LPS ikgadējās sarunas ar Labklājības ministriju

LPS un Labklājības ministrijas (LM) ikgadējās sarunas notika 15. maijā, un tās vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Sarunās piedalījās arī tiesībsargs Juris Jansons.

Atklājot sarunas, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra: “Gadskārtējās sarunās svarīgi rast kopīgus risinājumus visos jautājumos, taču, ja kādā tēmā ir domstarpības, tad jāsastāda plāns, kā pakāpeniski šo jautājumu risināt kā pašvaldību, tā arī valsts pusē.” Tika apspriests plašs jautājumu loks – garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis un aktualitātes minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plānā; bāriņtiesu un sociālo dienestu sadarbība bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā; naudas summas apmērs personiskiem izdevumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri; asistenta pakalpojuma pilnveidošana pašvaldībās un deinstitucionalizācijas (DI) plānu īstenošanai nepieciešamā finansējuma palielināšanas iespējas.

Jautājumā par GMI līmeni puses vienojās 2020. gadā to noteikt 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro).

Sarunās konceptuāli tika atbalstīts arī Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021. gadā, kas paredz paaugstināt trūcīgas personas ienākumu līmeni un GMI pabalstu, noteikt vienotu maznodrošinātas personas ienākumu līmeni valsts sniegtajam atbalstam un pilnveidot mājokļa atbalstu. Ņemot vērā, ka šiem pasākumiem ir daudz plašāka finansiāla ietekme nekā tikai finansējums GMI un dzīvokļa pabalstam, puses vienojās, ka priekšnosacījums pašvaldību darbībām no 2021. gada ir valsts finansēto darbību īstenošana 2020. gadā.

Jautājumā par bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējo sadarbību LM informēja par plānoto rīcību ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei. LPS pauda, ka ir jāpārskata normatīvie akti un starpinstitucionālajās sadarbības grupās jāiekļauj arī ārstniecības personas, kā arī jāizstrādā vadlīnijas, lai bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības un interees nodrošinātu operatīvi, iezīmējot katras iesaistītās puses kompetenci, atbildību un pienākumus. Bāriņtiesu darbinieku asociācijas Valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere uzsvēra, ka gan bāriņtiesu darbiniekiem, gan asociācijai ir svarīgi saņemt atgriezenisko saiti no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas par veiktajām pārbaudēm un tajās konstatētajām nepilnībām, lai asociācija varētu sniegt metodisku atbalstu saviem biedriem.

Par naudas apmēru personiskiem izdevumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, puses vienojās virzīt grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot, ka likuma norma par sociālās aprūpes centru klientiem izmaksājamās summas palielinājumu no 10% uz 15% stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Apspriežot asistenta pakalpojuma pilnveidošanu pašvaldībā, LPS un LM vienojās atbalstīt ministrijas izstrādātās anketas ieviešanu, lai varētu novērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību un noteikt atbalsta intensitāti, un iekļaut pakalpojuma risinājumus LM konceptuālajā ziņojumā par nepieciešamajiem pilnveidojumiem invaliditātes sistēmā, jautājumu par valsts budžeta papildu finansējumu skatot vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gaitā.

Par DI plānu īstenošanai nepieciešamā finansējuma palielināšanas iespējām puses vienojās, ka LM virzīs papildu finanšu pieprasījumu 9.3.1.1. pasākuma izmaksu pieauguma segšanai pilnā apmērā un finanšu pieejamības gadījumā LM to piešķirs kompensējošā veidā, kā arī LM virzīs darbības programmas grozījumus par 9.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītājiem.

Vairāk lasiet šeit. Tur pieejamas arī sarunās sniegtās prezentācijas.