Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 01:28
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
4. decembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadība, pārstāvji un jomas eksperti tikās ar Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertiem, kuri ārkārtas faktu noskaidrošanas vizītē ieradušies Latvijā izvērtēt Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas (ATR) procesā.
Pasākumā piedalījās Monitoringa komitejas pārstāvji, ziņotāji par vietējo demokrātiju – Senžerānlepijas (Saint-Gérand-le-Puy, Francija) pašvaldības priekšsēdētājs Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) un Iklas (Uccle, Beļģija) pašvaldības deputāts Marks Kolss (Marc Cools) –, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels Manuels Moreno-Molina (Angel Manuel Moreno Molina, Spānija), kā arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, padomnieki, Latvijas delegācija EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un jomas eksperti.
LPS un jomas pārstāvji starptautiskos ekspertus detalizēti informēja par konkrētiem hartas un demokrātijas principu pārkāpumiem, analizējot pēdējā gada notikumus ATR virzībā, kā arī pašvaldību finanšu nelabvēlīgā risināšanā. LPS priekšsēdis G. Kaminskis pastāstīja, ka pašvaldības nepārtraukti vērsušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), valdībā un arī pie Valsts prezidenta, norādot uz hartas pārkāpumiem un aicinot uz dialogu. Tomēr pašvaldību priekšlikumi faktiski netiek ņemti vērā, tās neuzklausa.
G. Kaminskis ekspertiem uzsvēra: “Pirms pusotra gada Latvijai bija pozitīvs vērtējums demokrātijas principu īstenošanā, mēs bijām paraugs citām valstīm. Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā, jo konstatētie pārkāpumi ir nopietns starptautisks signāls demokrātijas principu apdraudējumam Latvijā un liecina par apzinātu varas centralizāciju. Reforma mērķtiecīgi tiek virzīta steidzamā kārtā, nerēķinoties ar iedzīvotāju un pašvaldību viedokli, interesēm un sniegtajiem priekšlikumiem.
Reformas izstrādē uzsvars ir tikai uz robežu grozīšanu kartē un iedzīvotāju skaita akcentēšanu, izslēdzot konsultācijas ar iedzīvotājiem un iespēju paust savu viedokli, ko nosaka hartas piektais pants. Tas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra monologs, augstprātīga attieksme un formālas tikšanās ar cilvēkiem, bet mēs joprojām uzstājam uz argumentētu diskusiju, lai saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem par skaidru mehānismu, kā tiks nodrošināta līdzsvarota teritoriālā attīstība, kā vērtēs un ieviesīs pakalpojumu kvalitāti, kādi ir reformas finansiālie ieguvumi valsts un reģionālajā attīstībā. Šobrīd saņemam tikai atrunas, ka par visu lems jaunās domes.”
Viņu papildināja arī LPS priekšsēža vietnieks Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, akcentējot, ka kartes sagatavošanā pašvaldības nav piedalījušās. Iepriekš Latvijā bija pozitīva demokrātijas attīstība, turpretī pašlaik vērojama varas centralizācija, birokratizācija un klajš uzbrukums pašvaldībām un to brīvībām. Jau sākotnēji reformas gaitā iesniedzām zinātnieku sagatavotus un pamatotus priekšlikumus, tomēr tie netika ņemti vērā.
Ir pamatotas bažas, ka, reformu īstenojot šādā veidā, vairākas pilsētas zaudēs iespēju attīstīties, savukārt daudzi pašreizējie novadi kļūs par nomalēm un tas pasliktinās vietējo iedzīvotāju situāciju un sekmēs iedzīvotāju skaita samazināšanos.
LPS norādīja ekspertiem arī uz problēmām pašvaldību finanšu jomā. Konsultācijas par budžetu ar pašvaldībām notika tikai tad, kad faktiski koalīcijā budžets jau bija apstiprināts, un nekādus priekšlikumus neņēma vērā. 2020. gadā pašvaldību budžetā par 45% samazināti ieņēmumi no dabas resursu nodokļa un par 70% – no azartspēļu nodokļa, nav ievērots likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.–2020. gadam” noteiktais, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
2020. gadā pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veido tikai 18,8% no konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kas ir zemākais īpatsvars kopš 2007. gada. Pēc pašreizējām prognozēm, arī 2021. gadā un 2022. gadā pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā turpinās samazināties. Tajā pašā laikā pašvaldību kompetence tiek palielināta, uzliekot tām jaunas funkcijas bez finansējuma.
Vizītes gaitā eksperti tikās arī ar Rīgas domes pārstāvjiem, ministru Juri Pūci un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, uzklausot paskaidrojumus par pašvaldību paustajām bažām.
Eksperti plāno jau tuvākajā laikā izvērtēt apkopotos faktus un iesniegtos dokumentus, lai līdz nākamā gada martam EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress lemtu par situāciju Latvijā un sniegtu savas rekomendācijas.
Jau ziņots, ka oktobra sākumā Latvijas Pašvaldību savienība EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidentam Andešam Knapem (Anders Knape) nosūtīja vēstuli “Par draudiem vietējai un reģionālajai demokrātijai Latvijā”, kurā astoņās lapās izklāstīti konkrēti hartas pārkāpumi gan attiecībā uz ATR, gan citiem jautājumiem, pamatojot tos ar faktiem un skaitļiem.
Oktobra izskaņā kongresa 37. plenārsesijā Strasbūrā notika Monitoringa komitejas sēde, kurā G. Kaminskis, pamatojoties uz LPS Domes lēmumu, informēja par situāciju Latvijā saistībā ar ATR un hartas pārkāpumiem. Tā kā kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 2018. gada martā bija pozitīvs, tad nolemts uz šībrīža situāciju reaģēt nekavējoties.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021