Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 10:53
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
II. ĪSTIE CILVĒKI ĪSTAJĀ BRĪDĪ
Ja labi parakņāsities savās atmiņu tīnēs, katram no jums atradīsies kāds stāsts par to, kā nejauši sastapts cilvēks pavisam negaidīti mainījis jūsu dzīvi un domas, atrisinājis kādu jūsu problēmu. PBK raidījumu ciklā “Malahovs+”, par kuru sīkāk stāstīju žurnāla 1. numurā, ar apbrīnojamu cītību tiek augšāmcelti senču padomi dziedināšanai, mudinot ļaudis vairāk izmantot dabīgos ārstniecības līdzekļus, ignorējot mūsdienās populāros sintētiskos preparātus, kas līdztekus vienas kaites atvieglošanai bieži vien nelabvēlīgi iespaido kādu citu orgānu. Gandrīz katrā pārraidē ir kāds stāsts par nejaušajiem glābējiem, kas negaidīti uzrodas grūtā brīdī.
Kad Eduards Ņečeporenko dienējis armijā, neierasti trūcīgais uzturs viņa organismam radīja gremošanas problēmas, jau 19 gadu vecumā ārsti konstatēja kuņģa čūlu. Nedienu uzveikt viņam palīdzēja armijas recepte kuņģa čūlas ārstēšanai, kuru puisim, uzzinot par ligu, izstāstīja pulka komandieris Vladimirs. Pašam labdarim, izrādās, bijusi līdzīga kaite, kā tas armijas dzīves stresa pārpilnajos apstākļos gadās daudziem. Komandieris nonāca slimnīcā ar asiņojošu kuņģa čūlu, cītīgi lietojis ārstu ieteiktās tabletes, diemžēl – bez panākumiem. Kādu dienu ciemos atnācis kaimiņš. Uzzinot diagnozi, viņš mudinājis Vladimiru pārtraukt tablešu rīšanu, ja no tām nav labuma, un izrakstīties no slimnīcas. Kaimiņa padoms izārstējis kuņģa vainu mēneša laikā, protams, līdztekus jāievēro arī kuņģa čūlai atbilstošs ēšanas režīms. “Armijas recepte” izklausās itin barbariska, tomēr skatītāji savām acīm redzēja vismaz divus vīrus, kam tā palīdzējusi. No rīta pirms brokastīm iedzer 20 g medicīniskā spirta, pēc 5 – 7 minūtēm apēd ēdamkaroti kvalitatīva sviesta un jau pēc 10 – 15 minūtēm var ēst plānoto. Komandiera ieteikto “alkoholisko” metodi Eduards varēja izmantot, jo čūlas dēļ viņam piešķīra mēnesi atvaļinājuma. Pa šīm 30 dienām kuņģa čūla pazuda, gadus 20 tā par sevi nav atgādinājusi. Genādijs Malahovs par dīvaino recepti nebija pārāk izbrīnīts, atzina, ka spirts pirms ēdiena uzņemšanas dezinficē gremošanas sistēmu, bet sviests mīkstina gļotādas. Kā jau tas ierasts, medicīnas zinātņu doktors Aleksandrs Šarandaks vērtējumos bija atturīgs. Atzīstot spirta baktericīdo iedarbību, panākumus kuņģa čūlas gadījumā viņš drīzāk skaidroja ar alkoholu kā stresa mazinātāju (protams, arī tas nav mazsvarīgi, jo sen pierādīts, cik ciešā saistībā ir stress un gremošanas orgāni), tomēr skatītājiem šo metodi viņš neieteiktu. Kas neriskē, tas nevinnē!
Račejevu pāris no Sočiem TV studijā ieradās ar krāšņu lauru koka zaru pušķi, kā arī kopš antīkās senatnes pieņemto pagodinājuma simbolu – lauru lapu vītni. Tā, protams, pienācās G. Malahovam. Izrādās, šim vienkāršajam garšaugam ģimenes dzīvē bijusi īpaša loma. Un arī kādai garāmgājējai. Pēc kāzām Ļubovai nācies pārcelties uz dzīvi no ierastajiem Sočiem uz Noriļsku. Neierastais klimats un uzturs itin drīz lika sevi manīt visdažādāko slimību veidā – podagra, osteoporoze, sāpes gūžu locītavās u. c. Žirgti pielēkusi kājās, kundze visai studijai demonstrēja to briesmīgo ainu, kad jaunā sieviete tolaik pārvietojusies, knapi velkot kājas. Reiz viņai uz ielas pienākusi klāt sveša sieviete. “Tev nav cita glābiņa kā lauru lapas!” viņa teica un izstāstīja vairākas receptes ar šo šķietami pavisam parasto garšaugu. (Sevišķi tagad, kad popularitātes viļņa virspusē ir vissmalkākie austrumu zemju garšu mistrojumi, man pašai mest zupā šo prasto lapiņu reizēm liekas nepiedienīgi, kaut gan manā bērnībā melnie pipari un lauru lapas bija faktiski vienīgā garšu buķete visām zupām; varbūt trūcīgā izvēle nemaz nebija tik slikta?) Tomēr liekas, ka šī vienkāršā recepte noderēs daudziem, lai izvadītu no organisma sāļus. Un ne tikai tam vien.
Pēc darbdienas, kad kājas jūtas nogurušas, Ļubova iesaka 20 lauru lapas pārliet ar verdošu ūdeni, nedaudz atdzesēt, tad izmantot šo uzlējumu kāju vannām, vienlaikus dzerot lauru tēju. Stāstījumu turpināja Ļubovas vīrs, kurš tālajā Noriļskā nostrādātajos 20 gados jūtami sagandējis veselību. Vienā nierē atklājies audzējs, tā izoperēta. Sācis baiļoties par savu veselību, maz kustējies, tāpēc pieņēmies svarā, muskuļi atrofējušies, asinsspiediens tuvojies 200. Kādu rītu viņa uzmanību piesaistījusi sievas regulārā darbošanās ar lauru lapām. Sācis tincināt, ko viņa tur dara. Dzerot lauru tēju, vai vīrs gribot pagaršot? Tagad bez šīs tējas ģimene nesāk nevienu dienu. Vīram spiediens pazeminājies, atjaunojies senais mundrums, pat cukura līmenis, kas pēc Noriļskas bijis 9,8, normalizējies. Katru rītu vīrs un sieva sagatavo sev brīnumtējas dienas devu – trīs lauru lapas pārlej ar 400 g vārīta ūdens, ļauj ievilkties un dzer dienas gaitā.
Gastroenterologs Valērijs Sergejevs ģimenes aizraušanos ar lauru lapām vērtē atzinīgi un atcerējās, ka jau studiju gados topošie ārsti eksperimentējuši ar lauru lapu uzlējumu. Tas labi palīdzējis cukura diabēta, gastrīta, metabolisma un podagras slimniekiem, turklāt šķīdina trombus.
Malahova padomi. Ārstniecībā viņš bieži izmanto dažādas garšvielas. Lauru lapas lieliski izvada no organisma sāļus. Mērenās devās lietotas, tās atslābina gludo muskulatūru, pazemina spiedienu. Apzināti pārdozējot, var panākt jaudīgu organisma attīrīšanas efektu, taču šis ieteikums neder cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu un grūtniecēm, jo var sākties gludās muskulatūras spazmas. Krustnagliņas – uzlabo redzi un aknu darbību; kardamons – normalizē sirdsdarbību. Degvīna uzlējums pipariem jāierīvē vietās, kur nogulsnējušies sāļi; turpretim dažādas garšaugu eļļas ierīvē jostasvietā pret reimatisma sāpēm, savukārt, ierīvētas vēdera rajonā, tās uzlabo gremošanu. Minētās eļļas, protams, var nopirkt aptiekā vai veikalā, tomēr pašgatavota ir daudz drošāka, vismaz svaiguma ziņā. Pašgatavota lauru eļļa. Kafijas dzirnaviņās samaļ lauru lapas (apmēram pusvāciņa), piejauc 100 g eļļas, pasilda ūdens peldē, lai ātrāk sajauktos. Šī eļļa palīdz ārstēt ādas kaites – izsitumus un ēdi. Tā palīdz reimatisma slimniekiem, ar to ierīvē sāpošās locītavas, kur nogulsnējas sāļi. Krustnagliņu eļļa – apmēram 30 krustnagliņas pārlej ar glāzi eļļas, slēgtā burkā glabā divas nedēļas. Šo eļļu var lietot, lai iznīcinātu mikrobus, stimulētu sirdsdarbību. Kopā ar citronu tā labi noder aknu tīrīšanas kūrei. Anīsa sēklu eļļu Malahovs iesaka iesmērēt kāju pēdās, tad gaita kļūst atsperīga un viegla.
Lauru lapas kosmosā. Kosmonauts Viktors Gorbatko izstāstīja, ka tautas medicīna netiek smādēta pat kosmosā, jo saaukstēšanos tur aptur ar vienkāršu uzlējumu. Vienu lauru lapu paberzē pirkstos, lai aktivizētu aromātiskās vielas, un ieliek glāzē, pieliek 2 – 3 melnos piparus, vienu ēdamkaroti medus un vienu ēdamkaroti augu eļļas. Visu pārlej ar karstu ūdeni. Nedaudz atdzesē un izdzer. Ja tas glābis kosmonautus, droši vien arī mums uz zemes palīdzēs.
Vēl kādu recepti cīņai ar saaukstēšanās simptomiem (turklāt – arī ne gluži uz zemes!) pastāstīja Zahana Anama, kura dzimusi Bangladešā. Šajā zemē garšvielas ir iecienīts ārstniecības līdzeklis, tā, piemēram, kurkumas pulveri, sajauktu ar alvejas mīkstumu, izmanto apdegumu ārstēšanai. Kādā lidojumā Zahana sajutusi saaukstēšanās pazīmes. Rokassomiņā viņai arvien ir nevis zāles, bet garšvielu komplekts. Stjuartes atnestajā tējas glāzē viņa iemaisījusi sasmalcinātu ingvera gabaliņu, vienu tējkaroti kurkumas un vienu tējkaroti kanēļa, kā arī vienu krustnagliņu. Pēc kāda laika, kad aromātiskās vielas ir ievilkušās, tēju izdzer. Tā aktivizē svīšanu, izsilda organismu, un saaukstēšanās pazūd. “Ātrās palīdzības” metode Zahanu izārstēja, vēl pirms lidmašīna nolaidās uz zemes. Nevajadzēja tērēt naudu nedz “ferveksiem”, nedz “upsiem”.
Šīs pretsaaukstēšanās receptes atzinīgi novērtēja arī bioloģijas zinātņu kandidāts Rinads Minvaļejevs. Sildošais efekts ir ļoti svarīgs. Kad mums salst rokas, mēs tajās ilgāk turam karstas tējas krūzi, un siltāk kļūst ne tikai rokām. Arī kāju pēdās ir daudz receptoru, tāpēc katrs zina kāju mērcēšanas efektu, ja gadījies nosalt. Tomēr visvairāk receptoru ir cilvēka mēlē, tāpēc, jūtot saaukstēšanās simptomus, raidījuma dalībnieki pamatoti iesaka tieši karstu dzērienu. Zinātnieks recepšu krātuvi papildināja ar kādu Tibetas medicīnas ieteikumu, kas palīdzot pavasara mainīgajos laika apstākļos iztikt bez iesnām un saaukstēšanās. Granātābola mizu sakaltē, piestā cītīgi stampā līdz smalkam pulverim. To pašu dara ar melnajiem pipariem un kanēļa standziņu (var izmantot maltu kanēli). Visu samaisa un vēlreiz cītīgi saberž piestā. Tā no šķietami banāla garšvielu maisījuma top Tibetas medicīnas preparāts, kas saucas “Granātābols 3”. Ar šo pulveri var papildināt jebkuru siltu ēdienu. Piedeva organismā rada dzīvinošu siltumu.
Ingvers. Šis ķeburkājainais garšaugs senāk mūsu veikalos nebija nopērkams, taču to lietoja jau pirms 5000 gadiem. Mūsdienās īsts ingvera fans ir vīrišķīgā spēkā kūsājošais aktieris Ņikita Džigurda. Izrādās, ka viņam nebūtu iebildumu ēst tradicionālo ķiploku un sīpolu, bet nepatīkamais aromāts šķitis neiederīgs brīdī, kad bijis iemīlējies. Tad arī atklājis ingveru, kuru pa šiem gadiem iecienījis tik ļoti, ka spēj to grauzt tā, kā citi kož ābolā. Turpat studijā aktieris to nodemonstrēja pārsteigtajiem skatītājiem, paskaidrojot, ka faktiski ingvers kļuvis viņam par vienīgo garšvielu. Džigurda ir veģetārietis, sāli praktiski nelieto, toties ingveru – daudz. Skatītājiem aktieris demonstrēja savu recepti, kuras sastāvā, protams, ir ingvers. Tā novērš bieži sastopamo gremošanas traucējumu – dedzināšanas sajūtu (tradicionālo metodi – iedzert sodas ūdeni – G. Malahova partnere aktrise Jeļena Proklova labāk iesaka neizmantot, jo soda bojā gļotādas). Divu nomazgātu olu čaumalas sasmalcina piestā, pieber vienu tējkaroti ingvera pulvera un vienu tējkaroti kalmju sakņu pulvera. Maisījumu pārlej ar ½ glāzi silta ūdens., ļauj ievilkties un turpmāk lieto pa vienai ēdamkarotei 30 minūtes pirms ēšanas.
Malahova “Veselības dzēriens”. Ar sulu spiedi izspiež sulu no aptuveni 700 g ingvera sakņu (ingvera fans Džigurda to garšoja pirmoreiz un atzina par izcilu gardumu, kuru turpmāk lietos, turpretim Proklova, ziņkārības dzīta, gan riskēja pamēģināt karotes galiņu tīras ingvera sulas, bet...seja saviebās patiesās šausmās no asās garšas), sulu izspiež arī no 2 – 3 citroniem. Abas sulas samaisa ar ½ kg medus, tad pielej 2 l novārīta un atdzesēta ūdens. Palīdz cīnīties pret gastrītu, var skalot kaklu angīnas gadījumā, var dzert tāpat vien veselības nostiprināšanai u. c.
Uzbekistānas Tautas medicīnas akadēmijas līdzstrādnieka Muhameda Hamrajeva receptes (mani patīkami pārsteidza, ka Vidusāzijas valstī ir pat šāda akadēmija, tas liecina, ka senās metodes šīm tautām ir lielākā cieņā nekā pie mums; varbūt tāpēc, ka Uzbekistānas pilsētā Buhārā dzīvojis slavenais Avicenna, kurš katru garšvielu traktējis kā zāles pret kādu noteiktu kaiti).
• Kanēlis – sašķidrina asinis, pazemina cukura un holesterīna līmeni.
• Krustnagliņas:
– sūkāt un košļāt mutē, ja iekaisušas smaganas;
– ja paaugstināts šķidruma spiediens galvaskausā, katru otro dienu vienu krustnagliņu paliek zem mēles un tura tik ilgi, kamēr tā praktiski izkūst, sajaucoties ar siekalām;
– bērni, kuriem senāk ap kaklu lika krustnagliņu krelles, nekad neslimoja ar hepatītu. (NB! Varbūt par šo metodi vērts ieinteresēties pašlaik, kad Rīgā no jauna parādījusies “dzeltenā kaite”?)
• Ingvera halva – divas ēdamkarotes medus samaisa ar ingvera pulveri un samaltu mandeļu pulveri, līdz rodas halvai līdzīga struktūra. Halvu ēd pa karotei rītos un vakaros. Tā ir veselīga, turklāt stabilizē imunitāti.
Gaļinas Grabovecas slimību pilno dzīvi izmainīja nejauša tikšanās ar kādu indieti, kura viņai, palīdzēt gribēdama, iemācīja prasmīgi lietot garšvielas. Jau 15 gadu vecumā Gaļinai konstatēja gastrītu, par spīti ārstu pūliņiem, tas nerimās, vēl trakāk – pievienojās diabēts, Gaļina aptaukojās, paaugstinājās asinsspiediens. Bēdu ieleja! Nolēma kļūt par veģetārieti, cerot paglābties no slimībām. Tomēr ēdiens bez sāls, no kuras viņa centās atturēties, šķita bezgaršīgs. Sastaptā indiete izprata jaunās sievietes nelaimi, palīdzēja izprast citu garšvielu nozīmi. Pakāpeniski iepazīstot ap simts (!) garšvielu, Gaļina aptuveni 30 atzina par savējām. Turklāt viņa atklāja, ka tās palīdz pie dažādām kaitēm.
* Krustnagliņa noņem zobu sāpes. Prāvāku krustnagliņu sakošļā un vēl pamīca, veidojot pastu, to uzliek uz sāpošā zoba. Ja ar šo pastu apsmērē auss rajonu, pazūd auss sāpes.
* Fenhelis mazina kuņģa skābumu un novērš dedzināšanu, to pakošļā tūlīt pēc ēšanas.
* Hipertonijas slimniekus bieži moka galvassāpes. Gaļinas glābiņš ir safrāns (trīs safrāna stīdziņas iemaisa ½ tējkarotē kausēta sviesta).
* Diabēta saasinājumu Gaļinai palīdz pārvarēt kurkuma (ja cukura līmenis paaugstinās tuvu 8, tējkarotes galiņu kurkumas samīca ar “mūmijas” tableti, lieto pa mazai lodītei, uzdzerot siltu pienu; parasti pēc nedēļas cukura līmenis atgriežas normā).
Studijā sēdošie, kā vienmēr, papildināja recepšu krājumus no sava un senču pūra:
* sirseņa kodums – jaunietei laukos iekoda šis nešpetnais kukainis, vecmāmiņa pielika parastu kaltētu lauru lapu, sāpes drīz pazuda, pat nepiepampa;
* diļļu sēklas gremošanas uzlabošanai – vienu tējkaroti diļļu pārlej ar vienu glāzi karsta ūdens, nostādina diennakti; lieto pa vienai ēdamkarotei pirms ēšanas;
* piparu konfekte pret kakla sāpēm – vienu tējkaroti pacieta medus sajauc ar šķipsniņu maltu balto piparu; saviļā mazas bumbiņas, trīsreiz dienā sūkā pa konfektei zem mēles.
Malahova padoms gremošanas uzlabošanai. Arī Malahova recepte atgādina konfekti. Ņem pa vienai tējkarotei samaltu melno piparu, sarkano piparu un ingvera, piespiež nedaudz citrona sulas, pieber ¼ tējkaroti sāls. Masu samaisa, saviļā zirņa lieluma lodīti un pirms ēšanas apēd. Šāds “piparots uzmundrinājums” jūtami uzlabos gremošanu.
Daži studijā klātesošie speciālisti mudināja īpaši neaizrauties ar tālo zemju garšvielām, bet cītīgāk iepazīt un izmantot tos augus, kas raksturīgi dzimtajai zemei. Par prieku oponentiem, G. Malahovs iesaka pazemināt asinsspiedienu ar mūsu klimatiskajiem apstākļiem tradicionālu garšaugu – ķiploku. Divas galviņas ķiploku (aptuveni 20 daiviņas) attīra no mizas un izspiež caur ķiploku spiedi. Pielej 200 g šņabja un tumšā pudelē ļauj ievilkties 12 dienas. Pēc tam piepilina 5 – 10 pilienus baldriāna tinktūras, samaisa, izkāš. Lieto trīsreiz dienā pa 20 pilieniem 15 minūtes pirms ēšanas. Var pilināt uz cukurgrauda vai iemaisīt 50 g ūdens.
Kā jau iepriekšējoreiz solīju, šajā numurā bija mazāk filozofisku pārspriedumu, bet centos apkopot ieteikumus, kuros galvenais “trumpis” ir dažādas garšvielas. Galvenokārt jau tāpēc, ka tuvojas pavasaris, kad tā vien visiem ātrāk gribēsies nomest ziemas “kārtu” un ļauties siltajai saulei un spirdzinošajam gaisam. Bet... nereti pavasara jaukumiem līdzi nāk iesnas, klepus un citas nedienas. Mana vecāmāte mēdza teikt: “Pavasaris ir viltīgs laiks!” Gaidot šo periodu, katrs varat paspēt izvēlēties sev tīkamāko garšas buķeti no piedāvātajām receptēm. Ceru, ka daļa lasītāju izmēģinās vēl citus ieteikumus. Atzīstos, ka vieglākas uztveršanas un pārskatāmības labad nespēju padomus sagrupēt nedz pēc slimībām, nedz garšvielām, jo reizumis viss tik un tā sajaucas vienkopus. Tad nu šķetiniet paši, kas derīgs tieši jums. Pati grasos saņemties iekārtot kladi, kurā raidījumos dzirdētos vērtīgākos un mazāk zināmos ieteikumus tomēr sagrupētu pēc slimībām. Īstajā brīdī atcerēties īsto padomu diezin vai izdosies, piemēram, šoreiz ceru “iegrāmatot” līdz tam nedzirdēto ieteikumu par lauru lapu kā glābiņu, ja iekodis sirsenis. Gribas ticēt, ka arī jums kaut kas noderēs. Protams, lietojot jebkuru ārstniecības līdzekli – gan tradicionālo, gan netradicionālu – liela nozīme var būt t. s. placebo efektam. Slimniekam dodot farmakoloģiski neiedarbīgu vielu (piemēram, krītu), kuru pacients uzskata par medikamentu, tiek panākts psihisku vai somatisku slimību ārstējošs efekts. Zinātnieki vēl nav vienojušies par to, kas tieši ietekmē mūsu ticību placebo efektam. Vai tā ir pašiedvesma? Ticība? Taču svarīgs ir rezultāts – atveseļošanās.
Vai jums dzīvē ir gadījies sastapt īstos cilvēkus īstajā brīdī, kas devuši jums kādu dziedniecisku ieteikumu? Jūs savukārt varētu tos atsūtīt “Loga” redakcijai, tādējādi paši kļūstot par “īstajiem cilvēkiem īstajā brīdī”. Un vēl – ja nevarat sagaidīt padomus “savas” kaites ārstēšanai, ziņojiet arī to. Apsolu atbildi ārpus rindas kārtības.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017