Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 02:18
Vārda dienas: Jadviga, Laura
LPS saņēmusi Satiksmes ministrijas un AS “Latvijas valsts ceļi” Valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes parakstītu atbildi uz savu vēstuli, kas tika sagatavota kopā ar Saldus novada pašvaldību, par pašvaldības ielu un ceļu reģistrācijas un uzskaites kārtību.
1. jautājums: Pašvaldības ceļš ir reģistrēts līdz pusei, tālāk uzlikts servitūts, jo atrodas privātīpašumos, bet principā ceļš iet tālāk uz vairākiem īpašumiem un būtu jāiekļauj reģistrā. Šajā gadījumā tālākais posms būtu jādeklarē kā inženierbūve, bet vai pirms tam nebūtu jālikvidē servitūts?
Atbilstoši MK noteikumiem nr. 361 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība” pašvaldības ceļu un ielu reģistrācijai tiek pakļauti pašvaldības īpašumā esoši ceļi un ielas. Ja ceļa vai ielas posms ir pašvaldības bilancē, bet atrodas uz citas personas īpašumā esošas zemes, kur noteikts ceļa servitūts, tad ceļa posms reģistrējams Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz inženierbūves datu deklarācijas pamata saskaņā ar MK 10.04.2012. noteikumos nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” noteikto un iekļaujams pašvaldību ceļu reģistrā.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma (ZPL) 8. pantā noteiktajam inženierbūve klasificējama kā koplietošanas ceļš vai iela, kas ir pastāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kurš pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas. Šis apgrūtinājums var būt par pamatu zemes reformas laikā ar kompetentās institūcijas lēmumu noteiktā ceļa servitūta dzēšanai. Inženierbūves un zemes īpašnieku savstarpējās attiecības un ceļa servitūta izveidošanas vai izbeigšanas kārtību regulē Latvijas Republikas Civillikums.
2. jautājums: C grupa – ceļi, kas nodrošina transportlīdzekļu piebraukšanu zemju īpašumiem vai mazāk nekā pie trim viensētām. Vai ceļš uz vienu viensētu arī ir jāreģistrē kā pašvaldības autoceļš (ja ceļš ir pašvaldības īpašums)?
Ja ceļš uz vienu viensētu ir pašvaldības īpašumā esoša inženierbūve un atrodas pašvaldības bilancē, tad pašvaldība reģistrē to kā C grupas ceļu atbilstoši MK noteikumiem nr. 361.
3. jautājums: 6.1. ceļu un ielu segumu klasificē atbilstoši tā veidam – melnais segums, grants (šķembu) segums, bruģakmens segums, cits segums. Vai ceļi bez seguma arī būtu reģistrējami (piemēram, laukā iebrauktas pēdas)?
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam ceļš ir satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi). Ceļi bez seguma (laukā iebrauktas pēdas) netiek pakļauti pašvaldības ceļu un ielu reģistra uzskaitei atbilstoši MK noteikumiem nr. 361.
4. jautājums: Ja autoceļš vēsturiski atrodas tikai privātīpašumos, tam ir uzlikts servitūts, bet tas atbilst koplietošanas ceļa statusam, tad tas būtu jāpārņem pašvaldībai, arī reģistrējot kā inženierbūvi?
Atbilstoši ZPL 8. panta otrajai daļai “koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas”. Savukārt atbilstoši ZPL 8.1 panta pirmajai daļai “pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot”.
Ja autoceļš ir koplietošanas ceļš un tas atrodas pašvaldības bilancē, tad pašvaldība rīkojas atbilstoši ZPL 8. panta septītajā punktā noteiktajai kārtībai, kur “pašvaldība atbilstoši budžeta iespējām vienojas ar zemes īpašnieku par zemes ceļa vai ielas atsavināšanu un atsavina to saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu”. Pašvaldības bilancē esošo koplietošanas ceļu reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā inženierbūvi un iekļauj pašvaldību ceļu reģistrā atbilstoši MK noteikumiem nr. 361. Atbilstoši ZPL 8. pantā noteiktajam koplietošanas ceļš ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas. Šis apgrūtinājums var būt par pamatu zemes reformas laikā ar kompetentās institūcijas lēmumu noteiktā ceļa servitūta dzēšanai.
Ja autoceļš ir pašvaldības nozīmes ceļš vai iela, tad pašvaldības rīcību nosaka ZPL 8.1 panta otrā un trešā punkta nosacījumi.
Pašvaldības nozīmes ceļi un ielas netiek pakļauti reģistrācijai un uzskaitei saskaņā ar MK noteikumiem nr. 361.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021