Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 09:03
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Vairākus gadus ilgusī administratīvās atbildības reforma ir noslēgusies, un 2020. gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums (AAL), aizstājot Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).
Izmaiņas regulējumā prasīs īpašu rūpību: pārejas posmā vienlaikus jāpiemēro LAPK un jaunās administratīvās atbildības sistēmas normatīvais regulējums. Lai iespējami atvieglotu šo uzdevumu, Tieslietu ministrija apkopojusi informāciju par AAL pārejas noteikumiem, kas varētu ietekmēt tiesību normu pareizu piemērošanu.
Tiesību normu spēkā esamība un piemērojamība laikā
AAL pārejas noteikumu 1. punkts noteic, ka ar AAL spēkā stāšanos spēku zaudē LAPK. Tomēr LAPK tiesību normas būs jāpiemēro vēl kādu laiku pēc AAL stāšanās spēkā. Tādējādi likumdevējs paredzējis īpašu regulējumu attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietām, kas uzsāktas pirms AAL stāšanās spēkā.
AAL pārejas noteikumu 2. punkts nosaka: “Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).” Šī norma attiecas uz tiem administratīvā pārkāpuma procesiem, kuri jau būs uzsākti pirms AAL spēkā stāšanās. Savukārt procesos, kas uzsākti pēc AAL spēkā stāšanās, piemēro AAL vai cita normatīvā akta procesuālo normu, kas ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī (AAL 4. panta ceturtā daļa). Jāņem vērā, ka AAL pārejas noteikumu 2. punkts, tāpat kā vairums citu AAL pārejas noteikumu normu un AAL 4. panta ceturtā daļa, attiecas tikai uz procesuālo tiesību normu piemērošanu laikā. Tas nekādā veidā neietekmē to, kura materiālo tiesību norma (piemēram, normas, kas noteic administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus) ir piemērojama.
AAL pārejas noteikumu 2. punkts ierobežo LAPK normu piemērošanu ar lietas izskatīšanas stadiju, ļaujot tiesību piemērotājiem attiecīgo procesa stadiju pabeigt saskaņā ar LAPK regulējumu. Šīs stadijas ir: 1) process (lietvedība) iestādē; 2) process tiesā; 3) izpildes stadija. Proti, tas nozīmē, ka visas procesuālās darbības, kas līdz AAL spēkā stāšanās brīdim uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek pabeigtas saskaņā ar LAPK regulējumu līdz attiecīgās stadijas pabeigšanai (process (lietvedība) iestādē, tiesā un izpildes stadija). Ja konkrēto stadiju turpina (pabeidz) saskaņā ar LAPK regulējumu, tad arī citām procesuālajām darbībām šajā stadijā piemērojams LAPK regulējums. Mērķis šai normai ir ne tikai noteikt atbilstošu pāreju no iepriekšējā regulējuma uz jauno, bet arī mazināt iespēju rasties nesavienojamām procesuālajām darbībām.
Tātad, ja AAL spēkā stāšanās brīdī iestādē būs uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, amatpersonai, izskatot lietu un pieņemot lēmumu, ir jāvadās pēc LAPK un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu normām. Jāņem vērā, ka pārejas noteikumu kontekstā pie iestādes stadijas ir pieskaitāma arī administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē, tādējādi arī augstākai iestādei, izskatot lietu, būs jāpiemēro LAPK un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu normas, pat ja tās noteiktos gadījumos personām paredzēs mazāku tiesību apjomu, nekā paredz AAL regulējums.
Tā, piemēram, iestādei, kura uzsākusi administratīvo pārkāpumu lietu pēc LAPK regulējuma, jāinformē persona par pienākumu segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Šajā gadījumā process (lietvedība) iestādē vēl nebūs noslēdzies, tādējādi amatpersona piemēros LAPK un LAPK pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, kas noteic kārtību, kādā persona, kurai uzlikts administratīvais sods, sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Savukārt, ja lieta AAL spēkā stāšanās brīdī atradīsies izskatīšanā tiesā, gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesai jāpabeidz process, piemērojot LAPK normas. Ja AAL spēkā stāšanās brīdī tiesvedība vēl nebūs ierosināta, taču augstākas iestādes lēmums lietā jau būs pieņemts, uzskatāms, ka lietas izskatīšana iestādē jau ir pabeigta un turpmākajā procesā ir jāpiemēro AAL normas (Laveniece-Straupmane N. Jaunais Administratīvās atbildības likums un tā piemērošana. Jurista Vārds, 30.06.2020., nr. 26).
Savukārt, ja administratīvā pārkāpuma lietā AAL spēkā stāšanās brīdī jau būs uzsākta izpilde, tā ir veicama saskaņā ar LAPK. Tas attiecas gan uz brīvprātīgo, gan uz piespiedu izpildi.
Izņēmumi
Likumdevējs ir paredzējis arī vairākus citus izņēmumus attiecībā uz tām administratīvo pārkāpumu lietām, kas uzsāktas līdz AAL spēkā stāšanās dienai. Šādi noteikumi paredzēti citos AAL pārejas noteikumu punktos. Izņēmumi paredzēti gan attiecībā uz noteiktu lietu kategoriju, procesuālo izdevumu piedziņu, administratīvo sodu noteikšanu, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, gan prasību administratīvā pārkāpuma procesā uzsāktās darbības pabeigt tai pašai amatpersonai, kura tās uzsākusi saskaņā ar LAPK regulējumu, u. c.
Šo un citu pārejas noteikumu piemērošanas jautājumi detalizētāk apskatīti Natālijas Lavenieces-Straupmanes publikācijā “Jaunais Administratīvās atbildības likums un tā piemērošana” (Jurista Vārds, 30.06.2020., nr. 26). Aicinām iepazīties ar šo publikāciju!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021