Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 7m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 13:56
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Vēstule Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam
• 4. martā LPS nosūtījusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Ministru prezidenta v.i. Ivaram Godmanim un Ministru prezidenta amata kandidātam Valdim Dombrovskim vēstuli “Par nepieciešamajiem krīzes perioda pasākumiem”. Latvijas Pašvaldību savienība, izvērtējot problēmas, kas radušās pašvaldībām saistībā ar krasu finanšu līdzekļu samazinājumu un sistemātisku sociāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos pašvaldībās, 4. februārī pieņēma rezolūciju, kurā ierosināja valdībai un Saeimai vairākus neatliekamas darbības virzienus. Mēneša laikā situācija turpināja pasliktināties, un LPS izvirzīto priekšlikumu nepieciešamība kļuva arvien uzskatāmāka. Gaidāmais valsts un pašvaldību budžeta samazinājums, neveicot LPS piedāvātos pasākumus, novedīs pie progresējošas stāvokļa destabilizācijas. LPS priekšlikumu aktualitāti apliecina arī diskusija ES Reģionu komitejā par pašvaldību lomu krīzes situācijā, kurā visā Eiropas tiesiskajā telpā tiek rosināts gan pieņemt tiesisko kārtību vienkāršojošus krīzes perioda likumus, gan iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības publiskās infrastruktūras iepirkumos, atbalstot izkļūšanu no krīzes visos reģionos un pašvaldībās. Saskaņā ar LPS Domes lēmumu Pašvaldību savienība 17. martā iesniedza Ministru prezidentam likumprojektu “Par pašvaldības regulējošo tiesību normu statusu ekonomiskās krīzes apstākļos”, kas paredz tiesisku veidu, kā katrā teritorijā saglabāt maksimālā apmērā spēkā esošo normu izpildi krasa finanšu samazinājuma apstākļos, vienlaikus pakļaujot šo procesu sistemātiskai valsts uzraudzībai un nodrošinot tā pilnīgu atklātību. Nepieņemot šādu likumu, tiks veicināts tiesiskais nihilisms un atsevišķu amatpersonu patvaļa, kas vēl stiprāk vairos sabiedrības neuzticību valstij un pašvaldībām. Kaut arī situācija prasa šāda likuma neatliekamu pieņemšanu, valdības maiņas apstākļos problēmas risinājums ir apstājies. 19. februārī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns saņēma Ministru prezidenta uzdevumu līdz 25. februārim sagatavot viedokli par likumprojekta tālāko virzību, taču jautājums valdībā nav skatīts. LPS saņēmusi krasi negatīvu Valsts kancelejas Juridiskā departamenta viedokli, kas liecina par nevēlēšanos risināt šo problēmu. Atzinums balstīts uz apgalvojumu, ka Latvijā nemaz neesot ekonomiskās krīzes, jo vēl netiekot izmantoti ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļi. Šāda nostāja raksturo ievērojamas birokrātijas daļas atrašanos no reālās dzīves nodalītā iedomu pasaulē. Ja valdībai ir citi, labāki risinājumi nekā LPS piedāvātais, Pašvaldību savienība ir gatava tos izskatīt, tomēr tiesiskuma atjaunošana progresējošās finanšu krīzes apstākļos ir neatliekama. LPS Valde savā 3. marta sēdē, ievērojot notikušās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, problēmas saistībā ar valdības maiņu, kā arī sagaidāmās izmaiņas valsts budžetā, ierosināja neatliekami veikt pašvaldību situāciju stabilizējošus pasākumus: virzīt Saeimā steidzamības kārtībā LPS sagatavoto likumprojektu; izlīdzināt krīzes ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, kopā ar valsts budžeta grozījumiem nosakot pašvaldībām 100% atskaitījuma likmi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa; grozīt 17. janvārī steigā pieņemtās normas un atjaunot līdzšinējo Valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu sadalījuma attiecību: 30% pašvaldībām un 70% valstij; atjaunot finansējumu no valsts budžeta pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; atļaut pašvaldībām ņemt īstermiņa kredītus gada likviditātes vajadzībām pašvaldību apstiprinātā budžeta ietvaros; nekavējoties vienkāršot ES fondu projektu izvēles, apstiprināšanas un uzraudzības kārtību un neatliekami virzīt ES, kā arī citu starptautisko finanšu instrumentu līdzekļus ekonomikas atdzīvināšanai, paredzot pašvaldībām visu šo finanšu instrumentu pieejamību; sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu panākt atļautā valsts aizņēmuma palielinājumu, pamatojot to ar decentralizētu pašvaldības iepirkumu publiskajai infrastruktūrai vismaz 200 miljonu latu gadā.
LPS Valdē
• 3. martā LPS Valdes sēdē apsprieda likumprojektu “Par pašvaldību regulējošo tiesību normu statusu ekonomiskās krīzes apstākļos”, par ko ziņoja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Par sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu informēja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņa vietniece Skrundas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga analizēja patērētās gāzes apmaksas problēmas pilsētās. Valdes sēdes dalībnieki uzklausīja arī LPS priekšsēža vietnieka Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča informāciju par ES Reģionu komitejas plenārsēdi.
LPS komitejās
Tehnisko problēmu komitejā
• 24. februārī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē izskatīja jautājumu par grozījumiem MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumos nr. 299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”. Komiteja neatbalstīja grozījumos paredzēto, ka tiek izslēgta prasība pirms būves nodošanas ekspluatācijā saņemt Valsts zemes dienesta sagatavotu inventarizācijas lietu, tā vietā paredzot inženierkomunikāciju novietojumu uzmērījumus digitālā veidā, un uzskata, ka inventarizācijas lieta pēc būvju nodošanas ekspluatācijā jāsagatavo sertificētam speciālistam vai būvuzraugam, kurš nav saistīts ar būvprojektu. Komiteja neviennozīmīgi vērtēja arī piedāvātos grozījumus, kas paredz, ka sabiedriski nozīmīgu būvju pieņemšanai ekspluatācijā papildus jāsaņem Valsts būvinspekcijas, VUGD un Sabiedrības veselības aģentūras atzinums. Komiteja atbalstīja grozījumus noteikumu sadaļā, kas paredz, ka būvprojekta autors un valsts būvinspektors var nepiedalīties būves pieņemšanas komisijā, ja viņi ir snieguši pozitīvu atzinumu. Vēl komiteja izskatīja jautājumu par pašvaldību iespējām piesaistīt ES līdzekļus ceļu un ielu sakārtošanai. Ņemot vērā, ka pašvaldību mērķdotācijas 2009. gadā ir samazinātas uz pusi, komiteja nolēma kā kompensāciju pieprasīt valdībai palielināt finansējumu aktivitātēm “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” un “Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” un izsludināt konkursa 2. kārtu, kā arī paredzēt izmaiņas MK noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu, kas reglamentē 3.2.1.2. aktivitātes “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” ieviešanas kritērijus. Šo noteikumu 56.18. punkts nosaka, ka pieteikt var tranzītielas, kas atrodas uz valsts galvenā vai 1. šķiras autoceļa maršruta turpinājuma, bet šāds formulējams izslēdz no ES finansējuma tranzītielu sakārtošanai gandrīz trešo daļu no rajonu centru pilsētām. Komiteja vienojās par kārtību, kāda veicama sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana pēc 1. jūlija, un aicina pašvaldības, pieņemot rajona reorganizācijas plānu, paredzēt tajā starpnovadu sabiedriskā transporta organizēšanas komisijas izveidi, kas būtu pilnvarota pieņemt lēmumus par atsevišķu maršrutu slēgšanu vai atvēršanu, tarifu paaugstināšanu un citiem jautājumiem. Komiteja vienojās par kārtību, kādā veicama pašvaldību mērķdotāciju sadale pašvaldību autoceļiem un ielām pēc 1. jūlija, un, lai nodrošinātu mērķdotāciju izmaksu nepārtrauktību, ierosina pašvaldībām līdz šāgada beigām saglabāt pašreizējo norēķinu kārtību. Komiteja aicina pašvaldības līdz 1. aprīlim pieņemt lēmumu rajona līmeņa pašvaldībās, paredzot rajonu padomju institūcijām deleģējumu pēc 2009. gada 1. jūlija veikt mērķdotāciju pārskaitīšanu novadu pašvaldībām atbilstoši MK noteikumiem nr. 173, kā arī līdz 1. decembrim novadu pašvaldībām veikt viņu pārziņā vai īpašumā esošo ielu un autoceļu pārreģistrāciju. Izskatot VAS “Autotransporta direkcija” vēstuli par sabiedriskā transporta finansējumu un Ventspils un Jelgavas domes vēstules, komiteja nolēma atbalstīt abu pilsētu viedokli un lūgt Autotransporta direkcijai pārskatīt pilsētu maršrutu pārvadājumu zaudējumu metodiku un atzīt par nepieļaujamu situāciju, ka atsevišķām republikas nozīmes pilsētām valsts atbalsts tiek samazināts vairāk nekā par 60% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Jautājumā par civilo aizsardzību saistībā ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu komiteja atzina par nelietderīgu civilās aizsardzības komisiju veidošanu katrā novadā, bet atbalstīja priekšlikumu par apvienoto civilās aizsardzības komisiju izveidi apjomā, kas nav mazāks par pašreizējo rajonu teritoriālajām robežām, kā arī atzina, ka novadu pašvaldību atbildības regulējums civilās aizsardzības jautājumos nav pietiekami konkrēts un nav skaidri noteikti komisiju izveidošanas kritēriji, tāpēc nolēma šo jautājumu iekļaut LPS un Iekšlietu ministrijas šāgada sarunās.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 10. martā notika Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica informēja par reģistrētā bezdarba situāciju valstī. 2009. gada janvārī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 12,3%, kas ir otrais augstākais bezdarba rādītājs ES – tūlīt aiz Spānijas (ES 27 valstīs vidējais bezdarba līmeņa rādītājs ir 7,6%). Viszemākais bezdarba līmenis ir Nīderlandē – tikai 2,8%. Latvijā viszemākais bezdarba līmenis bijis 2007. gada beigās – 4,9%. Šāgada februārī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5% jeb 103 731 bezdarbnieks, bet brīvas darba vietas – tikai 2477. Visaugstākais bezdarba līmenis februārī bijis Latgales rajonos: 21,2% – Rēzeknes rajonā; 15,9% – Rēzeknes pilsētā; 17% – Ludzas rajonā; 15,5% – Preiļu un Balvu rajonā; 14% – Krāslavas rajonā. Taču Daugavpilī bezdarba līmenis ir tikai 8,2%, kas ir pat zemāks par vidējo valstī. Citos Latvijas reģionos visaugstākais bezdarba līmenis februārī reģistrēts Dobeles rajonā – 14,9%. Zemākais bezdarba līmenis februārī bijis Tukuma rajonā – 6,5%, un Rīgā – 7,2%. Pieprasītākās profesijas Latvijā šobrīd ir kuģu remontatslēdznieki, gāzmetinātāji, intervētāji un kuģubūves atslēdznieki. B. Paševica solīja, ka NVA rosinās pagarināt pabalstu izmaksas periodu bezdarbniekiem. Pašlaik bezdarbnieki, kuru darba stāžs ir līdz sešiem gadiem, pabalstu var saņemt četrus mēnešus, ar darba stāžu no sešiem līdz 20 gadiem – sešus mēnešus un ar darba stāžu virs 20 gadiem – deviņus mēnešus. NVA direktore arī uzsvēra, ka Nodarbinātības valsts aģentūra prasīs papildu finansējumu bezdarbnieku pabalstiem. Vēl komitejas sēdē par fizioterapeita lomu veselības atgūšanā, uzturēšanā un profilaksē runāja Latvijas Fizioterapeitu asociācijas pārstāvis Raivis Aršauskis. Latvijā ir 500 fizioterapeitu, un tas ir ļoti maz, jo Eiropā uz 1000 – 2000 iedzīvotājiem ir viens fizioterapeits. Latvijā problēma ir tā, ka VOAVA rehabilitāciju apmaksā tikai stacionārā, bet ambulatori fizioterapeita pakalpojumus neapmaksā. LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa informēja, ka ar Saeimas deputātiem notiek sarunas par to, lai mājas aprūpei paredzētos līdzekļus varētu izmantot arī aprūpes slimnīcās, kur noteikti ir nepieciešami fizioterapeiti. Sociālo pakalpojumu pārvaldes kvalitātes kontroles daļas vadītāja Elvīra Kisele analizēja sūdzības par sociālajiem pakalpojumiem un izskaidroja sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju. Šobrīd ir apzināti 800 sociālo pakalpojumu sniedzēju, no kuriem reģistrēti tikai 362. Pārvaldes pārstāve uzsvēra, ka nedrīkst pirkt pakalpojumus no nereģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēja. Pēc novadu izveides pārvalde rīkos seminārus pašvaldību sociālo pakalpojumu dienestos. Noderīga informācija ir pārvaldes mājaslapā www.spf.lv, kur var iepazīties ar Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru un metodiskajiem materiāliem. Sociālo pakalpojumu pārvaldes finanšu plānošanas un statistikas analīzes daļas vadītāja Valda Kalēja informēja, ka pārvalde finansē sociālo rehabilitāciju redzes un dzirdes invalīdiem, sedz kredītprocentus invalīdiem mājokļu piemērošanai (ja pats invalīds ir ņēmis kredītu) un finansē reintegrāciju atkarīgajiem, no vardarbības cietušajiem un cilvēktirdzniecības upuriem, kā arī apmaksā ilgstošo sociālo aprūpi un rehabilitāciju, daļēji līdzfinansē grupu dzīvokļus un piemaksu sociālajiem darbiniekiem par darbu ar ģimenēm un bērniem (pārvaldē jāiesniedz darba apraksts un dati par izglītību).
Briseles jaunumi
Reģionu komitejā
• 16. februārī RK Ārējo attiecību komisijas (RELEX) sēdē piedalījās Siguldas domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis un Skrundas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kuri iesniedza un aizstāvēja priekšlikumus ar mērķi izcelt un stiprināt enerģētiskās ilgtspējas jautājumus RK atzinuma projektā par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Kompromisa rezultātā atzinumā tika iekļauts papildinājums, ka Eiropas Komisijas noteiktā stratēģijas virzība nepārprotami liecina, ka ilgtspējīgas attīstības pamatā ir trīs pīlāri, proti, vides, ekonomiskā un sociālā ilgtspējība.
• 17. un 18. februārī RK Ilgtspējīgas attīstības komisijas (DEVE) sēdē piedalījās Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs un Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Sēdē tika izskatīts RK atzinuma projekts “Enerģētikas stratēģiskais pārskats un ēku energoefektivitāte”, un delegāti atbalstīja grozījumus, kas stiprina pašvaldību kā stratēģisko partneru lomu direktīvas īstenošanā, uzsver bažas par gaidāmajiem izdevumiem pašvaldībām šīs direktīvas īstenošanā un akcentē finansējuma nepieciešamību kvalificētu ekspertu apmācībai (ēku energoefektivitātes analīzes veikšanai). E. Bartkevičs aicināja DEVE komisijas priekšsēdētāju uz nākamo sēdi ielūgt Čehijas prezidentūras pārstāvjus, lai viņi iepazīstinātu RK ar prezidentūras plānotajām aktivitātēm vides un īpaši enerģētikas jomā.
• 19. februārī norisinājās RK Ekonomikas un sociālo lietu komisijas (ECOS) sēde, kurā piedalījās Rīgas domes deputāts Edmunds Krastiņš un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš. Sēdē izskatīja RK atzinuma projektu par pašvaldību lomu ekonomikas atveseļošanas plānu īstenošanā, kam tika iesniegti arī priekšlikumi no Latvijas. Vairākus no tiem arī atbalstīja – to, ka izstrādājot nacionālos ekonomikas atveseļošanas plānus, nepieciešams rūpīgi izvērtēt plānos ietverto taupības pasākumu ietekmi uz valsts sociāli ekonomisko stāvokli ilgtermiņā, jo nepārdomāts nelielu līdzekļu ietaupījums var draudēt ar lielākiem zaudējumiem nekā ieguvumiem, kas ilgtermiņā vēl var palielināties; tāpat atzinumā tika iekļauts Latvijas delegātu ierosinātais punkts par to, ka dalībvalstu un to pašvaldību pakalpojumi ir galvenā publisko pakalpojumu daļa, kas vistiešāk ietekmē iedzīvotāju spēju pārdzīvot pasaules ekonomikas krīzi, bet ievērojamais budžeta samazinājums dalībvalstīs to pašvaldībām ļaus nodrošināt pastāvīgo funkciju izpildi tikai sašaurinātā apjomā, taču arī šādos apstākļos jāsaglabā tiesiskuma principi Eiropas Savienībā un katrā dalībvalstī kā pamats iedzīvotāju uzticībai publiskajai varai.
• 23. februārī Briselē tika pasniegta Eiropas Mobilitātes nedēļas balva. Pasākumā piedalījās Mobilitātes nedēļas koordinatore Latvijā Ilze Krūkle un Astērija Vucena no Līvāniem. Pēc pieteikumu anketu izvērtēšanas Līvāni atzīti par labāko Latvijas pilsētu 2008. gada Eiropas Mobilitātes nedēļas pasākumu īstenošanā. Daudzas Eiropas pilsētas Mobilitātes nedēļas ietvaros no 16. līdz 22. septembrim rīkoja pasākumus, aicinot iedzīvotājus iesaistīties dažādās aktivitātēs, kas sekmē ilgtspējīgu mobilitāti. 2008. gada moto bija “Tīru gaisu visiem”, kas mudināja aizdomāties par gaisa kvalitāti un motorizēto transportlīdzekļu ietekmi uz to. Eiropas Mobilitātes nedēļa tiks rīkota arī šogad, tāpēc visas Latvijas pilsētas aicinātas piedalīties tās pasākumos un aprakstīt savu pozitīvo pieredzi.
• 5. un 6. martā Prāgā notika Eiropas reģionu un pilsētu samits “Reģioni un pilsētas Eiropai”, kurā uzstājās bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (viņa tagad ir priekšsēdētāja vietniece Eiropas pārdomu grupā “Eiropas nākotne”), un piedalījās arī Latvijas pašvaldību delegācijas RK pārstāvji Ligita Gintere, Jānis Neimanis, Indra Rassa, Nellija Kleinberga, Edmunds Krastiņš, Tālis Puķītis un Aleksandrs Lielmežs.
Informācijai
• Eiropas pilsoņu debates ir pirmās Eiropas mēroga apspriedes, kurās iesaistās iedzīvotāji no visām 27 ES dalībvalstīm, lai diskutētu par Eiropas Savienības nākotni, pārkāpjot ģeogrāfiskās un valodas barjeras. Visu 27 dalībvalstu pilsoņi ir aicināti debatēt par tēmu “Ko ES var darīt, lai veidotu mūsu ekonomiku un sociālo nākotni globalizētā pasaulē?”. Debates pieejamas visās oficiālajās ES valodās 27 mājaslapās. Latvijā tās atradīsit: http://www.eiropaspilsonudebates.eu/.
• Eiropas pierobežu reģionu asociācija (AEBR) izveidojusi interneta darba grupu par pētniecību, attīstību un inovācijām pierobežu reģionos. Šā foruma adrese: http://forum.aebr.net. Foruma viesi sākotnēji var lietot paroli un lietotāja vārdu “aebr”.
• Eiropas Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts izsludinājis pieteikšanos grantiem projektu īstenošanai sešās prioritātēs: bērnu tiesību aizsardzība; rasisma, ksenofobijas un antisemītisma apkarošana; homofobijas apkarošana, tolerances veicināšana; aktīva līdzdalība ES demokrātiskajās norisēs; juridisko speciālistu apmācība un sadarbība; datu aizsardzība un privātuma tiesības. Kopējais budžets ir 5 800 000 eiro, un paredzēts atbalstīt 30 projektus. Vienam projektam piešķiramā summa ir no 75 līdz 500 tūkstošiem eiro, un EK finansējums – 80% no kopējām projekta izmaksām. Projektā jāiesaistās vismaz divām organizācijām no divām dažādām ES dalībvalstīm; projekta ilgums – līdz 18 mēnešiem. Pieteikties var līdz 22. aprīlim. Vairāk informācijas: http://ec.europa.eu/justice_home/funding/rights/funding_rights_en.htm vai rakstot uz e–pastu: [email protected].
• Izmantojiet iespēju – zināšanu saziņa (Knowledge Contact) ir Eiropā izveidots projekts, kā izveidot ciešu sadarbību starp maziem un vidējiem uzņēmumiem un zinātni uzņēmumu straujākas izaugsmes veicināšanai. Centrāldānijas reģions sadarbībā ar Orhūsas universitāti un vietējām biznesa padomēm veicina sadarbību starp zinātniekiem un nelieliem uzņēmumiem. Projekta mērķis ir palielināt mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kas piesaista zinātniekus, atbalstīt sadarbību, partnerattiecības un kopīgo tīklu starp uzņēmumiem un izglītības un pētniecības iestādēm, kas saistītas ar reģionālā biznesa izaugsmi, un nodrošināt labāku sadarbību starp izglītības un pētniecības iestādēm reģionos un uzņēmumiem lauku apvidos. Interesenti var pieteikties līdz 12. maijam pa e–pastu: [email protected]. Papildu informācija projekta mājaslapā http://www.videnskontakt.dk/.
• Reģionu komiteja aicina piedalīties doktordarbu konkursā un pievērsties reģionu un pašvaldību darbībai. Apbalvoti tiks četri labākie, pirmajai vietai ir paredzēti 6000 eiro. Kandidātam jābūt doktora grāda kvalifikācijai, kas saņemta pēdējo divu gadu laikā vienā no ES oficiālajām valodām. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 2009. gada decembrī RK plenārsēdes laikā. Kandidātiem savi darbi jānosūta līdz 25. maijam uz šo adresi: Committee of the Regions, Directorate for Consultative Work Studies & Legislative Planning Service (VMA 833), 101 Rue Belliard, B – 1040 Brussels.
• ES veselības jomas balvu žurnālistiem un kampaņu “Eiropa pacientiem” finansē no Kopienas otrās veselības programmas 2008. – 2013. gadam līdzekļiem. Žurnālisti var iesniegt rakstus, izmantojot tiešsaistes veidlapu tīmekļa vietnē “Eiropa pacientiem”. Tiks vērtēti iespiestie un tiešsaistes raksti, kas publicēti kopš 2008. gada 2. jūlija (kad tika pieņemta pirmā iniciatīva “Eiropa pacientiem”) līdz 2009. gada 15. jūnijam. Rudenī 27 finālistus aicinās uz semināru Briselē par ES veselības jomas jautājumiem un prestižu balvas pasniegšanas ceremoniju, ko rīkos komisāre Vasiliu. Galvenā balva būs 5000 eiro, otrās balvas ieguvējs saņems 3000, bet trešās – 2000 eiro.
• Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Eiropas Jaunatnes preses asociāciju un “Café Babel” aicina piedalīties 2009. gada konkursā “Eiropas jauno žurnālistu balva”, kas norisinās līdz 31. maijam. Konkursa darbam jāatspoguļo ES paplašināšanās un/vai Eiropas nākotnes redzējums. Dalībnieki var būt vecumā no 17 līdz 35 gadiem. Pieteikšanās šim konkursam – mājaslapā www.EUjournalistaward.eu.
• Centrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programma pārrobežu sadarbībai starp Latviju, Igauniju, Zviedriju, Somiju un Ālandu salām izsludinājusi otrā un trešā projektu konkursa datumus: otrais projektu konkurss atvērts līdz 15. aprīlim, bet trešais būs atvērts no 15. septembra līdz 15. oktobrim. ES finansētās programmas budžetā pieejami vairāk nekā 80 miljonu eiro vides, konkurētspējas un inovāciju, kā arī reģiona pievilcības uzlabošanas finansēšanai. Projektu pieteikuma veidlapa un programmas rokasgrāmata pieejama programmas mājaslapā www.centralbaltic.eu. Jautājumus varat uzdot arī Signei Raikstiņai pa tālruni 67350647 vai 2648296; fakss: 67357372; e–pasts: [email protected]; www.centralbaltic.eu.
• Līdz 30. aprīlim Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas birojs aicina pieteikties Nordic–Baltic Mobility Programme for Public Administration 2009 – 2013. Šī programma finansiāli atbalsta valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku mācību vizītes un stažēšanos Ziemeļu un Baltijas valstīs. Programmas vadlīnijas un pieteikuma veidlapu skatiet šeit: http://www.norden.ee/indexen.php?ID=185.
• Stokholmas reģiona Solnas pilsētas nodarbinātības un kvalifikācijas birojs meklē partnerus “HEART” projektam, kurš sastāv no diviem apakšprojektiem – kompetence un nodarbinātība. Abu projektu mērķis ir palīdzēt ilgtermiņa bezdarbniekiem, tikko atbraukušiem imigrantiem un bēgļiem atrast darba iespējas, kā arī lokalizēt tādus uzņēmumus, kas piedāvā šai cilvēku grupai praksi un pieredzi. Solna uzsākusi Eiropas Sociālā fonda atbalstītu sešu mēnešu aptauju un meklē partnerus turpmākajiem trim gadiem. Ja tas jūs interesē, lūdzu, piesakieties: Evrim Erdal k–dze, tālrunis: 087056600 vai 087056675; mobilais: 0736609481; e–pasts: [email protected], mājaslapa: www.solna.se.
• Vidusskola Archena apgabalā Murcia reģionā Spānijā piedalās projektu uzsaukumā “Rīcības mobilitāte praktikantiem Leonardo da Vinci programmas ietvaros brīvdienu apmācību laikā” (http://ec.europa.eu/education/leonardodavinci/doc1027_en.htm). Mērķis ir atbalstīt dalībnieku zināšanu, iemaņu un kvalifikāciju ieguvi personas attīstības nolūkos un darbaspēka pieauguma veicināšanai ES tirgū, kā arī padarīt pievilcīgas brīvdienu apmācības un sekmēt strādājošo praktikantu mobilitāti. Tiek meklēti partneri no vidusskolām citās ES valstīs. Pašvaldības, kas ieinteresētas kļūt par projekta partneri, lūdzam vērsties pie Jaime Pons k–ga (angļu valodas pasniedzējs): [email protected]; Oficina de la Región de Murcia, [email protected], tālrunis +3222233348.
• Gētes institūts Rīgā (www.goethe.de/riga) sadarbībā ar Latvijas studentu vortālu “StudentNet” (www.studentnet.lv) izsludina konkursu muzejiem, biedrībām un skolām “Atrodi vācu valodu Latvijā!”. Konkursa galvenā balva – 500 eiro vērti tulkošanas vai drukas darbi. Konkursa mērķis ir veicināt vācu valodas izmantošanu un pielietojumu Latvijas iestādēm un organizācijām, gan informējot par savu darbību ar interneta mājaslapu starpniecību, gan tulkojot pašreklāmas materiālus viesiem un tūristiem, informēt, ka vācu valoda ir viena no Eiropas Savienības visizplatītākajām valodām, mudināt apgūt vācu valodu gan savas izglītības, gan karjeras nolūkos, atgādināt par vācu valodas sniegtajām iespējām sadarbības veidošanā, attīstīšanā un nostiprināšanā gan Latvijā, gan Vācijā. Konkursā aicināti piedalīties muzeji (gan valsts, gan privātie), biedrības (to apvienības) un skolas, kam funkcionē mājaslapa internetā. Darbi tiks pieņemti tikai elektroniski līdz 20. aprīlim. Konkursa nolikumu var saņemt pa e–pastu: [email protected] vai iepazīties ar to vortāla “StudentNet” “VIP kolonnā” www.studentnet.lv/vip vai Gētes institūta Rīgā mājaslapā: www.goethe.de/riga. Papildu informācija pie konkursa idejas autora, Latvijas Studentu vortāla “StudentNet” galvenā redaktora Tālivalža Kronberga pa mobilo tālruni: 26431251 vai e–pastu: [email protected] vai Gētes institūtā Rīgā pa tālruni 67508200, e–pastu: [email protected].
• Kopienu iniciatīvu fonds piešķir finansējumu kopienu centriem Latvijas reģionos – projektu pieteikumu pieņemšana jau sākusies un turpināsies, līdz programmai pieejamais finansējums tiks izsmelts. Maksimālais piešķīruma apjoms vienam projektam ir līdz 3000 latiem, taču vismaz 20% no kopējā projekta finansējuma jāpiesaista no vietējās pašvaldības vai citiem organizācijas uzrunātajiem sadarbības partneriem. Sīkāku informāciju meklējiet KIF mājaslapā www.iniciativa.lv, sadaļā Projektu konkursi, vai pie KIF valdes priekšsēdētājas Intas Paeglītes (tālrunis: 26820775; e–pasts: [email protected]).
• Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, virzot elektroniskās iepirkumu sistēmas (www.eiepirkumi.gov.lv) attīstību, turpmāk plāno pirms jaunas iepirkumu procedūras izsludināšanas veikt diskusijas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem par preču klāstu, kādu būtu lietderīgi ievietot e–katalogā. EIS izmantošana valsts un pašvaldību iestādēm dod iespēju iegādāties standarta preces savām vajadzībām bez iepirkumu procedūru rīkošanas, noslēdzot vispārīgo vienošanos, kā arī ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, palielināt iepirkumu procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību. Patlaban sistēmā ir aktīvi desmit e–katalogi, kuros valsts un pašvaldību iestādes, noslēdzot vispārīgo vienošanos, var iegādāties datortehniku, biroja papīru, saimniecības preces, pretmikrobu ārstniecības līdzekļus, medicīnas preces, prezentāciju tehniku, biroja mēbeles, kancelejas preces, biroja tehniku un kopētājus.
• Pēc Latvijas Nacionālo partizānu apvienības ierosinājuma LPS aicina pašvaldības sadarboties un iespēju robežās pārņemt savā pārziņā piemiņas zīmes, kas uzstādītas, godinot kritušos nacionālos partizānus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību no 1944. līdz 1956. gadam.
• 18. aprīlī LPS kopā ar talkas patronu Valsts prezidentu Valdi Zatleru, domu grupu “Tīri meži” (vadītāja Ilze Aizsilniece) un projekta “Pēdas” vadītāju Vitu Jaunzemi aicina pašvaldības piedalīties otrajā vides sakopšanas akcijā “Lielā talka”. Vairāk informācijas: www.talkas.lv.
www.lps.lv
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017