Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:47
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kura galvenais mērķis ir risināt kādu sociālu, sabiedrībai būtisku izaicinājumu, nevis radīt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekam.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 115 sociālie uzņēmumi, un vairāk nekā puse no tiem darbojas ārpus Rīgas – citās Latvijas pilsētās, novados un pagastos –, kur risina tos pašus izaicinājumus, ar kuriem ikdienā strādā arī vietējās pašvaldības.
Sociālajām problēmām kļūstot arvien sarežģītākām, ir skaidrs, ka pašvaldības vienas pašas tās nevarēs atrisināt, un te nu talkā var nākt sociālie uzņēmēji, ar saviem rīkiem un pieeju sniedzot ieguldījumu dažādu problēmu risināšanā un vienlaikus radot darba vietas, stimulējot ekonomiku un ieviešot inovācijas.
Sociālie uzņēmumi arvien biežāk sevi veiksmīgi parāda tādu izaicinājumu risināšanā, kas saistīti ar sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātību, sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, izglītības pieejamību un kvalitāti, kopienas un pilsoniskās sabiedrības veidošanu, vides un dabas aizsardzību, nabadzības un atstumtības mazināšanu un citiem. Sociālajam uzņēmumam sadarbojoties ar pašvaldību, ieguvēji no šādas sadarbības ir visi – gan konkrēto mērķgrupu pārstāvji, gan pārējie pilsētas vai novada iedzīvotāji, gan pašvaldība kā institūcija, gan arī paši sociālie uzņēmumi.
Ko pašvaldības var darīt, lai atbalstītu un veidotu sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem? Pašvaldību rīcībā ir diezgan plašs instrumentu un rīku “komplekts”: tā var būt gan dialoga un komunikācijas veidošana, piemēram, sociālo uzņēmumu iekļaušana konsultatīvajās padomēs vai darba grupās, vienas atbildīgās kontaktpersonas noteikšana, gan tādi nefinansiāli atbalsta veidi kā informācija un izglītošana, konsultācijas, sociālo uzņēmumu iesaistīšana pašvaldības rīkotajos pasākumos. Tie var būt arī finanšu atbalsta instrumenti, piemēram, sociālās uzņēmējdarbības noteikšana par prioritāti uzņēmējdarbības grantu programmā vai īpašas grantu programmas izveide tieši sociālo uzņēmumu atbalstam. Būtisks atbalsts var būt arī Sociālā uzņēmuma likumā piedāvātās iespējas pašvaldībām – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, kā arī mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā vai pat īpašumā. Tas var būt arī sociāli atbildīgs iepirkums, kas Latvijā ir pilnīgi jauna joma, bet paredz, ka pašvaldība publisko iepirkumu var izmantot kā stratēģisku rīku, lai papildus konkrētās preces vai pakalpojuma ieguvumam radītu arī sociālo labumu. Šeit sociālie uzņēmumi kā izpildītāji var ne vien nodrošināt kvalitatīvu preci vai pakalpojumu, bet arī, izpildot konkrēto līgumu, radīt sociālo vērtību, piemēram, līguma izpildē kā darbiniekus iesaistot cilvēkus ar invaliditāti. Un, protams, pamats jebkāda veida sociālās uzņēmējdarbības atbalstam būs sociālās uzņēmējdarbības kā atbalstāmās jomas iekļaušana pašvaldības stratēģiskajos dokumentos – attīstības plānos un programmās.
Vai Latvijā jau ir kāda pašvaldība, kas izvēlējusies ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalstu? Jā, ir! Piemēram, Ogres novada pašvaldība jau 2019. gadā sociālajam uzņēmumam nodeva bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošu atjaunotu ēku, lai tajā ierīkotu kafejnīcu, kurā nodarbina jauniešus ar īpašām vajadzībām. Tāpat Ogres novada Krapes pagastā pēc trīs gadu pārtraukuma durvis atkal vēra Krapes skola: tajā tagad darbojas sociālais uzņēmums “Universum”, kam Ogres novada pašvaldība ir deleģējusi izglītības funkciju konkrētās skolas darbībai. Gulbenes novada un Pļaviņu novada pašvaldība savās grantu programmās īpaši ir izcēlušas sociālo uzņēmējdarbību, savukārt Siguldas novada un citas pašvaldības veiksmīgi sadarbojas ar sociālajiem uzņēmumiem sociālo pakalpojumu jomā.
Nav vienas formulas, kā pašvaldībā sākt attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, katra pašvaldība to darīs saskaņā ar savu motivāciju, iespējām un resursiem. Veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību nav pašvaldības pienākums, taču, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā saasinoties konkurencei starp jaunajiem novadu centriem, uzvarēs tie, kas būs pievilcīgāki sabiedrībai, arī ar sociālās uzņēmējdarbības pārstāvniecību un atbalstu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021