Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 20:37
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
* 26. jūlijā Gulbenes novada dome apstiprinājusi Gulbenes novada attīstības programmu 2018.–2024. gadam. Tā sastāv no trim sējumiem: 1. sējuma 1. daļā sniegts pašreizējās situācijas raksturojums un analīze, 2. ir stratēģiskā daļa, 3. daļā atspoguļota attīstības programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība. 2. sējumā iekļauts rīcības plāns 2018.–2020. gadam, bet 3. sējumā – investīciju plāns 2018.–2020. gadam.
* 30. augustā Ciblas novada pašvaldība apstiprinājusi Ciblas novada attīstības programmu 2019.–2025. gadam. Tā pieejama gan drukātā veidā pašvaldībā, gan arī Ciblas novada interneta vietnē www.ciblasnovads.lv.
* Talsu novada attīstības programmā 2014.‒2020. gadam, kas ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments un attiecināts uz visu Talsu novada teritoriju, nav pievērsta liela uzmanība novada pilsētu – Talsu, Valdemārpils un Sabiles – vecpilsētu un to apkārtējo teritoriju attīstībai, tādēļ jūlijā uzsākta tematiskā plānojuma “Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plāns 2019.‒2025. gadam” izstrāde.
* 27. marta Ādažu novada domes sēdē apstiprināts Ādažu novada teritorijas plānojums un vides pārskata projekts un nolemts izdot saistošos noteikumus “Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Paziņojums par saistošo noteikumu pieņemšanu publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 13. aprīlī. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 4. jūlija vēstuli Ādažu novada teritorijas plānojums īstenojams, sākot no 4. jūlija. Ar Ādažu novada teritorijas plānojuma materiāliem var iepazīties Ādažu novada Būvvaldē, pašvaldības interneta vietnes www.adazi.lv sadaļā Būvniecība/Teritorijas plānojums un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv.
* Pamatojoties uz Pārgaujas novada domes 23. augusta sēdes lēmumu, ir apstiprināti Pārgaujas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumi un izdoti saistošie noteikumi nr. 9 “Grozījumi Pārgaujas novada saistošajos noteikumos nr. 12 “Par Pārgaujas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu””. Ar šiem materiāliem var iepazīties valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, pašvaldības tīmekļa vietnē www.pargaujasnovads.lv un Pārgaujas novada pašvaldībā.
* Ministru kabinets (MK) 14. augustā apstiprinājis dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, precīzāk regulējot šīs aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu un ierobežojumus. MK noteikumi iedala teritoriju vairākās funkcionālajās zonās ar katrā atšķirīgu atļauto izmantošanu.
Starp vispārīgajiem ierobežojumiem, kas ir spēkā visā dabas liegumā, iekļauts norādījums zemes īpašniekiem atļaut gājēju plūsmu pa takām, kas ved uz jūru un paredzētas lieguma apskatei, kā arī aizliegts dedzināt sauso zāli un niedres, degradēt kultūrvēsturisko ainavu un tās elementus un kultūrvides īpatnības. Periodā no 15. marta līdz 31. jūlijam putnu saudzēšanai ligzdošanas laikā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku aizvākšanu.
Noteikumi jaunus būtiskus ierobežojumus neievieš, taču atvieglo kārtību, kādā šajā teritorijā var būvēt jaunu ceļu, tiesa gan, izvēloties dabai saudzīgāko projektu un izvirzot nosacījumus vides un dabas vērtību saglabāšanai.
Gadījumos, ja tiek noskalots ceļš krasta erozijas dēļ, ir jāizskata varianti, kā iedzīvotājiem nokļūt līdz īpašumam, pretējā gadījumā var veidoties stihiski izbraukātas brauktuves, kas dabai nodara daudz lielāku kaitējumu, nekā izbūvējot jaunu ceļu atbilstoši vides aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši arī dabas aizsardzības prasībām. Šādos gadījumos jāievēro vides, ainavu, aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības prasības.
Dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dibināts jau 1957. gadā, lai aizsargātu visā Baltijas jūras piekrastē unikālos smilšakmens atsegumus un citas šajā teritorijā sastopamās dabas vērtības, piemēram, izteiktāko zemesragu Rīgas līča Vidzemes piekrastē – Ķurmragu – ar jūrā ieskaloto bāku vai Kutkāju dižakmeni. Lielākie smilšakmens atsegumi apskatāmi uz dienvidiem no Veczemjiem – līdz 4 metrus augsti un posmā no Kāpniekiem līdz Siliņiem – 5 metrus augsti. Piekrastes zemūdens daļā un pludmalē izkaisītie laukakmeņi darbojas kā “bremzes”, kas mazina jūras spēju izskalot krastu spēcīgo vēju un vētru laikā un izveido stāvkrastu.
Paralēli dabas liegumam “Vidzemes akmeņainā jūrmala” šobrīd tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns, lai precizētu vietas, kur attīstāma tūrisma infrastruktūra un plānojama sugu un biotopu apsaimniekošana. Jauns dabas aizsardzības plāns papildus individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem ļaus dažādām valsts un pašvaldību iestādēm efektīvāk un ilgtspējīgāk veikt saimniecisko darbību aizsargājamajā dabas teritorijā.
* Lai precīzāk noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, sagatavoti aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Līdz šim to regulēja vispārīgie noteikumi par īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanu, taču, lai atvieglotu teritorijas uzraudzību un veicinātu īpaši aizsargājamu sugu un biotopu saglabāšanu, tapis jaunais noteikumu projekts. Tas teritoriju iedala vairākās funkcionālajās zonās ar katrā atšķirīgu atļauto izmantošanu.
Starp vispārīgajiem ierobežojumiem, kas ir spēkā visā aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā, liegts izmantot svešzemju sugas mežu atjaunošanai un ieaudzēšanai, pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem un brauktuvēm, un tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauju drīkst cirst dobumainus kokus un tādus kokus, kuru caurmērs ir lielāks par 60 centimetriem.
Īpaši ierobežojumi papildus noteikti stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonā. Tā, piemēram, ainavu apvidus teritorijā ir aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību, cirst kokus un krūmus elektrolīniju trasēs, kā arī kokus ārpus meža periodā no 15. marta līdz 31. jūlijam.
Ar noteikumu projektu var iepazīties DAP vietnē https://ej.uz/Adazi_AAA/.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” izveidots, lai rūpētos par militāro mācību rezultātā izveidojušos Latvijas apstākļiem retu biotopu – virsāju un vāji apaugušu smiltāju – aizsardzību. Šajā teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu – smilšu krupis, sila ķirzaka, dižā jāņeglīte, tumšzilā drudzene –, kā arī šeit mitinās vilki, lūši, rubeņi, stepes čipste, apodziņš.
* Pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” stājušies spēkā Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi “Lokālplānojums kā Ogres novada teritorijas plānojuma grozījumi aizsargājamās apbūves teritorijās Ogres pilsētas centrā un tām piegulošajām teritorijām. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.
* Rīga sadarbībā ar dāņu arhitektu un pilsētplānotāju Janu Gēlu veidos uz cilvēku orientētu pilsētvidi
Rīgas pašvaldība un arhitektūras profesors Jans Gēls un “Gehl Architects” birojs parakstījuši sadarbības memorandu, lai stiprinātu abu pušu sadarbību un koordinētu rīcību Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas plānošanas un īstenošanas veicināšanā.
24. augustā Rīgas domē notika informatīvs pasākums, kurā dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls sniedza plašāku ieskatu par to, kā citas pilsētas pasaulē, balstoties uz konkrētiem viņa pētījumiem un rekomendācijām, risina transporta un sastrēgumu problēmas, vienlaikus veidojot kvalitatīvu un uz cilvēku orientētu publisko ārtelpu.
Rīgas pašvaldība sākusi izstrādāt Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Satiksmes departamentu un SIA “Rīgas satiksme” izstrādās rīcības plānu, kas ietvers īstermiņa rīcības, kas realizējamas līdz 2025. gadam, vidējā termiņa rīcības (realizējamas līdz 2030. gadam) un ilgtermiņa rīcības (realizējamas līdz 2050. gadam), lai nodrošinātu cilvēku un komercdarbības vides mobilitāti, teritoriju sasniedzamību, objektu pieejamību un labāku dzīves kvalitāti. Rīcības programmas izstrādē kā eksperti piedalīsies “Gehl Architects” biroja pārstāvji.
* Valgas‒Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība
14. septembrī Valgas dzelzceļa stacijā notika Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra attīstības projekta sanāksme, kurā piedalījās Valkas novada domes, Valgas pagasta valdes pārstāvji un abu pašvaldību tūrisma informācijas centru darbinieki. Galvenās sanāksmē apspriestās tēmas bija būvprojekta izstrāde un Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra mārketinga aktivitātes.
Projekta “Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība” mērķis ir radīt kopīgu pārrobežu ārtelpu uz Igaunijas–Latvijas robežas dvīņu pilsētā Valgā–Valkā. Projektā paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi/nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa/Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu. Kopējās projekta izmaksas ir 3 529 411,76 eiro, no kurām 85% segs INTERREG Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma. Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra attīstības būvprojekta izstrāde ir gandrīz pabeigta, un abas pašvaldības plāno būvdarbus uzsākt 2019. gada pavasarī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021