Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 05:00
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Noskaidrotas 2018. gada vērtīgākās Latvijas ēkas
Latvija pagaidām ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur jau sesto gadu pēc kārtas tiek organizēts konkurss par ilgtspējīgāko jeb, citiem vārdiem, vērtīgāko ēku.
Konkursa “Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2018” uzvarētāji tika paziņoti svinīgā ceremonijā 19. septembrī. Par ilgtspējīgāko ēku 2018. gadā tika atzītas divas ēkas: apakškategorijā “Komercobjekts” par labāko atzina biroju ēku “Place Eleven” un apakškategorijā “Publiskās ēkas” – Alojas novada uzņēmējdarbības centru bibliotēku “Sala”.
Konkursa “Ilgtspējīgākā ēka un projekts” mērķis ir meklēt un izcelt objektus, kuru vērtība izpaužas ekonomiskos ekspluatācijas izdevumos, pietiekamā gaisa apmaiņā un draudzīgumā videi un cilvēkam, ko nosaka kvalitatīvu materiālu izmantojums. Latvijā ir tādas ēkas, un to pasūtītāji ir uzņēmēji, sabiedriskais sektors, kā arī privātīpašnieki. Konkursa devīze: ilgtspējīgs = pārdomāts = pamatots.
Konkursam ir trīs nominācijas: “Ilgtspējīgākā ēka”, “Ilgtspējīgākais projekts” un “Ilgtspējīgākā studentu ideja”. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi, to sarakstā bija sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un “zaļo tehnoloģiju” izmantojumu.
Nominācijā “Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2018” var pieteikt ēkas, kas ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un izturējušas vismaz vienu apkures sezonu. Objekti tika vērtēti divās kategorijās. 1. vietu šajā nominācijā kā komercobjekts ieguva biroju ēka “Place Eleven” un kā publiskā ēka – Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs bibliotēka “Sala” (pasūtītājs – Alojas novada dome, projekta autori – “Huma arhitektu studija”, autoruzraudzība – arhitekte Ija Rudzīte).
2. vieta kategorijā “Publiskās ēkas” piešķirta Ādažu Brīvās Valdorfa skolas sporta zālei (pasūtītājs – biedrība “Privātā vidusskola ĀBVS”, projekts – “Nams” + “A.R.T. projekts”, būvnieks – “UPB”).
3. vietu kategorijā “Publiskās ēkas” ieguva Valgundes sporta halle (pasūtītājs – Jelgavas novada dome, projekts – “Belss”, būvnieks – “Monum”).
Nominācijā “Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2018” tiek pieteikti vēl neuzbūvētu ēku projekti vai pavisam nesen ekspluatācijā nodoti objekti. Šajā nominācijā tiek vērtēti pārdomāti teorētiskie risinājumi. Objektus vērtē divās kategorijās – “Komercobjekts” un “Savrupmāja”. 1. vieta kategorijā “Komercobjekts” tika piešķirta daudzdzīvokļu ēkai “River Breeze Residence” un kategorijā “Savrupmāja” – pasīvajai privātmājai Garkalnē.
Nominācijā “Ilgtspējīgākā studentu ideja Latvijā 2018” par uzvarētāju atzīta Krista Beļauniece par senioru aprūpes centru Skanstē.
Konkursu “Ilgtspējīgākā ēka un projekts Latvijā” organizē biedrība “Building Design and Construction Council” un izdevumi “Latvijas Būvniecība” un “Latvijas Architektūra”.
Liepājas pilsētas bukletam – radošās izcilības festivāla “Adwards” balva
31. augustā Rīgā norisinājās jau trīspadsmitais “Latvian art directors club” organizētais radošās izcilības festivāls “Adwards”, kurā tika apbalvoti labākie gada laikā radītie darbi reklāmā. Liepājas reprezentatīvais materiāls atzīts par labāko darbu kategorijā “Grafiskais dizains – drukātie materiāli”. Kopumā festivālam bija iesniegti vairāk nekā 200 darbi, kurus vērtēja starptautiska žūrija no sešām valstīm.
Lai veicinātu Liepājas atpazīstamību, stiprinātu pilsētas tēlu un palielinātu interesi par vēju pilsētu tās viesiem, Liepājas pilsētas pašvaldība augusta sākumā radīja jaunu reprezentatīvu materiālu. Tajā koncentrētā veidā atspoguļota Liepājas pilsētvide, vēsture, kultūra, izglītība, sports un uzņēmējdarbība. Lielākais uzsvars izdevumā likts uz kvalitatīvām pilsētas fotogrāfijām, radošu tekstu un dizainu. Nepieciešamība radīt šādu materiālu radusies tādēļ, ka bieži pilsētas viesiem jāpasniedz informācija par pilsētu koncentrētā veidā, nododot tiem sajūtās Liepājas “esenci”, un šāda veida reprezentatīva materiāla par pilsētu līdz šim pietrūka.
“Liepāja un vējš ir nesaraujami – tā ir pilsētas spēka un rītdienas ķīla. Esi sveicināts, vējš! Tevis dēļ esam harmoniski – vēja un liedaga smilšu appūsti, visa jaunā alkstoši, sirdspukstus jūtoši. Vējš māca turēties kopā – tādēļ esam draudzīgi. Esi sveicināts, vējš!” – tā uz jaunā izdevuma vāka tiek sveicināts tā lasītājs.
Apbalvoti konkursa “Sējējs 2018” laureāti
28. septembrī VEF kultūras pilī Rīgā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un valsts augstākās amatpersonas sveica Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2018” laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus.
Konkursa “Sējējs 2018” rezultāti:
“Gada lauku saimniecība” – laureāts: Saldus novada SIA “Saldus druva”, kur saimnieko Marita Spundiņa. Veicināšanas balvas: Jelgavas novada z/s “Līgo”, kur saimnieko Jānis Vinters, un Daugavpils novada SIA “Agraris”, kur saimnieko Aleksandrs Harlamovs.
“Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” – laureāts: Jaunpils novada AS “Jaunpils pienotava” un vadītājs Viesturs Krilovs. Veicināšanas balvas: Limbažu SIA “Normunda Bomja maiznīca “Lielezers”” un ražošanas ceha vadītājs Valters Kanopa un Rīgas SIA “Top Food” un vadītāja Svetlana Umarova.
“Ģimene lauku sētā” – laureāts: Kandavas novada z/s “Krikši”, kur saimnieko Celmiņu ģimene (Santra Celmiņa). Veicināšanas balvas: Viļānu novada BDR “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta””, kur saimnieko Vucinu–Zeimuļu ģimene (Marika Zeimule), un Ozolnieku novada z/s “Bētras”, kur saimnieko Grosu ģimene (Arnolds Gross).
“Jaunais veiksmīgais zemnieks” – laureāts: Bauskas novada z/s “Jundas”, kur saimnieko Alma Bērziņa. Veicināšanas balvas: Burtnieku novada z/s “Ārņi”, kur saimnieko Rolands Vilnītis, un Gulbenes novada z/s “Lauksaimniecības skola 18”, kur saimnieko Ilva Šimone.
“Gada veiksmīgākā kopdarbība” – laureāts: LPKS “VAKS” un vadītājs Indulis Jansons no Valmieras. Veicināšanas balvas: LPKS “Piena ceļš” un vadītājs Raimonds Misa no Stopiņu novada un LPKS “Kuldīgas labumi” un vadītāja Gunita Šternberga no Kuldīgas novada.
“Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks” – laureāts: Saldus novada Lutriņu mazpulka dalībniece Agnese Smiļģe un vadītāja Gunta Romule. Veicināšanas balvas: Rēzeknes novada 477. Nautrēnu mazpulka dalībnieki Laima Grišule un Viktors Drozdovs un vadītāja Anita Šķestere.
“Zinātne praksē un inovācijas” – laureāts grupā “Zinātne praksei”: Dr. agr. Biruta Jansone kopā ar LLU Zemkopības institūta zinātnieku grupu par zinātnisko darbu “Daudzgadīgo zālāju šķirņu pavairošana un izplatība Kanādā, Eiropā un Latvijā”, laureāts grupā “Zinātne inovācijai”: Dr. biol. Ina Alsiņa kopā ar LLU Augsnes un augu zinātņu institūta zinātnieku grupu par zinātnisko darbu “Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai”.
“Mūža ieguldījums lauksaimniecībā” – balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā: agronomei Venerandai Stramkalei un augļkopei Mārai Skrīvelei.
Vidzemnieku Dārza svētkos godināti 26 uzņēmēji: iedvesmas stāsti palikšanai uz dzīvi reģionos
17. augustā Lubānas novada “Ezerniekos” pulcējās 26 enerģiski un darbīgi uzņēmēji, kurus godināšanai izvirzījušas Vidzemes reģiona pašvaldības. Vidzemnieku dārza svētki allaž bijis gaidīts pasākums, jo tajā ik gadu atzinību par savu darbu saņem gan drosmīgi un idejām bagāti jaunie, gan arī jau sevi pierādījuši un stabilitāti ieguvuši uzņēmēji.
Vidzeme ir resursiem un čakliem cilvēkiem bagāta. To apliecina arī šāgada 26 stāstu varoņi, kuri metušies izaicinājumos, strādājuši pie sarežģītiem un laikietilpīgiem projektiem, izmēģinājuši ko jaunu un atšķirīgu. Šogad tika sveikti: z/s “Sprogas” no Alūksnes novada, SIA “Gusts Apinis” no Amatas novada, Dina Semjonova no Apes novada, Inga Logina no Beverīnas novada, SIA “Valdeko” no Burtnieku novada, z/s “Kliģeni” no Cēsu novada, z/s “Jaunspieķi” no Cesvaines novada, SIA “K laboratorija” no Ērgļu novada, SIA “Latvijas pusdārgakmeņi” no Gulbenes novada, Velta Pētersone no Jaunpiebalgas novada, z/s “Kaņepītes” no Kocēnu novada, Līgatnes dabas takas (Līgatnes novads), Dace Rudzīte no Lubānas novada, SIA “Rezidence” no Madonas novada, SIA “Margold” no Mazsalacas novada, z/s “Tiltgaļi” no Naukšēnu novada, SIA “Diļļu sēta” no Pārgaujas novada, z/s “Sillakas” no Priekuļu novada, z/s “Jaun–Ieviņas” no Raunas novada, SIA “Zaļās pēdas” no Rūjienas novada, SIA “Smiltenes koks” no Smiltenes novada, z/s “Lejas Ruķi” no Strenču novada, SIA “Mūrbūdu sidra darītava” no Valkas novada, SIA “Padtex Insulation” no Valmieras, SIA “Meļņi–3” no Varakļānu novada un SIA “RKB brīvības” no Vecpiebalgas novada.
Pasākuma dienā pirmizrādi piedzīvoja 26 videosižeti, kas veidoti par katru šāgada Vidzemes stāstu, kā arī pie lasītājiem devās brošūra “Vidzemes stāsti 2018”, kurā apkopoti stāsti par neatlaidību, spītību, gudrību un risku. Sagatavotie informatīvie materiāli pieejami gan Vidzemes plānošanas reģiona vietnē www.vidzeme.lv un Vidzemes Uzņēmējdarbības centra mājaslapā http://invest.vidzeme.lv, gan arī vietnē www.facebook.com (@VidzemesPlanosanasRegions).
Jaunrades konkurss “Vedējs 2018” Sēlijā
Noslēdzies jau tradicionālais biedrības “Lauku partnerība Sēlija” rīkotais radošais konkurss “Vedējs 2018”, kas šogad notika Krustpils novada Kūku pagasta brīvdabas estrādē “Mārdadzis”.
Pērn nomināciju “Vedēji 2017” ieguva Mārīte un Gaitis Poļi no Krustpils novada, kuri uzvarētāja godu un konkursa noslēguma pasākuma rīkošanu 2019. gadā nodeva “Vedējs 2018” laureātei – Rubenes kultūras nama vadītājai, Jēkabpils novada kultūras koordinatorei Intai Tomānei.
Konkursa mērķis ir rosināt partnerības teritorijas lauku ļaudis teikt labus vārdus par saviem kaimiņiem, pagasta iedzīvotājiem, kuri apliecinājuši savu piederību laukiem ar izpalīdzību, sabiedrisko aktivitāti un optimismu. Šogad tika iesniegti desmit apraksti. Tradicionāli aprakstu varoņi ir dažādu lauku dzīves jomu pārstāvji – uzņēmēji, vietējās kopienas aktīvisti, skolotāja, kultūras dzīves organizētāja, kultūrvēsturiskas vietas uzturētāji un labi sava darba veicēji. Jauninājums: cilvēki tika aicināti rakstīt arī par lauku cilvēkiem, kuru aizraušanās un vaļasprieks padara daudzkrāsaināku arī apkārtējo cilvēku dzīvi.
Preilietim Jānim Plivdam – Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā
15. septembrī Preiļu Kultūras namā notika ceturtā Jāzepa Pīgožņa vārdā nosauktā mākslas plenēra noslēgums un 4. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā pasniegšanas ceremonija.
Šogad Jāzepa Pīgožņa balvas ainavu glezniecībā izstāde pulcēja 149 māksliniekus, kuri žūrijas vērtējumam iesniedza 264 darbus. Žūrijā darbus vērtēja mākslinieki Aldis Kļaviņš, Leontīne Pīgozne, Jānis Anmanis, Juris Ģērmanis, Sandra Krastiņa, Ilze Preisa un Agnija Ģērmane. Galvenās balvas pretendenti tika paziņoti izstādes atklāšanā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 17. martā, un tie bija: Laila Balode, Indulis Landaus, Silvija Brigita Meškone, Ilze Muceniece–Adamaite, Pēteris Postažs, Jānis Plivda un Andris Vītols.
Ilgi gaidītākais un svarīgākais mirklis pasākumā bija konkursa laureāta paziņošana, ko atklāja žūrijas komisijas priekšsēdētājs mākslinieks Aldis Kļaviņš un Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda. Jāņa Strupuļa veidoto laureāta medaļu, Zelta diplomu un Preiļu novada domes piešķirto naudas balvu 3000 eiro apmērā saņēma mākslinieks Jānis Plivda ar darbu “Gaiļmuiža”.
Konkursā šogad tika paplašinātas robežas ar jauniedibināto balvu jauniešiem Latvijas ainavu glezniecībā, aicinot tajā piedalīties 14‒18 gadus vecus jauniešus no mākslas skolām. Konkursā piedalījās 21 audzēknis no deviņām izglītības iestādēm. Žūrijā darbus vērtēja mākslinieces Laura Pīgozne un Signe Vanadziņa un kinorežisors un mākslinieks Jānis Streičs.
Godalgoto 3. vietu un Preiļu Mūzikas un mākslas skolas gādāto 50 eiro naudas balvu saņēma Olaines Mūzikas un mākslas skolas audzēkne Vasilisa Marduseviča ar darbu “Rīts” (pedagoģe Zanda Remerte), 2. vietu un 70 eiro naudas balvu saņēma Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne Aleksandra Kuksinoviča ar darbu “Saulriets” (pedagoģe Inga Onževa) un PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkne Elza Cēsniece ar darbu “Jugla, Rīga, LV 17” (pedagoģe Ilze Raudina). Augsto 1. vietu un naudas balvu 100 eiro apmērā ieguva PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkne Linda Gusta ar darbu “Prieks” (pedagoģe Gunta Stiere).
Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā dibināta 2015. gadā, pasniegšanu iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa jauno talantu atbalsta fondu, un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču un māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli. Balvas mērķis ir attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu glezniecību, kā arī vienot Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras dzīvi. 2015. gadā galveno balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors mākslinieks Roberts Muzis, 2016. gadā – māksliniece Silva Linarte un 2017. gadā – mākslinieks Aldis Kļaviņš.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021