Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 00:22
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Latvijas Republikas proklamēšanas 89. gadadienu gaidot, 2007. gada 16. novembrī Latvijas Republikas Valsts prezidents apbalvoja izcilus sava darba veicējus, viņu vidū arī vairākus pašvaldību vadītājus: ar IV šķiras Atzinības krustu – Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Leonīdu Salcēviču, bet ar V šķiras Atzinības krustu – Strenču pilsētas domes priekšsēdētāju Velgu Graumani un Balvu rajona Rugāju pagasta padomes priekšsēdētāju Ritu Krēmeri.
Valsts prezidents apbalvoja arī vairākus pašvaldību iestāžu darbiniekus, viņu vidū par mūža devumu kultūrā un sabiedriskajā darbībā ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi – Alūksnes rajona Virešu pagasta bijušās 1. bibliotēkas bijušo vadītāju dzejnieci Kornēliju Apškrūmu. 7. decembrī viņa saņēma arī Lielo lasītāju balvu par dzejoļu krājumu “Priekā un skumjās rakstīti panti”.
Tā kā Kornēlijas Apškrūmas vārds mums līdz šim bija saistījies tikai ar autores norādi pie apsveikumu pantiem un šķitis kā leģenda vai literārs pseidonīms, nolēmām iepazīties ar reālo cilvēku, kuram tas, kā izrādās, nav nekāds pseidonīms, bet gan īstais vārds.
nenokavēt svētdienu
sevī
un citos
arī tad kad pa tumsu
kā putns būrī
es sitos
nenokavēt svētdienu
dzīves trauksmainā
asinsritē
kad vismelnākos monologus
ikdiena citē
Šo dzejoli Kornēlija Apškrūma rakstījusi naktī no svētdienas uz pirmdienu pirms mūsu ciemošanās pie viņas. Savu pirmo dzejoli viņa esot sacerējusi septiņu gadu vecumā, kad nomiris tēvs. Aizgājusi ābeļdārzā, pēc brīža atnākusi pie mātes un skaitījusi dzejoli par dzīvības kokiem. Māte pierakstījusi, bet vēlāk dzejolis tomēr pazudis. Dzejoļus esot rakstījusi arī dzejnieces māte, un arī dēls esot no armijas mammai sūtījis savus dzejoļus.
Kornēlijai Apškrūmai bērnībā vismīļākā grāmata bijusi Margaritas Stārastes “Pintiķu ciems”, kurā teikts, ka laimes bērns ar redzīgām acīm arī pats spēs starp smilgām un skābenēm šo ciemu ieraudzīt. Tad nu dzejniece bērnībā cieši ticējusi, ka viņa ir tas laimes bērns ar redzīgām acīm, un ložņājusi četrrāpus pa pļavām, Pintiķu ciemu meklēdama. Vēlāk daudz lasījusi Džeka Londona, Ērika Marijas Remarka un Aksela Muntes darbus.
“Es pati esmu nakts cilvēks, visu esmu uzrakstījusi pa nakti,” saka Kornēlija Apškrūma.
Nakts cilvēks, Pūce un liela grāmatniece būdama, dzejniece ir sakrājusi ne tikai ļoti lielu dzejas bibliotēku, bet arī ievērojamu pūču kolekciju (galvenokārt keramikas).
Naktīs Kornēlija Apškrūma raksta arī tāpēc, ka nevar gulēt, jo moka sāpes. Šis 70 gadu jubilejas gads viņai bijis smags, jo vasarā veikta sirds asinsvadu operācija. Kornēlijai ļoti patīk ziedi, un pie savām mājām, Virešu pagasta “Mežrozēm”, viņa iekopusi krāšņu puķu dārzu, par kuru tagad ir bēda, jo, veselībai pasliktinoties, to vairs nevar apkopt.
Dzeju K. Apškrūma rakstījusi gan skolā, gan universitātē, viņas konsultante bijusi Mirdza Ķempe, kas devusi padomu nemeklēt pseidonīmu un noturējusi uz dzejas ceļa arī tad, kad to gribējies pamest. Kornēlija reizēm nav varējusi saprast, kāpēc māte viņai tādu vārdu devusi, bet, kad jautājusi, māte atbildējusi: “Priecājies, meit, ka esi Kornēlija, vispār jau es tevi par Saulcerīti gribēju nosaukt.”
Kad stāstām, ka uzvārdu Apškrūma nereti ir gadījies lasīt arī kā Apšukrūma, dzejniece atbild, ka tas jau neesot nekas, reiz par viņas bērnu ludziņas “Ziemassvētki Rūķu bodē” izrādi afišā esot ierakstīts: “Kornēlija Apakškrūma. Ziemassvētki puķu dobē.” Viņas uzvārds tiekot variēts arī kā Apšukalna un tamlīdzīgi.
Strādājot Virešu 1. bibliotēkā, Kornēlija Apškrūma aktīvi rakstījusi scenārijus vietējiem kultūras, jubileju, godināšanas pasākumiem, aizvien vairāk tajos iekļaudama pati savu, konkrētajiem godināmajiem cilvēkiem veltītu dzeju. Vairāk nekā desmit gadus K. Apškrūma ir Alūksnes rajona laikraksta “Malienas Ziņas” literārās lappuses veidotāja. Dzejniece vada Alūksnes rajona literātu apvienību “Ezerlāse” un ir gandarīta, ka 2006. gadā izdevies izdot apvienības biedru kopkrājumu “Ezerlāse”. Kopš 2001. gada Kornēlija Apškrūma rīko Vidzemes literātu saietus, tie notikuši katru gadu augusta trešajā sestdienā, tikai šogad pirmoreiz saiets nav noticis, jo dzejniecei bija jāārstējas slimnīcā.
“Es ļoti ceru, ka kāds uzņemsies Vidzemes literātu saietu organizēšanu un turpinās šo tradīciju tālāk,” saka Kornēlija Apškrūma un pateicas par atbalstu Aivaram Smagaram, Gundegai Sauškinai, Jānim Anmanim un visiem, visiem, kas ir palīdzējuši un, cerams, turpmāk atkal palīdzēs saietus sarīkot.
Grāmatā Kornēlijas Apškrūmas dzeja pirmoreiz publicēta izdevniecības “Liesma” 1991. gadā izdotajā dažādu autoru kopkrājumā “Mūža acis”. Par savas grāmatas izdošanu dzejniece pati sākusi domāt 1992. gadā, Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājas Veronikas Jurčas rosināta. K. Apškrūmas pirmais dzejoļu krājums “Mājvieta” iznācis 1993. gadā ar Gaujienas pašvaldības atbalstu. “Mājvieta” daļēji ietver pašas dzejnieces dzīvi, tajā ir gan karš, gan meži un pļavas, gan tēva mājas. Savu pirmo grāmatu dzejniece ņem līdzi uz dzejas un mūzikas vakariem, uz kuriem kopš 2002. gada viņa dodas kopā ar komponisti Lilitu Kauliņu un dziesmu izpildītāju Mētru Kalniņu. “Mājvieta” dzejnieces dzīvesstāstu savieno ar dzeju, tāpēc ar šo grāmatu rokās viņa sāk runāt ar katrā vietā sanākušajiem klausītājiem.
“Ārpus Rīgas ir daudz talantīgu dzejnieku, bet viņiem nav tikpat kā nekādu iespēju izsisties līdz savai grāmatai,” saka Kornēlija Apškrūma un piebilst, ka nedaudzi pamazām tomēr kļūst pazīstami arī ārpus sava rajona, piemēram, Maija Laukmane no Talsiem, Anita Skrjabe un Gunvaldis Tarvids no Mārcienas.
Tagad jau Kornēlijai Apškrūmai pašai iznākušas vairāk nekā 30 grāmatas, to vidū arī grāmatas bērniem, no kurām vairākumu ilustrējusi Maija Brence. Bērnu grāmatiņai “Soliste” 2006. gadā Bērnu žūrija piešķīrusi otro vietu Latvijā jaunāko lasītāju grāmatu grupā. Savukārt prozas grāmatiņu bērniem “Vecmāmiņa un mājas gariņš” ilustrējusi Kornēlijas brāļameita Sandra Krieviņa. Pavasarī apgādā “Zvaigzne ABC” iznācis Kornēlijas Apškrūmas savākto aforismu krājums “Tāda ir dzīve. Dzīve ir tāda”, bet tikko kā “Zvaigzne ABC” izdevusi viņas dzejas izlasi “Tavā vārda dienā”, bet Poligrāfijas infocentrs – grāmatu bērniem “Solistes jaunie piedzīvojumi”.
Kornēlija Apškrūma arī pati ir laba zīmētāja un noformētāja, jau skolā veidojusi sienas avīzes, strādājot par bibliotekāri, piepelnījusies ar uzskatāmās aģitācijas materiālu noformēšanu, beigusi floristu kursus. Tagad viņas sapnis ir iemācīties gleznot akvareļus, uzrakstīt prozas grāmatu par to, kas notiek laukos, bet – nav jau laika. Atkal atskan telefona zvans un kāds lūdz uzrakstīt apsveikuma dzejoli konkrētam cilvēkam un noformēt apsveikumu. Tā nu Kornēlijai Apškrūmai ir apsveikumu dzejnieces birka piekarināta, bet apsveikuma dzejoļi ir ļoti vajadzīgi cilvēkiem, turklāt – katram savs, īpašs. Agrāk Kornēlija Apškrūma kā kultūras darbiniece bijusi klāt visā cilvēka dzīves gājumā: gan dzimšanas apliecību izsniegšanā, gan bērnības un pilngadības svētkos, gan laulību ceremonijās. Arī bērēs par izvadītāju ir gājusi, daudzus cilvēku uz kapu kalniņu pavadījusi un katru – ar tikai viņam veltītiem vārdiem.
Bet šajās dienās kopā ar Lilitu Kauliņu un Mētru Kalniņu Kornēlijai Apškrūmai atkal ir jābrauc pie klausītājiem dažādās vietās sniegt Ziemassvētku koncertus un dzejas lasījumus.
“Sajust cilvēku mīlestību ir milzīgs gandarījums, kas tā uzlādē, ka es pēc tikšanās ar klausītājiem vēl ilgi dzīvoju ar saņemto enerģiju,” saka Kornēlija Apškrūma.
Cilvēki laukos pēc sarīkojuma nāk dzejniecei klāt un saka pateicības vārdus, vēlāk raksta vēstules. Daudzas lasītāju vēstules Gunārs Liedags ir apkopojis un izdevis grāmatā “Kornēlijai – Mīļumvārdu atgriešanās”, kas ir dāvana dzejnieces 70 gadu jubilejā, viņas mīļo vārdu atgriešanās pie savas autores.
Kornēlija Apškrūma:
“Ja uzrakstītais vārds sācis dzīvot grāmatā, man ir jāizjūt atbildība par to. Mana grāmata kādam var kļūt sarunu biedrs vientulībā, tā var iesiet dvēselē dzīvesprieka un sāpju mezglus. Tā var atdot garīgo līdzsvaru, likt paskatīties uz pasauli dzīvot gribošām acīm vai iezīmēt dzīves ceļu siluetus tikai drūmās un pelēkās krāsās.
Es nedrīkstu pievilt sarunu biedru, kurš šai lomai izvēlējies manis uzrakstīto. Bet šie sarunu biedri ir tik bezgala dažādi, vai man jāizpatīk visu vēlmēm? Vispretrunīgākās domas, kopš rakstu dzeju, allaž ir šaustījušas mani, ir bijušas reizes, kad esmu sev sacījusi – vairāk ne rindu! Taču pienāk kārtējā bezmiega nakts, un vārdi atkal rindojas uz papīra. Kāpēc nesagādāt prieku? Nekas taču nav vienkāršāk kā pateikt labu vārdu, bet to var arī izdziedāt. Un ja es, ja Lilita un Mētra, kuras vairāk nekā piecus gadus ir cieši kopā ar mani, varam to izdarīt trijatā, tas taču ir vienkārši lieliski.”
Kornēlijas Apškrūmas dzīves dati
• Dzimusi 1937. gada 12. aprīlī Palsmanes pagastā kā Kornēlija Krieviņa.
• Beigusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes ģimnāziju.
• Mācījusies LVU Filoloģijas fakultātē un Kultūras darbinieku tehnikumā.
• Visu savu darba mūžu (43 gadus) nostrādājusi vienā vietā – par Virešu 1. bibliotēkas vadītāju.
• Izaudzinājusi dēlu un priecājas par abiem mazdēliem.
• Vairāk nekā 30 grāmatu autore (galvenokārt dzeja pieaugušajiem un bērniem).
• Lilita Kauliņa komponējusi mūziku vairāk nekā 213 dziesmām ar Kornēlijas Apškrūmas vārdiem.
• Kopā ar savas dzejas dziedošajām pavadonēm Lilitu Kauliņu un Mētru Kalniņu Kornēlija Apškrūma viesojusies ļoti daudzās Latvijas vietās.
• 2007. gada 16. novembrī par mūža devumu kultūrā un sabiedriskajā darbībā Kornēlija Apškrūma apbalvota ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi.
Guntas Klismetas foto
Nr. p.k. Izdošanas gads Nosaukums Žanrs Izdevējs
1. 1991. Līdzdalība kopkrājumā “Mūža acis” dzeja “Liesma”
2. 1993. “Mājvieta” dzeja Autorizdevums ar Gaujienas pašvaldības atbalstu
3. 1997. “Smiltenei” dzeja Autore un Smiltenes TV
4. 1998. “Mīļumvārdi” dzeja Autore un Smiltenes TV
5. 1999. “Mīļumvārdi 2” dzeja Autore un Smiltenes TV
6. 1999. “Smiltenei”, atkārtots un papildināts izdevums dzeja Smiltenes TV
7. 1999. “Vecmāmiņa un mājasgariņš” grāmata bērniem prozā Autore un Smiltenes TV
8. 2000. “Mīļumvārdi 3” dzeja Autore un Smiltenes TV
9. 2001. “Cerību vārti” dzeja Autore un Smiltenes TV
10. 2002. “Mīlestībā teikts vārds” dzeja Autore un Smiltenes TV
11. 2003. “Megazvaigznei Teātra žurkai Kornēlijai” humors, satīra, dramaturģija Autore un Smiltenes TV
12. 2003. “Tēvzemē” dzeja Poligrāfijas infocentrs (PIC)
13. 2003. “Kaķēna Mura, suņuka Fergusa, gaiļa Pēča ceļojums pēc Ziemassvētku eglītes” grāmata bērniem PIC
14. 2003. “Ziemassvētki Rūķu bodē” grāmata bērniem PIC
15. 2004. “Ar atdzimšanu Ziemassvētki nāk” dzeja PIC
16. 2004. “Tu tinies klusumā” dzeja “Jumava”
17. 2004. Lirika dzeja “Zvaigzne”
18. 2004. “Uzticēšanās” dzeja PIC
19. 2004. “Neticamā draudzība” grāmata bērniem PIC
20. 2004. “Meža diskotēka” grāmata bērniem PIC
21. 2004. “Ezītis” grāmata bērniem PIC
22. 2004. “Skaistākās mājas” grāmata bērniem PIC
23. 2004. “Spēlmanis” grāmata bērniem PIC
24. 2004. “Olu krāsošana” grāmata bērniem PIC
25. 2004. “Jautrā pirtiņa” grāmata bērniem PIC
26. 2005. “Ceļazīmes” dzeja “Jumava”
27. 2005. “Dzīves un mūžības straumē” dzeja PIC
28. 2005. “Dvēseles akvareļi” dzeja PIC
29. 2006. “Soliste” grāmata bērniem PIC
30. 2006. “Priekā un skumjās rakstīti panti” dzeja “Zvaigzne”
31. 2007. “Solistes jaunie piedzīvojumi” grāmata bērniem PIC
32. 2007. “Atnāc mani vēl satikt” dzeja PIC
33. 2007. “Tāda ir dzīve. Dzīve ir tāda” Kornēlijas Apškrūmas savāktie aforismi “Zvaigzne ABC”
34. 2007. “Tavā vārda dienā” dzejas izlase “Zvaigzne ABC”
35. 2007. Līdzdalība jubilejas grāmatā “Kornēlijai – Mīļumvārdu atgriešanās” atmiņas un dzeja Gunārs Liedags, grāmata tehniski sagatavota SIA “Smiltenes TV”
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017