Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 12:45
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Labklājības ministrija plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība aicina rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā.
LM rosinātās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic. Vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro, sākot ar nākamo gadu.
Tas nozīmē, ka minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro, kādēļ ienākumi ir tik zemi. Sociālajam dienestam būtu jāizvērtē cilvēka ienākumi un sadarbība, jālemj par cilvēka ienākumu atbilstību noteiktiem kritērijiem un jāizsniedz izziņa, kuru nodokļu maksātājs iesniegtu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Tomēr sociālie darbinieki strādā ar iedzīvotājiem, kuriem ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto un mikrouzņēmēju) reālajiem ienākumiem.
Sociālajiem dienestiem neraksturīgas funkcijas noteikšana samazinās sociālo darbinieku kapacitāti un palielinās noslodzi, pārvēršot sociālo dienestu par kontroles iestādi. Tomēr sociālā dienesta darba pamatbūtība ir atbalsta un palīdzības sniegšana mazaizsargātām sociālajām grupām – trūcīgām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem u. c.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā ir nodokļu nomaksas kontrole un iedzīvotāju konsultēšana. Tāpēc LPS uzsver, ka informācija par konkrētā cilvēka ienākumiem jau ir VID rīcībā, kas īsteno savlaicīgu darbību, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes – nodokļu revīzijas (auditus), tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes. Tā rezultātā VID var tikt precizēta informācija par nodokļiem un to apmēru, kas cilvēkam ir noteiktā termiņā jānomaksā.
Līdz ar to LPS akcentē, ka nav jāparedz sociālajiem dienestiem neadekvātas un to darba pamatbūtībai neraksturīgas funkcijas, vienlaikus palielinot administratīvo slogu. Valstī jau ir nodrošināta nodokļu kontroles sistēma un atbildīgā iestāde VID.
Saskaņā ar VSAA datiem 2019. gadā apmēram 110,6 tūkstošiem sociāli apdrošinātu darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb obligāto iemaksu objekts bija no 0,01 līdz 429,99 eiro mēnesī. Šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī. Salīdzinājumam: vispārējā režīmā vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam 2019. gadā bija 796 eiro mēnesī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021