta ir Jelgavas novada pašvaldības apsaimniekošanā. Apzinoties Elejas muižas apbūves un parka kultūrvēsturisko vērtību, pēdējos gados dome piesaistījusi dažādu projektu līdzekļus un atjaunojusi žogu un tējas namiņu.
Jelgavā drošāk un gaišāk pie Driksas tilta, gādā par lietus kanalizāciju, mazinās plūdu draudus, uzcelts skatu tornis
* Maijā Jelgavā uzstādīti pontoni zem Driksas upes tilta pie viesnīcas “Jelgava”. Iepriekš pontoni Driksas upē uzstādīti zem restorāna terases kuģošanas vajadzībām un Lielupes labā krasta pludmalē. Jūnija beigās gājēju tunelī zem Lielās ielas jeb Driksas tilta tunelī izbūvēts jauns apgaismojums: vecie gaismekļi ar dzelzs režģa pārklājumu nomainīti pret jauniem, ekonomiskākiem un pilsētas videi piemērotākiem LED gaismekļiem. Tumšajā diennakts laikā tunelī pastāvīgi ir blāvs apgaismojums, savukārt, kad tunelim tuvojas gājējs vai riteņbraucējs, apgaismojums kļūst spožāks. Šāds risinājums palīdzēs ietaupīt enerģiju un izmaksas.
* Druvienas ielā tiek rekonstruēta lietus kanalizācijas sistēma, lai uzlabotu lietusūdens novadīšanu no ielas un piegulošajām teritorijām. Grāvju un caurteku atjaunošana un izbūve Druvienas ielas posmā notiek no Strautnieku līdz Rudzu ielai.
* Jelgavas pašvaldība plāno mazinātu plūdu draudus Lapskalna, Slokas ielas un 1. līnijas rajonā; šī teritorija vietām atrodas zemāk par Driksas un Lielupes ūdens līmeni. Paredzēts arī izbūvēt lietusūdens un saimnieciskās kanalizācijas sistēmu, kā arī atjaunot ceļa segumu Lapskalna ielas posmā no Kazarmes līdz Zvejnieku ielai. Jāveic arī Jelgavas lidlauka teritorijai piegulošā poldera slūžu rekonstrukcija. Plānots atjaunot Slokas ielas novadgrāvi, kurā satek ūdeņi no visa 1. līnijas rajona, kā arī pārtīrīt 1. līnijas rajona maģistrālo grāvju sistēmu.
* Kopš 28. jūnija jelgavniekiem un pilsētas viesiem pieejams skatu tornis Pils salā. Jelgava unikāla ar to, ka pašā pilsētas centrā ir tāda dabas vērtība kā palienes pļavas ar savvaļas zirgiem, un jaunais skatu tornis ļaus labāk aplūkot zirgus un izbaudīt pilsētas panorāmu no cita skatpunkta. 19,2 metrus augstais koka tornis ir jauns Jelgavas pilsētas tūrisma objekts, un tā infrastruktūra tiks attīstīta arī turpmāk. Projekta gaitā ne tikai uzbūvēts skatu tornis, bet arī ierīkota norobežota piknika vieta ar galdiem un soliem. Pils salā izveidota arī gandrīz 3 km gara veselības taka, kas piemērota gan pastaigām, gan nūjotājiem, gan velobraucējiem.
Lielupes krastā plānots izveidot modernu ūdenstūrisma un sporta bāzi.
Iecavā ūdenssaimniecības projekta otrā un meliorācijas pārbūves trešā kārta
* Iecavā pēc projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Iecavā, II kārta” izbūvē jaunus pašteces sadzīves kanalizācijas tīklus 10 km garumā, jaunus kanalizācijas spiedvadus kilometra garumā un piecas kanalizācijas sūknētavas, kā arī nomaina daļu veco ūdensvadu un izbūvē jaunus ūdensvada tīklus 10 km garumā, pilnībā atjauno asfalta ceļa segumu uz ielām apmēram 6 km garumā un atjauno grants un šķembu maisījuma segumu uz ielām 3 km garumā.
* Iecavas novadā īsteno trešo projektu pašvaldības koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvei. Lai nodrošinātu vajadzīgo mitruma līmeni lauksaimniecības zemēm, šogad paredzēts pārbūvēt vairākus novadgrāvjus ar kopējo garumu 3880 m Iecavas novada Zālītē un pie Sila kapiem.
Olaines novadā uzlabo centralizēto siltumapgādi un ūdenssaimniecību un līdzfinansē dārzkopības sabiedrību labiekārtošanu
* AS “Olaines ūdens un siltums” realizē ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu siltuma pārvades sistēmas efektivitātes paaugstināšanai Olaines pilsētā.
Tiek veikta siltumtrases montāža un rekonstrukcija – apakšzemes kanālos esošo maģistrālo siltumtrases cauruļu un betona elementu demontēšana, jaunu, rūpnieciski izolētu maģistrālo cauruļu un armatūras sistēmu montāža ar bezkanāla metodi, asfalta seguma (2170 m²) un betona bruģakmens seguma atjaunošana (735 m²), labiekārtošana un apzaļumošana. Tā plānots samazināt Olaines iedzīvotāju izmaksas par siltumenerģiju vai noturēt tās pašreizējā līmenī.
* 27. jūnijā AS “Olaines ūdens un siltums” noslēgusi līgumu ar CFLA par būvdarbu veikšanu ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Olaines pilsētā, II kārta”. Tiks rekonstruēta daļa no pilsētas kanalizācijas tīkliem posmā no Zemgales un Zeiferta ielas krustojuma līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (pie pilsētas stadiona), kā arī izbūvēs jaunus sadzīves kanalizācijas tīklus no Zemgales ielas dzelzceļa pārbrauktuves līdz Tīreļa ielai un kanalizācijas sūkņu staciju.
* Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai Jaunolaines lielciemā Lubaušos investēs gandrīz 3,5 miljonus eiro atbilstoši Olaines novada pašvaldības, SIA “Zeiferti” un CFLA noslēgtajam līgumam par Kohēzijas fonda projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Jaunolaines lielciemā, III kārta” realizāciju. Projekta teritorijā atrodas vairāk nekā 300 individuālās apbūves objektu, kuros ierīkotas dažādu veidu lokālās notekūdeņu savākšanas un uzkrāšanas sistēmas. Plānots centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai pieslēgt 300 individuālās mājas un vienu ražošanas objektu.
* Arī šogad pašvaldība atbalsta Olaines novada dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un biedrības, līdzfinansējot to koplietošanas zemes labiekārtošanas projektus. Dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām un biedrībām ir iespēja saņemt Olaines novada pašvaldības finansējumu līdz 80% no kopējām izmaksām iekšējo pievedceļu, apgaismojuma un meliorācijas izbūvei un citam zemesgabala labiekārtojumam (bērnu rotaļu laukums, atkritumu konteineru laukums, gājēju ietves izbūve u.tml.). Pašvaldības finansējuma apmērs ir atkarīgs no konkrētā dārzkopības kooperatīva iedzīvotāju veiktās nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas.
Ķekavā paplašina ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūru, modernizē siltumtīklus Titurgā, gādā par gājēju drošību Krustkalnos, veido atpūtas vietu Ziedonī un labiekārtos rotaļu un sporta zonas Valdlaučos un Ķekavā
* Maijā būvuzņēmums “Ostas celtnieks” uzsācis ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras paplašināšanu Ķekavā. 10. maijā būvuzņēmums parakstīja līgumu ar uzņēmumu “Ķekavas nami” 4,4 miljonu eiro vērtībā par ārējo ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu, kā arī kanalizācijas sūkņu staciju izbūvi Loreķu teritorijā. Izbūvēs ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus gandrīz 20 km garumā: 9,1 km ūdensapgādes tīklu un 9,8 km pašteces kanalizācijas tīklu, 0,75 km kanalizācijas spiedvadu, kā arī sešas kanalizācijas sūkņu stacijas ar pieslēgumu kanalizācijas spiedvadam uz Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma vietas varēs nodrošināt 480 Loreķu iedzīvotājiem.
* Kapitālsabiedrībai SIA “Baložu komunālā saimniecība” piešķirts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 280 301 eiro apmērā Titurgas rajona siltumtīklu rekonstrukcijai. Projektā izmantotās tehnoloģijas un materiāli ļaus samazināt gan siltuma zudumus siltumtrases posmā, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekspluatācijas izdevumus. Būvdarbi plānoti nākamā gada būvniecības sezonā.
* Izbūvēts apgaismojums gājēju pārejai Krustkalnos.
Uzklausot priekšlikumus iedzīvotāju sapulcēs, Ķekavas novada pašvaldības uzdevumā izbūvēts apgaismojums gājēju pārejai pār autoceļu A7 pie lielveikala “Rimi A7” Krustkalnos. Šajā vietā izvēlēts īpaši gājēju pārejām paredzētais LED apgaismojums, kas nodrošina gaismas starus tieši uz šķērsojamo ceļa posmu, un četri apgaismojuma stabi ar speciāliem apzīmējumiem.
* Ķekavas novada pašvaldība uzsākusi projektu “Atpūtas vietas pie Daugavas: Katlakalna ciemā labiekārtošana un vides pieejamības nodrošināšana”, kurā atbilstoši universālā dizaina prasībām tiks izveidota un labiekārtota atpūtas vieta Katlakalna ciemā Ziedonī.
Aktīvās atpūtas zonā izbūvēs piekļuves ceļus gājējiem, ierīkos tualetes ar pieslēgumu ūdensvadam un kanalizācijai, kā arī nodrošinās pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteinerus, solus ar galdiem, grilēšanas vai ugunskura vietas, velosipēdu novietni un rotaļu laukumu. Projektā paredzēta arī smilšu pludmales zonas ierīkošana un atpūtas teritorijas apgaismošana.
* Ķekavas novada pašvaldība sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām – nodibinājumu “Ķekavas novada fonds” un biedrību “Solis tuvāk” – šovasar izbūvē rotaļu zonu Valdlaučos un sporta zonu Ķekavā.
Valdlaučos uzstādīs divus lielos rotaļu kompleksus – vienu lielākiem bērniem un pusaudžiem, otrs rotaļu komplekss paredzēts pašiem mazākajiem, kas tikko sākuši staigāt vai vēl rāpo. Savukārt Ķekavas parkā būs vingrošanas elementu grupa ar dažādiem trenažieriem.
Salaspilī atjaunos un siltinās daudzdzīvokļu māju
Noslēdzot apjomīgo dokumentācijas sagatavošanu, renovācijai gatava daudzdzīvokļu ēka Daugavas ielā 2: 12. aprīlī noslēdzās mājas iedzīvotāju balsošana un tika pieņemts galalēmums māju atjaunot un siltināt.
Namā pastiprinās konstrukcijas, nomainīs inženierkomunikācijas un veiks citus remontdarbus, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli. Pēc tam ēku pilnībā siltinās.
Salaspilī šis ir viens no pirmajiem energoefektivitātes projektiem, ko realizēs ar Eiropas struktūrfondu atbalstu jaunajā plānošanas periodā. Līdz 2023. gadam iedzīvotāji var atjaunot mājas ar valsts līdzfinansējumu līdz 50% no projekta izmaksām. Papildus tam Salaspils novada dome piešķir līdzekļus līdz 15 000 eiro katram projektam, lai segtu daļu izdevumu par energoefektivitātes paaugstināšanu.
Ogrē būvē un pārbūvē, atbalsta daudzdzīvokļu māju labiekārtošanu, atgriezusies laipa Ogres upē, veidos tirgus laukumu Suntažos un atjaunos Krievskolu Meņģelē
* Piesaistot ERAF finansējumu, Ogrē, Upes prospektā 16, notiek ēkas siltināšana un rekonstrukcija. Pēc ēkas pārbūves ogrēniešiem būs iespēja sociālos pakalpojumus saņemt vienā vietā, jo te atradīsies visas sociālā dienesta struktūras. Papildus tiks atrisināta pieejamības problēma, iekļūt varēs arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Darbus plānots pabeigt nākamgad.
* Skvērā pie ēkas Brīvības ielā 18, kur kādreiz atradās iecienītā kafejnīca “Pie Zelta liepas”, turpinās skvēra pārbūves pirmā kārta: ierīkoti ūdensapgādes un kanalizācijas ārējie tīkli, izveidota ilgtspējīga lietusūdens tekne un ieklāts segums ap strūklakām, izbūvēts jauns apgaismojums un strūklaku komplekss “Digitālais ūdens aizkars”, ko veido divas atsevišķas strūklakas ar sinhronizētām ūdens padeves sistēmām. Krāšņās strūklakas pilsētas iedzīvotājus un viesus priecē katru dienu no pulksten 8 līdz pusnaktij un īpaši skaistas izskatās tumšajās vakara stundās, kad redzamas krāsas, tēli un zīmes. Skvērā turpinās brīvdabas skatuves būvniecība, kas jāpabeidz līdz pilsētas svētkiem 24. augustā. Savukārt kāpņu un liftu izbūvi gājēju tunelī zem dzelzceļa plānots pabeigt jau augusta sākumā.
* Ogres novada dome katru gadu budžetā paredz finansējumu, lai atbalstītu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju sakārtošanu. Dome 19. aprīlī nolēma piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu šādām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām Ogrē: Mālkalnes prospektā 16, Skolas ielā 10, Lapu ielā 11, Grīvas prospektā 6, Tīnūžu ielā 3a, 5 un Draudzības ielā 10.
* Ogres upē atkal atgriezusies pontonu laipa. Pagājušajā rudenī stipro lietavu dēļ, strauji ceļoties ūdens līmenim upē, laipa tika pārrauta. Abos upes krastos vajadzēja sakārtot laipas balstus, kas ledus iešanas laikā lielo ledus krāvumu spiediena dēļ bija deformēti.
Krasta ielas promenādē arī sakārtoti abi upes krasti, krastmalā uzstādīti soli un izveidotas skatu terases un skatītāju tribīnes.
* Ogres novada dome 19. aprīlī nolēma paredzēt pašvaldības finansējumu divu projektu īstenošanai to apstiprināšanas gadījumā publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” organizētajā projektu konkursā. Pašvaldība vēlas atjaunot vēsturisko ēku “Krievskola” Meņģelē kā vietējās tirdzniecības vietu un izveidot Suntažu tirgus laukumu.
Atdzims trīs unikāli kultūras pieminekļi Daugavas krastos
6. aprīlī noslēgta vienošanās par ERAF līdzfinansētā projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” īstenošanu. Jaunu saturu un atjaunotas aprises iegūs trīs spilgti kultūras pieminekļi Daugavas krastos – bijusī sanatorija “Ogre”, Kokneses pilsdrupas un Krustpils pils.
Bijušajā sanatorijā “Ogre” plānots rekonstruēt valsts nozīmes mākslas pieminekli – Anša Cīruļa sienu gleznojumus –, kā arī atjaunot ēkas jumtu. Ēkā vēl līdz 2014. gadam atradās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa, bet pašlaik tā stāv tukša, tāpēc unikālo gleznojumu atjaunošana būs pirmais solis tās iedzīvināšanai jaunā veidolā: ēkā tiks ierīkots “Zilo kalnu” informācijas centrs un notiks interaktīvas nodarbības skolēniem.
Kokneses viduslaiku pilsdrupās tiks nostiprinātas vairākas sienas, kas pašlaik ir avārijas stāvoklī un nav drošas apmeklētājiem. Tur paredzēts izveidot jaunu tūristiem interesantu pakalpojumu – viduslaiku moku kambari.
Krustpils pils celta kā bīskapa pils 13. gs. pēdējā ceturksnī, vēlāk daudzkārt pārbūvēta, un 19. gs. tai izbūvētas modernas muižas saimniecības ēkas un košumdārzs ar strūklaku. Šobrīd lielākajā daļā telpu joprojām ir padomju mantojuma atstātās pēdas, tāpēc projektā paredzēts sakārtot pils A korpusu, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Korpusa pirmajā stāvā atjaunos 18. gs. sienu gleznojumus un izvietos pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunos vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai.
Atbilstoši vēsturiskajām liecībām atjaunos arī pils dārzu un strūklaku.
Lielvārdes novadā attīsta ūdenssaimniecību, labiekārto Rembates parku un Lāčplēša skvēru un veido mūzikas un mākslas dārzu
* 31. maijā starp Lielvārdes novada pašvaldības SIA “Lielvārdes Remte” un CFLA noslēgts līgums par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Lielvārdē, III kārta” īstenošanu. Tiks izbūvēti jauni pašteces kanalizācijas ārējie inženiertīkli 18,1 km garumā, jauni kanalizācijas spiedvadi 1,6 km garumā, rekonstruēts spiedvads 1,11 km garumā un izbūvētas astoņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas.
* Lielvārdes novadā, īstenojot ELFLA līdzfinansēto projektu “Rembates parka labiekārtošana Lielvārdē, 2. kārta”, labiekārtota Rembates parka daļa ap Spīdalas saliņu: veikts estrādes kāpņu remonts un izbūvēti gājēju celiņi un platformas vides dizaina objektiem – goda krēsliem ievērojamiem novadniekiem.
Parka labiekārtojums tiks papildināts ar piemērotām rotaļu iekārtām dažādu vecumu bērniem: šeit būs divi slīdkalniņi, līdzsvara trase, tīkla kāpelēšanas un rotaļu šūpoles.
* Lāčplēša skvērā (pretī E. Kauliņa alejai 5) izveidoti bruģēti gājēju celiņi un bruģēts laukums, kur novietots Edgara Kauliņa goda krēsls. Gar gājēju celiņu ierīkota apgaismojuma līnija ar parka laternām un apgaismes ķermeni goda krēsla izgaismošanai, kā arī sakopta skujkoku dobe pie akmens un ierīkoti jauni skujeņu un bērzu stādījumi.
* Lielvārdē izbūvēts bruģēts laukums Ausekļa ielā 2a. Tajā novietots informatīvais stends, atpūtas soliņš un izveidota velosipēdu novietne ar jumtu.
* Lielvārdes novada Mūzikas un mākslas skolas dārzā, īstenojot ELFLA līdzfinansēto projektu, tiks uzstādīta nojume un terase radošām nodarbībām, brīvdabas koncertiem un priekšnesumiem, kā arī āra mūzikas instrumenti.
Skrīveros uzstādīts interaktīvs informācijas stends
Līdzās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai uzstādīts interaktīvs informācijas stends, kurā vizuāli ērti uztveramā veidā var iepazīties ar novada aktualitātēm, tuvākajiem pasākumiem un tūrisma iespējām. Stends ir izturīgs pret lietu, vēju un citiem ārējās vides faktoriem.
Līdzās stendam novietotas videonovērošanas kameras.
Aizkrauklē pontonu laipa un būs āra trenažier
* 31. maijā Daugavas krastā, pludmalē aiz Aizkraukles pilsētas kultūras nama, nogādāti un nostiprināti pontoni.
Jaunā laipa brīvi pieejama ikvienam, kas vēlas sauļoties, pastaigāt pa tiem vai pietauvot laivu.
* Starp Aizkraukles novada pašvaldību un Biržu novada pašvaldību Lietuvā noslēgts pārrobežu sadarbības līgums par projekta “Pārrobežu novadu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana, veicinot mazāk attīstīto teritoriju attīstības potenciālu” realizāciju. Projekta mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi, palielinot sociālās telpas aprīkojumu un iedzīvotāju iesaisti sociālajās aktivitātēs. Tiks radītas jaunas pulcēšanās vietas Biržos un Aizkrauklē: Birži iegūs jaunu bērnu rotaļu laukumu A. Daugavieša parkā, savukārt Aizkrauklē tiks iekārtoti āra trenažieru sporta laukumi.
Koknesē atklāts dalīto atkritumu savākšanas laukums un doti vārdi rotaļu laukuma iekārtām
* 29. maijā Koknesē, Paugu ielā 1d, tika atklāts Kokneses novadā pirmais dalīto atkritumu savākšanas laukums, lai nodrošinātu Kokneses un novada iedzīvotājiem iespēju kvalitatīvā, videi un sabiedrībai nekaitīgā veidā nodot tās sadzīves atkritumu frakcijas, kuras var pārstrādāt vai kuras nedrīkst likt parastajā sadzīves atkritumu konteinerā.
* 27. aprīlī mazie koknesieši ar saviem vecākiem un vecvecākiem pie Kokneses Ģimenes atbalsta dienas centra pulcējās priecīgā notikumā – bērnu rotaļlaukuma atklāšanā. Necerēts pārsteigums klātesošajiem bija šīs ēkas pirmās saimnieces baroneses fon Lēvenšternas ierašanās. Dodot savu labvēlību, lai šajā laukumā bērni jauki pavadītu laiku, viņa rosināja katrai rotaļu ierīcei izdomāt savu vārdiņu. Vārdu došana izvērtās kā jautrs pasākums gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Ikviens tagad zina, ka jaunajā rotaļu laukumā ir atrodams “Metriņš”, “Ēzelītis”, “Virpulītis” un “Ašais”, gaida šūpoles ar nosaukumu “Pretī saulei”. Savu apņemšanos saudzēt jaunās rotaļu iekārtas bērni apliecināja ar zīmodziņiem laukuma kārtības noteikumos.
Pļaviņu novadā pārbūvē ielu apgaismojumu, siltina “Kūlīšus” un aicina fotografēties
* Pļaviņās uzsākta ielu apgaismojuma pārbūve Daugavas ielā 141–171, Līkajā, Skolas, Dārza ielā un no Odzienas ielas krustojuma līdz Odzienas ielai 24. Šajās ielās un to posmos tiek izbūvēti jauni apgaismojuma stabi. Darbi ieplānoti vienlaikus ar AS “Sadales tīkls” veikto elektrotīkla rekonstrukciju un gaisvadu elektrolīnijas pārbūvi.
* Klintaines pagasta “Kūlīšos” uzsāktā energoefektivitātes paaugstināšanas projekta gaitā notiek pašvaldības ēkas “Kūlīši” cokola un fasādes sienu siltināšana.
Projekts “Pļaviņu novada pašvaldības struktūrvienību ēkas “Kūlīši”, Klintaines pagastā, Pļaviņu novadā, energoefektivitātes paaugstināšana” tiek realizēts ar ERAF līdzfinansējumu. Vasaras sākumā pie “Kūlīšiem” veikta bruģēšana.
* Ar biedrības “Daugavas savienība” finansiālu atbalstu īstenots Pļaviņu novada tūrisma informācijas centra projekts “Mirklis pie Daugavas – foto rāmis Pļaviņās”.
Pļaviņu pilsētas centrā izveidots un izvietots kvalitatīvs, grozāms fotografēšanās rāmis Daugavas krastā. Tas iekļaujas kopējā ainavā un ir lielisks vides objekts, kas rada papildu iespējas krastmalas izmantošanai un piesaista tūristus un caurbraucējus, kuri vēlas šeit nofotografēties.
Uzlabos Lietuvas pierobežas iedzīvotāju drošību
Lai pierobežā uzlabotu dzīvesvietas drošību, Zemgales plānošanas reģions īstenos projektu, kurā būtiski ieguvumi sagaidāmi Aknīstes, Vecumnieku un Tērvetes novada iedzīvotājiem. Ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu šajos Latvijas novados, kā arī Biržu un Rokišķu rajonā Lietuvā tuvākā pusotra gada laikā paredzēts stiprināt pašvaldību drošības dienestu sadarbību un kapacitāti, veidot jaunu pārrobežu sadarbību un modernizēt drošības infrastruktūru.
Tieši infrastruktūras attīstīšana būs viens no redzamākajiem ieguvumiem: projektā iesaistītajos novados uzstādīs un ar stacionārajām sistēmām sasaistīs 87 videokameras, uzlabos ceļu satiksmes drošību (tai skaitā uzstādīs informatīvu ekrānu par automašīnu ātrumu), kā arī ugunsdzēsēju kapacitātes stiprināšanai iegādās ugunsdzēsēju automašīnu un bezpilota lidaparātu ugunsgrēku uzraudzībai un situācijas vadīšanai.
Lapenes atklāšana sociālās aprūpes namā Leimaņu pagastā 9. jūnijā Jēkabpils novada Mežgales ciematā svinīgi tika atklāta lapene, kas izbūvēta projektā “Pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana sociālās aprūpes nama “Mežvijas” iemītniekiem Leimaņu pagastā”. Saulainajā atklāšanas pasākumā piedalījās Krustpils novada Atašienes folkloras kopa “Vīraksne” un humanitārās palīdzības organizatori no Vācijas.
Jēkabpils novadam ir draudzīgas attiecības ar šiem labdariem, un katru gadu novads saņem humanitārās palīdzības kravu, ko izdala katram novada pagastam.
Šajā pasākumā svinīgi tika pasniegts elektrokardiogrāfs ģimenes ārstes Baibas Bērziņas praksei – “Mežviju” iemītnieku veselības pārbaudēm.
Ar kapsulas iemūrēšanu uzsākta tieslietu administratīvā centra būvniecība Jēkabpilī
10. maijā Jēkabpils Tieslietu nama būvlaukumā ar simbolisku kapsulas iemūrēšanu ēkas pamatos tika atzīmēts būvniecības pirmais posms. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada vasaras sākumā.
Jaunais Tieslietu nams būs vairāku Tieslietu ministrijas padotības iestāžu mājvieta. Aptuveni 5500 kvadrātmetrus plašajās telpās trīs stāvos atradīsies Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī, zemesgrāmatas Jēkabpils nodaļa, Jēkabpils prokuratūra, Uzņēmumu reģistra Jēkabpils reģionālā nodaļa, Valsts zemes dienests, Valsts valodas centrs, Valsts probācijas dienests, Dzimtsarakstu birojs un Tieslietu nozares arhīvs.
Tiesu namu aģentūra šogad uzsākusi trīs vērienīgus būvniecības projektus dažādās Latvijas pilsētās – Tukumā, Ventspilī un tagad arī Jēkabpilī –, lai izveidotu mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru un darba telpas tieslietu sistēmā strādājošajiem. Jēkabpils ir vērienīgākais no trim projektiem, kopējās investīcijas ir aptuveni 6,8 miljoni eiro. Šis projekts ir unikāls tieslietu nozarē, jo Jēkabpils būs pirmā vieta, kur visas tieslietu nozares iestādes atradīsies vienā ēkā.
Kūku pagastā tapis Saieta laukums
Ar Krustpils novada domes organizētajā konkursā “Krustpils novada pašvaldības atbalsts nevalstisko organizāciju projektiem” piešķirto finansējumu biedrība “InSpe” realizējusi “Saieta laukuma izveides Kūku ciematā” divas kārtas. Saieta laukuma izveides mērķis – sakārtot publisko teritoriju un izveidot pulcēšanās un brīvā laika pavadīšanas vietu Kūku ciematā.
Saieta laukums atrodas blakus Kūku bibliotēkai.
Šajā laukumā, pateicoties uzņēmumam “LATGRAN”, uzstādīta lapene, kam piepulcējušies soliņi, galdi un karoga masts un iestādīti dekoratīvie krūmi un koki.
Madonas novadā atjauno Jura Alunāna parku un Haralda Medņa dzimtās mājas
* Madonas novada Kalsnavas pagastā uzsākto Jura Alunāna parka atjaunošanu atbalsta LEADER programma.
Šeit paredzēts izbūvēt celiņus un pandusu, lai parks būtu pieejams arī personām ar kustību traucējumiem, izbūvēt apgaismojumu, parka izkopšanā iesaistīt dendrologu, uzstādīt informatīvās plāksnes, izveidot vides objektus, atjaunot Jura Alunāna piemiņas vietu un izveidot laukumu kultūras pasākumiem.
* Haralda Medņa dzimto māju “Dzintari” atjaunošanai Praulienas pagastā finansējums nāks no Lauku atbalsta dienesta un Madonas novada pašvaldības.
Ievērojamā kordiriģenta dzimtajās mājās darbu ir pulka: jānomaina logi un durvis, jāizremontē telpas, jāatjauno fasāde, jāsiltina bēniņi, jāpastiprina jumta spāru konstrukcijas, jāsakārto apkures sistēma, jāatjauno piebūve un pagraba telpas, jāizbūvē ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un iekšējā kanalizācija un ūdensvads, jāatjauno elektroinstalācija, jāierīko ugunsdrošības signalizācija u.c.
Varakļānos jauns jumts pilij, modernizē katlumāju, labiekārto atpūtas zonu Ļovānos, laukums Murmastienē
* Varakļānu novada pašvaldība Varakļānu muižas pilij jumta segumu nomainījusi uz vēsturiskajiem dakstiņiem.
* Varakļānu SIA “Dzīvokļu komunālais uzņēmums” uzsācis energoefektivitātes paaugstināšanu Jaunatnes ielas katlumājā. Kurināmā patēriņš siltumenerģijas ražošanai tiks samazināts ar 3 MW katlu sistēmu, kas sastāv no diviem šķeldas katliem un automātiskās kurināmā padeves. Projektu plānots realizēt līdz jaunās apkures sezonas sākumam.
* Biedrība “Ļovāni” labiekārto aktīvās atpūtas zonu Ļovānos. Tiek veidoti divi pludmales volejbola laukumi, ierīkotas ģērbtuves, uzstādītas biotualetes, atkritumu urnas un konteineri, ierīkots laukums teltīm, ugunskura vietām, piknika galdiem un soliem un automašīnu stāvlaukums.
* 17. maijā Murmastienē svinīgi tika atklāts stāvlaukums pie Martas birzs, kas tālāk ved uz dzejnieces Martas Bārbales dzimtajām mājām “Skalbjudambji”.
Varakļānu novada dome, sekmīgi realizējot LEADER projektu, šeit izveidojusi nelielu autostāvvietu un novietnes velosipēdiem, iekārtojusi bruģētu laukumu ar soliņiem un izteiksmīgu strūklaku un uzstādījusi informatīvo stendu, tā iekārtojot atpūtas stūrīti gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem, kuri piestāj, lai paviesotos dzejnieces dzimtajās mājās.
Līvānu novada pamatīgie projekti
* ES Kohēzijas fonda atbalstu ieguvis SIA “Līvānu siltums” līgums ar CFLA par projekta “Siltuma ražošanas efektivitātes paaugstināšana Līvānu pilsētā” īstenošanu.
“Līvānu siltuma” katlumājā uzstādīs jaunu ar šķeldu kurināmu ūdenssildāmo katlu, kura jauda ir 3 MW.
* Līvānos turpinās ūdenssaimniecības attīstības 3. kārtas projekta ieviešana. SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” un CFLA 4. aprīlī noslēgtais līgums paredz izveidot jaunus sadzīves kanalizācijas pieslēgumus 1477 Līvānu pilsētas iedzīvotājiem.
Tiks izbūvēti jauni ārējie kanalizācijas inženiertīkli 22,76 km garumā, rekonstruēti ārējie kanalizācijas inženiertīkli 0,35 km garumā un izbūvētas 14 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Papildus kā projekta neattiecināmās izmaksas 1 831 809 eiro apmērā izbūvēs ūdensapgādes tīklus 17,5 km kopgarumā. Neattiecināmās izmaksas, ņemot aizņēmumu Valsts kasē, segs “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”. Plānots izbūvēt 18,5 km sadzīves kanalizācijas inženiertīklu un 15 km ūdensapgādes inženiertīklu.
* Līvānu novada dome 3. kārtā veic Rudzātu pagasta pārvaldes administratīvās ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, kas ietver savietotā jumta, ārsienu, logu, durvju, pamatu un cokola siltināšanu, 1. stāva grīdu demontāžu, siltināšanu un atjaunošanu, logu un durvju nomaiņu un rekuperatīvās ventilācijas sistēmas ierīkošanu.
Preiļos rekonstruē ūdensvadu un kanalizācijas tīklus, remontē pašvaldības ēku un laukumu un atjauno ietves un celiņus
* 10. aprīlī Preiļos tika uzsākta ūdensvada tīklu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija Nikodema Rancāna daudzstāvu māju rajonā. Līgumus par darbu veikšanu SIA “Preiļu saimnieks” noslēdzis ar SIA “Preiļu santehniķis”.
Tiek nomainītas maģistrālā ūdensvada caurules, ūdensvada akas un pievadi, kā arī maģistrālās kanalizācijas caurules, kanalizācijas akas un pievadi.
Lai taupītu laiku un resursus, abu veidu tīklus rekonstruē vienlaicīgi.
* Preiļu pilsētā pilnā sparā noris ERAF atbalstītā projekta “Preiļu novada pašvaldības ēkas energoefektivitātes uzlabošana Raiņa bulvārī 19, Preiļos” būvdarbi un paralēli notiek arī renovācija laukumam Raiņa bulvārī 19. Pašvaldības ēkā veic siltināšanu, logu un iekšējo komunikāciju nomaiņu, kā arī kosmētisko remontu.
Būvdarbu laikā domes administrācija un speciālisti izvietoti vairākās iestādēs.
* Veiksmīga sadarbība starp Preiļu novada domi un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ļāvusi sekmīgi atjaunot ietvi pie dzīvojamās mājas Cēsu ielā 9. Aizvadītajā gadā pašvaldībā tika pieņemti saistošie noteikumi par Preiļu novada pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai, kas pašvaldībai ļauj šādos objektos sadarboties ar mājas īpašniekiem, lai atrisinātu patiesi sarežģītas iekšpagalmu uzlabošanas problēmas. Šo labiekārtošanas darbu summa bija 4498,78 eiro, un to apmaksāja SIA “Preiļu saimnieks” no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanas uzkrājuma saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu un ar Preiļu novada domes līdzfinansējumu. Jaunu izskatu ieguvusi arī ietve Liepu ielā, un atjaunots gājēju celiņš pie Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas.
* Preiļu pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” paši mazākie audzēkņi būs vēl priecīgāki par ikdienas rotaļām un pastaigām pagalmā, jo maijā bērnudārza piecos rotaļu laukumiņos uzstādīti jauni rotaļu elementi.
Šogad uzsākta rotaļlaukumu atjaunošana pašiem mazākajiem – ierīkoti pa trīs jauniem rotaļu elementiem visās piecās silītes grupiņās. Pirms elementu uzstādīšanas grupu audzinātājas kopā ar vecākiem izvēlējās atbilstošāko un tīkamāko inventāru. Turpmākajos gados pakāpeniski tiks atjaunoti pārējie bērnu rotaļu laukumiņi, lai visas 18 bērnudārza grupiņas uzturētos pilnvērtīgā un interesantā rotaļu ārtelpā.
Latvijā un Lietuvā veicinās dabai draudzīgu ceļošanu
30. maijā Preiļos Latvijas un Lietuvas sadarbības partneri parakstīja līgumu par projekta “Ekotūrisma attīstība Latvijā un Lietuvā, izmantojot ūdens resursus” (LEARN ECO TRAVEL) īstenošanu. Līgumu parakstīja Anīkšču rajona pašvaldības administrācijas vadītājs Audroņus Gališanka, Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča, Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis, Sartu un Gražutes reģionālo parku direkcijas vadītājs Sauļus Mažulis un Paņevežas pilsētas administrācijas vadītājs Rimants Pauža.
Projekta mērķis ir attīstīt reģiona pievilcību, kopīgi uzlabot tūrisma atpūtas vietas pie ūdens objektiem un izveidot jaunus ekotūrisma produktus un pakalpojumus, lai palielinātu apmeklētāju skaitu. Projekta vadošais partneris ir Preiļu novada dome, projekta partneri – Riebiņu novada un Aglonas novada dome Latvijā un Anīkšču un Molētu rajona pašvaldības, Panevēžas pašvaldība un Sartu un Gražutes reģionālo parku direkcija Lietuvā.
Uzsvars tiek likts uz apkārtējai videi draudzīgas ceļošanas veicināšanu un sabiedrības izglītošanu par ekotūrismu. Sadarbojoties Latvijas un Lietuvas institūcijām un tūrisma jomas profesionāļiem, tiks izstrādāti jauni kopīgi tūrisma maršruti, kas būs piemēroti arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Plānots izstrādāt interaktīvu mobilo lietotni ūdens kvalitātes noteikšanai.
Apmeklētājiem pievilcīgākas un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejamākas kļūs atpūtas vietas pie ūdens: piemēram, Preiļu novadā paredzēts iegādāties pludmales riteņkrēslu un pielāgotu laivu, kā arī ūdenszāles pļāvēju, pontonu un dūņu sūkni.
Semināros un apmācībās zināšanas ekotūrisma jomā varēs papildināt šo pašvaldību tūrisma nozares profesionāļi un tūrisma uzņēmēji. Norisināsies četri tūrisma festivāli, no kuriem pirmais būs 4. un 5. augustā Riebiņu novada Rušonas pagastā.
Uzlabo infrastruktūru pie Cirīša ezera Aglonas novadā
Aglonas novada dome īsteno LVAF līdzfinansēto projektu “Cirīšu ezera publiskās infrastruktūras uzlabošana”.
Tas paredz skatu torņa būvniecību un publiskās infrastruktūras izveidi – divas peldošās laipas ar margām, lapeni, kāpnes, atpūtas krēslus, soliņus, koka laipu makšķerniekiem, kā arī plosta atjaunošanu un niedru izpļaušanu. Projekts ilgs līdz nākamā gada aprīļa beigām.
Ūdenssaimniecība, kanalizācijas sistēma, siltumapgāde, plūdu draudi un gājēju celiņi Daugavpilī
* 27. aprīlī CFLA un SIA “Daugavpils ūdens” noslēdza līgumu par projekta “Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Judovkas rajonā, Daugavpilī” īstenošanu. Tas tiks realizēts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Judovkas mikrorajonā izbūvēs jaunus maģistrālos ārējos ūdensapgādes tīklus 10,4 km kopgarumā, ārējos kanalizācijas inženiertīklus 9,4 km kopgarumā, trīs jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas un jaunizbūvētajiem pieslēgs tīkliem vismaz 1076 Judovkas mikrorajona iedzīvotājus.
* 28. maijā pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” un CFLA noslēdza līgumu līdzfinansējuma piešķiršanai projektam “Maģistrālo siltumtīklu pārbūve Daugavpils centrā Parādes, Kandavas un Cietokšņa ielās”.
Paredzēts Daugavpils pilsētas centralizētos siltumtīklus rekonstruēt ar rūpnieciski izolētām caurulēm.
Projekts tiks realizēts trīs posmos. Savukārt 6. jūnijā “Daugavpils siltumtīkli” un CFLA noslēdza līgumu par līdzfinansējumu projektam “Siltumcentrāles Nr. 3 siltumavota pārbūve ar iekārtu uz atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšanu”. Izbūvēs un uzstādīs biokurināmā centrālās apkures katlumāju ar plānoto jaudu 30 MW, ko nodrošinās četras kurtuves pa 7,5 MW, kā arī ekonomaizers ar jaudu līdz 6 MW.
* Atsaucoties Daugavpils Olimpiskā centra un Daugavpils Universitātes vadības lūgumam, pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” radusi iespēju nodrošināt siltumenerģijas piegādi šo iestāžu struktūrvienībām, izmantojot pārvietojamo katlumāju. Šādā veidā siltumapgādi uzņēmums nodrošina pirmo reizi. Pārvietojamās katlumājas jauda ir 600 kilovati, un par kurināmo tajā izmanto dīzeļdegvielu. Katlumājā iebūvēta arī ūdens ķīmiskās sagatavošanas sistēma, sūkņi un tilpne dīzeļdegvielai. Katlumāja autonomi spēj nodrošināt siltumenerģiju objektiem ar patērējamo jaudu līdz 600 kW. Pārvietojamās katlumājas izmantošana devusi uzņēmumam neatsveramu pieredzi siltumapgādes nodrošināšanā siltumtīklu remontu un avāriju gadījumiem.
* 13. jūnijā Daugavpils pilsētas dome un CFLA parakstīja vienošanos par ES līdzfinansējuma piešķiršanu projektam “Daugavpils pilsētas aizsargdambja būvniecība Daugavas upes labajā krastā, Nometņu ielas rajonā, plūdu apdraudētajā teritorijā”. Tā mērķis ir izbūvēt 3,4 km garu aizsargdambi pilsētas labā krasta teritoriju pasargāšanai no Daugavas ūdeņiem, samazinot plūdu risku un nodrošinot kvalitatīvu, drošu dzīves vidi un konkurētspējīgu saimniecisko darbību.
Vispirms tika izvērtēti riski un ietekme uz apkārtējām teritorijām, veikta priekšizpēte un hidrotehniskā modelēšana Daugavas labajā krastā, ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde aizsargdambja būvniecībai.
* Jaunforštates mikrorajonā tiek remontēti gājēju celiņi Rēzeknes ielas posmos no Piekrastes līdz Aveņu ielai un no Aveņu līdz Ganību ielai gandrīz kilometra garumā.
Daugavpils novadā atgriež apritē degradētās ēkas, remontē pašvaldības un daudzdzīvokļu namus un veidos bērnu rotaļlaukumus
* 18. maijā Daugavpils novada Kalkūnes pagasta Randenes ciemā ekspluatācijā pieņemta bijusī Randenes pamatskolas ēka Dārza ielā 57, kas atjaunota 680 m² platībā, un tai klāt piebūvēts jauns noliktavas angārs 330 m² platībā. Tāpat šeit labiekārtota un nožogota teritorija, asfaltētas stāvvietas un pārbūvēts elektrotīklu pieslēgums. Ēkā, kas vairākus gadus stāvēja neizmantota, plānots izveidot tekstila un vieglās rūpniecības ražotni. Šī teritorija izveidota, realizējot Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas sadarbības projektu par degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerāciju Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā, līdz ar to Daugavpils novadā tapis pirmais ražošanas objekts, izmantojot ERAF finansējumu uzņēmējdarbības attīstīšanai. Revitalizācijas projekta nākamajās kārtās tiks attīstītas vēl četras degradētās teritorijas Daugavpils novadā. Sadarbībā ar Daugavpils pilsētu atjaunošana plānota Sventes pagastā un Višķu pagasta Vīgantu ciemā, savukārt sadarbībā ar Krāslavas novadu tiks atjaunots publiskais ceļš, kas savieno Tabori un Vecsalienu. Jāpiebilst, ka jau 20. jūnijā tika svinīgi parakstīts nomas tiesību līgums starp Daugavpils novada domi un SIA “Lattex D” par renovēto telpu iznomāšanu apģērbu šūšanas ražotnei.
* Saskaņā ar Daugavpils novada attīstības programmas investīciju plānu 2018.–2020. gadam domes sēdē apstiprināti Naujenes kultūras centra remontdarbi Locikos un Naujenes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centra jumta seguma nomaiņa Vecstropos. Remontdarbu nodrošināšanai Daugavpils novada dome ņems aizņēmumu Valsts kasē.
* Aprīlī Daugavpils novada domes sēdē apstiprināta pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršana energoefektivitātes paaugstināšanai Kalkūnes ciema daudzdzīvokļu mājai Ķieģeļu ielā 10, ko apsaimnieko SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”. Būvdarbu izmaksas un aizdevuma procentus dzīvokļu īpašnieki segs divu gadu laikā, papildus uzrēķinot par vienu dzīvokļa kvadrātmetru 0,265 eiro mēnesī. Daugavpils novada deputāti apstiprinājuši arī līdzfinansējumu daudzdzīvokļu mājai Ķieģeļu ielā 6, tas segs ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrādi, ēkas energoaudita pārskata sagatavošanu un jumta seguma nomaiņu līdz ar bēniņu siltināšanu. Kopējais finansējums veido 34 228 eiro, no kura pašvaldības līdzmaksājums būs 21 770 eiro, bet atlikušo summu desmit gadu laikā segs dzīvokļu īpašnieki.
* Novada domes deputāti Valsts kasē lūgs aizdevumu 50 504 eiro apmērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projekta īstenošanai un piecu bērnu rotaļu laukumu izveidei – Daugavpils novada Ambeļu, Kalkūnes, Sventes, Tabores un Laucesas pagastā.
Jauns projekts degradētu teritoriju atdzimšanai – arī Krāslavā
5. jūnijā Krāslavā tikās speciālisti no septiņām Latvijas un Lietuvas organizācijām, lai atklātu INTERREG V-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektu “Degradēto teritoriju revitalizācija” jeb “Trans-form”. Ar tā palīdzību plānots atveseļot un padarīt par konkurētspējīgām Rēzeknes un Krāslavas novadu, Daugavpils un Rēzeknes pilsētas Latvijā un Lietuvas Panevežas un Visaginas pašvaldību īpašumā esošās degradētās teritorijas.
Krāslavā šovasar 1,6 ha platībā tiks sakārtota bijušo attīrīšanas iekārtu teritorija Kalna ielā 1a, veicot būvju demontāžu un teritorijas attīrīšanu no krūmiem, notekgrāvja padziļināšanu, caurtekas nomaiņu piebraucamajam ceļam, kā arī teritorijas apzaļumošanu.
Dagdas pludmalē uzstādīti brīvdabas trenažieri
Lai dažādotu Dagdas pilsētas iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes, Dagdas pilsētas jaunajā pludmalē izvietoti divi brīvdabas trenažieru komplekti, kas iegādāti Latvijas Lauku attīstības programmas finansētajā projektu konkursā. Trenažieri ir lielisks papildinājums pludmales infrastruktūrai: jau agrāk šeit iedzīvotājiem brīvi pieejama ugunskura vieta, nojumes, volejbola laukumi, strītbola laukums, smilšukastes, ģērbtuves, tualetes un, protams, peldvieta ar laipu.
Viļānos ierīkots aktīvās atpūtas laukums bērniem
Aktīvās atpūtas laukuma atklāšanas svētki Viļānos norisinājās 4. jūnijā pilsētas stadionā, kur Viļānu PII “Bitīte” rīkoja pasākumu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem no Viļānu, Galēnu un Riebiņu bērnudārziem.
Mazie ar prieku iemēģināja izveidotajā šķēršļu joslā uzstādītās rotaļu ierīces. Rotaļlaukums sadalīts divās zonās: viena paredzēta bērniem no divu līdz piecu gadu vecumam, bet otra – vecākiem bērniem un jauniešiem.
Lūznavā atklāta Nacionālo bruņoto spēku bāze
31. maijā Rēzeknes novada Lūznavā bija ieradies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, lai svinīgā ceremonijā pārņemtu Lūznavas profesionālās vidusskolas zemesvienības un būves. Tur atradīsies Nacionālo bruņoto spēku militārā bāze un Latgalē pirmā profesionālā dienesta karavīru apakšvienība.
Jau pilnībā ir nokomplektēta viena no piecām rotām un uzsākti remontdarbi, lai rudenī Lūznavas militārajā bāzē varētu ierasties pirmie karavīri. Kopā plānots uzņemt ap 800 karavīru, no kuriem puse atradīsies Lūznavā, bet otra puse – Daugavpils novada Vaboles pagasta “Meža Mackevičos”. Vienības un infrastruktūras attīstība turpināsies turpmākos piecus gadus.
Rēzeknē atjaunos Sporta pārvaldes ēku un īstenos pirmo ALTUM granta līgumu Latgalē
* Ar CFLA noslēgtais līgums par ES projekta īstenošanu Rēzeknes pilsētas domes Sporta pārvaldes ēkas energoefektivitātes uzlabošanai paredz modernizēt sporta bāzes infrastruktūru. Sporta pārvaldes ēkas pirmajā stāvā notiks dušu, sanitāro mezglu un citu telpu pārplānošana, otrajā stāvā izbūvēs skatītāju tribīnes sporta spēļu zālē, nomainīs grīdas segumu, atjaunos sienu apdari, siltinās jumtu un sienas, nomainīs vecos koka logus un durvis, spuldzes un gaismekļus, izbūvēs jaunu ventilācijas sistēmu, kur nepieciešams, nomainīs ūdens un kanalizācijas tīklus un izbūvēs elektroapgādes tīklus, kā arī jaunu ugunsdzēsības automātikas sistēmu un zibensaizsardzības tīklu. Saskaņā ar līgumu darbiem jābūt pabeigtiem nākamā gada janvārī.
* 16. maijā SIA “Rēzeknes namsaimnieks” parakstīja granta līgumu ar attīstības finanšu institūciju ALTUM un aizdevuma līgumu ar SEB banku par ēkas Baznīcas ielā 26a energoefektivitātes uzlabojumu finansēšanu.
Ne tikai Rēzeknē, bet visā Latgalē šī ir pirmā māja, kas saņem ALTUM grantu 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām.
Kopprojekts “Rīteiropas vērtības”
Starp sešām Latgales pašvaldībām un CFLA noslēgta vienošanās par projekta “Rīteiropas vērtības” īstenošanu.
Vadošais partneris – Daugavpils pilsētas dome, sadarbības partneri – Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Preiļu novada pašvaldības un Aglonas bazilikas draudze.
Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu Latgalē ar augstu simbolisko vērtību un devumu vietējās, nacionālās un eiropeiskās identitātes stiprināšanai, kā arī veicināt ekonomisko izaugsmi reģionā. Kopumā atjaunos un attīstīs sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus.
Daugavpils cietoksnī paredzēts atjaunot inženierarsenālu, izveidojot tajā Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina muzeju. Aglonas bazilikas tornī tiks izveidota apskates vieta, paverot skatu uz Ciriša ezera ainavu, bet Daugavpils novada Slutišķu vecticībnieku sādžā iecerēts izveidot Vecticībnieku kultūras mantojuma centru un radošo darbnīcu. Krāslavas pils Amatu mājā pēc restaurācijas tiks izveidota ekspozīcija “Pi vīna golda”, kā arī ierīkota gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba, bet, turpinot Preiļu muižas kompleksa aizsardzību, notiks pils atjaunošanas otrās kārtas būvdarbi. Ludzas viduslaiku pils teritorijā šogad plānota atsegto mūru konservācija un pilskalna teritorijas labiekārtošana, kāpņu izbūve korpusa rietumu galā, blietētu arheoloģisku izsiju celiņu un laukumiņu izbūve, bruģa rekonstrukcija Vārtu torņa zonā, atpūtas vietu aprīkošana, gājēju tilta izbūve, skatu platformas izbūve un elektroapgaismojuma ierīkošana.
Labiekārtota peldvieta Viļakas novada Upītes ciemā
22. jūnijā ar pludmales volejbola turnīru svinīgi tika atklāta labiekārtotā Upītes parka teritorija un peldvieta “Ontona Slišāna duorzs”. Ieceres autors Andris Slišāns šo projektu bija pieteicis SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) projektam “LMT Latvijai”, un ar gandrīz 1500 iedzīvotāju balsīm Viļakas projekts kļuva par vienu no četrām iniciatīvām, kas saņēma “LMT Latvijai Viļakas novadā” finansējumu 1990 eiro apmērā.
Teritorijā uzstādīta pārģērbšanās kabīne un soliņi un izveidots smilšu volejbola laukums.
Apes novadā ierīkots rotaļu laukums un iekārtos pašapkalpošanās tūrisma informācijas punktu
* Apes novada Sociālais dienests sadarbībā ar Apes jauniešu klubu “Sliedes” ik pa laikam apvienojas kopīga mērķa sasniegšanai, un šoreiz tā bija sociālās mājas “Jaunroze” apkārtnes labiekārtošana. “Jaunrozes” pagalmā tika uzstādīti soliņi un šūpoles ar dažādiem elementiem un ierīkota smilšukaste. Projektu atbalstīja labdarības organizācija “Giving for Latvia”, kurā darbojas atsaucīgi un pretimnākoši brīvprātīgie, kuri ne tikai dod naudu, bet arī līdzdarbojas un sniedz patiesi lielu atbalstu.
* Apes pilsētā labiekārtos laukumu un netālu no Apes Tautas nama izbūvēs pašapkalpošanās tūrisma informācijas punktu. Tajā būs pieejama lielformāta karte par aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene” un elektronisks infostends ar plašu informāciju par šo teritoriju un iespēja ielādēt mobilo aplikāciju. Šeit varēs iegādāties arī atpūtas un dabas uzziņas pieturvietu apmeklējuma kartes.
Gulbenes novadā rotaļlaukumi Stāķos un Gulbītī un Sajūtu parks Lejasciemā
* Stāķos vecā laukumiņa vietā tapis multifunkcionāls rotaļlaukums, kurā ir smilšukaste, šūpoles ar grozu, divvietīgas šūpoles ar sēdekļiem, vienvietīgas un divvietīgas atsperšūpoles un atpūtas soliņi, kā arī dažādi rāpšanās elementi: alpīnisma siena, kāpnes, kustīgais tiltiņš, nošļūcamais ugunsdzēsēju stienis, slīdkalniņš u.c. Bērnu drošībai rotaļu zonā ierīkots triecienabsorbējošs gumijas segums.
* Radoša un darbotiesgriboša Gulbīša pamatskolas jauniešu grupa “Mēs – Gulbītim” iesaistījās biedrības “Sateka” mazo projektu konkursā, lai piepildītu senlolotu sapni par atpūtas un rotaļu laukumu Gulbīša pamatskolas teritorijā. Ar biedrības finansiālo atbalstu un audzēkņu, skolas tehnisko darbinieku, mājturības skolotāju un vecāku līdzdalību tika uzsākts ceļš uz mērķi. Zēni un meitenes draudzīgi mizoja, pulēja, krāsoja šūpolēm kokmateriālus un uz asfalta zīmēja spēles. Kopīgi strādājot, pašu spēkiem laukumā uzstādīts kustīgais līdzsvara baļķis, šūpoles-šūpuļkrēsls, kustīgo baļķīšu taka, zigzag soliņš, līdzsvara šūpoles, uz asfalta uzzīmētas spēles “Klasītes” un “Twister”.
* Dzīvojot tik skaistā un sakoptā vietā, kāds ir Lejasciems, iedzīvotāju grupai “Kopā mēs varam” radās ideja un vēlme arī pašiem iesaistīties apkārtējās vides uzlabošanā un labiekārtošanā, tādēļ tapa projekts “Sajūtu parks”, kas ir dāvana Lejasciemam Latvijas simtgadē.
Tā īstenošanu uzņēmusies pieredzējusī dārzniece un daiļdārza “Kalmes” saimniece Inga Nagle.
Sajūtu un krāsu parkā varēs saskatīt četrus gadalaikus, jo augi tiek stādīti atbilstošās krāsās: pavasarim – dzeltenīgie toņi, vasarai – balts ar zaļu, rudenim – oranžie un sarkanīgie, ziemai – zilganvioleti toņi.
Smiltenē labiekārto rotaļu laukumu un skeitparku un uzstādīs āra trenažierus Launkalnē
* Latvijas valsts budžeta finansētās ģimeņu atbalsta mērķprogrammas konkursā apstiprināts Smiltenes novada domes projekts: Smiltenē tiks labiekārtots bērnu rotaļlaukums un skeitparks.
* Atbalstu guvis arī Smiltenes novada domes iesniegums: paredzēts uzstādīt sešas āra trenažieru iekārtas Launkalnes ciema aktīvās atpūtas laukumā.
Valkā izstrādā Valgas–Valkas centra būvprojektu
Valkas novada dome sadarbībā ar Valgas pašvaldību īsteno INTERREG Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība”. Pašlaik arhitektu birojs no Spānijas “In Project Studio Barcelona SPC” izstrādā centra teritorijas un gājēju ielas būvprojektu. Plānots būvdarbus uzsākt jau šogad. Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centrā paredzēts izbūvēt gājēju tiltu pāri Varžupītei, šūpoles, centrālo laukumu ar skatuvi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta centru, kā arī Raiņa/Sepruses ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu.
Valmierā izbūvē apakšzemes komunikācijas, paaugstina energoefektivitāti, pārbūvē siltumtrasi, pabeigta īres namu būvniecība un ierīkota pastaigu taka
* Saskaņā ar SIA “Valmieras ūdens” un SIA “Woltec” noslēgto sadarbības līgumu Valmierā notiek kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūve Valmieras pilsētā un Burtnieku novada Valmiermuižas ciemā, ko līdzfinansē ES Kohēzijas fonds projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras aglomerācijā, 3. kārta”. Valmierā vispirms izbūvēs kanalizācijas pašteces tīklus Beātes un Pļavas ielas posmā, savukārt Valmiermuižā ar beztranšejas metodi tiks veidoti četri autoceļa P17 šķērsojumi pašteces kanalizācijas un ūdensvada iebūvei. Paredzēta pašteces kanalizācijas tīklu izbūve divu kilometru garumā, kā arī trīs kanalizācijas sūkņu staciju un ūdensapgādes tīklu izbūve viena kilometra garumā Valmierā un Valmiermuižā.
Centralizēto ūdensvadu Valmierā paplašinās Jāņa Enkmaņa un Semināra ielā, savukārt kanalizācijas tīklus izbūvēs Beātes un Jāņa Enkmaņa, Pļavas, Burtnieku un Jāņparka ielā. Valmiermuižas Hallartes un Burtnieku ielā notiks gan ūdensvada, gan kanalizācijas tīklu izbūve, bet tikai kanalizācijas tīkla izbūve paredzēta Tālivalža ielā. Vēl notiks kanalizācijas tīklu, spiedvadu un trīs kanalizācijas sūkņu staciju izbūve Semināra ielas iebrauktuvē, Ūdens un Pauku ielā, kā arī Ziedu gravā Valmierā.
* AS “Valmieras enerģija” un CFLA 18. aprīlī noslēdza līgumu par Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Šķeldas siltumavota jaunbūve Gaujas labajā krastā, Valmierā” realizāciju saistībā ar energoefektivitātes paaugstināšanu siltumavotos. Projekta mērķis ir samazināt CO2 saturu kurināmajā, līdz ar to nodrošinot Valmieras siltumapgādes sistēmu atbilstību ES vides aizsardzības prasībām, kā arī attīstīt videi draudzīgas infrastruktūru visā teritorijā.
* 1. jūnijā SIA “Valmieras ūdens” Valdes priekšsēdētājs Indulis Frišfelds un Valdes loceklis Gints Konošonoks noslēdza būvniecības līgumu par siltumtrases pārbūvi Voldemāra Baloža ielā ar SIA “SANART”, ko pārstāvēja tās Valdes priekšsēdētājs Artis Knoks. Arī šo projektu līdzfinansē Kohēzijas fonds. Tiks pārbūvēta siltumtrase Voldemāra Baloža ielā posmā no siltumkameras nr. 1 līdz siltumkamerai nr. 2, izbūvējot jaunu pazemes siltumtrasi no rūpnieciski izolētiem tērauda cauruļvadiem ar iebūvētu uzraudzības signalizāciju, un nomainīs vecās caurules 320 metru garumā pret jaunām, rūpnieciski izolētām caurulēm. Jaunā siltumsistēma būs drošāka un ar mazāku avārijas risku.
* 7. jūnijā ekspluatācijā pieņemti jaunie Valmieras daudzdzīvokļu īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Lai iegūtu dzīvokļu īres tiesības, par tiem tiks rīkota īres tiesību izsole, kā arī daļai dzīvokļu īres tiesības tiks piešķirtas pilsētai prioritāri attīstāmajās nozarēs strādājošiem speciālistiem no uzņēmumiem un iestādēm, kurām noslēgts sadarbības līgums ar SIA “Valmieras namsaimnieks”. Daudzdzīvokļu īres namos kopā ir 150 dzīvokļu. 15 no tiem ir vienistabas dzīvokļi 25–30 m2 platībā, 90 – divistabu dzīvokļi 34–41 m2 platībā un 45 – trīsistabu dzīvokļi 50–54 m2 platībā.
Īres maksa par kvadrātmetru būs 5,20 eiro mēnesī (tajā iekļauti arī mājas apsaimniekošanas izdevumi).
Īrniekam papildus būs jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši skaitītāju rādījumiem. Dzīvokļa īres tiesības tiks piešķirtas uz pieciem gadiem, un īres līgums aizliegs dzīvokli nodot apakšīrniekiem, kā arī viena persona varēs īrēt tikai vienu dzīvokli.
* Aktīvu valmieriešu grupa, kurā bija pārstāvji no sporta kluba “Burkānciems & Co”, sporta organizācijas “Laivu nams Valmiera” (VSA Valmiera airēšanas slalomisti) un arboristi no SIA “Tree Group”, 30. maijā sapulcējās uz pašu organizētu talku un izveidoja pastaigu taku Gaujas kreisajā krastā. Takas sākums ir aiz Vidzemes Augstskolas Cēsu ielā 4. Kā ierosina takas veidotāji, gar Gaujas krastu var aiziet līdz SIA “Valmieras ūdens”. Tur taka pa kreisi ieved vairāk mežā, un tālāk pa mežu var nokļūt līdz Dzelzs tiltam. Atpakaļceļu var mērot pa Gaujas pretējo krastu, tādējādi apmetot loku un iedzīvinot Gauju kā Valmieras centrālo “ielu”.
* Valmieras pilsētas pašvaldība šogad turpinās Gaujas labā krasta labiekārtošanu – 2,6 ha platībā attīrīs un sakops teritoriju Atpūtas parka mežā. Paredzēts izveidot blietētas grants seguma ceļu piekļuvei pie Gaujas no galvenā Atpūtas parka celiņa, kā arī izveidot labiekārtotu atpūtas teritoriju ar koka terasi. Darbus plānots pabeigt līdz nākamā gada aprīļa beigām.
Kocēnu novadā izbūvēs jaunas katlumājas Rubenē, Vaidavā un Zilajākalnā
SIA “Kocēnu komunālā saimniecība” parakstījusi līgumu ar CFLA par triju projektu īstenošanu ar mērķi paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti Rubenē, Vaidavā un Zilajākalnā. Pašreizējās apkures iekārtas nomainīs ar jaunām un efektīvākām un izbūvēs jaunas biomasas (šķeldas) katlumājas. Šiem darbiem atvēlētais laiks ir 22 mēneši.
Priekuļu novadā izveidota šķēršļu taka Veselavas bērnudārzā un būs atpūtas laukums Jāņmuižā, lapene “Kalāčos” un velostatīvi sabiedriskās vietās
* Īstenojot “Cēsu rajona lauku partnerības” atbalstīto projektu, Veselavas pagasta bērnudārzā uzstādītas dažādas sertificētas kāpelēšanas iekārtas, kur bērni var trenēt pamatkustības – kāpt, iet, skriet, noturēt līdzsvaru, velties, līst, rāpot, uzlēkt, nolēkt –, interesanti pavadot laiku dabā un svaigā gaisā. Pavisam uzstādītas astoņas iekārtas – līšanas caurule, līdzsvara baļķi, lauku sēta, Tarzāna taka, balansa taka, līdzsvara dēlis, balansa baļķi un virvju taka.
* “Cēsu rajona lauku partnerības” atbalsts piešķirts arī Priekuļu novada pašvaldības projektam par bērnu un jauniešu aktīvās atpūtas laukuma izveidi Jāņmuižā.
Plānots labiekārtot laukumu un uzstādīt sešas rotaļu ierīces: karuseli, mazo šķēršļu taku, šūpoles “Ligzda”, rotaļu kompleksu “Kaskāde”, līdzsvara šūpoles un “Multifitness gym” trenažieri.
* VRAA izsludinātajā ģimeņu atbalsta konkursā Priekuļu novada pašvaldība pieteica projektu un saņēma atbalstu, kas ļaus izbūvēt lapeni ar pavarda vietu, soliem un galdiem netālu no pašvaldībai piederošā Eduarda Veidenbauma muzeja “Kalāči” Liepas pagastā.
Infrastruktūras vietas sasaiste ar muzeju dos vēsturisko pienesumu un senatnīguma sajūtu.
* Ar “Cēsu rajona lauku partnerības” palīdzību tiks īstenota arī “Velostatīvu uzstādīšana Priekuļu novadā”.
Velonovietnes būs Priekuļos (Saules parkā, pie Kultūras nama, pie Sabiedriskā centra, Sporta birzītē), Liepā (pie Lielās Ellītes, Kultūras nama, Veidenbauma muzeja un bibliotēkas), Mārsnēnos (pie Tautas nama) un Veselavā (pie Veselavas muižas). Savienojot koku un metālu, izveidots individuāla dizaina velostatīvs – tikai Priekuļu novadam. Interesants jauninājums būs velostatīva forma un tā apvienojums ar letes veida galdu, kas tiks uzstādīts divās vietās.
Amatas novada Skujenē viedā ciema projekts
Amatas novada pašvaldība ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta apstiprinājumu iesniegtajam LEADER projektam “Viedā ciema atbalsta punkta izveide Amatas novada Skujenē”. Tiks radīta kopāstrādāšanas vieta, kurā būs pieejams moderns biroja tehnikas aprīkojums, 3D printeris un ātrs interneta pieslēgums, tādējādi Skujenes pagasta pārvaldē būs izveidots jauns un inovatīvs sabiedriskais pakalpojums, kas attīsta jaunradi un inovācijas uzņēmējdarbībā un piedāvā mūsdienīgus IT risinājumus. Projekta ideja balstās uz Viedo ciemu (Smart Villages) koncepciju, kā arī uz Venhorstas deklarāciju 2017, kas pieņemta 3. Eiropas Lauku parlamentā 2017. gada oktobrī. Projekts ar LAD atbalstu tiks īstenots “Cēsu rajona lauku partnerības” teritorijā.
Līgatnē top unikāls tūrisma piedāvājums
Līgatnes novada dome ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai palīdzību īsteno projektu “Citādā skaņa un gaisma”. Jau iegādātas Līgatnes alai izstrādātās gaismas un skaņas iekārtas, kas darbosies ar baterijām. Šī aparatūra tiek izvietota alā Lustūža pakājē. Ar gaismas un skaņu palīdzību tiks radīta pilnīgi cita realitātes izjūta. Projektu plānots pabeigt līdz septembrim.
Siguldas maģistrālo siltumtīklu pārbūve un kanalizācijas tīklu paplašināšana
* Siguldā norit pilsētas siltumtīklu rekonstrukcija, kas paredz līdz septembra beigām maģistrālo siltumtīklu pārbūvi ar atzariem Krišjāņa Barona ielā divos atsevišķos posmos ar kopējo garumu 800 metri. Mērķis ir būtiski samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās virzienā no centrālās katlumājas uz pilsētu. Turpmāk varēs veikt drošu siltumenerģijas padevi visu gadu bez pārtraukumiem. 16. aprīlī par to tika noslēgts līgums ar CFLA par ES fonda projekta “Siguldas pilsētas CSS maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcija 3. kvartālā, noslēguma kārta, Siguldā, Siguldas novadā” īstenošanu. Tas ir noslēdzošais posms saskaņā ar 2004. gadā apstiprināto Siguldas novada siltumapgādes attīstības plānu.
* SIA “Saltavots” noslēgusi līgumu ar SIA “Monum” par kanalizācijas tīklu izbūves turpināšanu Siguldas pilsētā. Darbi tiks veikti galvenokārt ar ES Kohēzijas fonda atbalstu projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas notekūdeņu aglomerācijā, V kārta”, un tie jāpabeidz līdz 31. decembrim. Tiks paplašināta centralizētā sadzīves kanalizācijas sistēma Kalmju, Meldru, Mālkalnu, Eduarda Veidenbauma, Krišjāņa Barona, Nītaures, Strēlnieku, Pulkveža Brieža, Allažu un Kaijas ielā vai to posmos. Tāpat tiks izbūvēta jauna kanalizācijas sūkņu stacija un pārbūvēts vienas kanalizācijas sūkņu stacijas tehnoloģiskais aprīkojums. Līgums arī paredz par Siguldas novada pašvaldības līdzekļiem Kaijas ielā izbūvēt lietus kanalizācijas sistēmu un ielas apgaismojumu un Krišjāņa Barona ielas posmā atjaunot asfalta seguma virskārtu.
Ūdensvada un kanalizācijas izbūve pie Baltās kāpas un meliorācijas un caurteku tīrīšana Saulkrastos
* Saskaņā ar Saulkrastu novada domes un SIA “BT Būve” noslēgto līgumu teritorijā pie Baltās kāpas veikta ūdensvada un kanalizācijas izbūve, lai nodrošinātu infrastruktūru uzņēmējdarbības atbalstam un kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu.
* SIA “Mežgaļi” Saulkrastu novada domes uzdevumā iztīrījusi un atjaunojusi meliorācijas sistēmu un caurtekas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Darbi notika Bērzu alejā, pie Zvejniekciema vidusskolas, Tallinas ielā un vairākos ciemos: “Saulītē”, “Rozē”, “Ārēs”, “VEF-Biķernieki” Desmitajā ielā un “Ķīšupe 2” Ziedu un Liliju ielā, kā arī Lauku, Noliktavas un Smilšu ielā Saulkrastos. Kopumā iztīrītas un atjaunotas caurtekas 341 m un grāvji 2940 m garumā.
Apvienotā gājēju un veloceliņa izbūve Ādažos
Ādažos turpinās Muižas ielas seguma pārbūve, kā arī ūdenssaimniecības tīklu un ielas apgaismojuma izbūve. Muižas ielas brauktuvi izbūvē no valčbetona, virs tā klāj asfaltbetona segumu. Muižas iela ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur valčbetona segums izmantots ielas izbūvē. Izmaksu ziņā valčbetons līdzinās asfalta segumam, bet īpaši piemērots tas ir rūpnieciskajām zonām, jo nodrošina daudzkārt lielāku ielas nestspēju un kalpošanas ilgumu – līdz pat 30 gadiem. Muižas ielā top apvienotais gājēju un veloceliņš.
Tas vedīs līdz dambim, sniedzot iespēju iedzīvotājiem izmantot to pastaigām un, turpinot ceļu pa dambi, doties velomaršrutos.
Ar ES fondu atbalstu attīstīs kultūras tūrismu Vidzemes piekrastē
29. jūnijā noslēgta vienošanās par ERAF līdzfinansētā projekta “Saviļņojošā Vidzeme” īstenošanu. Četras Vidzemes pašvaldības veidos infrastruktūru aktīvai kultūras dzīvei un kultūras un dabas tūrismam. Vienošanos ar CFLA parakstīja projekta iesniedzējs – Carnikavas novada dome. Tās sadarbības partneri projektā ir Limbažu, Salacgrīvas un Saulkrastu novada dome.
Carnikavā paredzēts labiekārtot Svētku laukumu, paplašināt Novadpētniecības centru, izbūvējot jaunu tradicionālo klēti un tā iegūstot vietu jaunas ekspozīcijas izveidei, un izbūvēt gājēju tiltu pār Vecgauju.
Savukārt Carnikavas muižas parkā tiks būvēta jauna brīvdabas estrāde, kas ļaus ar lielāku vērienu rīkot tradicionālos Nēģu svētkus un citus novada kultūras pasākumus. Carnikavā tiks izveidots vienots kultūrtūrisma maršruts.
Lai atjaunotu Saulkrastu estrādes sarīkojumu tradīcijas – deju vakarus, ārvalstu viesu koncertus, Līgo svētku svinības –, kā arī rīkotu jaunus kultūras notikumus, Saulkrastu novada dome pārbūvēs Neibādes parka estrādi, izveidojot tai jumtu, uzlabojot skaņas kvalitāti un nodrošinot vides pieejamību, kā arī piemērotas aizskatuves telpas.
Limbažu novadā – Skultes pludmales zonas no Lauču dižakmens līdz Varzu pludmalei labiekārtošana; Salacgrīvas novadā – Zvejnieku parka estrādes rekonstrukcija un labiekārtošana.
Estrādes attīstība plānota arī Salacgrīvas novadā.
Zvejnieku kolhoza “Brīvais vilnis” izveidotajā kultūras, sporta un atpūtas kompleksā “Zvejnieku parks” 1967. gadā uzceltā estrāde ir viena no lielākajām un visvairāk apmeklētajām brīvdabas estrādēm Vidzemes piekrastē. Paredzēts pārbūvēt un modernizēt estrādi, kā arī labiekārtot tās apkārtni un uzlabot vides pieejamību.
Lauču dižakmeni Limbažu novadā ik gadu apmeklē ap 50 000 tūristu, tomēr šim dabas piemineklim trūkst iekārtotas infrastruktūras. Tāpēc projektā izveidos izglītojošu taku no Vārzu peldvietas līdz dižakmenim, pludmalē iekārtos sauļošanās, aktīvās atpūtas un bērnu zonas, parūpēsies par drošības infrastruktūru un veiks citus labiekārtošanas darbus.
Projekts “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojumu izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” ir viens no desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kas pēc Kultūras ministrijas organizētās projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam.