Latvijas zinātnieki Dr. oec. Andris Miglavs, Dr. phys., Dr. oec. Māris Pūķis un Dr. geogr. Pēteris Šķiņķis izstrādājuši alternatīvu piedāvājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sabiedrības apspriešanai nodotajai administratīvi teritoriālajai reformai. Jaunais piedāvājums paredz kompleksu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, tajā skaitā ieteikts izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām un mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu.
Zinātnieki aicina Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kas sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām – pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas. Tas nepieciešams, lai radītu efektīvu, tolerantu, mainīgiem apstākļiem piemēroties spējīgu, līdzatbildīgu valsts teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu, kas mazinātu nevienlīdzību Latvijas reģionos un sekmētu sabiedrības labklājības izaugsmi.
“Katrai reformai jābūt vērstai uz visas valsts attīstību, nevis vienkārši robežu grozīšanu. Tāpat jābūt reģionālajam skatījumam uz valsts attīstību; tas neizslēdz iespēju apvienoties tām pašvaldībām, kuras redz, kā kopīgi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Jebkurai reformai jābūt arī zinātniski izpētītai un pamatotai. Šodien dzirdētais nav tikai trīs pētnieku viedoklis – tas ir viedoklis, kurā apkopots arī reģionālo augstskolu zinātniskais redzējums,” pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis uzsver: “Pēdējo mēnešu laikā esam daudz diskutējuši par VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo sadalījumu, kas pēc būtības ir Latvijas kartes pārzīmēšana un nodēvēšana par reformu. Pašvaldību vadītāji ir pārliecināti, ka ar tik vienkāršotu pieeju ministrijas iecerētās pārmaiņas deklarēto mērķi nesasniegs. Lielo pilsētu skatījumā Latvijas zinātnieku piedāvājums ir pārdomātāks, tas varētu risināt virkni reģionos samilzušu problēmu. Tā varētu būt alternatīva VARAM reformai, jo piedāvā atšķirīgu, plašāku un dziļāku redzējumu reģionālās reformas īstenošanai.”
Zinātnieki uzskata, ka pirmais solis ir pašreizējās divu līmeņu publiskās pārvaldības struktūras reorganizēšana par trīs līmeņu struktūru, paredzot reģionālā līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana. Plānošanas reģionu gadījumā visos apriņķos būtu vairāk par 200 000 iedzīvotājiem vai tuvu tam.
Līdz ar apriņķu izveidošanu ir jāveic arī finanšu pārvaldības reforma, jo pašreizējā sistēmā pastāv fundamentālas pretrunas. Viena no svarīgākajām darbībām ir kritēriju maiņa nodokļu ieņēmumu pārdalē starp valsti un pašvaldībām, kā arī citu pārdales mehānismu jeb cita veida kritēriju definēšana valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību darbībai.
Un tikai pēc pirmo divu posmu īstenošanas būtu jāķeras pie trešā – pašreizējo novadu apvienošanas jeb teritoriālās organizācijas reformas. Tā nodrošinās lielu reģionāla līmeņa pašvaldību teritoriju (apriņķu) izveidi, radot priekšnoteikumus teritoriālai un funkcionālai valsts decentralizācijai.
Pēc priekšlikuma autoru domām, piedāvātais risinājums nav ideāls, tomēr tas ir pamats Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reformas infrastruktūras adaptācijai un mobilitātes attīstībai, izglītības, veselības aprūpes, sporta un kultūras būvju tīkla pilnveidošanai, biznesa attīstības veicināšanai Latvijas teritorijā, kā arī multicentriskai vai pat policentriskai attīstībai.
Teritoriju attīstības pārvaldības reformas piedāvājums pieejams LPS vietnē šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4913-zinatnieki-izstradajusi-teritoriju-atti-sti-bas-parvaldibas-reformas-piedavajumu .