Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 04:06
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Sveic Gulbenes Gada cilvēku un sirsnīgāko priekšnieku
Atzīmējot Gulbenes 80 gadu jubileju, pilsētā tika rīkoti konkursi par titulu “Gulbenes gada cilvēks 2007” un “Sirsnīgākais priekšnieks” iegūšanu. Gada cilvēka nosaukums piešķirts tautisko un sporta deju skolotājam, deju kolektīvu vadītājam un horeogrāfam Kārlim Ventam. Savlaik viņš bijis pilsētas domes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks un Gulbenē izveidojis politiski represēto klubu, Daugavas vanagu Gulbenes apvienību un vanadzēnu organizāciju. Savukārt par vispiemērotāko titulam “Sirsnīgākais priekšnieks” gulbenieši atzinuši SIA “Džanita” īpašnieci Džanetu Priedeslaipu.
Vecgulbenes muižas kompleksā – jauna viesnīca
15. februārī, piedaloties kultūras ministrei Helēnai Demakovai un rajona vadībai, svinīgi atklāja atjaunotās Vecgulbenes muižas kompleksa ēkas – Manēžu un Siernīcu. Tās ir pirmās, kas pilnībā atguvušas vēsturisko izskatu un pieejamas ikvienam. Vecgulbenes muižas atjaunošanas darbi norit kopš 2005. gada, un šajā laikā kompleksā investēti vairāk nekā trīs miljoni latu. Manēžas ēkā, kur vecajos laikos tika organizētas zirgu izjādes, todien atklāja hoteli “Vecgulbenes muiža” ar 56 gultasvietām. Te ierīkota arī Vidzemē lielākā konferenču zāle 400 personām, kafejnīca un SPA centrs. Savukārt Siernīcas ēkā izveidota atsevišķa viesu māja ar diviem divvietīgiem numuriem un kamīnzāli 20 personām.
Vidzemes attīstības aģentūra noslēgusi miljonu vērtu eprojektu
Ar ERAF līdzfinansētās nacionālās programmas finansiālu atbalstu projekta “E–Vidzeme” ietvaros Vidzemes attīstības aģentūra trīs gadu laikā sešos rajonos – Cēsu, Alūksnes, Gulbenes, Valkas, Madonas un Valmieras – ieguldījusi vairāk nekā 1,052 miljonus latu, lai nodrošinātu reģiona skolas un bibliotēkas ar kvalitatīvu interneta pieslēgumu, uzlabotu epārvaldi pašvaldībās un nodrošinātu tās ar jaunām IT tehnoloģijām, kā arī apmācītu pašvaldību darbiniekus un pedagogus. Kopumā Vidzemē izveidoti 214 interneta pieslēguma punkti, 97 bibliotēkās un 117 izglītības iestādēs izveidoti un projekta laikā apmaksāti interneta pieslēguma punkti, ap 400 pašvaldību darbinieku un pedagogu apmācīti datorprasmēs. Visi Vidzemes rajonu atbalsta centri saņēmuši datortehniku un programmnodrošinājumu.
Studenti meklē pilsētvides arhitektoniskos risinājumus Valkai un Valgai
4. martā, Valkas un Valgas pašvaldību vadītāju aicināti, dvīņu pilsētās viesojās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 55 studenti un septiņi mācībspēki fakultātes dekāna Uģa Bratuškina vadībā. Šīs viesošanās mērķis bija iepazīties ar Valkas un Valgas pilsētvides un arhitektūras problēmām un nākotnes plāniem, kā arī ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāt sadarbības iespējas nākotnes ieceru īstenošanā. Ideja Valkas un Valgas pilsētvides un kopīgā arhitektoniskā risinājuma meklējumos iesaistīt studentus un mācībspēkus pieder Valkas domes priekšsēdētājai Undai Ozoliņai. Viņasprāt, augstskolas un pašvaldību sadarbība būs abpusējs ieguvums – studenti, izstrādājot priekšlikumus konkrētu teritoriju attīstībai un objektu būvniecībai, iegūs lielisku praksi savdabīgā vidē – pierobežas vienā pilsētā divās valstīs, savukārt Valka un Valga varēs studentu idejas un piedāvātos risinājumus izmantot reālajā darbā. Pirmais uzdevums būs izstrādāt projektus Valkas–Valgas apmeklētāju centra izbūvei, atrast piemērotu vietu ledus hallei un idejas tās vizuālajam tēlam, piedāvāt priekšlikumus Valkas pilsētas pazemes bunkuru atraktīvai izmantošanai, kā arī aplūkot iespējas apkārtējās teritorijas izmantošanā pie lielā robežpunkta un stāvlaukumu papildināšanai pilsētu centrā. Valgas pilsēta ieinteresēta saņemt studentu skatījumu par Pedeles krastos iecerēto SPA centra plānošanu un kempingu izvietojumu upes krastos.
Valkā būs “Snovbords bez robežām!”
5. aprīlī Valkā, pie bijušā robežpārejas punkta Rīgas un Raja ielā, būs līdz šim Latvijā un Igaunijā vēl nebijis pasākums “Snovbords bez robežām!”, kur draudzīgā cīņā noteiks abu valstu labākos snovbordistus. Sacensības sāksies pulksten 15 ar abu dvīņu pilsētu mēru uzrunām, bet apbalvošana paredzēta pusseptiņos vakarā. Pasākumu organizē biedrība “Rīgas snovborda skola” sadarbībā ar “Red Bull” kompāniju Latvijā un Igaunijā. Organizatori sola, ka tās būs ne tikai sacensības, bet vienlaikus krāšņs un iespaidīgs šovs skatītājiem. Sacensības notiks uz speciāli šim pasākumam izgatavotām un Baltijā vēl nebijušām konstrukcijām – slaidiem, bet sniegu atvedīs no tuvākajām ledus hallēm un slēpošanas trasēm. Pasākuma vietā tiks uzstādīts arī speciāls apgaismojums, darbosies dīdžeji, un viss tiks iemūžināts filmā.
Valmieras rajona tūrisma jaunumi
5. martā Valmieras tūrisma informācijas centrā tika prezentēta jaunā Valmieras rajona tūrisma karte, bet novadpētniecības muzejā notika konference “Radošā industrija. Lielpilsēta un province. Iespējas”, ko organizēja Eiropas Komisijas informācijas punkts “Europe Direct” Valmierā un Valmieras bibliotēka sadarbībā ar rajona padomi, Valmieras pilsētas pašvaldību un Kultūras ministrijas reģionālās kultūras plānošanas nodaļu. 7. martā Valmieras pagasta kultūras namā notika VII Vislatvijas vakara vadītāju festivāls “Caur smiekliem pilnīgi nopietni...”, kura tēma bija “Reiz dzīvoja...”. Savukārt Rūjienas tūrisma informācijas centrs izdevis astoņas dažādas pastkartes, kuru kopējais eksemplāru skaits ir 27 tūkstoši. Tās stāsta par Ķoņu dzirnavām, zemnieku saimniecībām “Rūjienas šinšillas”, “Klimpas” un “Adzelvieši”, pilsētas domi, Rūjienas centru un pieminekļiem. Interesants pasākums būs “Kocēnu pavasaris 2008” 26. aprīlī un “Tulpju dienas Kocēnos” no 17. līdz 19. maijam.
Valmiera gatavojas 725. jubilejai
Gatavojoties Valmieras 725 gadu jubilejai, ko pilsētā plaši atzīmēs 7. – 9. augustā, izveidots svētku logotips, kura autore ir pilsētas māksliniece Inga Brūkle. Logotipa pamatā ir jau esošā pilsētas zīme, kurā integrēts jubilejas skaitlis “725“, kā arī simboli, kas raksturo pilsētas jubileju – Gauja, ūdens plūdums, ūdens zilā krāsa u. c. Savukārt svētku devīze būs “Teic man, Gauja, Valmieras stāstu!”, kas simbolizē pilsētas 725 gadu jubilejas pasākumu saturu – ar dažādām aktivitātēm parādīt Valmieru no senatnes līdz mūsdienām. Viens no lielākajiem notikumiem svētku laikā būs dažādu mākslu festivāls “Valmiera – Vidzemes bērnu galvaspilsēta”, kurā iecerēts pilsētā pulcēt bērnu kolektīvus, kas nodarbojas gan ar dziedāšanu un dejošanu, gan pārstāv citus mākslas veidus, kā arī sportistus, tādējādi vienu nedēļu Valmiera kļūs par bērnu galvaspilsētu. Valmieras tūrisma informācijas centrā jau var iegādāties dažādus suvenīrus ar pilsētas simboliku. Bet pavasari Valmiera sagaida mākslas noskaņās, priecējot dažādu mākslas veidu cienītājus. No 11. aprīļa līdz 11. maijam festivāla “Mākslas pavasaris Valmiera 2008” ietvaros pilsētā būs vairākas mākslas izstādes, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts, teātra izrāde, Mākslas balle un Latīņamerikas valstu fotoizstāde “Cita Amerika”. Savukārt sadarbībā ar starptautiskā Baltijas baleta festivāla organizatoriem valmierieši varēs vērot Argentīnas baleta mākslinieku izrādi “Uguns”. Tāpat pavasarī Valmierā notiks Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls un tiks atzīmēta tautas teātra “Sprīdītis” 50 gadu jubileja.
Jūnijā Burtniekos atdzims “Lāčplēsis”
20. jūnijā Valmieras rajona Burtniekos par godu Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 120. gadadienai notiks pasākums “Lāčplēsis. Atdzimšana”. Tieši pirms 20 gadiem Burtnieku estrādē bija Māras Zālītes un Zigmāra Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” uzveduma ģenerālmēģinājums, tāpēc tieši šeit “Lāčplēsis” atkal atdzims, un pie Burtnieku ezera notiks rokoperas “Lāčplēsis” koncertuzvedums, kurā piedalīsies tie paši mākslinieki, kas šajā iestudējumā uzstājās pirms 20 gadiem. Pasākuma programma būs plaša un daudzpusīga – paredzēta arī starptautiska zinātniskā konference, fotoizstāde, demonstrēs filmu par Atmodas laika notikumiem un rokoperas uzveduma fragmentus, tiks izdots īpašs vēstures liecību apkopojums par 1988. gada notikumiem. Šajā dienā gatavojas arī atklāt Burtnieku pagasta kultūras centru un prezentēt atjaunoto Burtnieku parka dārza vāzi “Gadalaiki”.
Cēsīs sveic jau astoto krustbērnu
18. martā Cēsu pilsētas domē, ievērojot ikgadējo tradīciju – Cēsu krustbērnu sveikšanu, tika aicināti visi tie bērniņi un viņu ģimenes, kas kopš 2000. gada ir kļuvuši par Cēsu krustbērniem. Kā ierasts, šajā dienā apsveikuma vārdus krustbērniem teica arī pilsētas mērs Gints Šķenders. Šogad Cēsu krustbērna titulu ieguvis Mārtiņš Sviķkalns, kurš kopā ar māmiņu Laimdotu Zvirbuli šo pasauli ieraudzīja Cēsu rajona slimnīcā šā gada pirmajā janvārī. Ik gadu par Cēsu krustbērnu kļūst tas mazais cēsnieks, kurš pasaulē nācis pirmajās Jaunā gada stundās, un ir krustbērna statusā līdz pilngadības sasniegšanai.
Izstāde “Cēsu uzņēmējs 2008” gaida dalībniekus un viesus
Cēsu rajona padome sadarbībā ar uzticamajiem partneriem a/s “CATA” un LTRK Cēsu nodaļu ik pavasari rīko uzņēmējdarbības izstādi “Cēsu uzņēmējs”. Šogad tā notiks jau 14. reizi un ir pazīstama ne vien Vidzemē, bet Cēsu uzņēmēju vārds plaši izskan visā valstī. Izstāde “Cēsu uzņēmējs” ir vecākā un tradīcijām bagātākā izstāde Vidzemē, ik gadu tā piesaista vairāk nekā simts uzņēmumu, iestāžu un organizāciju. Izstāde notiks trīs dienas – no 25. līdz 27. aprīlim, un dalībnieki tai vēl var pieteikties līdz 1. aprīlim (informācija pa tālruni 29110161). Šāgada izstādes sauklis ir “Sadarbībai un izaugsmei!”.
Iesvētīts jaunais Ogres karogs
16. februāra vakarā, lai atzīmētu pilsētas 80. jubileju, Ogres kultūras centrā pulcējās prāvs pulks ogrēniešu un pilsētas viesu. Svinību pirmajās minūtēs varēja “pārlidot” Ogres pilsētai un izjust tās gaisotni videofilmā, bet pēc tam klātesošos uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. Viņš teica paldies tiem, kas šeit iesakņojušies, atraduši mājas un ar savu darbu un mīlestību apliecinājuši mīlestību pret pilsētu. Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Dainis Īvāns iesvētīja pilsētas jubilejai par godu darināto Ogres novada karogu. Turpinot jubilejas ciklu, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un viņa vietniece Vita Pūķe 24. februārī Ogres vēstures un mākslas muzejā tikās ar pilsētas Goda pilsoņiem un ar Latvijas valsts ordeņiem un Goda zīmēm apbalvotajiem ogrēniešiem – lai viņus godinātu, pateiktu paldies un uzsāktu darbu pie Ogres Goda pilsoņu un Latvijas valsts ordeņu kavalieru grāmatas veidošanas. Svētkos muzejā bija ieradies arī Ogres pilsētas pirmais mērs – 1928. gadā ievēlētais Jūlijs Marsona kungs, kuru atveidoja Ogres tautas teātra režisors Uģis Tīrums. Viņš iepazīstināja ar pilsētas vēstures pirmajām lappusēm, kam sekoja šābrīža priekšsēdētāja pārdomas par pilsētu šobrīd. Šajā dienā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar nupat iznākušo bijušās kultūras nama direktores Vilmas Milleres apkopoto un novada domes izdoto atmiņu krājumu “Darbam atdots mūžs”.
Daugavpilī durvis vērusi izremontētā Latgales centrālā bibliotēka
19. februārī Daugavpilī pēc remonta durvis vērusi Latgales centrālā bibliotēka. Telpu rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts tika iecerēts ar mērķi izveidot vienotu un modernu lietotāju apkalpošanas zonu un attīstīt plašu pakalpojumu klāstu. Bibliotēkas telpas kļuvušas arī plašākas, tajā darbojas divi abonementi un trīs lasītavas, tā aprīkota ar jaunām mēbelēm, interneta pieslēgumu un tehniku vājredzīgiem cilvēkiem, šeit darbojas ES informācijas punkts. Jaunajās telpās pilnībā nomainīta apkures sistēma, ierīkota ventilācija un uzstādīti kondicionieri. Apmeklētāju ērtībām bibliotēkā izveidota otra ieeja no Ģimnāzijas ielas. Krājumu saglabājamības nolūkos telpas aprīkotas ar elektronisko drošības sistēmu grāmatu apritei. Bibliotēka piedāvā visplašākās informācijas ieguves iespējas, tajā skaitā bezmaksas internetu, bibliotēkas veidotās un abonētās datubāzes, pieejama arī pašvaldības informācija, jaunākā prese, novadpētniecības materiāli un cita aktuāla informācija. Patīkamus mirkļus lasītājiem sagādās arī gleznu izstāde no Daugavpilī notikušā starptautiskā plenēra “Marks Rotko 2007”.
VII Daugavpils starptautiskajā masku tradīciju festivālā
Senču gudrība balstās uz daudzu jo daudzu paaudžu pieredzi, un maskas kā labo sentēvu ieražu un tradīciju sargātājas nāk sodīt netikumu un slinkumu. Tāpēc februāris un Meteņu laiks Daugavpilī ir īpašs, jo pilsētas ielas un Vienības laukumu pieskandina starptautiskā masku tradīciju dalībnieku – budēļu – skandētās dziesmas un smiekli, kas vēsta par Saules atgriešanos un pavasara tuvumu. Un tas nozīmē, ka laiks mēzt prom ziemas nogurumu un sārņus un gatavoties jaunai atdzimšanai. Tāpēc šāgada festivāla simbols bija slota, kas kopā ar folkloras kolektīviem cēla saulītē senos rituālus un izdarības, kas, pēc tautas tradīcijām un vērojumiem, izmēž gružus un netīrumus, kas pa ziemas laiku sakrājušies namos, pagalmos un arī cilvēku prātos. Festivāls, kas notika no 21. līdz 24. februārim, Daugavpilī tika rīkots jau septīto gadu. 19 kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Bulgārijas līdzās tradicionālajai folklorai pārstāvēja arī šodienas maskošanās veidus – Daugavpilī varēja vērot “Saules skolas” audzēkņu veidoto netradicionālo modi, marionešu teātri, Bodi art un pat vēsturisko personāžu vaska figūras. Bija arī tradicionālie festivāla pasākumi – maskošanās, individuālo masku konkursi, jautras izdarības Vienības laukumā ar putras ēšanu, dziesmām un dejām.
Krāslavas rajona Indrā svin steļļu simtgadi
Krāslavas rajona Indras pagastā plaši tika atzīmēta aužamo steļļu dzimšanas diena – 100 gadu jubileja. Uz vienām no Indras kultūras namā esošajām stellēm saglabājies precīzs izgatavošanas datums, kas arī kalpojis par ieganstu kuplajām svinībām. To laikā sarīkotās izstādes stendos varēja apbrīnot austos pārklājus, apmetņus, segas, bet grīda bija cieši segta ar paklājiņiem un celiņiem. Aušanas mākslas glabātāji viesus iepazīstināja ar vietējām daiļamata tradīcijām un demonstrēja aušanas māku. Neparasto mākslas pasākumu kuplināja Indras un Izvaltas pašdarbnieku uzstāšanās.
Preiļu rajona uzņēmējas kopā sagaida Starptautisko sieviešu dienu
6. martā Preiļu rajona padomes administrācija pulcināja uz pasākumu tās 34 rajona uzņēmējas un vadītājas, kuras daudzu gadu garumā sadarbojas ar rajona padomi, attīstības plānošanas nodaļu un ir piedalījušās daudzu projektu izstrādē saviem uzņēmumiem un pašvaldībām. Svētku uzrunu teica Preiļu rajona padomes izpilddirektore Aina Pastore, bet par “rotaļīgu” lekciju psiholoģijā parūpējās izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, un tūrisma informācijas centra vadītāja un dziedošā gide Irēna Kjarkuža visus uzaicināja uz virtuālo pastaigu pa Preiļu pilsētu, iepazīstinot ar tās vēsturi un tagadni. Darbīgās sievietes tika sveiktas ar pavasarīgiem tulpju pušķiem, vietējā laikraksta “Novadnieks” kalendāriem un dāvanu kartēm.
Jelgavas pils jubilejā ir pelnījusi svētku drānas
Vasaras sākumā 270 gadu jubileju svinēs viena no izcilākajām Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma celtnēm – slavenā arhitekta Rastrelli projektētā Jelgavas pils, kas mūsdienās kļuvusi par ievērojamu Latvijas un citu zemju valstsvīru un diplomātu tikšanās, starptautisku forumu, konferenču un citu plaša mēroga sarīkojumu norises vietu. No universitātes deviņām fakultātēm četras savu mājvietu radušas tieši Jelgavas pilī. Savukārt allaž rūpīgi koptais pils pagalms un divu upju ieskautais parks no agra pavasara līdz vēlam rudenim jelgavniekus un pilsētas ciemiņus, kā arī studentus lekciju starplaikos mudina doties romantiskā pastaigā vai atpūsties simtgadīgu koku pavēnī, bet kultūras darbiniekus – rīkot krāšņus svētkus un brīvdabas koncertus. Ar savu piederību Jelgavas pilij diendienā pamatoti lepojas gandrīz 9000 universitātes studentu, vairāk nekā 1000 mācībspēku un darbinieku, kā arī desmitiem tūkstošu absolventu visos Latvijas novados. Tāpēc sirmās pils jubilejas dienās maijā un jūnijā viņi visi aicināti atcerēties un apciemot savu Alma mater un piedalīties svētku pasākumos. Jau maija sākumā Jelgavas pilī tiks atklātas vairākas studentu un darbinieku radošo darbu izstādes, bet mēneša beigās pilsētas svētku ietvaros pils pagalmā izskanēs vērienīgs klasiskās mūzikas koncerts, notiks pils izgaismošanas akcijas “Dāvini gaismu Jelgavas pilij” noslēguma sarīkojums, kā arī Taureņu balle pilī un bērnu un jauniešu svētku koncerts. Jubilejas priekšvakarā 14. jūnijā pilī būs vērojams Latvijas Floristu apvienības rīkotais Vītņu festivāls, piemiņas plāksnes atklāšana, notiks celtnes vēsturei veltīta konference un nakts pastaiga parkā un pils kolonādēs. Jubilāres godināšana 15. jūnijā iesāksies ar burāšanas sacensībām Lielupes ūdeņos, ar daudz un dažādām vēstures elpas piesātinātām aktivitātēm gan parkā, gan pagalmā, kas neļaus garlaikoties ne bērniem, ne pieaugušajiem. Svinības noslēgsies ar jubilejai veltītu svinīgo sēdi universitātes aulā. Lai svētki izdotos un Jelgavas pils – jubilāre svinību dienās varētu tērpties jaunās, košākās drānās, ko sen tā ir pelnījusi, vēl jāiegulda daudz darba un līdzekļu. Tāpēc universitātes administrācija, atsaucoties studentu un darbinieku iniciatīvai, uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu, kurā var piedalīties ne tikai pašreizējie studenti, mācībspēki un darbinieki, bet arī pārējie jelgavnieki, universitātes agrāko gadu absolventi, ikviens Latvijas iedzīvotājs. Savukārt kampaņas rīkotāji padomājuši, kā paust pateicību ikvienam ziedotājam. Ja arī jūs vēlaties atbalstīt reālu gaismas pili Latvijā, kas dižojas ar tik unikālu 270 gadu senu vēsturi, kas bijusi un vēl gadsimtiem ilgi būs viena no redzamākajām arhitektūras pērlēm visas Eiropas kultūrvēsturiskajā mantojumā, varat sniegt savu atbalstu, veicot ziedojumu LLU ziedojumu un dāvinājumu kontā, kura numurs atrodams universitātes mājaslapā www.llu.lv, sadaļā “Jelgavas pilij – 270”.
Liepāja svin 383. dzimšanas dienu un sveic jaundzimušos liepājniekus
Marts Liepājā bija piesātināts ar daudz un dažādiem pasākumiem, kas tika organizēti par godu pilsētas dzimšanas dienai – gan koncertprogramma “Liepājnieki dzied un dejo”, gan pasākums bērniem un ģimenēm “Mazie liepājnieki”, gan festivāls “Mēs liepājnieki”, gan labdarības koncerts “Trīs tenori”. 18. martā visas dienas garumā Tirgoņu ielā norisēja pasākums “Liepājnieki sveic Liepāju dzimšanas dienā”, bet Latviešu biedrības namā koncertu “Liepājniekiem” sniedza Mārtiņš Freimanis. Savukārt 19. martā Liepājas Latviešu biedrības namā notika Liepājas kamerorķestra un E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts “Dzintara dziesma Liepājai”. Tuvojoties pilsētas svētkiem, ikvienam liepājniekiem bija iespēja uzzīmēt apsveikumu savai pilsētai. 18. martā šie zīmējumi tika izstādīti Liepājas domes vestibilā. Katrs, kurš bija uzzīmējis apsveikumu pilsētai, saņēma Liepājas pasi, kuras noformējums ir līdzīgs Latvijas Republikas pilsoņa pasei. Tajā atzīmēti dažādi interesanti fakti par Liepāju un liepājniekiem, kā arī vēsturiskais materiāls par pilsētu. Liepājas 383. dzimšanas dienai par godu pilsētas dome organizēja arī aptauju par Goda un Gada liepājnieku. Šogad tā notika jau piekto reizi, un par pretendentiem varēja nobalsot interneta portālā www.liepaja.lv vai arī rakstiski, aizpildot anketas. Gada liepājnieku sveikšana notika Liepājas teātrī 18. martā, tieši pilsētas dzimšanas dienā. Augstāko Liepājas apbalvojumu – Goda liepājnieka titulu – saņēma Kārlis Dobelis par ieguldījumu Liepājas Pedagoģijas akadēmijas izaugsmē un jaunatnes izglītošanā. Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un viņa vietnieks Gunārs Ansiņš Liepājas dzimtsarakstu nodaļā sveica jaunos vecākus, kuri bija ieradušies piereģistrēt mazos liepājniekus. Pirmais bērniņš, kuru pilsētas dzimšanas dienā piereģistrēja Liepājas dzimtsarakstu nodaļā, bija meitenīte Darja Majakova (viņa ir jau 215. piereģistrētais bērniņš šogad). Otrs piereģistrējamais bērniņš bija puisītis Vladimirs Tiščenko, bet trešais bērniņš – Dmitrija un Julianas Alandarenko meitiņa Diāna (attēlā). Saņemot dzimšanas apliecību, vecākiem pasniedza arī dāvaniņu – koka grabulīti stilizētas lauviņas formā. Šāds simbols izvēlēts tādēļ, ka Liepājas pilsētas ģerbonī rotājas sarkans Kurzemes lauva – varas un spēka simbols.
Talsu rajona padome sveic sadarbības partnerus Igaunijā
Talsu rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Lācarus pēc sadarbības partneru Sāremas reģiona gubernatora Tomasa Kasemā ielūguma 22. februārī devās uz Igaunijas valsts neatkarības dienas 90 gadu jubilejas svinībām. Šajās dienās Kuresārē viesojās arī Rojas pašvaldības delegācija, jo Roja ar Kuresāres pašvaldību sadarbojas dažādu kopēju projektu īstenošanā. Talsenieki pārrunāja turpmākās ieceres un vienojās par Talsu rajona un Sāremas uzņēmēju sadarbību. Vakarā Kuresāres kultūras centrā notika svinīgā pieņemšana pie Sāremas reģiona gubernatora, kurā piedalījās 16 Sāremas reģiona pašvaldību vadītāji, uzņēmēji un inteliģences pārstāvji.
Jūrmalas domē – Taipejas dāvātā pasaules mākslas darbu izstāde
29. februārī Jūrmalas pilsētas domē priekšsēdētājs Raimonds Munkevics un Taipejas Misijas vadītājs Deivids Vangs atklāja pasaules bērnu mākslas darbu kolekcijas ceļojošo izstādi. Pateicoties Jūrmalas mākslas skolas audzēkņu Raivja Kaļiņina un Elizabetes Jungas izcīnītajām zelta medaļām aizpērn un pagājušajā gadā Taivānas Asociācijas rīkotajā starptautiskajā bērnu mākslas konkursā “Izglītība caur mākslu”, šā konkursa skolēnu mākslas darbu izstāde tika atklāta arī Jūrmalā. Jau 15 gadus Jūrmalas mākslas skola, piedaloties Taipejas Misijas rīkotajā konkursā un gūstot lieliskus panākumus, popularizē Jūrmalas pilsētu starptautiski. Konkursā, kas notika Taipejā pērn no augusta līdz oktobrim, piedalījās aptuveni 15 tūkstoši skolēnu no vairāk nekā 50 valstīm. Kopš 1993. gada arī Latvijas skolēni ar labiem panākumiem piedalās šajā konkursā.
Rīgā atklātas divas jaunas pašvaldības dzīvojamās mājas
10. martā Purvciemā, Brantkalna ielā 17/1, tika atklāta jauna deviņstāvu dzīvojamā māja. Tās celtniecībai pirmoreiz saņemts līdzfinansējums no valsts. Dzīvokļi šajā namā tiek izīrēti personām, kas reģistrētas dzīvokļu rindā. Lielākā daļa īrnieku iepriekš dzīvojuši denacionalizētos namos vai dzīvokļos bez ērtībām. Savukārt 20. martā ekspluatācijā tika nodota jauna pašvaldības dzīvojamā māja Pārdaugavā, Dzirciema ielā 24. Tā ir rekonstruēta četrstāvu ēka, kas celta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados slimnīcas vajadzībām. Pēc rekonstrukcijas tajā izbūvēti 62 labiekārtoti dzīvokļi. Arī šajā mājā dzīvokļi tiek izīrēti personām, kas reģistrētas dzīvokļu rindā. Nama pagrabstāvā un pirmajā stāvā ierādītas telpas bērnu dienas centram un pašvaldības policijai. Abu ēku projekta pasūtītāja funkcijas, vadību un būvuzraudzību veica Rīgas domes kapitālsabiedrība SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017