Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 13:52
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
18. jūnijā Aizupes pamatskolā Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Tušķos norisinājās pašvaldības sadarbības tīklu “Vides aizsardzība” un “Reģionālā attīstība un sadarbība” seminārs Latvijas pašvaldībām par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošanu. Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Eiropas Komisijas LIFE programmas projektā “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore).
Latvija ir ar purviem, līdz ar to arī kūdras resursiem bagāta valsts. Kūdra no atmosfēras uzņem oglekļa dioksīdu, kas ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), tādēļ tā darbojas kā milzīga oglekļa krātuve. Nosusinot purvus, lai iegūtu kūdru vai izmantotu tos lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pieaug oglekļa dioksīda emisijas, un tās veicina klimata pārmaiņas. Diemžēl Latvijā ir ne mazums vietu, kur savulaik pārtraukta vai pabeigta kūdras ieguve, bet nav veikta rekultivācija un nav arī spēkā esošas zemes dzīļu izmantošanas licences. Šādas degradētas teritorijas rada SEG emisijas, tādējādi ietekmējot klimatu, nenodrošina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos un nesniedz arī potenciālos ekonomiskos ieguvumus. Cik šādu teritoriju un kur Latvijā ir, kā tās ietekmē klimatu un kā tās nākotnē labāk apsaimniekot – par to pašvaldību sadarbības tīklu semināra dalībniekiem stāstīja LIFE REstore projekta pārstāvji Ieva Saleniece, Juris Pētersons, Ieva Bukovska, Andis Lazdiņš, Ingrīda Krīgere un Anda Zālmane.
Projekta laikā veikta Latvijas degradēto kūdrāju inventarizācija, jo līdz šim dati par šādām teritorijām nav bijuši apkopoti. Inventarizācijas rezultātā konstatēts, ka kopumā Latvijā ir 50 179 ha kūdras izstrādes ietekmētu teritoriju, no kurām 15 008 ha platībā notiek kūdras ieguve, 17 161 ha platībā notiek rekultivācija, bet 18 010 ha ir vēsturiski vairāk vai mazāk izstrādāti, taču nerekultivēti kūdras ieguves lauki, kuri rada SEG emisijas un par kuru jēgpilnu apsaimniekošanu jādomā. Degradēto kūdrāju inventarizācijas datubāze pieejama šeit https://karte.ozols.gov.lv/arcgis/apps/MapSeries/index.html?appid=b58d9f1a7c0c473eb07f36a1a5505fcf, savukārt dati excel formātā pieejami un lejupielādējami šeit https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/degradeto_purvu_teritoriju_inventarizacija_un_datu_bazes_izveide/ .
Degradēto kūdrāju apsaimniekošanai projekta gaitā izstrādāti astoņi scenāriji: renaturalizācija; apmežošana; lielogu dzērveņu audzēšana; lielogu krūmmelleņu audzēšana; ūdenskrātuvju izveide; aramzemju ierīkošana laukkopības kultūru audzēšanai; ilggadīgo zālāju ierīkošana; paludikultūru audzēšana.
Lai saprastu, kas kurā vietā ir piemērotāks, un atbilstoši plānotu darbus un resursus, projekta gaitā izstrādāts degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis – lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmākai izmantošanai, ar kura palīdzību novērtēt SEG emisiju samazinājumu, ekosistēmu pakalpojumu ieguvumu un ekonomisko atdevi. Optimizācijas modeļa rīks pieejams šeit https://restore.daba.gov.lv/public/lat/optimizacijas_modelis1/ .
Vairāk skatiet šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4837-apvienota-pasvaldibu-sadarbibas-tiklu-vides-aizsardziba-un-regionala-attistiba-un-sadarbiba-sanaksme . Pasākumā sniegtās prezentācijas atradīsit šeit https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/informesanas_un_izglitosanas_pasakumi/ .
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021