LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

2. oktobrī notika kārtējā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kas tika translēta videotiešraidē.

Pirmais darba kārtībā bija ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā, un par novērtējumu periodā no 2013. līdz 2018. gadam informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode. (Viņas un pārējās komitejas sēdē sniegtās prezentācijas atradīsit šeit. https://www.lps.lv/lv/komitejas/regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komiteja/5079-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede-2-oktobri-2019)

Ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā iepazīstināja LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar šo grozījumu palīdzību paredzējusi pārdalīt dabas resursu nodokli un virza tos steidzamības kārtībā, nedodot pietiekamu laiku šā projekta apspriešanai ar visām ieinteresētajām pusēm, tajā skaitā ar pašvaldībām, kas zaudēs ievērojamu daļu savu nodokļu ieņēmumu, kuri šobrīd tiek novirzīti dažādu funkciju izpildei vides aizsardzības jomā. No pašvaldību budžetiem iekasēto dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļu plānots pārdalīt par labu valsts budžetam, taču nenovirzot to ne ar atkritumu apsaimniekošanas, ne ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai, bet atsevišķiem VARAM un KM prioritārajiem pasākumiem. Šāds lēmums ir absolūtā pretrunā gan ar dabas resursu nodokļa mērķi, gan ar OECD rekomendācijām un Vides politikas pamatnostādnēm. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos ietekmēs pašvaldību attīstības programmu investīciju un rīcības plānu izpildi, kā arī apdraud uzsākto vides aizsardzības projektu sekmīgu pabeigšanu. Komiteja nolēma apstiprināt Pašvaldību savienības nesaskaņojumu likumprojektam “Grozījumi dabas resursu nodokļu likumā”, un LPS uzturēs iebildumus Saeimas Budžeta komisijā, kā arī lūdz visas pašvaldības, kuras skar šā likumprojekta grozījumi, ar konkrētu savas situācijas un neatrisināto problēmu aprakstu vērsties Saeimas Budžeta komisijā pirms likumprojekta izskatīšanas.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis informēja par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) projekta 1. redakciju, rīcības virzienu “Līdzsvarota reģionālā attīstība” un tā tālāko apspriešanas gaitu. NAP2027 sabiedriskās apspriešana tiks uzsākta 7. oktobrī un ilgs vienu mēnesi. Pēc tam PKC sagatavos galaredakciju, ko virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Paralēli tam PKC kopā ar visām ministrijām sagatavos investīciju plānu, kas būs pamats ES fondiem 2021.–2027. gadā. Komiteja nolēma atbalstīt LPS priekšlikumu, ka Nacionālais attīstības plāns jāpapildina ar 4. mērķi – reģionu attīstība.

Plašāka informācija šeit https://www.lps.lv/lv/komitejas/regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komiteja/5079-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede-2-oktobri-2019 . Sēdes videoieraksts pieejams šeit https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/419-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede-2-oktobri-2019 .