Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 18:46
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Šogad konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” līdz ar 11 ministrijām un vēl sešām organizācijām ar savu balvu nolēma piedalīties arī Eiropas Parlamenta deputāte INESE VAIDERE. Viņa ciemos pie sevis uz Briseli aicināja “pagastu odziņas” no Vidzemes, Zemgales, Pierīgas, Latgales un Kurzemes.
Un tā 9. oktobra rītā kopā ar pašu Inesi Vaideri un viņas palīdzi Ingu Žaimundi, kura vadīja ceļotāju grupu, Rīgas lidostā reisu uz Briseli gaidīja Vidzemes “odziņas” – uzņēmējs bitenieks Aivars Radziņš un viņa kundze ģimenes ārste Ilona Radziņa no Vecpiebalgas, Kurzemes “odziņas” – mācītājs un Ugāles ērģeļbūves un restaurācijas darbnīcas vadītājs un īpašnieks Jānis Kalniņš ar sievu un septiņu meitu un dēla māmiņu Silviju Kalniņu, Mērdzenes jaunais izgudrotājs astoņpadsmitgadīgais Guntis Koļčs, kurš, būdams vēl Rēzeknes Valsts ģimnāzijas pēdējās klases audzēknis (tagad Guntis jau studē Rēzeknes Augstskolā), ar savu darbu fizikā ieguva pirmo vietu valstī un pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes izstādē EXPO 2007 Dienvidāfrikas Republikā, un viņa mamma Gaida Koļča, Zemgales “odziņas” – uzņēmums “Pure Food” un tā valdes priekšsēdētājs Aivars Žimants – savā vietā bija deleģējuši vietējo varu – Pūres pagasta padomes sekretāri Santu Heimani un galveno grāmatvedi Solveigu Lasmani, Rojas pagasta sakoptākās sētas saimnieki Vija un Alfons Jaunbērzi, ķirurgs Ilmārs Pastars no Jūrmalas un viņa sieva Sigita Pastare, kura strādā Jelgavas diabēta apmācības un aprūpes kabinetā, “Latvijas Avīzes” žurnāliste Linda Rumka un fotogrāfs Valdis Ilzēns, kā arī konkursa “krustmāte” LPS padomniece Sniedze Sproģe un šo rindu autore.
Vispirms apmeklējām Eiropas Parlamentu, kur tikāmies ar Inesi Vaideri. Viņa ir viena no 732 deputātēm Eiroparlamentā un vienīgā Latvijas pārstāve ar balsstiesībām EP Ārlietu komitejā, ko uzskata par nozīmīgāko parlamenta komiteju, jo te lemj par Eiropas Savienības ārpolitiku un drošības politiku, attiecībām ar starptautiskajām organizācijām, kā arī trešajām valstīm, izstrādājot rezolūcijas par visiem svarīgākajiem starptautiskās politikas jautājumiem. Šajā komitejā tiek iztaujāti valstu prezidenti, premjeri, bieži viesi ir Eiropas komisāri. I. Vaidere atzīst, ka tā ir lieliska iespēja darīt zināmu latviešu viedokli starptautiskajos jautājumos, kā arī uzdot dažkārt neērtus, bet no Latvijas viedokļa svarīgus jautājumus. Īpašu uzmanību Ārlietu komitejas darbā Inese Vaidere velta Eiropas Savienības kaimiņu politikas veidošanai. I. Vaidere kā vienīgā balsstiesīgā Latvijas pārstāve vienlaikus strādā arī Ārlietu komitejas Cilvēktiesību apakškomitejā un ir Nāciju Eiropas politiskās grupas koordinatore, kā arī viceprezidente Parlamenta Baltijas intergrupā, kurā apvienojušies deputāti, lai pievērstu īpašu Eiropas uzmanību Baltijas jūras reģiona valstīm svarīgiem jautājumiem. Tieši šajā grupā ar mūsu valsts pārstāves līdzdalību tapusi Baltijas jūras stratēģija. Deputāte, uzstājoties Eiropas Parlamenta plenārsēdēs, daudzkārt norādījusi uz savu un vēlētāju viedokli par Eiropas Komisijas darbu, ES un Krievijas attiecībām, situāciju Baltkrievijā, Savienības paplašināšanos, kā arī citiem karstiem jautājumiem. Inese Vaidere ir paudusi Latvijas intereses, piedaloties Eiropas Parlamenta ārpolitikas rezolūciju izstrādē par ES attiecībām ar Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, ASV un vairākām citām valstīm, kā arī tādiem Latvijai nozīmīgiem jautājumiem kā ANO reforma, Ziemeļu dimensija, ES paplašināšanās u. c. Neraugoties uz to, ka Latvijas deputāti pirmoreiz ievēlēti Eiropas Parlamentā, viņi jau apliecina, ka spēj un bieži ietekmē līdzšinējās Parlamenta politikas vai nostājas. Viens no piemēriem ir 2005. gada 4. maijā pieņemtais Parlamenta ziņojums par ES attiecībām ar Krieviju, kura gala dokumenta aicinājums Krievijai atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu tika iestrādāts tieši pēc deputātes Ineses Vaideres ierosinājuma. EP deputāte labprāt kopā ar mums nofotografējās tradicionālajā vietā pie Eiropas Savienības valstu karogiem un izrādīja savu darba vietu Parlamenta ēkā. Savukārt Sniedze Sproģe viņai par piemiņu atstāja nelielus suvenīrus no Latvijas, kas zīmīgi bija iesaiņoti “ogainā” maisiņā.
Brisele laikapstākļu ziņā mūs lutināja, ja neskaita lietusgāzi vēlā vakara stundā, un ļāva pilnā mērā izbaudīt jauko atvasaru Beļģijas karaļvalsts rezidencē un Eiropas Savienības galvaspilsētā, ko kājām, ar autobusu, vilcienu un metro iepazinām gan kolektīvi, gan individuāli. Protams, apskatījām visu tūristu iecienītās vietas – Grand Place jeb Centrālo laukumu, kas ir Briseles sirds – tāds kā mums Doma laukums, Beļģijas nacionālo simbolu Manneken Pis jeb čurājošo puisīti, kurš savlaik izglābis pilsētu no nodegšanas, atradām arī viņa māsiņu – čurājošo meitenīti. Interesants bija 1958. gadā Pasaules izstādes laikā Briselē uzceltā Atomiuma un Minieiropas parka apmeklējums. Parkā visi modeļi izgatavoti ar augstu precizitāti mērogā 1:25. Latviju te raksturo Brīvības piemineklis. Abās pusēs mūsu valsts maketam tāpat kā dzīvē ir Igaunija ar Tallinas viduslaiku pilsētas sienu un Resno Margaritu un Lietuva ar Viļņas universitāti. Jāpiebilst, ka, lai iekļūtu Minieiropā, katram apmeklētājam nācās nofotografēties ar simbolisko Bruņurupuci. Ceļojuma otro dienu pavadījām skaistajā Briges pilsētiņā, kur 88 metrus augstajā tornī iespējams aplūkot pulksteņa mehānismu, var iepazīties ar alus darītavu – muzeju, seniem transportlīdzekļiem, karietēm un pa daudzajiem kanāliem izvizināties laivā tāpat kā Venēcijā. Atmiņā paliks arī kopīgās vakariņas un pamatīga izdziedāšanās Zivju ielas krodziņā un restorānā “Amadeos”, kas atgādina bibliotēku. Prieks par šo braucienu bija abpusējs – gan “odziņām”, no kurām lielākā daļa Briselē bija pirmoreiz, gan pašai dāvanas devējai Inesei Vaiderei, ka spējusi sagādāt jaunus iespaidus cilvēkiem, kuri patiesi to nopelnījuši ar savu darbu un aizrautību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017