Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 17:40
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Izsenis skaitļiem mēdz piedēvēt maģiskas īpašības.
Sensenos laikos aiz trejdeviņām jūrām trešais tēvadēls un treji spēkavīri par līgavām tīkoja trīs karaļmeitas, kuras sargāja deviņgalvains pūķis, septiņi velni un Ali Baba ar četrdesmit laupītājiem utt.
Īpaši populārs bija skaitlis 3: triviālās zinības, Romas triumvirāts, svētā trīsvienība, trīs Ņūtona likumi, trīs Galileja tēzes, triptihs, trīs pīnes bizē, staļinlaika troika, trešais reihs, trīsgrašu opera, trīsfāzu strāva….
Līdzīga bērnišķīga ciparu liga piemeklējusi Eiropas Savienības enerģijas sektora funkcionārus, apspēlējot skaitli 20 (būtu kaut 21 izvēlējušies). Bez aprēķinos pamatotas motivācijas, tīksminoties par fonētiski labskanīgu frāzi (īpaši angliski), tapis sauklis, kas kļuvis par Eiropas vadmotīvu ilgtspējīgas enerģētikas attīstībai un ieņēmis likuma spēku ES direktīvās:
līdz 2020. gadam samazināsim enerģijas patēriņu par 20% (–20 P), samazināsim SEG izmešus par 20% (–20% I) un ražosim 20% enerģijas (20% A) no atjaunojamiem resursiem.
Pirms pusgadsimta dzirdēti līdzīgi saukļi, piemēram – dajoš pjatiļetku, dajoš kommuņizm. Rezultāts zināms – šādi būvēta impērija izirst.
Doma jau apsveicama – antropoloģiskā ietekme uz vidi un Zemes atmosfēru sasniegusi tādu pakāpi, ka cilvēkiem jāsāk apvaldīt savas komforta tieksmes un ierobežot nesaprātīgu resursu izmantošanu, kas saistīta ar atmosfēras sastāva izmaiņām, kas savukārt izraisa globālu silšanu un tai sekojošas nelāgas parādības.
Par enerģijas tērēšanu –20% P
1. attēlā redzams, ka Latvijas enerģijas resursu pašnodrošinājums veido tikai 1/3, pārējo importē – galvenokārt no austrumu kaimiņiem. Līdz 2020. gadam saskaņā ar ES direktīvām enerģijas patēriņš jāsamazina par 20%, ievērojot plānoto ekonomikas izaugsmi, kas atbilst valsts IKP pieaugumam.
Enerģijas resursu un elektroenerģijas patēriņa prognoze
Te galvenais ir nevis tērēt mazāk, bet tērēt efektīvāk, lai katra enerģijas patērētā vienība dotu lielāku atdevi. 3. attēls savukārt rāda, ka te vēl tāls ceļš ejams, lai sasniegtu kaut Eiropas vidējo līmeni. Lauvastiesu – ap 60% enerģijas – Latvijā tērē apkurei (elektrībai tikai 9%); ja sasniegsim valsts pamatnostādnēs definēto mērķi – samazināt siltumenerģijas īpatnējo patēriņu ēkās no 235 kWh/m2 līdz 150 kWh/m2 gadā līdz 2020. gadam, šis līmenis stipri tuvinātos. 77% no enerģijas ietaupījuma jārod tieši dzīvojamo ēku veiktspējā. Tas, protams, prasa ievērojamus līdzekļus, kas jāiegulda ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Diemžēl valsts politika vairāk seko enerģijas ražošanas biznesa interesēm – ražot un pārdot vairāk, nevis patērētāju interesēm – ražot enerģiju pietiekami, bet maksimāli efektīvi, no vietējiem un atjaunojamiem resursiem, mazināt zudumus un enerģijas cenas un visnotaļ lietot to saprātīgi.
Eiropas valstu enerģijas intensitāte (patērētās
enerģijas attiecība pret saražoto IKP)
Par izmešu samazināšanu –20% I
Iegūstot enerģiju no kurināmā, t. i., to sadedzinot, neizbēgami rodas dūmi, izdedži un pelni, kas arī veic savu melno darbu – sagandē vidi, sasilda gaisu un maina tā sastāvu ar visām no tā izrietošām sekām.
Siltumnīcas efekta gāzu (SEG) avoti Latvijā
Pēc sparīgām debatēm pērn ES lēmusi samazināt šo izmešu (CO2) daudzumu līdz 2016. gadam par 1/5 jeb 20%. Sākotnēji saskaņā ar Kioto vienošanos par atskaites (bāzes) gadu pieņēma 1990. gadu. Tas Latvijai bija izdevīgi, jo pēdējais padomijas gads bija ar augstu enerģijas patēriņu un izmešu līmeni. 2005. gadā ieviesa emisiju tirgus sistēmu (ETS), kur noteikumi bija relatīvi brīvi. Toties ar 2008. gadu iedarbojās maģiskais skaitlis 20 – par tik procentiem jāsamazina CO2 izmeši, salīdzinot ar 2005. gada faktisko to daudzumu (10,88 milj. t). Lai kā ķepurojās un spurojās Vides ministrijas pārstāvji Briselē, mēģinot pierādīt, ka Latvijas sekmīgai tautsaimniecības attīstībai nepieciešams 6,25 milj. kvotu, tur ES emisāri neņēma vērā Latvijas attīstībai nepieciešamo pieaugumu un visžēlīgi atvēlēja no 2008. līdz 2012. gadam tikai 17,14 milj. kvotu, t. i., ik gadu 3,428116 milj.
* 1 tonna ogļu rada ap 2,5 tonnas CO2.
* 1 kvota = 1 tonna CO2 izmešu, kuru paredzamā cena – apmēram 25 eiro.
Kioto noteiktajās robežās iekļaujamies,
bet CO2 kvotu pietrūkst
Vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 izmešu daudzumu, ir sadedzināt mazāk fosilos (importa) kurināmos, dedzināt tos ar augstāku lietderības koeficientu (efektīvas kurtuves, koģenerācija), samazināt zudumus enerģijas pārvades sistēmās (siltumtrases, elektrotīkli u. c.), palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti (siltināti mājokļi un citas ēkas), izmantot atjaunojamos un sekundāros energoresursus un aizvietot ar tiem fosilo kurināmo, kā arī rūpniecībā izmantot enerģiju taupošas tehnoloģijas.
Par atjaunojamiem (atjaunīgiem) energoresursiem 20% A
Latvijas enerģētika balstās uz importa fosilajiem resursiem (skat. 1. attēlu), varbūt tālab, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs esam 2. vietā (aiz Zviedrijas) atjaunojamo resursu izmantošanā. Latvijā 37% enerģijas iegūst no atjaunojamiem resursiem.
Atjaunojamos energoresursos iekļaujams: tekoša ūdens spēks, vējš, zemes un pazemes ūdeņu siltums, saules starojums, biomasa (koksne, salmi u. c.), biogāze, biodegvielas, viļņi, paisumi un jūras straumes, ūdeņu sāļuma starpība. Diskutabls resurss ir kūdra; Somijā un Īrijā to atzīst par lēni atjaunojamu resursu un izmanto enerģijas iegūšanai, bet Briseles enerģijas “speci”, kuriem šī viela ir sveša, to pielīdzina brūnoglēm, tātad fosilam kurināmajam, kas jānicina. Latvijā jau kūdra kā kurināmais praktiski iznīdēta.
Latvija apņēmusies ražot no atjaunojamiem resursiem 49,3% no elektroenerģijas patēriņa, kas, patēriņam pieaugot, radīs grūtības šo apņemšanos pildīt, jo šie resursi ir ierobežoti. Daugavas spēkstaciju kaskāde ražo tik, cik šī upe spēj dot ūdeni, koksnes izmantošana elektrības ražošanai pagaidām nerentējas, nelielas biogāzes ražotnes vēl tikai top.
Šā raksta ietvaros nav iespējas pārskatīt visu atjaunojamo enerģijas veidu lietojumu – to lūkosim veikt šīs rakstu sērijas turpinājumos.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017