Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 06:29
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
LPS nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību: šāds apdraudējums izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
“Grozījumi Izglītības likumā” ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumam, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantam, ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. un 14. pantam un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantam, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam. Šie grozījumi Izglītības likumā tiek virzīti likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, taču bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē un bez saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, šādi pārkāpjot likumprojekta saskaņošanas procedūru.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsver, ka tik nozīmīga jautājuma virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un NVO organizācijas, gan visa sabiedrība. “Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu pamatskolu pastāvēšanai,” pauž I. Dundure.
Likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” paredzēts, ka MK atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteiks minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē vispārīgās izglītības iestādēs, kā arī minimālo pieļaujamo izglītojamo skaitu pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārīgās pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas. LPS norāda, ka tas ir pretrunā Satversmes 112. pantā noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību un valstij jānodrošina iespēja bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, turklāt pamatizglītība ir obligāta. Likumprojekta 1. panta trešā daļa faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā principam, ka sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk mājām, proti, norma attiecas arī uz pamatizglītības programmu īstenošanas vietām citās adresēs (izglītības iestāžu filiālēs). Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par minimālo skolēnu skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties slēgt daudzas izglītības iestāžu filiāles.
LPS uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas gan bērna tiesības uz izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz autonomās funkcijas īstenošanu, un lūdz likumprojektu Saeimai nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos. Liegums pašvaldībai īstenot izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, ja skola neatbildīs MK noteiktajam minimālajam pieļaujamajam skolēnu skaitam, ierobežo bērna tiesības uz izglītību un nav vērsts uz viņa interešu ievērošanu.
Nu jau zināms, ka deputāti nolēmuši nesteigties ar valdības piedāvāto Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu un neskatīs tos steidzamības kārtībā budžeta paketē, bet gan trijos lasījumos.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021