Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 01:37
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
24. un 25. oktobrī Briselē (Beļģijā) notikušajā Eiropas Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas (COTER) sanāksmē apstiprināti vairāki Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi Kopīgo noteikumu regulā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.
Priekšlikumā par Kopīgo noteikumu regulu ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz septiņiem fondiem: Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu un Iekšējās drošības fondu.
Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā (RK) locekļa Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja Daiņa Turlā un vairāku citu valstu un politisko grupu politiķu no Apvienotās Karalistes, Igaunijas, Nīderlandes un Vācijas iesniegtajos grozījumos uzsvērta partnerības ar pašvaldībām nozīme partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, arī uzraudzības komiteju darbā. Katras dalībvalsts gatavotajam partnerības nolīgumam jābūt kā stratēģiskam dokumentam, ko Eiropas Komisija un dalībvalsts izmanto kā vadlīnijas sarunās par programmu izstrādi.
Tā kā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā plānots veidot ciešāku saikni ar Eiropas pusgada procesu, tad Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi paredz arī, ka Eiropas Komisija ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ja tie nepārprotami iekļauti valstu reformu programmās pēc sarunām ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Atgādinām, ka Eiropas pusgads ir daļa no ES ekonomikas pārvaldības sistēmas, kura laikā dalībvalstis savu budžeta un ekonomikas politiku pieskaņo tiem mērķiem, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Pusgadam ir skaidrs grafiks, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņem ES līmeņa norādes un pēc tam iesniedz savus politikas plānus (valsts reformu programmas un stabilitātes vai konverģences programmas), lai tās izvērtētu ES līmenī. Pēc šo plānu izvērtēšanas dalībvalstīm tiek doti individuāli ieteikumi (konkrētām valstīm adresēti ieteikumi), kas attiecas uz valsts budžeta un reformu politiku.
Latvijas delegācijai 23. oktobrī bija iespēja tikties arī ar Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Sanitu Pavļutu–Deslandes, lai pārrunātu aktualitātes sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Arī Pavļuta–Deslandes uzsvēra mijiedarbību starp nacionālo un Eiropas Savienības politiku. “Pašvaldībām svarīgi saprast: Briselē notiekošajās sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.‒2027. gadam runā par kritērijiem un nosacījumiem. Taču, kā un kam mēs tērēsim – tas ir valsts un Latvijas Nacionālā attīstības plāna jautājums. No vienas puses, mēs nevaram Latvijas investīcijas atraut no tā, kas notiek Briselē, šiem procesiem jābūt sazobē. No otras puses, tas, kas notiek Briselē, pilnībā nenosaka mūsu nacionālās intereses,” norādīja vēstniece.
Tikšanās laikā Latvijas delegācijas RK vadītāja vietnieks, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis aicināja visās diskusijās ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm aizstāvēt Latvijas pašvaldību intereses, neaizmirstot par to dažādību un teritoriālajām atšķirībām.
Diskusija ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam plānota Rīgā 1. novembrī LPS Domes sēdē, kur ārlietu, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri iepazīstinās ar Latvijas pozīciju par ES daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam regulu priekšlikumiem un aktualitātēm sarunās. VARAM arī lūgts informēt par to, kā nākamajā plānošanas periodā plānots sekmēt integrētu reģionālo attīstību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021