Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 07:16
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
Arī aizvadītajā gadā Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejā (RK) aktīvi darbojās, aizstāvot Latvijas pašvaldību intereses un viedokli un popularizējot Latvijas pašvaldību aktivitātes dažādās
sanāksmēs.
Latvijas delegācijas pārstāvji bija ar arī divu RK atzinumu autori. Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais sagatavojis atzinumu “Makroreģionālās stratēģijas, piemēram, stratēģija Donavas reģionam: sistēma starptautisku klasteru veicināšanai”, ko apstiprinās 2019. gada 26. jūnija RK plenārsesijā.
Kā norāda Dainis Turlais, “viena no nākamā daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam prioritātēm būs reģionālo atšķirību mazināšana. Šai prioritātei ir tieša sasaiste ar makroreģionālajām stratēģijām, kam ir ļoti liels potenciāls saprātīgā laika periodā izlīdzināt blakus esošo teritoriju iedzīvotāju dzīves līmeni, tādējādi sekmējot arī ES pamatlīgumā noteikto kohēziju.”
Savukārt 2018. gada septembrī tika apstiprināts Latvijas delegācijas RK vadītāja Andra Jaunsleiņa gatavotais atzinums “Austrumu partnerības un Eiropas Savienības valstu pašvaldību bilaterālās sadarbības loma Austrumu partnerības valstu pašvaldību ilgtspējīgas attīstības veicināšanā”.
“Mana sagatavotā atzinuma trīs galvenie secinājumi skar fiskālo decentralizāciju, ko es uzskatu par galveno prioritāti Austrumu partnerības valstīs. Runājot par administratīvi teritoriālajām reformām, domāju, ka administratīvo un teritoriālo reformu centienos jāatbalsta arī tās pašvaldības, kuras neapvienojas, jo pašvaldību apvienošanai ir ne tikai pozitīvi rezultāti, bet arī negatīvas sekas. Visbeidzot gribētu uzsvērt, ka pašvaldību bilaterālās sadarbības prioritārajām jomām jābūt saskaņotām ar to valdību reformu plāniem,” norādīja Andris Jaunsleinis.
Aizvadītajā gadā viena no nozīmīgākajām tēmām dažādās institūcijās un sanāksmēs gan Latvijā, gan Eiropā bija diskusijas par Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. LPS diskusijās pārstāv pašvaldību intereses Latvijas teritoriālās attīstības veicināšanas jomā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību sadarboties valsts un pašvaldību argumentācijas izvēlē sarunās ar Eiropas Komisiju un Eiropas Reģionu komitejā, lai Latvijas viedoklis izskanētu spēcīgāk. Tā, piemēram, 2018. gada 24.–25. oktobrī Briselē notikušajā RK Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas (COTER) sanāksmē tika apstiprināti vairāki Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi Kopīgo noteikumu regulā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. Savukārt 6.–7. decembrī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un priekšsēža vietnieki Andris Rāviņš un Gints Kukainis tikās ar Eiropas Komisijas un LR pastāvīgās pārstāvniecības ES pārstāvjiem Briselē. Tikšanās gaitā ar EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) pārstāvjiem, tai skaitā ģenerāldirektora vietnieku Normundu Popenu, diskutēja par Latvijas teritoriālo atšķirību mazināšanu, pašvaldību lomu attīstības veicināšanā, fondu plānošanu un ieguldīšanu reģionāli, par teritoriālajām investīcijām, saikni starp nākamo plānošanas periodu un gaidāmajām valstu specifiskajām rekomendācijām un pašvaldību lomu tajās.
Tiekoties ar Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) pārstāvjiem, tika diskutēts par Eiropas semestri un jauno Eiropas Sociālo fondu Plus, kā arī Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu.
Latvijas pašvaldību delegācijas tikšanās ar Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Sanitu Pavļutu–Deslandes, lai pārrunātu aktualitātes sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS priekšsēža vietnieki Andris Rāviņš un Gints Kukainis, EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens un EK DG REGIO par Igauniju, Latviju, Lietuvu un Somiju atbildīgās nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.
Latvijas pašvaldību un LPS aktivitātes informēšanā par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem izskanējušas arī vairākās RK sanāksmēs. Tā, piemēram, 2. aprīļa RK Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) sanāksmē Latvijas delegācijas locekle, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere iepazīstināja Eiropas pašvaldību politiķus un Eiropas Komisijas pārstāvjus ar novada un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi īstenotajām ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanas aktivitātēm. Tās īstenotas kopīgi ar Jaunpils bērniem un jauniešiem, tā aptverot dubultu mērķa grupu – bērnus un viņu vecākus.
“Mēs, pašvaldību pārstāvji, jau zinām, ka 65 procentus no 169 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu uzdevumiem nevarēs sasniegt bez pienācīgas pašvaldību iesaistes. Esot vistuvāk iedzīvotājiem, varam vislabāk iesaistīt ieinteresētās personas un virzīt vietējo attīstību,” uzsvēra Ligita Gintere.
Savukārt 7. maijā notikušajā RK konferencē “Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) vietējā līmenī: kā pilsētas un reģioni veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi” LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede ne tikai pastāstīja starptautiskajai auditorijai par LPS īstenotajām darbībām, ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem iepazīstinot Latvijas pašvaldību pārstāvjus, bet arī dalījās ar priekšnosacījumiem turpmākai sekmīgai ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanai: “Ļoti svarīgi ir izvēlēties atbilstošus indikatorus ilgtspējīgas attīstības mērķu mērīšanai. Mērot “pareizās lietas”, mēs varam saprast, vai virzāmies “pareizi”,” atklāja Mudīte Priede.
EIROPAS PADOMES (EP) VIETĒJO UN REĢIONĀLO PAŠVALDĪBU KONGRESS
Latvijas pašvaldību delegācija šajā periodā aktīvi turpināja savu darbu arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un piedalījās divās kongresa plenārsesijās.
2018. gada 5.–8. novembrī notika kongresa 35. plenārsesija, kurā Latvijas pašvaldību delegācijā piedalījās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka un Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Plenārsesijas tēma bija vietējo un reģionālo vēlēto pārstāvju integritāte un ētiska rīcība. Jāpiemin arī, ka šī plenārsēde norisinājās Eiropas Pašvaldību hartas 30 gadu jubilejas zīmē.
Kongresa plenārsēdē vislielākās debates izvērsās jautājumā par kongresa hartas pārskatīšanu. Viens no ierosinājumiem, kas skar arī Latvijas pārstāvību kongresā, ir par delegātu skaita samazināšanu vai delegātu proporcijas maiņu finansiālās situācijas pasliktināšanās dēļ, kas ir negodīgi pret iedzīvotāju skaita ziņā mazajām valstīm. Latvijas delegācijas vārdā, kā arī vienojoties par kopīgu viedokli ar citām iedzīvotāju skaita ziņā mazajām EP valstīm, Latvijas delegācijas pārstāvis Harijs Rokpelnis debatēs pauda: “Ir saprotamas bažas par draudošo finanšu krīzi kongresā, taču mēs stingri iestāsimies pret delegātu proporcijas maiņu, kas apdraudētu mazo valstu samērīgu pārstāvību kongresā, kā arī liktu apšaubīt kongresa lielākās vērtības – demokrātijas “sarga” – pozīcijas. Šāds solis neatrisinās budžeta jautājumu. Vajag vismaz trīs delegātus, lai valsts delegācija varētu pienācīgi būt pārstāvēta gan divās kongresa palātās, gan trīs komitejās.” Par kongresa hartu diskutēs arī nākamajās kongresa plenārsesijās. Līdz tam Latvijas pašvaldību delegācijas pārstāvji sekos līdzi izmaiņām dokumentu projektos.
Šāgada aprīļa sākumā Strasbūrā norisinājās kongresa 36. plenārsesija, kuras tēma šoreiz bija – pilsētu mēri demokrātijas sardzē. Plenārsesijā Latvijas pašvaldību delegāciju pārstāvēja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka un Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Plenārsesijā vairākkārt tika uzsvērta nozīmīgā pašvaldību vadītāju loma demokrātijas principu nostiprināšanā un iedzīvināšanā sabiedrībā un valstī. Tika minēts, ka pašvaldības ir kā viens no pīlāriem, uz kura balstās valstu pamatlikums. Pašvaldības ir kā labi palīgi valstij stabilitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotājiem tuvākie ievēlētie pārstāvji, kuriem nereti tas ir izaicinājums saturēt kopā sabiedrību. Pašvaldības administrācijas komandai ir jābūt spējīgai tikt galā ar iedzīvotāju problēmām, svarīgi ir konsultēties ar saviem iedzīvotājiem dažādu risinājumu meklēšanā. Šajā kongresa plenārsesijā izskanējusī informācija šobrīd ļoti cieši sasaucas ar aktuālo administratīvi teritoriālās reformas jautājumu. Jāpiemin, ka līdzīgi kā pagājušajā plenārsesijā, arī šajā plaši tika diskutēts par kongresa budžetu un resursiem 2020.–2021. gadam, jo šobrīd EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir nonācis finanšu grūtībās. Latvijas pašvaldību delegācijas pārstāvji EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā turpinās sekot līdzi Latvijas pašvaldībām aktuāliem jautājumiem.
Šeit https://www.lps.lv/lv/starptautiska-sadarbiba/ep-vietejo-un-regionalo-pasvaldibu-kongress/ atrodama informācija, kas ir Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress.
EIROPAS VIETĒJO PAŠVALDĪBU UN REĢIONU PADOME (CEMR)
Latvijas Pašvaldību savienība jau divas desmitgades darbojas Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padomē (CEMR) – lielākajā pašvaldību asociācijas vienojošā organizācijā, kuras mērķis ir pārstāvēt pašvaldību intereses gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. CEMR veido 60 biedru asociācijas, aptverot 41 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, un 28 Eiropas Savienības dalībvalstis, kopumā pārstāvot ap 130 000 vietējās un reģionālās pašvaldības. CEMR ir Pasaules Pilsētu un vietējo pašvaldību apvienības (UCLG) Eiropas nodaļa, un ar UCLG starpniecību iespējams pārstāvēt Eiropas pašvaldību intereses starptautiski.
LPS īstenotās aktivitātes ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizēšanā novērtētas starptautiski arī ar CEMR starpniecību. Tā, piemēram, 2018. gada 26. septembrī Briselē (Beļģijā) Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) retrītā Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretārei Mudītei Priedei bija gods vadīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem veltītu darba grupu un dalīties Latvijas pašvaldību pieredzē par šo mērķu īstenošanu. Savukārt 6. un 7. novembrī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un ģenerālsekretāre Mudīte Priede piedalījās UCLG Valdes un Domes sēdēs Madridē, kur politiķiem un sabiedriskajām organizācijām bija iespēja diskutēt un saskaņot savu rīcību, lai kopīgi sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030. gadam.
Tāpat 2019. gada 25. martā Briselē notikušajā CEMR Ģenerālsekretāru un direktoru sanāksmē LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede pauda viedokli par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ar to saistītajām darbībām, ko no Latvijas pašvaldību perspektīvas būtiski iekļaut nākamajā CEMR daudzgadu darba programmā. “Šogad veiksmīgi iesākto informēšanu turpināsim, jūnijā rīkojot diskusiju par dzimumu līdztiesību, savukārt septembrī apskatot citu valstu pieredzi Ilgtspējīgas attīstības mērķu aktualizēšanā savās pašvaldībās,” atklāja Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre.
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi bijuši arī centrālais diskusiju temats CEMR Politikas komitejā, kur Latvijas delegāciju pārstāv LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš, kā arī LPS Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Ligita Gintere. 2018. gada 10.–11. decembrī Ludvigsburgā (Vācijā) notikušajā CEMR Politikas komitejā politiķi diskutēja par Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasaisti ar plānošanas dokumentiem, īpašu uzmanību pievēršot klimata jautājumiem.
Veiksmīga bijusi arī LPS iesaistīšanās CEMR iniciētajā attīstības sadarbības projektā “Platforma”, gan rodot jaunas iespējas Latvijas pašvaldībām plašāk iesaistīties attīstības sadarbības aktivitātēs attīstības valstīs, gan arī īstenot attīstības izglītības aktivitātes Latvijas pašvaldībās par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
PROJEKTI UN PASĀKUMI
LPS turpina darboties Eiropas platformā vietējo un reģionālo pašvaldību attīstībai (PLATFORMA), kopā ar pašvaldībām organizējot pasākumus Latvijā par attīstības sadarbības un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu tēmu un piedaloties starptautiskās konferencēs ierosmes gūšanai un pieredzes apmaiņai. 2018. gada 10. oktobrī Briselē Latvijas pašvaldību un LPS pārstāvji piedalījās PLATFORMA desmitgadei veltītajā konferencē “Attīstības sadarbības 10 gadi”.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa konferences plenārsēdē.
Vienā no konferences darba grupām dalībniekus uzrunāja arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, pastāstot par Bauskas sadarbību ar Sorokas pašvaldību Moldovā un Hašuri pašvaldību Gruzijā: “Veiksmīgai attīstībai vajadzīga plašāka perspektīva, un pašvaldībām jāstrādā ārpus savām robežām, jāveido sadarbība ārzemēs. Nepieciešams atvērt durvis sadarbībai ar citām valstīm, lai mācītos un nodotu savu pieredzi. Mēs saprotam, ka pašvaldības attīstība ir divvirzienu process, kas balstās zināšanās un labajā praksē, kā arī zināšanu ieguvē un apmācībās.”
Latvijas pašvaldībās no 12. līdz 18. novembrim līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs, norisinājās Eiropas Vietējās solidaritātes dienas (EVSD). Ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu Latvijā tās īstenoja LPS sadarbībā ar Bauskas, Engures, Līvānu, Pārgaujas un Skrundas novadu.
Kopā ar sadraudzības pašvaldību viesiem no Gruzijas, Moldovas un Ukrainas kopīgi tika organizētas dažādas aktivitātes par attīstības sadarbības, izglītības un Austrumu partnerības tematiku – īstenotas aizraujošas meistarklases, semināri, darbnīcas un zīmējumu konkursi. EVSD mērķis ir stiprināt Eiropas demokrātiskās vērtības – dažādību un solidaritāti, atbalstot Eiropas pašvaldības kā aktīva pilsoniskuma vietējo virzītājspēku, stiprinot sadarbību un veicinot informācijas apmaiņu starp pašvaldībām Eiropā un pasaulē.
Vairāk nekā 350 dalībnieku no Latvijas un Baltkrievijas 29. novembrī Vitebskā piedalījās nozīmīgākajā Latvijas simtgades pasākumā “Latvijas novadu dienas Vitebskā”, kas tika organizēts ar mērķi veicināt un padziļināt Latvijas Republikas sadarbību ar Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabalu, tajā skaitā starp pašvaldībām, uzņēmējdarbības, tūrisma un izglītības jomā, veicinot kopējo ekonomisko sadarbību. Vitebskas apgabals robežojas ar Latvijas Republiku, iekļaujot divus robežpārejas punktus. Tieši ģeogrāfiskais tuvums rada pozitīvu iespēju sadarbības attīstībai un veicināšanai starp Latviju un Baltkrieviju. Šābrīža attiecības starp Latviju un Baltkrieviju kļūst spēcīgākas, par ko liecina gan ekonomiskie rādītāji, gan Latvijas un Baltkrievijas augstāko amatpersonu vizītes, kas norisinājās 2018. gadā.
Būtiski šā pasākuma norisei bija tas, ka plaši pārstāvēta tika ne tikai uzņēmējdarbības joma, bet tajā piedalījās arī ievērojams skaits pašvaldību. Lai stiprinātu abu valstu savstarpējo sadarbību, Vitebskā tika parakstīti astoņi sadarbības līgumi. Sadarbības līgumu noslēdza Vitebskas apgabala Šarkovščinas rajons un Aizkraukles novads Latvijā; vienošanos par sadarbību parakstīja Vitebskas apgabala Verhņedvinskas rajons un Dagdas novads; vienošanos par nodomu sadarboties parakstīja Vitebskas apgabala Gorodoka rajons un Amatas novads; sadarbības līgumu noslēdza Vitebskas apgabala Glubokoje rajons un Inčukalna novads; vienošanos par sadarbību tūrismā parakstīja Vitebskas apgabala izpildkomitejas Sporta un tūrisma pārvalde un Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas birojs; starptautiskās sadarbības līgumu parakstīja Vitebskas apgabala Uzņēmēju savienības izpilddirekcija un Daugavpils uzņēmēju un biznesmeņu klubs “Anchor”; vienošanos par savstarpēju sadarbību parakstīja Vitebskas apgabala mārketinga centrs un Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrība; starptautiskās sadarbības līgumu parakstīja Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitāte un Daugavpils Universitāte. Latvijas novadu dienās pašvaldību pārstāvji pārrunāja reģionālo sadarbību, dalībnieki apsprieda sadarbības perspektīvas tādās jomās kā celtniecība, enerģētika, rūpniecība, transports un loģistika, kokapstrāde, telekomunikācijas, tekstilrūpniecība, vieglā un pārtikas rūpniecība, kā arī ķīmiskā rūpniecība.
Ar kupli apmeklētiem diviem apmācību semināriem pašvaldību speciālistiem Rīgā un Jūrmalā un noslēguma konferenci Vīnē noslēdzās projekta “Vietējo pašvaldību sagatavošana jaunajam datu aizsardzības tiesiskajam regulējumam” īstenošana. Projekts tika izstrādāts, lai veicinātu vienmērīgu un saskaņotu Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanu Eiropas līmenī.
Projekta partneri ir izstrādājuši metodiku un mācību materiālus, ko izmanto vairākiem mācību pasākumiem, kas notiek visās partnervalstīs: Latvijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Grieķijā un Austrijā, un e–mācību platformas izstrādei. Galvenais mērķis ir uzlabot to datu aizsardzības speciālistu zināšanas un kompetenci, kuri strādā vietējās pašvaldībās un ikdienā saskaras ar personas datu aizsardzības jautājumiem. Projekts “ProLegis” tika īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansiālu atbalstu.
Arī projektam “Integrēta Baltijas jūras vēju elektroenerģijas tīkla attīstība (Baltic InteGrid)” šis ir noslēguma gads. 26. un 27. februārī Berlīnē norisinājās projekta noslēguma konference, kurā projekta partneri no Vācijas, Polijas, Baltijas valstīm, Somijas un Zviedrijas izvērtēja sasniegtos rezultātus, kā arī turpmākos soļus, lai projekta panākumi varētu turpināties arī pēc noslēguma. Projekta gaitā tika sagatavoti vairāki plaši dokumenti, tajā skaitā rekomendācijas, kuru mērķis ir Baltijas jūras vēja enerģijas attīstība un kopēja Baltijas jūras tīkla koncepcijas izveide. Notikuši vairāki tematiskās darba grupas semināri par jūras telpisko plānošanu. Latvijā noritēja divi pasākumi: reģionālais seminārs “Jūras vēja enerģijas infrastruktūra: iespējas un izaicinājumi Latvijā” un starptautiskā konference “Ceļā uz vienotu elektroenerģijas tīklu: jūras vēja enerģija un starpsavienojumi Baltijas jūras reģionā”. Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgas vietējās elektroenerģijas ražošanu, turpmāku elektroenerģijas tirgu integrāciju un piegādes drošību Baltijas jūras reģionā, optimizējot jūras vēju enerģijas potenciālu un efektivitāti. Projekts tika īstenots ar ERAF finansiālu atbalstu INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā.
Projekta noslēguma konferencē piedalījās (no kreisās) Rundāles novada domes priekšsēdētājs, LPS Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis, LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs, Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Elita Kresse un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.
Turpinās EuropAid projekta “Tīklu veidošana efektivitātei un attīstībai” (2018–2021) īstenošana. Projekta mērķis ir veicināt labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī Gruzijā. Projekta partneri – Gruzijas Pašvaldību asociācija (NALAG), Gruzijas pētniecības centrs PMC un Latvijas Pašvaldību savienība.
Latvijas eksperti pirmajā projekta gadā piedalījās vairākos semināros, iepazīstinot Gruzijas pašvaldību pārstāvjus ar vietējo un reģionālo attīstību ES un Latvijā, pašvaldību struktūru un funkcijām Latvijā, ES lauku teritoriju attīstības politiku, sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kā arī ar LPS pieredzi, veidojot tematiskos pašvaldību sadarbības tīklus Norvēģijas Finanšu instrumenta projektā.
2018. gadā īstenots projekts “Pašvaldību attīstība un labas pārvaldības veicināšana Kirgizstānā” ar Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu, kas deva iespēju attīstīt sadarbību ar saņēmējvalsts – Kirgizstānas – partneriem, kā arī starp abu valstu pašvaldībām, nododot savu pieredzi un zināšanas, kas gūtas Latvijas attīstības un reformu procesā. Pievienotā vērtība tāda, ka projektu kopīgi īstenoja vairāki “spēlētāji” – valsts pārvaldes iestādes un vietējās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un eksperti. Projekts nodrošināja Kirgizstānas Pašvaldību savienībai, Kirgizstānas pašvaldībām un politiķiem atbilstošas mācību iespējas saskaņā ar partnervalsts pieprasījumu. Mācību tēmas tika izvēlētas, pamatojoties uz konsultācijām ar partnervalsti un pielāgojoties Kirgizstānas nacionālajām stratēģijām, kā arī ņemot vērā esošās donoru aktivitātes valstī. Izmantojot Latvijas pieredzi, tiek sekmēta pārvaldības reformu īstenošana Kirgizstānā un veidots konstruktīvs dialogs ar likumdevēja institūcijām.
Būtisks ieguvums ir ciešāku sadarbības saišu veidošanās starp abu valstu pašvaldībām. Projekts stiprinājis Kirgizstānas publiskās pārvaldes spējas un kapacitāti un veicinājis Kirgizstānas Pašvaldību savienības attīstību, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un nododot Latvijas Pašvaldību savienības pozitīvo pieredzi un zināšanas. Projekta ilgtspēju nodrošinās triju Latvijas un Kirgizstānas pašvaldību parakstītie protokoli par sadarbību, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Kirgizstānas Pašvaldību savienības noslēgtais sadarbības līgums.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021