Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 23:00
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
28. augustā VARAM administratīvi teritoriālās reformas (ATR) informatīvajā kampaņā rīkoja diskusiju par nākotnes pašvaldībām, kurā prezentēja Latvijas Universitātes un SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”” ekspertu pētījumus, kā arī Latvijas Bankas (LB) neatkarīgo diskusiju materiālu.
Pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ministrijas vietnē šeit http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide/videoarh?doc=27749 .
Ekspertu pētījumu prezentācijas un kopsavilkumi pieejami šeit http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/?doc=27750 .
*
Jānis Upenieks, LPS sistēmu analītiķis
SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas” pētījumā “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju” viens no secinājumiem ir šāds: pašvaldības izdevumu budžetēšanas veids ir atšķirīgs.
Tā, piemēram, izdevumi par skolēnu ēdināšanu: ja tas ir ārpakalpojums, tad tie ir administrācijas izdevumi; ja pašvaldība pati nodrošina ēdināšanu, tad tie ir izdevumi izglītībai; ja ēdināšana paredzēta konkrētai skolēnu grupai, tad tie var būt sociālie izdevumi. Un tādu piemēru ir daudz visās jomās.
Līdzīgi ir ar pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas pilda konkrētas pašvaldības funkcijas: izdevumi netiek atspoguļoti pašvaldību budžetos. Kā piemēru varētu minēt siltumapgādi. Lielām pašvaldībām siltumapgādes jautājumus risina kapitālsabiedrības, savukārt mazās pašvaldībās tie ir iekļauti administratīvajos un/vai komunālajos izdevumos. Izdevumi siltumapgādei ir ļoti augsti; ja lielā novadā tos neiekļauj budžeta izdevumos, bet mazā iekļauj, var rasties iespaids, ka lielā novadā administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir zemākas.
No tā izriet, ka pašvaldību budžeti savā starpā nav nedz salīdzināmi, nedz arī summējami, un tas liek apšaubīt Latvijas Bankas pētījuma rezultātus.
Diskusiju materiālā ekonometrijas aprēķinos izmantots determinācijas koeficients: jo lielāks ir determinācijas koeficients, jo augstāka modeļa piemērotība. LB materiālā lietotie determinācijas koeficienti ir zemāki par 0,75 – no 0,074 līdz 0,649. Citos līdzīgos pētījumos, arī tādos, uz kuriem atsaucas Latvijas Banka (Kacujosi Nakadzava (Katsuyoshi Nakazawa) pētījums “Does the Method of Amalgamation Affect Cost Inefficiency of the New Municipalities?”), izmantots determinācijas koeficients, kas ir tuvu vienam – 0,968 un 0,978. No teorijas skatpunkta tik zemus determinācijas koeficientus nav iespējams piemērot, jo šāda modeļa kvalitāte neatspoguļo reālu parādību.
*
Andra Feldmane, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos
Paturot prātā teicienu, ka saimnieciska domāšana ir īstermiņa vēlmju samērošana ar ilgtermiņa iespējām, un to, ka konferencē runātāji vairākas reizes pievērsās jautājumam, kā izmainīt attīstības vektoru, jāatceras, ka galvenais uzņēmējdarbību ierobežojošais faktors tomēr ir iekšējais tirgus un zemā pirktspēja un ka tendences visā pasaulē uzrāda demogrāfijas problēmas. Tāpēc būtu labi, ja zinātnieku komanda iezīmētu vīziju Latvijas ekonomikas konkurētspējas pieaugumam. Tad daži uzstādījumi neatbilstu patiesībai, jo šajā sakarā ir jāsaprot, ka novadi ir ļoti dažādi un katrs attīstās savu iespēju robežās un savā tempā, tāpēc nebūtu prātīgi izjaukt pastāvošo uzņēmējdarbības ekosistēmu (Naukšēnu piemērs), kā arī pateikt, ka visiem būs tikai viens modelis.
Balstīšanās uz statistiku, kas uzrāda vidējo aritmētisko valstī, var novest pie kļūdainiem secinājumiem, jo daudzviet centriem pietrūkst naudas savas infrastruktūras un uzņēmējdarbības ekosistēmas uzturēšanai un, pievienojot jaunus novadus un to vajadzības, nekāda uzrāviena nebūs. Problēma un risks slēpjas faktā, ka pēc virspusīgiem datiem tiek pieņemts, ka no apvienošanas valsts budžets iegūs 180 miljonus eiro gadā, bet neviens, tajā skaitā Latvijas Banka, nav pamanījis, ka sadaļā “valsts vispārējie dienesti” pie maziem novadiem ietvertas netiešās izmaksas, kuras būtu jāizņem no analīzes. Ekonomikas teorijā ir ierasta prakse salīdzināt savā starpā salīdzināmus lielumus, un tas nozīmē: ja vērtē kādu izmaksu punktu, tad tie ir identiski jeb, citiem vārdiem sakot, ja vērtē administrācijas izmaksas, tad tikai šīs izmaksas un no vispārējām valdības dienestu izmaksām izņem visas citas netiešās izmaksas, tādas kā ēdināšanas pakalpojums bērnudārzā, skola vai komunālā nodaļa, jo mazos novados bieži tas ir apvienots ar pašvaldības budžetu. Ja izmaksu punkti nav salīdzināmi, tad veidojas priekšstats, ka var būt liela līdzekļu ekonomija. Īstenībā vajadzētu runāt par to, ka cilvēkiem un uzņēmējiem, kuri paliks arī mazos novados, būtu jāparedz vēl lielāki līdzekļi, jo pavisam noteikti tiks kārtots izglītības sektors, kas savukārt prasīs sakārtot ceļus un nodrošināt autopārvadājumus bērniem uz skolu, un tad tās nosacīti “tīrās” pašvaldību administrācijas izmaksas ir sīkums salīdzinājumā ar infrastruktūras uzturēšanas izmaksām un izglītības pasākumiem un, pats svarīgākais, nerodas brīvi līdzekļi, bet tieši pretēji.
Latvijas Bankas paziņojumu nosaukt par aprēķinos balstītu pētījumu nebūtu gluži pareizi. Precīzāk būtu runāt par diskusijas materiālu, kas rosina cilvēkus domāt un aizdomāties, kāpēc mazo novadu gadījumā pašvaldību vadības izmaksas ir lielākas nekā lielajās pilsētās un kādēļ uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazāks; varētu arī pieskarties dabas rezervāta esamībai, kurā ir aizliegta saimnieciskā darbība un pašvaldībai pienāktos kāds atbalsta instruments. Daudzās teritorijās ir dabas liegumi un Eiropas līmeņa rezervāti, un mums ir lielas lauksaimniecībā apstrādājamās zemes un meži ar lielām platībām, un tas pavisam loģiski pamato, ka nav UIN.
Izcili būtu, ja Latvijas Banka varētu šo materiālu precizēt, ņemot par pamatu savā diskusijas materiālā minētos japāņu zinātnieka Kacujosi Nakadzavas secinājumus. Tie atklāj, ka apjoma ekonomikā lielāks iedzīvotāju skaits bieži nedod ekonomisko efektu, jo pēc apvienošanās pašvaldības publiskie izdevumi būs saistīti ar noteiktu pakalpojumu sniegšanu (par kuriem pašvaldības ir vienojušās pirms apvienošanās) un nav iespējams visu centralizēt, kas nosaka paredzēt “administratīvās pielāgošanas izmaksas” jeb Latvijas gadījumā nevis 180 milj. eiro, bet gan vēl kādus + 180 miljonus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021