Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 01:20
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Laiks kopš aizvadītā kongresa ir bijis tikpat rosīgs kā iepriekšējais. Notikušas Saeimas vēlēšanas, kas ieviesušas korekcijas arī Pašvaldību savienības juridisko padomnieku darbā. LPS padomniekiem juridiskajos jautājumos nācies skaidrot dažādus ar pašvaldībām saistītus jautājumus ne tikai pašām pašvaldībām, bet arī jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem, tajā skaitā demokrātijas principus un to, ka pašvaldība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Šo skaidrojumu sniegšana ir jo būtiskāka šābrīža notikumos, kad tik daudz tiek runāts par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu.
Pašvaldībām ir svarīga ne tikai administratīvi teritoriālā reforma, bet arī daudz citu jautājumu. Tā, piemēram, šāgada 28. martā Saeimā tika pieņemti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz likumā nostiprināt konkurences neitralitātes principu un atgādināt publiskajām personām, tajā skaitā pašvaldībām, par to, ka savā darbībā ir jāievēro konkurences neitralitātes princips. Tas nozīmē: ja pašvaldība ir iesaistījusies uzņēmējdarbībā, tā rīkojas atbilstīgi tirgus principiem, nediskriminē citus tirgus dalībniekus un nerada priekšrocības savām kapitālsabiedrībām. Konkrētie grozījumi paredz, ka publisku personu gadījumā Konkurences padome vispirms veiks pārrunas un tikai tad, ja pārrunu rezultātā domstarpības nevarēs atrisināt, Konkurences padome varēs uzlikt saistošu pienākumu un sodīt. Būtiski uzsvērt, ka šo grozījumu kontekstā ir panākta vienošanās, ka Konkurences padomes lēmumi un saistošie pienākumi nevar būt tādi, kas kavēs pašvaldību autonomo funkciju īstenošanu.
Šo grozījumu kontekstā plānots sagatavot Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijas, un par tām tiks arī rīkotas videokonferences.
Sākot ar 2018. gada 25. maiju, bija jāsāk piemērot Vispārējo datu aizsardzības regulu. Ņemot vērā, ka šī regula mainīja fiziskas personas datu aizsardzības noteikumus, tad no tās izrietēja arī nepieciešamība mainīt un uzlabot fiziskas personas datu apstrādes un aizsardzības procesus arī pašvaldībās. Lai palīdzētu pašvaldībām šajā procesā, LPS iesaistījās “ProLegis” projektā, kas tika īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” atbalstu.
“ProLegis” aktivitātes bija vērstas uz vietējo pašvaldību administrāciju darbiniekiem, kuri turpmāk pildīs datu aizsardzības speciālista funkcijas. Projekta gaitā viņi tika informēti par jaunumiem saistībā ar jauno ES personas datu aizsardzības tiesisko regulējumu. LPS padomnieki Guntars Krasovskis un Kristīne Kinča īstenoja vairākus semināru ciklus šajā jautājumā.
Būtiski pieminēt, ka 2018. gadā aizsākās diskusija par mēnešalgas noteikšanu pašvaldību deputātiem, kuri neieņem algotus amatus domē. Diskusijas par šo jautājumu, īpaši par to, kāda kārtība jāpiemēro mēnešalgas noteikšanā, norisinājās gan ar Valsts kontroli, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, gan Valsts kanceleju. Šī diskusija turpinās joprojām. Par šo jautājumu ir arī vairākas tiesvedības, kur viena jau noslēgusies ar nepārsūdzamu lēmumu, bet otrajā lietā vēl gaidāms apgabaltiesas spriedums. Risinot šos jautājumus, Valsts kancelejā tiek strādāts pie būtiskiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, LPS ir rosinājusi pārskatīt mēnešalgas noteikšanu pašvaldību deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē.
Pagājušogad LPS ierosināja Saeimai Zemes pārvaldības likumā noteikt regulējumu, lai atrisinātu gan zemes reformas laikā, gan saistībā ar intensīvu nekustamo īpašumu attīstīšanu radušās piekļuves problēmas. Zemes pārvaldības likumā, lai atrisinātu piekļuves problēmas un arī ceļu uzturēšanas un apsaimniekošanas problēmas, ir paredzētas tiesības pašvaldībai noteikt koplietošanas ceļa statusu vai pašvaldības nozīmes ceļa statusu.
Par iestrādēm turpmākajam
* Tiek turpināts darbs pie vairākiem 13. Saeimas pārņemtajiem likumprojektiem, tajā skaitā grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, lai paredzētu iespēju nodot nekustamos īpašumus no vienas publiskas personas citai, lai izbeigtu dalīto īpašumu vai kopīpašumu, neparedzot obligātu nepieciešamību nodot konkrētas funkcijas īstenošanai.
* Joprojām darba kārtībā ir likumprojekts par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kas saistīts ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu un iespēju atsevišķus jautājumus izskatīt slēgtā domes sēdē. Tā kā šim likumprojektam iesniegts diezgan daudz priekšlikumu, paredzams, ka par to būs asas diskusijas.
* Ne mazāk svarīgi ir arī grozījumi Valsts kontroles likumā par Valsts kontroles tiesību paplašināšanu, arī attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par zaudējumu piedzīšanu, kā arī grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Kristīne Kinča, LPS padomniece juridiskajos jautājumos
***
Gatavojot šo informāciju, ieskatījos, kas ticis rakstīts pirms gada. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka jautājumu par atalgojuma publiskošanu (ar vārdu, uzvārdu un termiņu mājaslapā – astoņi gadi), ko Saeima bija atbalstījusi budžeta paketē, turklāt vēl Saeimas deputātam Intam Dālderim iesniedzot otrreiz gandrīz tāda paša satura projektu, kādu Valsts prezidents bija atgriezis otrreizējai caurlūkošanai, nu spriedusi Satversmes tiesa.
Kā zināms, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru attiecīgā norma tiek atcelta. Uz lielu daļu no Satversmes tiesas spriedumā norādītajiem argumentiem, kādēļ šādu normu nevar pieņemt, tika vērsta uzmanība (tajā skaitā no LPS) šā projekta tapšanas gaitā Saeimā. Turklāt, kā secināms no līdzšinējās prakses (kaut vai ar grozījumiem Valsts kontroles likumā par Valsts kontroles funkciju paplašināšanu u.c.), attiecīgo Saeimas komisiju izdodas pārliecināt ar pamatotiem argumentiem, bet Saeimas sēdē jau lielajā balsojumā nereti viss diemžēl izmainās. Tā bija arī šajā gadījumā, jo Saeimas Budžeta un finanšu komisija neatbalstīja šo deputāta I. Dāldera priekšlikumu.
Kā ļoti vērtīgi turpmākajam darbam atzīmējami Satversmes tiesas spriedumā esošie secinājumi par to, ka šis regulējums neatbilst Saeimas Kārtības ruļļa 87.1 pantā norādītajiem kritērijiem un nav attiecināms uz valsts finansiālo darbību konkrētā saimnieciskajā gadā, līdz ar to nevarēja tikt ietverts likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” projektu pavadošo likumprojektu paketē ietilpstošajā likumprojektā, un Saeimai bija pienākums to tajā neiekļaut. Minētais secinājums par budžeta paketes izvērtējuma nepieciešamību gan ir jau izskanējis arī agrāk dažos Satversmes tiesas spriedumos, tomēr šis spriedums ir spilgts piemērs, ka budžeta pakete nedrīkst būt ātrais ceļš nedz deputāta, nedz ministrijas likumprojektam.
Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu atkal aktualizējies jautājums, kādu informāciju par valsts amatpersonu un darbinieku (vai varbūt tikai valsts amatpersonu) atalgojumu tad būtu samērīgi publiskot. Ievaddiskusijā, kas par šo jau notika Valsts kancelejā, esam pauduši līdzšinējo viedokli, ka noteikti nav svarīgs konkrētās personas vārds un uzvārds. Tāpat arī ņemams vērā, ka informācija par valsts amatpersonu atalgojumu jau ir pieejama, piemēram, valsts amatpersonu deklarācijās.
Virkne pašvaldību priekšlikumu bija iesniegti un daudz diskusiju notika par Diasporas likuma normām, kur aktīvi piedalījāmies kopā ar kolēģi no LPS Ārējo sakaru nodaļas. Likums (jo sevišķi tā beigu posmā) tika pieņemts samērā lielā steigā. Jācer, ka tas dos praktisku pienesumu (jo jautājums ir ļoti aktuāls) un nebūs smukam ķeksītim par normatīvo aktu, kas bija jāpieņem līdz Saeimas vēlēšanām.
Iestrādes turpmākajam
Ņemot vērā to, ka darbu uzsāka jauna Saeima, kam daudz laika prasīja izvērtējums, kurus no likumprojektiem pārņemt izskatīšanai, vairāki pašvaldībām nozīmīgi likumprojekti vēl gaida savu kārtu pieņemšanai.
To skaitā ir ļoti svarīgs likumprojekts – par ziedojumu vienkāršošanas kārtību likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot jomas, uz kurām neattiektos ziedojuma definīcija. Labā ziņa, ka izdevies vienoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem par visnotaļ vienotu redzējumu un arī KNAB iesniedzis priekšlikumu otrajam lasījumam par ziedojumu pieņemšanas kārtības vienkāršošanu (KNAB un pašvaldību iesniegtajos priekšlikumos atšķiras tikai ziedojumu kopsumma gadā). Šī labā ziņa gan neattiecas uz divu gadu termiņa iespējamām izmaiņām, kur KNAB ietur nemainīgi noraidošu nostāju. Tomēr priekšlikums no LPS ir iesniegts arī par šo, ņemot vērā tā aktualitāti.
2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL), kas aizstās 1984. gadā pieņemto Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tomēr, kā zināms, vēl norit arī dekodifikācijas process, konkrētos administratīvos sodus un to sankcijas ietverot attiecīgo nozaru likumos.
Šobrīd notiek daudz diskusiju ar praktiķiem – pašvaldību administratīvo komisiju, pašvaldību policiju un citiem pārstāvjiem par kompetences dalījumu nozaru likumos un pašvaldību administratīvo komisiju kompetences apjomu kopumā (par ko nosūtīta arī vēstule visām pašvaldībām). Galvenā problēma, ko rada pašreizējā AAL 125. panta redakcija, ir tā, ka administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanas izskatīšanai stadijā vienlaikus iekļautas dažādas darbības, ko nav iespējams veikt visām AAL iekļautajām amatpersonām. Sarežģījumus tas rada gadījumos, kad atsevišķos nozaru likumos jāietver dalītā amatpersonu kompetence. Nozaru likumprojektu izstrādes procesā ir nonākts pie secinājuma, ka AAL 125. panta redakcijas dēļ nav iespējams veikt tādu kompetenču sadalījumu, kas neierobežotu kādu no amatpersonām to darbībā vai neradītu dažādas interpretācijas, veicot administratīvā pārkāpuma procesu. Esam nosūtījuši vēstuli Tieslietu ministrijai (kopija – Saeimas Juridiskajai komisijai), norādot uz iepriekšminēto un aicinot veikt grozījumus
AAL.
Pašvaldību administratīvo komisiju regulējumu paredzēts iekļaut Pašvaldību likumā. Tas netika ietverts AAL juridiskās tehnikas apsvērumu dēļ.
No iepriekšējās Saeimas tiks turpināta arī Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu tālāka virzība saistībā ar ierobežojumiem deklarēties nedzīvojamās telpās, kur arī iesniegti LPS priekšlikumi. Daudz diskusiju bijis arī par papildu adreses jēdziena tiesisko tvērumu.
Vineta Reitere, LPS padomniece juridiskajos jautājumos
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021