Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 15:46
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
“Viss ir padots laika varai,Laikam pietiek darbs ik brīd’,Tādēļ cilvēks labi dara,Kad tas laikam pošas līdz.”
Ar šo kārķēnieša, sentimentālā romantiķa Lapas Mārtiņa sen sacerēto dzejoli savus kolēģus Pagastu apvienības valdes sēdē 12. oktobrī sveica Valkas rajona Kārķu pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Cekuls. Viņš tikai nesen piepulcējies PAV kolektīvam, tāpēc lielākā daļa “pagastnieku” Kārķos bija pirmoreiz un neslēpa prieku par iespēju iepazīt arvien jaunas Latvijas vietas. Dabas māte gan bija nolēmusi pirmos kucēnus brangi “slīcināt” ar skaudrām vēja brāzmām, kas dienas ritējumā aizvien pieauga, un lietus šaltīm, kas brīžam pierima, ļaujot pavērties Kārķu puses skaistajās dabas ainavās (pagasta teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā). Tomēr lauku ļaudis ir vēja un lietus ārdēti, tāpēc dienas “īpašais notikums” – atjaunotā tilta atklāšana pār Sedas upi – notika pēc “pilnas programmas”, ar uzrunām, pateicības vārdiem un ziediem, dziesmām, Kārķu himnu ieskaitot, un tradicionālo lentes pārgriešanu. Tiktāl par laiku meteoroloģiskā izpratnē.
Daudziem vēl lielāks pārsteigums bija sanāksmes norises vieta – Kārķu evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā ir jaunākā luterāņu baznīca Latvijā, jo pabeigta celt 2002. gadā vietā, kur dievnama nekad nav bijis. Ierobežotie līdzekļi savā ziņā pat nākuši par labu šai celtnei, tajā nejūt svinīgo pompozumu, bet strāvo gaišas un vieglas saiknes ar Visaugstāko. Ne jau velti baznīca pat uzvarējusi konkursā “Gaišākais nams Vidzemē”. Tagad, kad baznīcu kanceles atļaujas izmantot pat priekšvēlēšanu aģitācijai, kāpēc gan tādā gaišu noskaņu cauraustā telpā neapspriest Kārķu puses un citu Latvijas pagastu dzīves aktualitātes (ar mācītāja piekrišanu un svētību, protams), tātad – itin laicīgas lietas. Atkal – laiks! Un, kā jau tas PAV sēdēs ierasts, kā allaž trūka laika (pulksteņa izpratnē), jo kopīgi spriežamo jautājumu loks nav tik viegli pārraujams.
Neilgi pirms PAV sēdes 4. oktobrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ministru prezidents Aigars Kalvītis parakstīja MK un LPS 2008. gada domstarpību un vienošanās protokolu, kas nākamgad paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļas palielinājumu līdz 80% pašreizējo 79% vietā. Valdība piekrita palielināt IIN pašvaldību daļu ar nosacījumu, ka pašvaldības apņemas ierobežot darba algu pieaugumu tām darbinieku kategorijām, kuru atalgojums pārsniedz vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, un nepalielināt darba samaksas fondu vairāk kā par 10% salīdzinājumā ar 2007. gadu. Kārķos pie protokolā ierakstītajām pozīcijām finanšu jomā sarunas atgriezās vēl un vēl. PAV priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs neslēpa, ka līdz pēdējam brīdim bijis visai skeptisks par šo “vienošanās protokolu”, kaut arī tas tapa LPS padomnieku un aktīvāko pašvaldību vadītāju ilgstošās diskusijās ar ministrijām. Pašvaldībām papildus atvēlētais IIN 1%, kas skaitliski ir prāva summa, mudinājusi vienošanos akceptēt. Tomēr A. Lielmežs joprojām uzskata šo protokolu par diktātu, nevis abpusēju kompromisu. Pietiekami nav novērtēts fakts, ka pašvaldību ieņēmumu bāzi nākamgad skars gan neapliekamā minimuma paaugstināšana, gan palielinātais atvieglojums par apgādājamiem. Izdevumus kāpinās minimālās algas pieaugums, kas jānodrošina visiem pašvaldību darbiniekiem. Aprēķini rāda, ka finanšu izlīdzināšanas līdzekļi pieaugs par 27%; ar šo skaitli pašvaldības var rēķināties, ja iedzīvotāju skaits nemainās. Tas nav pietiekami, tomēr vairāk, nekā varēja gaidīt šajos maksimālās taupības apstākļos. Protams, IIN pārdale par 81%, kāda sākumā bija pilsētu prasība, būtu bijis jūtamāks sasniegums.
LPS padomniece Lāsma Ūbele ar Pagastu apvienības valdi tikās pirmoreiz, jo Pašvaldību savienībā sāka strādāt šogad, tomēr viņa jau cītīgi turpina kādreizējā finanšu padomnieka A. Lielmeža tradīcijas, gatavojot tabulas, kur uzskatāmi parādītas bijušās, esošās un nākotnē plānotās finanšu pozīcijas katrai Latvijas pašvaldībai. PAV sēdē L. Ūbele sīkāk skaidroja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas provizoriskos aprēķinus 2008. gadam. Interesenti sava pagasta nākotni var izpētīt paši LPS interneta mājaslapā, sadaļā “Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja”, žurnālā minēsim tikai galvenos skaitļus un pievērsīsim uzmanību iespējamiem sarežģījumiem.
Plānotie pašvaldību ieņēmumi 2008. gadā būs 1027,2 miljoni latu; tajā skaitā:
* prognozētie pašvaldību nodokļu un nenodokļu ieņēmumi – 903,7 miljoni latu,
* ieņēmumi par maksas pakalpojumiem – 96, 5 milj. latu.
Aprēķinātā finanšu nepieciešamība 2008. gadā – 717,68 milj. latu. Salīdzinot ar 562,142 milj. latu 2007. gadā, pieaugums par 27,6%.
Lāsma Ūbele sīkāk izskaidroja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas, kas paredz līdz 2010. gada 31. decembrim saglabāt NĪN likmi – 1% no tā kadastrālās vērtības (šis aprēķins izmantots ieņēmumu prognozē). Turpretim, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, pamatlikme būs 0,4% no kadastrālās vērtības. Tomēr pašvaldība savā teritorijā varēs noteikt papildlikmi, kas nepārsniegs 0,6%, izdodot saistošos noteikumus līdz pirmstaksācijas gada 1. oktobrim.
Uzmanība jāpievērš arī likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” Pārejas noteikumu 22. punktam: “Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.”
Pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu skars arī grozījumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos:
* mainīts ēku kadastrālajā vērtēšanā pielietojamais apjoma rādītājs no m3 uz m2 praktiski visiem ēku tipiem (izņemot dažādas noliktavas un glabātavas);
* mainīta būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficienta vērtība, nosakot, ka fiziski nolietotām būvēm, kurām fiziskais stāvoklis ir 85% un vairāk, korekcijas koeficients ir vienāds ar 0, kas nozīmē, ka kadastrālā vērtība šādām būvēm turpmāk būs 0. Apzinoties, ka šādu nolietotu ēku skaits var izrādīties itin liels, LPS šo punktu neatbalstīja. 2007. gada 1. janvārī ar NĪN apliekamo ēku kadastrālā vērtība bija 3,6 miljardi latu; atbilstoši 2007. gadā apstiprinātajai kadastrālo vērtību bāzei prognozēti 5,3 miljardi latu, bet, realizējot noteikumu projektā ietvertās izmaiņas, – 3,9 miljardi latu. [Šie ir kadastrālo vērtību skaitļi, ne nodokļi – L.]
MK un LPS domstarpību un vienošanās protokola sakarā L. Ūbele pievērsa klātesošo uzmanību vēl diviem punktiem, kas skar nekustamā īpašuma nodokli:
* noteikt 2008. gadam NĪN par ēkām un zemi iekasējamības koeficientu 0,95 visām pašvaldībām; aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi ar koeficientu 0,95 izmantot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā;
* tām pašvaldībām, kurām aprēķinātā kopējā NĪN prognoze 2008. gadam (par zemi un ēkām) salīdzinājumā ar NĪN prognozi par ēkām un zemi 2007. gadam samazinās vairāk nekā par 100 latiem, 90% no šā samazinājuma kompensēt no valsts budžeta; tām pašvaldībām, kam samazinājums ir mazāks par 100 latiem, kompensācija diemžēl netiek paredzēta.
LPS finansistu aprēķini ļauj prognozēt, ka nākamgad, salīdzinot ar 2007. gadu, NĪN par zemi samazināsies 82 pašvaldībām, par ēkām – 388, bet par zemi un ēkām – 158 pašvaldībām.
MK un LPS protokolā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale (80% pašvaldību budžetā) ir pozitīvi vērtējams lēmums, tomēr diktētajiem nosacījumiem par pašvaldību darbinieku atalgojuma ierobežojumiem piekrist grūti. Zinot reālo situāciju valstī, ko apdraud gan inflācija, gan darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm, PAV sēdē tomēr bija jaušamas bažas par to, ka citviet algu pieaugums var izrādīties lielāks un taupības dēļ vērtīgi kadri var zust. Tomēr kuluāros omas uzlabošanai izskanēja arī draiskas idejas, kā jau tas “pagastniekiem” pierasts. Tika izspēlēta ideja vēl līdz gada beigām krietni palielināt algas pašvaldības darbiniekiem, lai tad, nākamo gadu uzsākot, tās varētu nevis mazliet paaugstināt, bet pat nedaudz pazemināt. Nav šaubu, ka tik apzinīga vadītāja “noģīmis” rotātu visu mediju lappuses.
Savu skatījumu uz valdības noteiktajiem ierobežojumiem kolēģiem izklāstīja PAV priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, kurš ikdienā vada Mālpils pagastu. Viņš uzskata, ka valsts ir noteikusi kopējo tendenci, paudusi politisko apņemšanos, bet precīzs atskaites punkts nav norādīts. Viņš kolēģiem atklāja savas pašvaldības jaunās ieceres darba samaksas jomā. Vispirms šā gada algu fondam jāpieskaita atvēlētais 10% pieaugums un tad jāizvērtē katra amata lietderība, cik par to var maksāt – varbūt iespējams apvienot amatus u. c. Mālpilī nolemts atteikties no prēmēšanas sistēmas. Valsts kontroles atzinumi pēc revīzijām dažādās iestādēs ir pārliecinājuši arī PAV vadītāju – ja nav precīza izvērtēšanas mehānisma, prēmijām nav jēgas. Maksāt tikai tāpēc, ka cilvēkam maza aldziņa? Prēmijai jābūt balvai par īpašu darbu, tāpēc nevajag degradēt ideju! Padoms ir tikai viens – izvērtēt katra darbinieka uzdevumus, veikumu un samaksu. Kolektīvā tomēr redzams, kurš iegrimis darbos līdz ausīm, bet kurš nav pārāk noslogots. Tādā gadījumā saņemt vienādas algas nav godīgi. Sasaisti ar minimālo algu nav lietderīgi saglabāt, citādi 33% būs jāpieliek arī sliņķiem. Mālpils pašvaldībā katram darbiniekam noteiks konkrētu atalgojumu, atvaļinājumā aizejot, katram būs pabalsts algas apmērā, Ziemassvētkos varētu būt prēmija. Taupība nedrīkst atņemt spēju noturēt labus kadrus, kuros ir ieguldīts darbs un nauda. A. Lielmeža stāstījumu papildināja LPS padomniece Sniedze Sproģe: “Amatu izvērtējot, nosaka algu, bet, liekot amatā konkrētu cilvēku, vēl vērtē viņa izglītību, atbildības līmeni, papilddarbu veikšanu. Budžeta naudu var ietaupīt arī, prasmīgi izmantojot dāvanu fondu. Galvenais – neradīt rūgtumu uzticamos un vērtīgos darbiniekos.”
Pēc šīm diskusijām sēdes dalībnieki turpināja iedziļināties Lāsmas Ūbeles prezentācijā. Prognozētie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2008. gadā būs 804,8 milj. latu. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF) ieņēmumi nākamgad būs 93 838 766 latu; tajā skaitā dotācija no valsts budžeta: 7 152 897 latu (skumji, bet valsts “pienesums” jau kuro gadu nepalielinās!); pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā: 86 685 869 latu. Iemaksas veic 65 pašvaldības, dotāciju saņem – 401, bet pelēkajā zonā atrodas 61 pašvaldība. No tā var secināt, ka palielinās maksātāju skaits un neitrālā zona, bet samazinās saņēmēji. Ieņēmumi pirms izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju republikas pilsētās ir 464 lati, pilsētās un pagastos – 304 lati. L. Ūbele atgādināja, ka minētajā Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sadaļā internetā var iepazīties arī ar pašvaldību vērtētajiem ienākumiem, izstudēt un salīdzināt savus rādītājus uz citu kolēģu fona.
Aleksandrs Lielmežs kolēģiem atgādināja vēl dažus vērā ņemamus faktus. Šķietami liels pieaugums nākamgad būs rajonu finansējumam – 55 miljoni latu, taču tas ir uz veco ļaužu pansionātu un bērnunamu rēķina. Protokolā ir kāda patiešām laba ziņa – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumam pašvaldībām nav jāmeklē nauda, bet tam ir atsevišķa mērķdotācija – 12 miljoni latu. Turpretim investīcijas ir bēdu ieleja, kur nekas nemainās. Protokolā ierakstīta arī visiem svarīga vienošanās, ka pašvaldībām nedrīkst uzdot jaunus pienākumus bez finansējuma norādes. Mums jāstrādā iedzīvotāju labā, un mēs to cenšamies darīt. Tiklīdz iedzīvotājiem pazūd kārtējais pakalpojums, viņi kurn pret pašvaldību. Atskan balsis, ka arī likvidētās pasta nodaļas vajadzētu glābt pašvaldībām. Daudziem jau nekas cits neatliks! Vai gan tā nenotika un nenotiek ar primārās veselības aprūpes punktiem, kur daudzas pašvaldības faktiski pilda valsts funkcijas, bet tas nebūtu jādara. Likumā noteikts, ka pašvaldība nedrīkst finansēt to, kas ir citas institūcijas kompetencē. Ja pašvaldību pleciem grib uzkraut arī gādību par primāro veselības aprūpi, jāsāk ar izmaiņām likumdošanā!
Finanšu diskusijās izkristalizējās problēma, par kuru jāskaidro speciālistu viedoklis kādā no nākamajām PAV sēdēm – kā mainīsies finanšu izlīdzināšana pēc novadu izveidošanas. Vai nākotnē lauki netiks apdalīti? Joprojām neprecīzi formulēti ir vairāki novadu veidošanas principi, jāmeklē amatpersonas to skaidrošanai.
Sēdes otrajā daļā, kā tas pēdējā laikā jau kļuvis par tradīciju, diskusijas atkal atgriezās pie zemes likumu izmaiņām un pašvaldību zemju ierakstīšanas zemesgrāmatā. Zemes problēmu “dziļurbējai” Sniedzei Sproģei jau atkal bija daudz stāstāmā, bet pagastu vadītājiem – daudz jautājumu. Kā precīzi nodalīt valstij un pašvaldībai piederošās zemes; kā atrast zemi mantiniekiem, kas neiedomājami ilgi gulējuši “lāča miegā” u. c.? Atgādinām, ka izsmeļošs S. Sproģes raksts par zemes problēmām publicēts žurnāla “Logs” 7. numurā, tomēr cītīgi jāseko izmaiņām ar zemes nomu saistītajā likumdošanā.
Par Briseles jaunumiem informēja ES Reģionu komitejas Latvijas delegācijas loceklis PAV priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Viņš centās ieskicēt galvenās problēmas, kas pašlaik satrauc visas dalībvalstis. Tās ir: globālā sasilšana, enerģētika (kā mazināt atkarību no Krievijas resursiem), iedzīvotāju dabiskā pieauguma krīze (pamatiedzīvotāji noveco, palielinās migrantu skaits) un tāda šķietami negaidīta problēma kā... aptaukošanās. Kaut arī sākušies “septiņi treknie gadi”, pagaidām nekas neliecina par to, ka “treknums” draud Latvijas iedzīvotāju vairākumam. Un pagastiem jau ne tik! PAV delegācija ICNW projekta ietvaros apmeklēja 54. Austrijas pašvaldību dienas Klāgenfurtē, kur izstādes laikā apspriedās arī par nākamo projektu ar mājiniekiem un poļu kolēģiem.
Mājastēvs Aivars Cekuls, iepazīstinot kolēģus ar Kārķu pagastu, centās parādīt to, kas izdevies, tomēr vārdos neslēpa grūtības, ar kurām viņam savā “valdīšanas laikā” kopš 2001. gada nākas cīnīties. Jau tā nelielais pagasta iedzīvotāju skaits dažādu iemeslu dēļ sarucis par aptuveni simtu (841), smagas klaušas uzlikusi iepriekšējās vadības parādu nasta, kas gan radusies lētticības, nevis negodprātības dēļ. Pašvaldība un gateris ir divi lielākie darba devēji pagastā. Sapnis par “Ziemeļu stīgu” mūsdienīga ceļa veidolā spītīgi apraujas abpus Kārķiem, neradot vilinājumu uzņēmējiem. Tomēr entuziastiem un savas dzimtās puses patriotiem netrūkst iemesla palikt Kārķos.
Ja Kārķu pagasts piedalītos “sakoptāko pagastu” parādē, nav šaubu, ka “pagasta odziņas” titulu iemantotu Sandra Pilskalne. Viņas dēls Valsts Bulduru dārzkopības tehnikuma audzēknis Mārtiņš, kurš bija speciāli izsaukts, lai PAV sēdei nodrošinātu perfektu tehnoloģisko bruņojumu, uz jautājumu par mammas nodarbošanos atbildēja īsi: “Vieglāk pateikt, ko viņa nedara!” Sandra ir Kārķu pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece, veiksmīgi pilda arī sabiedrisko attiecību speciālistes misiju, popularizējot sava pagasta sasniegumus. Viņas “urdītājgars” palīdzējis Kārķos izveidot gan jauniešu centru, gan tūrisma informācijas punktu, kur arvien pieaug senatnīgo “vērtslietu” krājumi. Šogad S. Pilskalne kļuva par “Latvijas Avīzes” konkursa “Radoša sieviete Latvijā 2007” laureāti tieši par pašvaldību attīstības sekmēšanu. Viņa pagastā koordinē apmācību programmu “Jaunu komercsabiedrību un pašnodarbinātības veicināšana Vidzemes reģionā”. Droši vien, ka daudzi pienākumi vēl palikuši “aiz kadra”.
Pagastmājas pirmajā stāvā iekārtots tūrisma informācijas centrs, ko atklāja 2004. gadā. S. Pilskalne viesus iesaistīja savdabīgā ruletē “Dižvīri un dižsievas”, liekot atminēt dažādu nozaru slavenības, kas dzimuši Kārķu pagastā. Katrs no viņiem atsaucies aicinājumam uzdāvināt šai telpai vienu krēslu. Tie ir tik dažādi, cik atšķirīgi ir paši dāvinātāji – ekspremjers Valdis Birkavs, kamaniņu braucējs Dainis Leksis, alpīnists Imants Zauls, arhitekts Jānis Lejnieks, rakstniece Gunta Micāne un citi. Lepnāko krēslu darinājis Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks, tajā pat divi var ērti sasēst. Katram dižvīram un dižsievai pērn pie skolas iestādīts arī piemiņas koks.
Moderna apsildes ierīce lepojas jauniešu centra viducī, ļaujot patverties no klimata nejaucībām un lietderīgi aizpildīt rudenīgo pievakari pašiem savā valstībā. Slaveno briežu dārzu “Jasmīni” gan PAV locekļi vēroja tikai caur automašīnu logiem, tomēr Kārķi viņiem vairs nebūs bezpersonisks punktiņš Latvijas kartē.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017